Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba

Transcrição

Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola
Revizaun ba Dokumentasaun
Hato’o ba:
United States Agency for International Development
Washington, DC
Hato’o husi:
Creative Associates International
Washington, DC
18 Maiu, 2011
Povu Amerikanu liuhusi Ajénsia Estadu Unidu sira nian ba Dezenvolvimentu Internasionál
(USAID) halo relatóriu ne’e posível. Creative Associates International kaer responsabilidade
tomak ba buat ne’ebé hakerek iha relatóriu ne’e, maka ladún reflete kedas USAID nia haree
ka governu Estadu Unidu nia hanoin.
Rekerimentu atu submete ba DEC
a.
Númeru Kontratu ho Kontratu nu. EDH-I-00-05-00029-00
USAID
Task Order AID-OAA-TO-10-00010
b.
Títulu ho Númeru
Investing in People (IIP)
Objetivu USAID nian
c.
Títulu ho Númeru USAID Asia and Middle East Regional School Dropout
Projetu USAID nian
Prevention Pilot (SDPP) Program
Área ba Programa no
d. Parte Programa USAID Education (program area 3.2)
Basic Education (program element 3.2.1)
nian
e. Títulu deskritivu
Review of the Literature – School Dropout Prevention
f. Naran Autór sira
Lorie Brush, Jennifer Shin, Rajani Shrestha, Karen Tietjen
Creative Associates International
Naran
Kompania 5301 Wisconsin Avenue, NW, Suite 700
g.
Washington, DC 20015
ne’ebé Kontrata
Telefone: 202 966-5804 Fax: 202 363-4771
Kontatu: [email protected]
Unidade Operasional
h. USAID nian ne’ebé tau
matan ba no COTR
AME/ME/TS
Rebecca Adams, COTR
i.
Data ne’ebé fó-sai
18 Maiu, 2011
j.
Lian Dokumentu nian
Inglés ho Tetun
Indise
Lista husi Tabela sira.................................................................................................................... ii
Lista husi Akrónimu .................................................................................................................... iii
Sumáriu Ezekutivu ....................................................................................................................... v
1.0
Introdusaun .................................................................................................................... 1
1.1
Objetivu husi Revizaun ............................................................................................................. 1
1.2
Definisaun husik eskola ............................................................................................................ 2
1.3
Metodolojia ba revizaun no selesaun husi intervensaun sira .................................................... 2
1.4
Organizasaun husi relatóriu ...................................................................................................... 4
2.0
Perfil no karaterístika sira husi labarik no foin sa’e sira ne’ebé iha risku atu
husik eskola.................................................................................................................................... 5
2.1
Ambitu problema husik eskola ................................................................................................. 5
2.2
Fator sira ne’ebé iha relasaun ho labarik husik eskola .............................................................. 6
3.0
Intervensaun sira hodi hamenus husik eskola ........................................................... 11
3.1
Tipolojia husi intervensaun sira .............................................................................................. 11
3.2
Rezultadu sira husi intervensaun rigorozu ne’ebé hala’o ba programa intervensaun sira
kona-ba husik eskola ........................................................................................................................... 13
3.2.1
Selesaun husi intervensaun sira ........................................................................................ 13
3.2.2
Deskrisaun intervensaun ne’ebé avalia ho di’ak ............................................................... 15
3.2.3
Avaliasaun husi efikásia husi programa sira ..................................................................... 18
3.3
Deskrisaun programa prevene husik eskola ne’ebé la tuir kritériu SDPP nian ....................... 23
3.3.1
Selesaun husi intervensaun sira ........................................................................................ 23
3.3.2 Deskrisaun intervensaun ne’ebé la tuir kritériu SDPP nian ................................................... 24
3.3.3
4.0
Avaliasaun ba efikásia husi programa .............................................................................. 27
Konkluzaun no Rekomendasaun sira ......................................................................... 29
Referénsia sira ............................................................................................................................. 32
Apendise A: Estatistika Edukasaun ba Rai SDPP sira ........................................................... 39
Apendise B: Fatór ne’ebé hamosu risku husik eskola ............................................................. 43
Apendise C: Sumáriu husi Programa sira ba intervensaun ba husik eskola ne’ebé tuir
kriteria hotu husi SDPP.............................................................................................................. 55
Apendise D: Sumáriu programa intervensaun ne’ebé la tuir kritériu metin SDPP nian .. 126
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina i
Lista husi Tabela sira
Tabela 1: Dadus kona-ba Husik Eskola
Tabela 2: Númeru (Persentajen) husi Estudu sira ne’ebé hetan Fator Risku ida idak ne’ebé fo
kontribuisaun ba Husik Eskola
Tabela 3: Fator Risku Signifikativu tuir Nível Eskola (ba Estadus Unidus de’it)
Tabela 4: Relasaun entre fatór Risku no Intervensaun nia Tipu
Tabela 5: Lista husi Programa Intervensaun ne’ebé hetan Avaliasaun ne’ebé rigorozu
Tabela 6: Kategoria husi Intervensaun ba Husik Eskola ne’ebé hetan Avaliasaun
Tabela 7: Sujestaun ba Intervensaun husi Peskiza husi Rai ne’ebé Dezenvolvidu
Tabela 8: Variável husi Rezultadu ne’ebé hetan impaktu husi Servisu husi Intervensaun
Internasionál ida idak.
