revista situasaun fulan dezembru 2013
Transcrição
revista situasaun fulan dezembru 2013
REVISTA SITUASAUN FULAN DEZEMBRU 2013 ASUNTU NE’EBÉ PRESIZA TAU ATENSAUN KARATERĺSITIKA INSIDENTE Juventude ho violénsia Alkol impaktu ba violénsia Oknum Arte marsiál no arte rituál ho asaun violénsia Disputa rai Oknum F-FDTL ho violénsia Oknum PNTL ho asaun violénsia Disputa bee moos Animál tama to’os hamosu violénsia entre ema Ema deskoñesidu ho asaun violénsia Du’un malu buan sai impaktu ba violénsia Insidente seluk TOTÁL INSIDENTE FULAN DEZEMBRU NE’EBÉ RELATA KADA DISTRITU Distritu Dili Oekusi Insidente 14 11 Lautem 9 Manufahi Baucau Likisá Covalima Bobonaro Ermera Manatuto Ainaro Aileu Vikeke Totál 9 8 4 4 3 3 3 3 1 3 70 JUVENTUDE HO ASAUN VIOLÉNSIA Joven mobiliza malu ho grupu oho joven mane rua mate Distritu Dili. Iha dia 1 de Dezembru 2013, Joven mane ida (1) mate iha Aldeia Mate La Hotu, Suku Comoro, Subdistritu Dom Aleixo, Distritu Dili, tanba hetan asaltu fíziku husi joven mane grupu ida, ne’ebé lori besi-kanu baku joven mane ne’e to’o mate iha kanu kuak. Motivu insidente tanba odiu malu privadu no insidente ne’e submete ona iha Ministériu Públiku hodi hein julgamentu. TOTÁL INSIDENTE NE’EBÉ REPORTA HUSI DEZEMBRU – 2012 NO DEZEMBRU 2013 74 55 62 55 62 70 46 47 43 43 45 39 Dez-13 Nov,-13 Out-13 Set-13 Agus-13 Jullu-13 Juñu-13 Maiu - 13 Abril - 13 Mar,-13 Feb,-13 Jane- 13 27 Dez-.12 80 70 60 50 40 30 20 10 0 Dadus monitorizasaun hatudu katak insidente tuun iha fulan Dezembru 2013. Bele hetan sumariu insidente klaru liu iha www.belun.crowdmap.com Parte seluk, joven mane ida mós mate tanba hetan baku husi joven mane grupu ida iha Aldeia Sare, Suku Lahane Ocidentál, Subdistritu Vera Cruz, Distritu Dili. Joven mane ne’e hetan asalta fíziku husi joven mane grupu ida ne’ebé lori ai, fatuk, no gas air mata, baku joven mane ne’e to’o kanek todan,hafoin família joven mane vítima, mai lori ba Ospitál halo tratamentu no liu tiha loron ida nune’e joven mane ne’e iis kotu no mate. Motivu insidente ne’e deskonfia katak joven matebian ne’e mak tuda joven grupu ne’ebé tortura nia, tanba ne’e mak joven grupu refere tortura nia to’o hetan kanek todan no mate. Distritu Manatuto, Joven mane ida ne’ebé afeita moras psikolójia/moras mental tara a’an iha to’os laran. Depois de Polísia halo investigasaun identifika katak iha motivu seluk katak ema ruma mak oho matebian hafoin tara nia iha ai leten, nune’e wainhira polísia atu lori ba otopsia família la hatan no família hader ninia mate isin no hakoi iha loron tuir mai. REVISTA SITUASAUN FULAN DEZEMBRU 2013 Hahalok joven sira nian ne’e konsidera nu’udar lala’ok premanizmu ka gangstar ne’ebé halibur malu ho intensaun mak influensia malu ba dalan negativu nu’udar ezemplu mak joven nain rua ne’ebé mate iha fulan ne’e, ne’ebé kauza husi atitude premanizmu. Reprezentasaun joven nian iha estrutura Suku, Sosiedade Sivíl, Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, Igreja, Eskola, no inan aman presiza hala’o asaun ruma atu bele prevene ámbitu premanizmu iha foinsa’e sira nia le’et, tanba bele kauza ba númeru krimes aumenta iha fulan no tinan tuir mai. Totál insidente ligadu ho asaun violénsia ne’ebé envolve joven hamutuk iha (42) insidente, ne’ebé fahe ba kauza violénsia husi alkol iha insidente (16), insidente ligadu ho asaun violénsia entre grupu arte marsiál no rituál iha insidente (2), insidente tanba konfrontu fíziku, asalta verbál , baku malu hamutuk insidente (21) no insidente seluk ne’ebé envolve joven hamutuk iha insidente (4). Insidente ne’ebé ligadu ho asaun violénsia entre joven akontese iha distritu sira hanesan; Distritu Lautem (3); Distritu Dili (8); Distritu Ainaro (1); Distritu Ermera (1); Distritu Manatuto (2); Distritu Manufahi (2); Distritu Oekusi (3); Distritu Likisá (1) no Distritu Vikeke (1). IMPAKTU ALKOL IHA VIOLÉNSIA Tamba lanu uza tudik hodi ameasa no sona kolega ida Asaun violénsia kauza husi alkol ka tua, nia impaktu ba ema mak hanesan; joven ne’ebé uza tudik sona nia kolega ida insidente (1) no insidente ne’ebé envolve mane kaben nain ida uza tudik sona nia maluk (1). Distritu Baucau, Joven sira hafoin hemu tua lanu no sira influénsia malu hodi estraga fasilidade públiku hanesan Postu Saúde. Motivu insidente ne’e mak tanba hemu tua lanu no sira mobiliza malu hodi tuda fatuk estraga fasilidade postu saude. Polísia Distritu Baucau konsege kaptura autor, ne’ebé tuda rahun fasilidade públiku hodi submete ba investigasaun. Distritu Dili, joven mane ida hafoin hemu tua halo asaun fíziku losu tudik no sona kona joven mane ida iha kanotak sorin karuk to’o hetan kanek no ran sulin. Motivu ba insidente mak hemu tua lanu no lakon konsiensia. Rezolusaun ba insidente Distritu Dili nian; Joven mane ne’ebé uza tudik sona joven mane seluk ne’ebé hetan kanek, koalia ho joven mane (vítima) ninia família, hodi rezolve tuir, dalan família nian. Joven mane nu’udar suspeitu ne’e iha responsabilidade ba prosesu tratamentu ba joven mane nu’udar vítima to’o hetan isin di’ak fali. Relasaun entre parte rua di’ak ona ho rezolusaun ne’ebé sira foti rasik. Insidente ligadu ho alkol akontese iha distritu sira hanesan; Distritu Lautem (3); Distritu Covalima (4); Distritu Dili (2); Distritu Baucau (2); Distritu Manatuto (1); Distritu Manufahi (5). ASAUN VIOLÉNSIA LIGA HO GRUPU ARTE MARSIÁL Konfrontu fíziku entre oknum grupu arte rituál no oknum grupu arte marsiál Distritu Likisá, Joven mane ida hetan provokasaun husi oknum grupu arte marsiál PSHT ne’ebé, halo provokasaun fíziku. Maibé joven mane ne’e la halo reasaun tanba ne’e, oknum grupu arte marsiál PSHT baku joven mane ne’e no le’es mós faru to’o nakles. Joven vítima ne’e hafoin fila ba nia fatin konvida ninia grupu arte rituál sete – sete (77) mai atu husu justifikasaun ba oknum grupu arte marsiál PSHT, konaba insidente ne’ebé baku sira ninia maun alin. Wainhira oknum grupu 77 ne’e husu, oknum grupu arte marsiál PSHT la responde di’ak, hatete ba grupu oknum arte rituál 77“ se imi hakarak funu ita bele funu agora”. Ho liafuan hanesan ne’e mak hamosu tensaun husi oknum grupu 77 hodi halo kedas, asaltu fíziku ba oknum grupu arte marsiál PSHT hodi bakukanek oknum grupu PSHT mane ida, ne’ebé hetan kanek iha oin. Bazeia ba rezolusaun guvernu no. 16/2013 terminasaun iha grupu arte marsiais hapara hanesan KORK, PSHT no KERA SAKTI iha dia 10 de Jullu 2013 hateten katak la iha ona atividade ligadu ho arte marsiál no movimentu sira ne’ebé liga ba arte marsiais hanesan KORK,PSHT no KERA SAKTI. Hare ba insidente ne’e implika katak oknum husi grupu ne’e, sei existe uza nafatin naran husi grupu sai hanesan media ba hamosu konflitu. Ne’e hatudu katak