Tabela 9: Lista husi Programa Intervensaun ba Husik Eskola ne’ebé Avalia ona, ne’ebé la tuir
kritériu hotu ba Avaliasaun husi SDPP
Tabela 10: Kategoria husi Programa Intervensaun ba Husik Eskola ne’ebé la tuir kritériu
SDPP nian maka bazeia ba evidénsia metin
Tabela 11: Variável husi Rezultadu ne’ebé hetan impaktu husi servisu husi intervensaun ida
idak ne’ebé la tuir kriteria Avaliasaun husi SDPP
Tabela A-1: Estatistika Edukasaun ba País SDPP sira
Tabela B-1: Faktor risku ba Husik Eskola iha EUA no País sira husi OECD
Tabela B-2: Faktor risku ba husik eskola iha rai ne’ebé dezenvolvidu
Tabela C-1: Programa sira ba intervensaun ba husik eskola ne’ebé tuir kriteria hotu husi
SDPP
Tabela D-1: Programa internasionál ba intervensaun ba husik eskola ne’ebé la tuir kriteria
SDPP
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina ii
Lista husi Akrónimu
ALAS
Achievement for Latinos through Academic Success (Susesu ba Latinu sira liu
husi susesu Akadémiku), programa prevensaun ba husik eskola husi EU
BRIGHT
Burkinabe Response to Improve Girls Chances to Succeed (Resposta husi
Burkinabe hodi Hadia Posibilidade husi Labarik Feto atu Hetan Susesu),
programa hadia edukasaun iha rai Burkina Faso
CREATE
Consortium for Research on Educational Access (Grupu ba Peskiza kona-ba
Asesu Edukasionál), University of Sussex
EdStats
Estatístika kona-ba Edukasaun
EMIS
Sistema Jestaun Informasaun ba Edukasaun
FFE
Food for Education (Hahán ba Edukasaun), programa prevensaun ba husik
eskola husi rai Bangladesh
HIV/AIDS
Human immunodeficiency virus/Acquired immune deficiency syndrome – VIH/
SIDA
NDPC
National Dropout Prevention Center (Sentru Nasionál Prevensaun Husik
Eskola)
OECD
Organization for Economic Cooperation and Development (Organizasaun ba
Kooperasaun Ekonómika no Dezenvolvimentu)
PACES
Programa de Ampliación de Cobertura de la Educación Secundaria
(programa prevensaun ba husik eskola iha rai Kolómbia)
PATH
Programme of Advancement Through Health and Education, programa
prevensaun ba husik eskola husi Jamaika
PRAF
Programa de Asignación Familiar, programa prevensaun ba husik eskola husi
Honduras
PROGRESA Programa de Educatión, Salud y Alimentación, programa prevensaun ba husik
eskola husi Méxiku
QED
Dezeñu besik esperimentál
RCT
Dezeñu Kontrolu /tratamentu hili partisipante arbiru de’it
SDPP
Programa Pilotu Prevensaun ba Husik Eskola
SEAMEO
Organizasaun Ministru Edukasaun Sudeste Aziátiku
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina iii
UIS
Institutu Estatistika husi UNESCO
UNESCO
Organizasaun Edukasionál, Sientifika no Kulturál husi Nasoens Unidas
U.S.
Estadus Unidus
USAID
Ajénsia Internasionál ba Dezenvolvimentu husi Estadus Unidus
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina iv
Sumáriu Ezekutivu
Objetivu husi Programa Teste (Pilotu) Ba Prevensaun Husik Eskola (SDPP) mak atu
halo teste ba efetividade husi programa sira ne’ebé haree ba husik eskola iha rai haat husi
rejiaun Ázia Leste husi USAID: Kambodja, India, Tajikistaun, iha Timor-Leste. Iha tinan
dahuluk husi projetu, SDPP tenke dezeña intervensaun sira ne’e no tuir mai, iha tinan tuir mai
rua, tenke implementa dezeñu sira-ne’e no halo avaliasaun ba sira nia susesu atu hamenus
labarik sira ne’ebé husik eskola.
SDPP define husik eskola hanesan bainhira labarik sira la hotu siklu edukasaun bázika
tomak iha rai ida, no projetu nia funsaun hodi halo dezeñu ba intervensaun sira ba estudante
sira iha eskola primária ka sekundária, depende ba nesesidade husi rai ida idak no ba
karakterístika problema husik eskola. Estatistika sira husi Organizasaun Edukasionál,
Sientifika no Kulturál husi Nasoins Unidas (UNESCO) kona-ba rai haat hatudu padraun oinoin kona-ba partisipasaun iha eskola. Labarik sira iha Tajikistaun, ladún husik eskola iha
primária. Sira nia taxa matríkula ba tinan sira ne’e besik 97%. Momentu ne’ebé hahú
preokupasaun ho husik eskola maka bainhira labarik sira tama iha eskola sekundária.
Kambodja, India no Timor-Leste, iha taxa matríkula iha eskola primária ne’ebé ki’ik liu
Tajikistaun – 76 to’o 90% - no ida ne’e hatudu katak karik iha difikuldade ruma ba grupu
balu husu labarik ki’ik hodi hetan asesu ka mantein nafatin iha eskola primária no taxa
matríkula ba eskola sekundária sai ki’ik liu tan.
Dokumentasaun fo ideia ne’ebé kle’an kona-ba karateristika sira husi labarik sira
ne’ebé sai husi eskola. Iha Estadus Unidus (U.S.) no rai seluk husi OECD, labarik sira-ne’e
ladún iha rezultadu di’ak, balu la liu, sira la tama eskola loron loron, la hatudu interese ka
kompromisu kona-ba eskola no sira barak iha problema kona-ba dixiplina. Beibeik sira mai
husi família sira ne’ebé kiak. Iha mundu dezenvolvidu, variável ekonómika sira mak
importante, nu’udar estatutu ekonómiku husi família ka nesesidade hodi labarik ba manán
osan ka apoiu ba família liu husi servisu iha uma laran. Tuir mai iha fator haat ne’ebé ita mós
hetan nu’udar sentrál iha U.S. no rai OECD: Rezultadu ladún, la liu ka tinan boot liu, falta
beibeik no la iha interese kona-ba eskola. Liu tan sira-ne’ebé husik eskola iha rai ne’ebé iha
dalan atu dezenvolve beibeik mak labarik feto, barak mak iha defisiénsia ka problema saúde,
ba eskola ne’ebé dook husi uma no hela iha área rural.
Dokumentasaun hatudu programa prevensaun 26 ne’ebé tuir kriteria kona-ba
relevánsia tópiku (inklui medida husi ba eskola, hela iha eskola, progresu iha eskola), konaba relevánsia tempu (programa no avaliasaun hala’o husi 1990 to’o 2010), kona-ba relevánsia
amostra (foku ba estudante sira iha eskola ne’ebé risku atu husik eskola) no kona-ba
relevánsia husi avaliasaun (dezeñu ba tratamentu/kontrolu la tuir regra ka dezeñu besik
esperimentál). Husi 26 ne’e, 6 hala’o iha US no 20 hala’o iha rai ne’ebé iha dalan ba
dezenvolvimentu.
Programa kona-ba husik eskola iha U.S. la hanesan sira iha rai estranjeiru kona-ba
grupu alvu ba intervensaun no kona-ba servisu ne’ebé sira fo maibé atu hanesan iha
metodolojia avaliasaun. Nune’e iha U.S. programa sira ne’e dirije ba estudante sira husi
eskola médiu no sekundáriu no maioria husi programa sira ne’ebé hala’o iha rai li’ur foka ba
estudante sira husi eskola primária. Maioria husi estudu sira iha grupu hotu ne’ebé haktuir
ami nia padraun rigorozu ba relevánsia husi dezeñu iha dezuñu kontrolu ne’ebé la tuir regra,
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina v
tamba sira iha abilidade atu haketak efeitu sira iha grupu husi estudante sira ne’ebé
ekivalente.