rezolusaun ne’ebé guvernu hasai ne’e la hetan kumprimentu di’ak husi oknum ne’ebé envolve a’an iha insidente ne’e. Atitude ne’ebé lori naran grupu arte marsiál ka grupu arte rituál hanesan akontse iha distritu Likisá, hodi sai nu’udar media ba hamosu konflitu, presiza hetan atensaun maka’as internalmente husi organizasaun ka grupu arte marsiál no grupu arte rituál atu 2 Programa AtReS implementa husi NGO Belun ho suporta husi União Europeia liu husi instrumentu ba Estabelidade no mós Governu Alemaña liu husi Organizasaun GIZ (Ajénsia nian ida ba Kooperasaun Internasional) no USAID husi Povo Amerikanu liu husi Monitorizasaun husi Sosiedade Sivil ba Dezenvolvimentu Sektor Seguransa (CSM – SSD). Atu hetan infomasaun barak liu tan kona-ba programa AtReS ka atu hare publikasaun seluk, favor vizita: http://www.belun.tl REVISTA SITUASAUN FULAN DEZEMBRU 2013 prevene asaun ka atitude pesoál, husi grupu ne’e labele afeita ba reputasaun no kredibilidade organizasaun ida-idak nian. Polísia halo ona investigasaun ba insidente ne’e no haruka notísia krime ba Ministéiru Públiku hodi hein prosesu julgamentu ba insidente refere. Insidente ne’ebé ligadu ho asaun violénsia entre grupu arte marsiál no grupu arte rituál akontese iha Distritu Likisá (2). VIOLÉNSIA LIGADU HO OKNUM F-FDTL Oknum F-FDTL halo atuasaun ho asaun violénsia Distritu Dili, Oknum F-FDTL mane ida baku loja nain ida iha Colmera, tanba wainhira oknum F-FDTL atu hola lampu Natál nian loja nain ne’e la hatun presu, tanba ne’e mak oknum FFDTL ne’e tuku kona iha ibun no inus hodi hetan kanek no ra’an. Insidente seluk, oknum Polísia Militar ne’ebé ba halo atuasaun ba insidente data (1/12/2013) iha Aldeia Mate Lahotu, Suku Comoro baku joven mane sira ne’ebé mak deskonfia envolve iha insidente refere to’o hetan kanek no ra’an. Distritu Oekusi, Oknum F-FDTL mane ida baku mane nain rua no feto ida, tanba soe fali fo’er iha oknum F-FDTL nia família ninia rate. Parte vítima hato’o ona keisa ba PNTL maibé seidauk halo investigasaun. Papel F-FDTL atu bele asegura seguransa externa ka nu’udar lutu ba nasaun nian, ne’ebé satan atu, ema labele tama estraga ninia povu ninia moris. Maibé, realidade ne’ebé akontese husi oknum F-FDTL ne’e nu’udar asaun ne’ebé hamate esperansa ba Instituisaun ne’ebé tuir loos proteje povu la’os intimida, tortura no viola fali komunidade ki’ik sira. Insidente ligadu ho asaun violénsia ne’ebé komete husi oknum F-FDTL akontese iha Distritu sira hanesan; Distritu Dili (3), Distritu Oekusi (1). OKNUM PNTL LIGADU HO ASAUN VIOLÉNSIA Oknum Taskforce baku Xefi Suku no joven mane grupu ida Oknum Polísia Task Force baku joven mane grupu ida, inklui oknum F-FDTL mane nain rua no Xefi Suku Akadiruhun. Insidente ne’e akontese tanba oknum PNTL sira ne’e simu keisa husi komunidade katak joven mane grupu ida satan dalan, ba kareta ambulansia atu lori moras ba Ospitál Guido Valadares, hafoin mak Polisia Task Force sira mai hodi, asalta fíziku hasoru joven mane grupu ne’e, maske joven mane grupu ne’e la sala buat ida. Hafoin Xefi Suku Akadiruhun mos hetan baku wainhira nia atu ba halo atuasaun ba insidente ne’e. Verifikasaun hetan katak oknum Polísia Task Force sira ne’e ho kondisaun lanu. Responde ba insidente ne’e mak Polísia no F-FDTL forma ona ekipa konjunta ida hodi halo investigasaun ba insidente refere. Insidente ne’ebé envolve Oknum PNTL durante Dezembru akontese deit iha Distritu Dili (1). VIOLÉNSIA LIGADU HO ANIMÁL TAMA TO’OS Animál nain uza katana ta’a kanek to’os na’in Insidente ne’ebé relata ligadu animál tama to’os hamutuk iha insidente (3): Distritu Ainaro (1); Distritu Oekusi (1); Distritu Baucau (1). Distritu Baucau, Animál na’in lori katana ta’a kona to’os nain iha kotuk laran no kanek todan. Motivu insidente ne’e tanba bibi talin kotu tanba bobar hafoin bibi tama tiha to’os laran. Hafoin bibi nain deskoñfia katak to’os nain mak kore bibi ne’e, tanba ne’e mak bibi nain foti katana hodi taa kanek to’os nain. Distritu Oekusi, To’os nain uza diman Sona mate fahi rua, ne’ebé tama to’os laran hafoin fahi nain insulta to’os na’in. Wainhira ba rezolve Lia-Na’in deside katak fahi rua ne’ebé mate ne’e fahe ba rua ida ba fahi na’in no ida seluk ba to’os na’in. ASAUN VIOLÉNSIA IHA DISPUTA RAI Disputa rai rezulta ema ida mate no seluk kanek todan Distritu Likisá, Mane na’in rua hadau malu rai baliza no natar, tanba ne’e hahú asalta verbál husi mane ida ba mane seluk, hafoin mane ida ne’ebé uma besik liu, halai ba foti katana no lori katana ta’a mane ne’e mate kedas iha fatin. Distritu Oekusi, Mane na’in rua nu’udar maun ho alin ne’ebé hadau malu rai eransa husi sira nia vizavo no rai ne’e okupa husi mane seluk ne’ebé nu’udar maun. Tanba alin la hetan rai 3 Programa AtReS implementa husi NGO Belun ho suporta husi União Europeia liu husi instrumentu ba Estabelidade no mós Governu Alemaña liu husi Organizasaun GIZ (Ajénsia nian ida ba Kooperasaun Internasional) no USAID husi Povo Amerikanu liu husi Monitorizasaun husi Sosiedade Sivil ba Dezenvolvimentu Sektor Seguransa (CSM – SSD). Atu hetan infomasaun barak liu tan kona-ba programa AtReS ka atu hare publikasaun seluk, favor vizita: http://www.belun.tl REVISTA SITUASAUN FULAN DEZEMBRU 2013 pedasuk ida ba nia ho nune’e mak nia reklama ba nia maun atu fó rai uitoan ba nia, maibé nia maun la fó ho nune’e mak mane ne’e (alin) lori katana taa nia maun nia tilun to kanek boot. Insidente seluk ne’ebé liga ho disputa rai akontese iha Distritu Likisá (1); Distritu Oekusi (1); Distritu Manufahi (1); Distritu Lautem (1); Distritu Bobonaro (1). EMA DESKOÑESDU HO ASAUN VIOLÉNSIA Ema deskoñesidu sunu prezépiu iha subdistritu Lospalos Distritu Lautem, Ema deskoñesidu sunu prezépiu iha tempu kalan. Joven mane grupu refere deskonfia katak iha grupu, joven bairu seluk mak sunu. Maibé, PNTL ba iha fatin insidente hodi fahe informasaun katak ema ne’ebé sunu prezépiune’e ema deskoñesidu. DU’UN MALU BUAN NO IMPAKTU BA VIOLÉNSIA Família ida estraga sasan uma laran rahun hotu, ba família seluk, tanba du’un buan Insidente seluk ne’ebé ligadu ho ema deskoñesidu akontese iha distritu; Distritu Aileu (1); Distritu Lautem (1). INSIDENTE SELUK IHA FULAN NE’E LARAN Distritu Dili, Iha joven feto rua ne’ebé moras psikilójia/moras mental, hafoin família lori joven feto rua ne’e bá iha Amu Lulik ida. Hafoin oknum Amu Lulik ne’e hatete ba família husi joven feto nain rua ne’e, katak viziñu mak halo. Tanba ne’e mak família husi joven feto nain rua ne’e halo asalta fíziku bá viziñu ne’ebé sira deskonfia buan hodi baku sasan uma laran rahun hotu hanesan; odamatan, ortoriu no estatua Sao Jose nian. Matan do’ok iha Timor sai ona tradisaun de atitude tanba