Servisu sira ne’ebé fo iha programa husik eskola iha U.S. la hanesan sira ne’ebé iha
rai dezenvolvimentu kona-ba servisu espesífiku ne’ebé fo no kona-ba servisu sira ne’ebé
kahur hamutuk. Iha U.S. sira sempre hili atu fo apoiu akadémiku ruma hamutuk ho servisu
pesoál/ sosiál ruma, hodi nune’e estudante sira ne’ebé iha risku bele aprende nafatin kona-ba
matéria estudu no simu apoiu hodi ajuda sira rezolve sira nia problema pesoál /sosiál. Husi
programa 6 ne’ebé refere 5 iha komponente akadémiku ruma; no sira hotu iha komponente
pesoál/sosiál. Liu tan, metade husi programa sira ne’e iha US iha elementu estruturál ida,
ne’ebé halo mudansa ba ambiente aprendizajen liu husi harii klase ne’ebé ki’ik ka halo
mudansa ba kurrikulu hodi nune’e bele aumenta relevánsia ba estudante sira. Programa sira
ne’e la fó insentivu finanseiru ka servisu saúde. Maski nune’e iha rai dezenvolvimentu
insentivu finanseiru hodi haruka labarik sira ba eskola maka sai importante liu. Husi
programa 20 ne’ebé hetan avaliasaun, 13 (65%) fo transferénsia osan, bolsa estudu, xeke,
hahán, materiál eskolár, farda eskolár bainhira labarik sira ba eskola no iha 11 programa iha
de’it intervensaun finanseiru. Husi programa internasionál la to’o 1/3 inklui komponente
akadémika, saúde ka estruturál; ida de’it mak fo apoiu pesoál /sosiál.
Kona-ba efikásia atu aumenta asiduidade, hodi hamenus taxa husik eskola ka hodi
garante estudante sira nia progresu iha eskola, rezultadu sira husi intervensaun oin oin sai
kahur malu. Intervensaun finanseiru ne’ebé hetan avaliasaun hatudu mudansa pozitivu iha
kazu 12 husi 13 (92%), iha kazu 3 husi kazu 4 mudansa estruturál sira hetan susesu (75%),
apoiu akadémiku hatudu katak efetivu iha kazu 2 husi kazu 4 (50%), no intervensaun ba
saúde fo impaktu ba rezultadu edukasionál iha estudu 2 husi 5 (40%). Intervensaun pesoál
/sosiál ne’ebé iha hetan susesu maibé nia hamutuk ho intervensaun seluk nune’e ita labele
dehan katak intervensaun ne’e efetivu 100%.
Lisaun xave tolu ba SDPP mai husi revizaun ne’e ba programa prevensaun husik
eskola. Primeiru, dokumentasaun hatudu katak fatór balu ne’ebé karakterístika husi
komportamentu husi labarik iha eskola iha relasaun ho husik eskola, liu-liu ho susesu ladún
boot, la liu ka tinan liu tinan klase nian, ladún ba eskola loron loron ka la iha interese iha
eskola. Programa intervensaun bele dezeñu hodi hamenus problema sira ne’e, husi labarik
kona-ba eskola. Tuir mai programa intervensaun dala barak define grupu alvu husi labarik
tuir karateristika hanesan jéneru (labarik feto), defisiénsia ka problema saúde, ka hela iha área
rural ka dook husi eskola, tamba karaterístika sira-ne’e mós hatudu labarik sira ne’ebé iha
risku liu atu husik eskola. Programa ne’ebé prepara ba fatin ruma ne’ebé espesífiku tenke
haree ba fatór ne’ebé importante ba labarik sira no ba sira-nia família iha fatin ne’e. Ikus mai
intervensaun sira tenke halo avaliasaun ne’ebé ho metodolojia forte, ne’ebé planu bainhira
harii intervensaun no implementasaun lalais no rigorozu.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina vi
1.0
Introdusaun
1.1
Objetivu husi Revizaun
Objetivu husi Programa Teste ba Prevensaun ba Husik eskola Eskolár (SDPP) mak
atu fo orientasaun bazeia ba realidade ba misaun husi USAID iha rai sira husi Ázia no Médiu
Oriente kona-ba prevensaun ba husik eskola liu husi teste ba efikásia husi intervensaun sira
ne’ebé halo ona kona-ba husik eskola iha rai 4: Kambodja, India, Tajikistaun no Timor-Leste.
Iha tinan primeiru husi projetu, funsionáriu sira husi SDPP iha U.S. no iha rai 4 ne’ebé refere,
tenke halo revizaun ba dokumentasaun no identifika programa sira ho intervensaun ne’ebé
iha avaliasaun kona-ba atu hamenus husik eskola no prepara intervensaun sira ne’ebé iha
posibilidade aas atu hetan susesu ba rai sira-ne’e ida-idak. Iha tinan rua tuir mai nia laran
funsionáriu sira halo implementasaun ba projetu sira ne’e no halo avaliasaun nafatin ba
susesu no rezultadu husi projetu sira ne’e kona-ba atu hamenus tendénsia ba husik eskola
molok remata ensinu báziku.
Hodi halo revizaun ba dokumentasaun kona-ba husik eskola ita bele dehan katak iha
Objetivu oin oin. Ba dahuluk, bainhira ita atu prepara intervensaun ruma ita tenke hatene
problema ne’ebé ita buka atu rezolve no intervensaun saida mak koko uluk ona. Hodi koko
atu rezolve problema husik eskola peskizadór sira iha mundu tomak halo análize ba
karakterístika husi labarik sira ne’ebé sai husi eskola no mós halo análize ba kontestu husi
sira-nia família, husi sira-nia komunidade no husi eskola. No mós sira koko ona programa
intervensaun oin-oin ne’ebé balu hetan susesu no balu ladún. Hodi hatene didi’ak peskiza
sira-ne’e loke dalan hodi hala’o di’ak liu tan knaar sira husi SDPP.
Daruak, se mak halo planeamentu ba programa sira komesa ona komprende katak
hodi hola desizaun kona-ba nu’usá mak halo programa tenke haree ba evidénsia husi efikásia
husi programa ne’ebé iha aprosimasaun hanesan. Nune’e importante haree ba rezultadu husi
avaliasaun husi intervensaun ne’ebé uza tékniku avaliasaun ne’ebé rigorozu hodi nune’e se
maka dezeñu programa bele hili di’ak kona-ba fatór kontestu ne’ebé tenke konsidera hodi
prepara programa ruma no atividade ne’ebé maka di’ak liu no formasaun saida maka tenke fo
ba karik mak halo implementasaun hodi efikás liu.
Datoluk ita hatene katak importante duni ba susesu husi projetu ida katak bainhira
hala’o implementasaun tenke mós halo komunikasaun kona-ba projetu nia razaun hodi hetan
apoiu iha rai ne’ebé servisu. Bainhira fahe matenek no informasaun ba ema seluk kona-ba
servisu ne’ebé fo no folin sira ne’ebé iha no impaktu ne’ebé bele hetan, entaun ema bele
sente katak di’ak liu fo apoiu ba programa ka bele fo sustentabilidade bainhira finansiamentu
hotu.