wainhira família ida moras sempre hakarak ba haree “tansa mak ema ida bele hetan moras ne’e? Karik iha fukun ruma?” Pergunta ne’e lori ema ba buka matan do’ok no wainhira si’ik ona ema ruma nia naran hanesan mós hamosu ona konflitu ba família ida. Distritu Ermera, Oknum superintendente Departamentu Edukasaun Ermera nian, hetan akuzasaun husi profesores voluntáriu balun ne’ebé naran laiha, wainhira sira bá asina kontratu iha Edifisiu Edukasaun Distritu Ermera nian. Profesores voluntáriu hirak ne’e lamenta katak sira balu fó osan, balu fó animál no balu hola serveza fó ba oknum superintendente ne’e, atu bele naran iha no asina kontratu ne’e maibé realidade sira naran laiha no relasaun entre sira la di’ak. Insidente seluk ne’ebé akontese iha fulan Dezembru ne’e iha distritu sira hanesan; Distritu Ainaro (1); Distritu Baucau (1); Distritu Bobonaro (2); Distritu Ermera (2); Distritu Lautem (1); Distritu Oekusi (4); Distritu Manufahi (1); Distritu Vikeke (2). ATIVIDADE PREVENSAUN NO RESPONDE BA KONFLITU Insidente ligadu ho buan akontese deit iha Distritu Dili (1). ASAUN VIOLÉNSIA LIGADU HO DISPUTA BEE MOOS Mane nain rua insulta malu tanba bee moos Distritu Oekusi,Mane nain rua asalta verbál ba malu, wainhira mane ida ba kuru bee moos iha tanki laiha lisensa ba grupu maneja fasilidade bee moos, tanba ne’e mak responsavel ne’e hahú insulta mane refere no sira insulta malu. Distritu Likisá, Subdistritu Likisá, Belun fó apoiu ba Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) ho OEFADEL realiza eventu dame hamutuk ho membrus rede husi subdistritu 3, ne’ebé sai membrus rede feto, hamutuk hodi realiza kongresu Feto ne’ebé sai membru RPRK iha subdistritu Likisá. Iha data: 14 to’o 15 de Dezembru 2013. Rezolusaun ba insidente ne’e tuir adat, mane ne’ebé ba kuru bee moos la lisensa antis ne’e fó sala fali osan, foos, fahi ida no tua kaixa ida ho sigaru LA slop ida. Insidente ligadu ho disputa bee moos akontese de’it iha Oekusi (1). Atividade Kongresu OEFADEL membru Rede Prevensaun no Responde Konflitu Distritu Likisá 4 Programa AtReS implementa husi NGO Belun ho suporta husi União Europeia liu husi instrumentu ba Estabelidade no mós Governu Alemaña liu husi Organizasaun GIZ (Ajénsia nian ida ba Kooperasaun Internasional) no USAID husi Povo Amerikanu liu husi Monitorizasaun husi Sosiedade Sivil ba Dezenvolvimentu Sektor Seguransa (CSM – SSD). Atu hetan infomasaun barak liu tan kona-ba programa AtReS ka atu hare publikasaun seluk, favor vizita: http://www.belun.tl REVISTA SITUASAUN FULAN DEZEMBRU 2013 Distritu Vikeke, Suku Uaimori, Belun fó apoiu ba Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK), hodi implementa planu asaun loron rua, kona-ba Nahebiti bo’ot no Semináriu. Iha data: 5 to’o 6 de Dezembru 2013. Distritu Ainaro Subdistritu Ainaro, Belun fó apoiu ba Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) hodi implementa atividade durante loron lima (5), hodi dezeminasaun informasaun kona-ba transformasaun konflitu ba komunidade sira iha suku hitu (7) mak hanesan: Suku Cassa, Suku Soru Kraik, Suku Maununo, Suku Manutasi, Suku Soro, Suku Ainaro no Suku Mau- ulo. Iha dia 16 to’o 20 de Dezembru 2013, Atividade ne’ebé hala’o husi Ekipa DAME iha fulan ne’e; Treinamentu no Fahe relatóriu Asesmentu Kapasidade Rede ba Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK) iha