Dahaat, revizaun ba dokumentasaun bele fo orientasaun ba sé mak halo politika sira
no ba ema seluk ne’ebé prepara programa ne’ebé hasoru dezafiu hanesan hodi hamenus
labarik sira ne’ebé sai uluk husi eskola molok halo siklu iha hotu. Hodi ajuda ema seluk atu
hatene di’ak liu dalan ne’ebé susesu hodi apoiu labarik sira iha sira nia rai importante katak
fahe sumáriu ho rezultadu husi estudu sira, prepara kuadru ne’ebé fasil atu hetan informasaun
no halo tópiku ba rezultadu ne’ebé importante liu hodi bele asesu ba informasaun lalais.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 1
1.2
Definisaun Husik Eskola
Molok atu koko atu halo analize ba intervensaun sira, importante atu define uluk
signifikadu ne’ebé hanesan ba liafuan “husik eskola” ne’ebé atu uza iha SDPP. La iha
definisaun ne’ebé universál. UNESCO (2005) konsidera katak husik eskola bainhira “labarik
ne’ebé matríkula ba eskola e depois la tuir.” Hodi hatene loloos labarik sira-ne’e sei
importante atu define didi’ak (a) eskola konsidera nivel edukasaun saida no (b) saida maka
signifika tuir eskola.”
Pedidu ba proposta knaar SDPP hakerek definisaun ba husik eskola nu’udar
“estudante sira ne’ebé la hotu siklu báziku tomak iha rai ida” (pájina 20), no hakerek katak
SDPP tenke servisu husi nivel edukasaun primáriu no sekundáriu, nune’e tenke fó definisaun
klaru husi tinan eskolár ne’ebé tenke konsidera. Hodi deside atu inklui ka lae programa la’ós
formal iha definisaun husi ‘’eskola’’ SDPP sei tuir definisaun husi UNESCO ne’ebé define
katak labarik sira ne’ebé tuir edukasaun la’ós formál konsidera katak tuir “eskola’’ bainhira
de’it programa la’ós formál ne’e rekoñese duni hanesan ekivalente ba edukasaun primária
formál.
Hodi hatene se mak ‘’iha eskola’’ no se mak ‘’la’ós iha eskola’’, UNESCO define
katak konsidera ‘’la’ós iha eskola’’ ba se mak iha tinan eskolár ne’e la iha kontatu ruma ho
eskola no konsidera katak ‘’iha eskola’’ ba se mak tama iha eskola pelumenus loron ida iha
tinan eskolár ida ne’e. Nune’e, labarik ida konsidera husik eskola karik nia tama iha eskola
pelumenus loron ida no depois para no la tama fali iha eskola iha tinan eskolár ne’ebé refere.
Hanesan esplika husi Consortium for Research on Educational Access (CREATE, 2010):
(1) Labarik karik bele para eskola tamba razaun nesesidade ekonómika. Labarik ne’e
karik kuda ka hili modo iha fulan ida nia laran, karik nia ba família nia uma, karik nia
ba servisu hodi manán osan, maibé sei hanoin nafatin atu tama fali iha eskola bainhira
knaar ida ne’e hotu ona.
(2) Labarik karik la ba eskola tuir eventu trauma ruma hanesan nia inan ka aman mate ka
família ba hela iha fatin seluk maibé sei hanoin atu tama fali.
(3) Labarik ne’ebe para eskola kleur, karik hakarak atu tama fali maibé nia tinan boot liu
ona no ida ne’e bele halo nia moe ka iha rai balu labele duni tamba politika edukasaun
ne’ebé iha.
Liu husi komprensaun ba dalan ne’ebé labarik iha hodi la ba eskola no definisaun husi
UNESCO – bazeia ba partisipasaun iha eskola durante tinan ida – SDPP bele prepara
intervensaun ne’ebé muda labarik nia dalan no halo katak sira tama fali iha eskola.
1.3
Metodolojia ba revizaun no selesaun husi intervensaun sira
Hodi hetan dokumentasaun ba revizaun, funsionáriu sira husi SDPP buka referénsia
ba projetu sira ne’ebé haree ba “husik eskola’’, ‘’ falta beibeik’’ no ‘’retensaun’’. Hili “falta
beibeik’’ tuir definisaun husi UNESCO ne’ebé depende ba labarik la tama ka tama iha
eskola hodi define nia estatutu. Falta beibeik dala balu atu hanesan husik eskola no nu’udar
ami sei ko’alia iha oin iha relatóriu ne’e dalan barak mosu molok atu husik eskola duni.
Tamba retensaun sai beibeik hanesan resposta husi eskola ba labarik sira ne’ebé falta beibeik
ita mós bele konsidera katak retensaun mós mosu molok husik eskola no SDPP uza mós
‘’retensaun’’ hodi halo peskiza iha dokumentasaun.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 2
Funsionáriu sira buka estudu avaliasaun iha: (a) Internet, (b) jornál sira ne’ebé
hakerek kona-ba ekonomia no edukasaun, no (c) website husi organizasaun iha U.S. ne’ebé
haree ba husik eskola (porezemplu, What Works Clearinghouse, National Dropout
Prevention Center, High School Center), organizasaun ne’ebé hanesan iha rai seluk
(porezemplu, OECD, CREATE, UNESCO, United Nations Children's Fund) no sira ne’ebé
halo implementasaun no avaliasaun ba projetu edukasionál internasionál sira (porezemplu,
Academy for Educational Development, American Institutes for Research, Management
Systems International, Education Quality Improvement Program, World Bank). Tuir sira
haree tan ba referénsia sira iha dokumentu no relatóriu sira ne’e. Dokumentu barak mak
hakerek deskrisaun ba karaterístika sira husi estudante sira ne’ebé husik eskola eskola nune’e
hodi hetan avaliasaun tan husi programa intervensaun ba husik eskola ami mós halo kontaktu
ho peskizadór sira ne’ebé ami hatene hala’o avaliasaun sira ne’e hodi garante katak ami hetan
relatóriu sira ne’ebé kompletu liu kona-ba projetu sira ne’e hotu. Liu tan, ami husu ami nia
funsionáriu sira ne’ebé iha rai laran hodi buka tan informasaun kona-ba husik eskola no
artigu peskiza kona-ba ida ne’e iha sira nia rai.
Hodi hili aprosimasaun ba intervensaun ne’ebé efetivu, funsionáriu sira husi SDPP
halo enkontru atu loron tomak hodi halo revizaun ba avaliasaun ida idak. Intervensaun sira
ne’ebé “efetivu’’ atu hili tenke afeta ba labarik hela iha eskola no tenke iha avaliasaun ne’ebé
rigorozu. Intervensaun ida idak tenke hasoru kriteria sira ne’ebé tuir mai:




Relevánsia husi Topiku/rezultadu. Avaliasaun ne’e tenke inklui medida kona-ba
labarik sira ne’ebé hela iha eskola (i.e., sei iha eskola bainhira tinan hotu ka halo
matríkula ba tinan oin mai), progresu iha eskola(i.e., liu tinan ka halo hotu siklu ida),
ka tuir eskola (ba beibeik), mak indikadór hotu katak labarik sira la husik eskola.
Intervensaun balu hodi promove kualidade eskola bele mós hamenus taxa husik
eskola, maibé estudu sira husi programa sira ne’e inklui iha revizaun ne’e bainhira
sira sukat rezultadu ida husi rezultadu tolu ne’ebé refere.
Relevánsia Tempu. Programa intervensaun ida idak tenke hala’o foin dadaun no bele
aplika iha 2011, nune’e tenke hetan avaliasaun husi 1990 to’o 2010.
Relevánsia husi amostra. Tuir indikasaun husi USAID ba SDPP, intervensaun sira
tenke foku ba estudante sira iha eskola ne’ebé iha risku husik eskola no tenke halo
deskrisaun ba situasaun, durasaun husi atividade sira, servisu sira ne’ebé fo,
formasaun ba funsionáriu sira no folin.
Relevánsia husi dezeñu estudu. Liu husi kriteria ne’ebé dezenvolve husi What Works
Clearinghouse, parte ida husi Departamentu Edukasaun husi U.S. ne’ebé define
padraun rigorozu ba avaliasaun husi efikásia husi esforsu kona-ba reforma eskolár,
intervensaun sira kona-ba avaliasaun tenke: (a) kontrolu la tuir regra ka dezeñu
tratamentu, ka (b) uza dezeñu besik esperimentál ne’ebé hala’o implementasaun ho
grupu ema ida no kompara ho grupu seluk ne’ebé la implementa, maibé iha nível
hanesan bainhira hahú no kontinua haree ba grupu hanesan tuir tempu, ka uza análize
regresaun ba grupu ida ho atritu ki’ik.
Avaliasaun 26 ne’ebé tuir kriteria hotu konsidera nu’udar “ intervensaun ne’ebé ho
avaliasaun rigorozu” no refere iha relatóriu ho sumáriu iha Apéndise C; avaliasaun 8 ne’ebé
la tuir kritériu sira ne’e hatudu mos, maibé badak de’it (haree Apéndise D).
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 3
Dezeñu Rigorozu ba Avaliasaun
Iha tipu projetu naran RCT (randomized control trial) hili grupu rua atu kompara rezultadu:
ida hetan implementasaun projetu no ida laiha. Labarik ne’ebé bele tama iha programa hetan
atribuisaun ba grupu tratamentu ka kontrolu arbiru de’it. Iha dezeñu besik esperimentál
(QED), peskizadór sira halo ligasaun entre eskola ka labarik sira liu husi konjuntu husi
karateristika ne’ebé relevante; nu’udar ezemplu, sira bele implementa intervensaun ida iha
eskola ida no hili eskola ne’ebé besik atu halo komparasaun, assume katak labarik sira atu
hanesan kona-ba karateristika husi sira nia moris no husi sira nia esperiénsia eskolár
(aprosimasaun “par sira ne’ebé hanesan” ). Dezeñu regresaun deskontinuidade (RD) uza
beibeik bainhira labarik hotu ne’ebé bele tuir intervensaun simu intervensaun duni. Hodi
define grupu tratamentu no komparasaun peskizadór sira uza labarik sira ka família ne’ebé
bele tuir programa nu’udar “tratamentu” no sira ne’ebé labele tuir maibé besik atu elijivel la
simu intervensaun no sai nu’udar “komparasaun.”
1.4
Organizasaun husi relatóriu
Restu husi relatóriu ne’e fahe ba seksaun 4. Seksaun 2 hatudu perfíl ka deskrisaun
husi karakteristika husi labarik no joven sira ne’ebé iha risku husik eskola. Hahú ho
diskusaun kona-ba ambitu husi problema husik eskola no tuir halo deskrisaun ba fatór risku
ne’ebé mosu iha dokumentasaun hodi define grupu husi labarik ne’ebé iha posibilidade
hakotu eskola antes tinan eskolár hotu. Fator risku balu bele sukat iha eskola primária; balu
mosu iha eskola pré sekundária no sekundária. Seksaun 3 ko’alia kona-ba evidénsia sira
kona-ba programa intervensaun, no sujere tipolojia ba fatór risku ne’ebé ko’alia hodi prevene
husik eskola, relasiona tipolojia ne’e ho fatór risku ne’ebé diskute iha seksaun 1, no haree ba
programa intervensaun ne’ebé efetivu no halo análise ba programa sira ne’ebé la tuir kriteria
avaliasaun hotu. Seksaun 4 define rekomendasaun sira ba dezeñu husi intervensaun ba husik
eskola ne’ebé mai husi peskiza kona-ba karakteristika husi labarik ne’ebé husik eskola no
intervensaun ne’ebé ajuda atu prevene asaun ne’e.
Iha aneksu iha apéndise 4 ho (a) Tabela ne’ebé hatudu estatistika edukasionál ne’ebé
xave ba rai ida idak husi rai SDPP nian; (b) Tabela kona-ba artigu peskiza ne’ebé diskute
kona-ba fatór risku kona-ba husik eskola; (c) Tabela ne’ebé hakerek deskrisaun ba
intervensaun 26 ne’ebé hetan avaliasaun rigorozu, ho sumáriu pájina ida ka rua kona-ba ida
idak; no (d) Tabela ne’ebé halo deskrisaun ba intervensaun ne’ebé la tuir kriteria avaliasaun
rigorozu husi SDPP.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 4
2.0
Perfil no karaterístika sira husi labarik no foin sa’e sira ne’ebé iha
risku atu husik eskola
2.1
Ambitu husi problema husik eskola
Iha tinan 20 kotuk ba hala’o hela inisiativa internasionál balu ne’ebé foku hodi fo
asesu universál ba edukasaun báziku no la iha progresu iha tabela. Tuir UNESCO (2010),
númeru totál husi labarik ne’ebé la tuir eskola hamenus 38% iha tinan neen nia laran — husi
millaun 115 iha 2001/02 ba millaun 71 iha 2007. Maizumenus 44% husi labarik ne’eba la
tuir eskola nunka tama iha eskola. Husi 56% husi labarik ne’ebé ba eskola ona, persentajen
boot mak iha risku hodi halai husi eskola molok hotu siklu edukasaun ka la liu klase.
Problema nia boot la hanesan iha rejiaun hotu. Iha Áfrika (parte Saara Kraik), 64%
husi labarik husi primária ne’ebé la’ós iha eskola ladún iha probabilidade atu tama, maibé iha
Ázia Este, Sul no Oeste no Pasífiku 20 ka 30% husi labarik ne’ebé la’ós iha eskola maka la
iha probabilidade atu tama maibé 60% konsidera hanesan husik eskola. Posibilidade atu hela
iha eskola sei ki’ik liu iha India, Pakistaun, Bangladesh no Nepal: 70% husi labarik ne’ebé
la’ós iha eskola iha India mak husik eskola, 50% iha Pakistaun no 40% iha Bangladesh no
Nepal. Iha Ázia Sentrál, persentajen husi labarik ne’ebé la’ós iha eskola mak husik eskola
(38%) nunka tama (35%) ka tama tarde (27%).