subdistritu sira tuir mai ne’e; Subdistritu Alas no Fatuberliu, dia 10-11 de Dezembru 2013, Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK), treinamentu kona-ba lideransa no jestaun administrasaun. Subdistritu Same dia 12-13 de Dezembru 2013, Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK), treinamentu kona-ba Lideransa no Mediasaun. REKOMENDASAUN Sekretariu Estadu Seguransa no PNTL Hasai regulamentu ida atu bandu kona-ba konsumidores sira atu labele hemu tua iha fatin públiku; hanesan Estrada ninin, jardim no fatin públiku seluk. MinistériuSaúde Hala’o sosializasaun kona-ba perigu husi konsumu tua ba saúde isin no saúde psikolojia nian. Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu Hamosu polítiku ba Sentru Juventude sira iha Distritu ida-idak atu organiza programa asaun joven ba dame atu sosializa kona-ba importansia husi dame iha Aldeia to’o Distritu, hodi bele prevene no antisipa insidente violénsia entre joven. Hamosu programa animasaun no desportu atu bele hamenus konflitu iha juventude sira. Sekretáriu Estadu Defeza no F-FDTL Halo asaun disiplinar ba oknum F-FDTL ne’ebé mak komete iha asaun violénsia tuir regras internál ne’ebé Instituisaun F-FDTL iha. Diresaun Nasionál de Terras e Propriedades Subdistritu Likisá no Maubara dia 2-3 de Dezembru 2013, Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK), treinamentu kona-ba Jestaun organizasaun, Tekniku hakerek proposta no Mediasaun. Subdistritu Bazartete dia 4-5 de Dezembru 2013, Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK), treinamentu kona-ba Jestaun organizasaun, Tekniku hakerek Proposta no Mediasaun. Subdistritu Remexio & Laulara dia 18-19 de Dezembru 2013, Rede Prevensaun no Responde Konflitu (RPRK), treinamentu kona-ba Lideransa, Mediasaun no Hakerek Proposta. Kontinua hala’o polítika ba sukat rai privadu no distritbui Sertifikadu Nain ba rai, refere ba rai privadu sira atu prevene hadau malu rai iha baze no atu fasilita baliza entre rai komunidade ida ho ida seluk . Karik presiza atu konfirma kona-ba konteudu tomak revista situasaun fulan Dezembru 2013, ita boot sira bele kontaktu mai: Marilia Oliveira da Costa: Manajer programa AtReS via email [email protected] ka via telemovel (+670 77276671).Pedro de Araújo dos Santos - Ofisiál Polítika Públiku. [email protected]. Telemóvel (+670 7700-1421). 5 Programa AtReS implementa husi NGO Belun ho suporta husi União Europeia liu husi instrumentu ba Estabelidade no mós Governu Alemaña liu husi Organizasaun GIZ (Ajénsia nian ida ba Kooperasaun Internasional) no USAID husi Povo Amerikanu liu husi Monitorizasaun husi Sosiedade Sivil ba Dezenvolvimentu Sektor Seguransa (CSM – SSD). Atu hetan infomasaun barak liu tan kona-ba programa AtReS ka atu hare publikasaun seluk, favor vizita: http://www.belun.tl
Documentos relacionados
Saida mak Lei Kontra Violénsia Doméstika?
direitu umanu, ita hotu tenke hola parte atu hapara violénsia doméstika. Membru ida-idak iha família iha direitu atu hetan domin, no sente seguru iha uma laran. Violénsia ne’e inaseitavel (la bele ...
Leia maisrevista situasaun juñu 2015
CADASTRAL (SNC). Implementasaun programa Sukat Rai ne’ebé hala’o husi Ekipa SNC hamosu ona insidente violénsia entre komunidade hamutuk insidente 6 (2 akontese iha Bobonaru, 3 iha Dili no 1 iha Oek...
Leia mais