Ba país foku, Tabela 1 hatudu dadus ne’ebé foin dadaun kona-ba Taxa matríkula
(NER) husi Baze Dadus husi Institutu Estatistika UNESCO nia no taxa husik eskola husi
baze dadus husi EdSrats husi World Bank. Dadus ne’e mai husi tinan ne’ebé disponivel no
tinan ne’e la hanesan ba rai no baze dadus sira hotu. Rai sira ne’e hatudu padraun matríkula
rua. Labarik sira iha Tajikistaun, hotu hotu halo matríkula iha eskola no tuir nafatin iha
eskola primária (klase 1 to’o 9). NER iha 2008 mak 95% ba labarik feto no 99 % ba labarik
mane ba sira nia grupu tinan. Maski estatistika sira ba taza husik eskola la disponivel iha baze
dadus EdStats, Sistema Jestaun Informasaun Ba Edukasaun husi Tajikistaun (EMIS) ba
2009-10 hatudu taxa husik eskola ki’ik la to’o 1% ba klase 1 to’o 4 no 4 % ba klase 5 to’o 9.
NER ba eskola sekundária (klase 10 no 11) maka 77% ba labarik feto no 88% ba labarik
mane, no informasaun nasionál hatudu taxa husik eskola 5%.1 Maski taxa matríkula sira ne’e
sei aas ba eskola sekundaria sira iha rai dezenvolvimentu, importante atu haree katak taxa ba
labarik feto ki’ik liu duké taxa ba labarik mane. Nune’e labarik barak iha Tajikistaun mak
matríkula iha eskola duni, no iha husik eskola balu ne’ebé mosu iha eskola sekundária no iha
tempu ne’e feto mak husik eskola beibeik liu labarik mane.
1
Husik eskola sura bazeia ba taxa matríkula ba klase hotu menus klase 9. Ba klase 9 husik eskola sura bazeia ba
númeru husi estudante sira ne’ebé hetan graduasaun husi klase 9.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 5
Tabela 1: Dadus kona-ba Husik Eskola2
Rai
Taxa Matrikula
Primária
Taxa Husik Eskola
Primária
Taxa Matrikula
Sekundária
Feto
Mane
Feto
Mane
Feto
Mane
Kambodja
(2007)
88%
92%
43%
48%
32%
36%
India
(2005)
87%
91%
35%
34%
NA
NA
Tajikistaun
(2008)
95%
99%
NA
NA
77%
88%
Timor-Leste
(2008)
74%
77%
32%
22%
33%
(2007)
30%
(2007)
Kambodja, India no Timor-Leste, iha taxa matríkula ne’ebé ki’ik liu ba eskola
primária (husi 74% ba labarik feto iha Timor-Leste to’o 92% husi labarik mane iha
Kambodja), no taxa husik eskola ne’ebé aas liu iha primária (husi 22% husi labarik mane iha
Timor-Leste to’o 48% husi labarik mane iha Kambodja), no ida ne’e hatudu susar boot liu ba
grupu balu husi labarik ki’ikoan kona-ba atu asesu ka kontinua nafatin iha eskola primária.
Kambodja no Timor-Leste hatudu taxa matríkula ne’ebé ki’ik liu ba labarik husi eskola
sekundáriu kampara ho Tajikistaun, ne’ebé 33% de’it mak matríkula, no ida ne’e mos hatudu
katak labarik uitoan de’it mak kontinua to’o siklu hotu. Husik eskola sai asuntu ne’ebé
importante iha rai sira ne’e, hahú husi eskola primáriu no aumenta nia boot. (Hodi haree
dadus barak liu tan favór buka iha Apendise A.)
2.2
Fator sira ne’ebé iha relasaun ho husik eskola husi labarik
Bainhira ita haree ba karakteristika sira husi labarik ne’ebé husik eskola ita tenke
haree ba servisu ne’ebé hala’o kona-ba labarik no joven sira iha US tamba peskiza kle’an
loos no iha kazu balu tuir padraun metin kona-ba dezeñu no peskiza husi análize. Importante
atu haree katak husik eskola barak iha US mak labarik iha eskola sekundáriu tamba lei obriga
katak labarik sira tenke iha eskola to’o tinan 16 no sira iha duni ema ne’ebé responsavel atu
buka hetan labarik sira ne’ebé la tuir lei ne’e ka falta eskola beibeik. Informasaun ne’e karik
bele uza iha rai seluk ne’ebé iha problema husik eskola ho labarik ho tinan hanesan.
Tabela 2 hatudu sumáriu ba fatór risku ne’ebé signifikativu kona-ba labarik husik
eskola eskola tuir dokumentasaun husi US no husi rai li’ur. Fator sira ne’e hatudu dalan ka
kualidade husi karakteristika ida idak ne’ebé relasiona ho husik eskola. Iha kazu barak mak
relasaun negativa entre fatór no husik eskola mak hanesan ba rai dezenvolvimentu no ba rai
dezenvolvidu. Exesaun ida de’it mak kona-ba jéneru: iha rai US no OECD labarik mane mak
husik eskola beibeik, iha rai dezenvolvimentu maka labarik feto. Estudu espesífiku ne’ebé fo
informasaun ba tabela ne’e mak ita bele hetan iha Apendise B nune’e ita bele identifika
loloos fatór risku saida mak koalia iha estudu ida idak. Hodi fasil liu atu halo interpretasaun,
fatór risku sira fahe ba domíniu 4: karakteristika individual, familia, eskola, no komunidade,
2
Taxa matríkula husi baze dadus husi Institutu Estatistika husi UNESCO no taxa husik eskola mai husi baze
dadus Ed Stats husi World Bank. Dadus sira ne’e mak informasaun ne’ebé foin mosu.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 6
depende ba fatór mai husi ne’ebé. Iha domíniu ida-idak, fatór tau hamutuk tuir fatór saida
mak hatudu katak bele hamutuk.3
Dominiu “individual” iha karakteristika kona-ba tinan hira no jéneru bainhira halo
matríkula; responsabilidade adultu iha servisu no iha uma; atitude, valór no komportamentu
sosiál (karik maka sira-nia kolega halo nu’usá); rezultadu iha eskola (nia susesu, valór di’ak);
envolvimentu iha eskola (enerjia ka motivasaun ne’ebé estudante hatudu iha ka kona-ba
eskola); no komportamentu iha eskola (kestaun dixiplinár). Dominiu “família” iha
karakteristika antesedentes husi istória família nian (estatutu sósiu-ekonómiku ki’ik, inanaman ladún iha edukasaun) no sasukat husi kompromisu husi família kona-ba eskola no
kompromisu kona-ba ideia atu edukasaun ba sira nia labarik (ladún kontatu ho eskola, la fó
importánsia ba eskola). Dominiu “eskola” inklui medida estruturál sira (porezemplu, dook
husi labarik nia uma; la iha ekipamentu) no medida funsionál sira (hanorin la iha kualidade,
kurríkulu la’ós relevante). Ikus mai, dominiu “komunidade” iha deskrisaun husi área ne’ebé
eskola iha ka labarik sira mai husi ne’ebé (urbanu ka rural; iha konflitu, emerjénsia ka Estadu
frájil). Buat hakerek iha tabela nia parte liman loos ho letra metan liu hatudu fatór sira ne’ebé
refere iha liu artigu 35%.
Tabela 2: Númeru (Persentajen) husi Estudu sira ne’ebé hetan Fator Risku ida idak
ne’ebé fo kontribuisaun ba Husik Eskola
Fator
Domíniu Individuál
Karaterístika husi Antesedente Individuál
 Tinan boot bainhira halo matríkula (tinan liu tinan
klase nian)
 Jéneru4
 Iha defisiénsia/ moras beibeik
Responsabilidade Adultu
 Ekonomia/ kustu oportunidade/ servisu
 Kaben/ Hetan oan
Atitude, valór no komportamentu Sosiál
 Risku aas kona-ba presaun husi kolega/
komportamentu sosiál
 Admira sé maka husi eskola
Rezultadu iha eskola
 Susesu ki’ik
 La liu/tinan liu tinan klase nian
Envolvimentu iha eskola
 Falta beibeik
 La iha espetativa kona-ba edukasaun
 La envolve iha eskola/la iha interese
U. S. no Rai
OECD (N=16)
Rai iha Dalan ba
Dezenvolvimentu
(N=26)
--
5 (19%)
3 (19%) – male
5 (31%)
9 (35%) – female
12 (46%)
5 (31%)
5 (31%)
19 (73%)
7 (27%)
4 (25%)
--
--
3 (12%)
13 (81%)
8 (50%)
9 (35%)
10 (38%)
11 (69%)
3 (19%)
9 (56%)
8 (31%)
-10 (38%)
3
Haree katak peskiza diferente uza definisaun ne’ebé diferente nune’e liafuan iha Tabela la hanesan lia fuan iha
testu sira.
4
Iha U.S. no rai OECD, mane sira husik eskola beibeik liu; iha rai ne’ebé iha dalan ba dezenvolvimentu feto
sira mak beibeik liu.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 7
Fator
Komportamentu eskolár
 Komportamentu la di’ak/delinkuente (nakar-teen)
Domíniu Família
Karaterístika husi Antesedente Família
 Estatutu sosiál ki’ik/ ki’ak
 Minoria étnika/ kasta/ lian
 Inan-aman ladún tuir edukasaun
 La hela ho inan-aman rasik
 Inan-aman la iha servisu
 Iha maun/biin-alin barak, liu-liu ki’ik liu tinan 5
 Problema familia (porezemplu, divórsiu, mate)
 Mobilidade aas iha familia laran
Envolvimentu husi Família/ Kompromisu ho Edukasaun
 Maun/biin/alin husik eskola eskola ona
 La iha kontatu ho eskola
 La fo importánsia ba eskola
Domíniu Eskolár
Estrutura
 Matrikula barak
 Minoria no ema ki’ak barak
 Do’ok/ladún iha eskola barak
 La iha estrutura (porezemplu hariis fatin) & material
sira
 La iha eskola liu eskola primária
Funsionamentu
 Kualidade eskola ladún aas
 La seguru (porezemplu, grupu kriminozu, kastigu
fíziku)
 Kualidade hanorin ladún di’ak/ profesór falta beibeik
 La iha relasaun ho adultu sira iha eskola
 Lia hanorin la’ós labarik nia lia-inan
 Kurríkulu la iha relevánsia
 Hanorin la di’ak, la rigorozu
Domíniu Komunidade
 Urbanu
 Rural
 Iha ema barak ne’ebé ki’ak, minoria, moris iha raili’ur, iha inan ka aman mesak, inan-aman ladún iha
edukasaun
 Iha situasaun konflitu, emerjénsia, ka situasaun politika
frájil
 Hahalok kultura kona-ba foinsa’e la inklui eskola
U. S. no Rai
OECD (N=16)
Rai iha Dalan ba
Dezenvolvimentu
(N=26)
8 (50%)
2 (8%)
8 (50%)
4 (25%)
4 (25%)
6 (38%)
2 (13%)
3 (19%)
4 (25%)
6 (38%)
19 (73%)
7 (27%)
12 (46%)
7 (27%)
4 (15%)
5 (19%)
5 (19%)
7 (27%)
3 (19%)
6 (38%)
4 (25%)
-2 (8%)
5 (19%)
3 (19%)
3 (19%)
1 (6%)
--11 (42%)
4 (15%)
---
2 (8%)
1 (6%)
6 (23%)
3 (19%)
6 (23%)
-4 (25%)
1 (6%)
4 (25%)
6 (38%)
5 (19%)
-3 (12%)
3 (12%)
--
---
1 (4%)
8 (31%)
3 (19%)
1 (4%)
--
4 (15%)
--
2 (8%)
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 8
Iha rai U.S. no husi OECD, iha konjuntu husi fatór sira ne’ebé identifika katak labarik
iha risku husik eskola. Labarik sira ne’e mak labarik ne’ebé ladún iha susesu, la liu klase,
falta beibeik, la hatudu interese ka kompromisu kona-ba eskola no iha problema dixiplina.
Mai beibeik husi família ne’ebé ki’ak, la hela ho inan-aman rasik, no sira nia inan-aman
ladún iha kontratu ho eskola. Bainhira husu sira hatán katak la iha rigor kona-ba hanorin iha
eskola (sente la metin). Nune’e bainhira buka atu prepara intervensaun ruma di’ak liu haree
ba aumenta prezensa iha eskola no susesu no hadia hahalok.
Iha mundu dezenvolvimentu, kondisaun ladún hanesan. Fator rua ne’ebé importante
liu, ba kazu 73% mak ekonomia. Ida iha Domíniu Família, mak família ki’ak, no ida seluk,
iha Domíniu Individuál, mak nesesidade husi labarik atu manán osan no servisu iha uma.
Importánsia husi preokupasaun finanseiru sira no tamba ida ne’e mak halo sira labele tama
iha eskola, akontese liu-liu iha rai dezenvolvimentu nune’e intervensaun sira tenke haree ba
nesesidade finanseiru duni. Tuir preokupasaun finansas iha mós preokupasaun seluk ne’ebé
sira refere. Ida mak susesu ladún boot ka la liu; ida seluk mak sira la hatudu interese no
kompromisu kona-ba eskola. Iha rai dezenvolvimentu labarik feto mak husik eskola barak liu,
ka defisiénte ka moras, inan-aman ladún iha edukasaun no eskola dook ba sira. Ita tenke
haree katak dokumentasaun iha rai dezenvolvimentu ladún refere problema komportamentu
hanesan iha U.S. no OECD.5
Iha artigu sira husi mundu tomak ema konkorda katak husik eskola hanesan prosesu
ida, la’ós eventu, no prosesu bele hahú iha eskola primária maibé sira husik eskola duni tinan
hirak tan (Hunt, 2008). Iha U.S., National Dropout Prevention Center (Hammond, 2007)
identifika tiha fatór influensia labarik iha eskola primária, pre sekundária no sekundária.
Rezultadu sira ne’e bele hetan iha Tabela 3. Bainhira la iha informasaun signifika katak
grupu ne’e la mosu iha estudu nu’udar signifikativu, “1” signifika katak iha estudu 1 ne’ebé
konsidera katak fatór signifikativu duni no “ * ” signifika katak pelumenus estudu 2
konsidera katak fatór signifikativu duni.
Husi Tabela ne’e , ita bele haree razaun ba husik eskola la hanesan ba labarik iha
klase oioin. Pelumenus estudu 2 hatudu katak estudante sira husi primária ne’e ladún iha
susesu, la liu, ka tinan boot liu, la tama eskola beibeik, mai husi família ki’ak, iha
probabilidade boot liu atu husik eskola, maibé karateristika seluk hanesan influénsia husi
kolega sira ka kompromisu husi família ladún tama. Responsabilidade hanesan adultu,
infuénsia husi kolega sira, no kompromisu ho edukasaun ita hetan de’it bainhira sira nia tinan
boot uitoan. Ba sé maka prepara intervensaun sira ne’e importante katak haree ba fatór risku
ne’ebé relevante ho tinan.
5
Programa komportamentu iha rai dezenvolvimentu. Profesór sira iha rai barak uza kastigu fíziku no sira nia
difikuldade balu bele hanesan difikuldade ne’ebé mosu iha U.S.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 9
Tabela 3: Fator Risku Signifikativu tuir Nível Eskola (ba Estadus Unidus de’it) 6
Fator Risku
Karaterístika husi Antesedente Individuál
 Iha defisiénsia aprendizajen ka problema emosionál
Responsabilidade Adultu
 Servisu oras barak
 Iha oan
Atitude, valór no komportamentu Sosiál
 Risku aas husi grupu kolega fó presaun
 Komportamentu sosiál risku aas
 Atividade sosiál barak iha eskola li’ur
Rezultadu iha eskola
 Susesu ki’ik
 La liu/ tinan boot liu tinan klase nian
Envolvimentu iha eskola
 Falta beibeik
 La iha espetativa kona-ba edukasaun
 La halo esforsu
 La iha kompromisu ba eskola
 La iha partisipasaun extra kurikulár
Komportamentu iha eskola
 Komportamentu la di’ak
 Agresivu
Karaterístika husi Antesedente Familiár
 Estatutu sosio-ekonómiku ki’ik
 Mobilidade aas husi familia
 Inan-aman ladún tuir edukasaun
 Iha maun/alin/biin barak
 La hela ho inan-aman rasik
 Dezikilibriu familiár
Envolvimentu husi Família/ Kompromisu ho Edukasaun
 La iha espetativa kona-ba edukasaun
 Maun/Alin/biin husik eskola ona
 La iha kontatu ho eskola
 La iha konversa kona-ba eskola
Klase Klase Klase
K-5
6-8
9-12
1
1
1
*
*
*
*
1
1
1
*
*
*
*
*
*
*
*
*
1
1
1
*
*
1
*
*
1
1
1
1
*
*
*
*
1
*
1
1
1
1
1
*
1
*
*
*
1
*
1
1
Xave: “1” hatudu katak risku iha relasaun signifikativa ho husik eskola iha nivel eskola ne’e iha estudu ida; *
hatudu katak risku iha relasaun signifikativa ho husik eskola iha nivel eskola ne’e iha estudu rua ka liu.
6
National Dropout Prevention Center, pájina 6. Haree katak sira nia lista husi fatór risku iha de’it karaterístika
individuál no familiár no iha domíniu sira ne’e mós ladún hanesan Tabela 1.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 10
3.0
Intervensaun sira hodi hamenus husik eskola
3.1
Tipolojia husi intervensaun sira
Iha razaun barak ne’ebé halo katak labarik sira sai husi eskola no iha mos programa
barak ne’ebé buka atu hamenus ida ne’e. Intervensaun sira ne’e hahú husi asistensia osan ba
família kiak sira liu husi bolsa estudu ka trasferénsia osan to’o iha programa ne’ebé
kompleksu liu ne’ebé iha komponente akadémika, sosiál/pesoál no estruturál. Ezemplu maka
programa Accelerated Middle Schools ne’ebé implementa iha U.S. ne’ebé fo insentivu ba
labarik sira ne’ebé atrazadu liu, liu husi hatama sira iha klase ne’ebé sira bele halo tinan rua
iha tinan ida nia laran, fo aula estra ba sira hodi fo apoiu sira aprende no uza materiál, fo
apoiu akonsellamentu kona-ba kestaun pesoál no sosiál no hatama família hotu.
Intervensaun sira bele iha tipu 5 no tipu ida idak haree ba kestaun oin oin::





Intervensaun Akadémika sira haree diretamente ba kestaun aprendizajen husi
estudante no hadia kurrikulu hodi bele relevante liu, fo aula estra, ka halo aula
espesiál (porezemplu, hanorin liu husi komputadór, solusaun ba problema sira).
Intervensaun Finanseiru koko atu hamenus todan husi kustu sira kona-ba eskola no fo
kompensasaun ba kustu oportunidade tamba labarik sira iha eskola no la’ós ajuda
inan-aman iha uma.
Intervensaun Saúde bazeia ba ideia katak labarik sira labele aprende bainhira sira iha
problema saude ne’ebé hamenus sira nia kapasidade konsentrasaun ka halo sira falta
beibeik, nune’e bele fo vasina, desparazitasaun ka fo hahán.
Intervensaun Pesoál /Sosiál haree kona-ba atitude, valór ka situasaun pesoál sira
ne’ebé taka dalan ba aprendizajen no sira uza tékniku sira hanesan jestaun ba kazu,
akonsellamentu, grupu diskusaun ho kolega sira, ligasaun família, programa estájiu ka
apoiu husi pesoál eskolár.
Intervensaun Estruturál halo mudansa ba politika sira ne’ebé iha interferénsia ho
partisipasaun, progresu ka susesu iha eskola, halo politika sira ne’ebé halo oras eskola
sai fleksivel hodi haree ba eskola nia dook, ka tempu kuda hahán, promosaun (liu
klase) automátiku, obrigatóriu atu uza lian-inan atu hanorin iha eskola, ka hametin
grupu inan-aman no profesór hodi haree ba kualidade eskolár.
Tabela 4 hatudu tentativa atu halo lista ba fatór sira ne’e no intervensaun ne’ebé
haree ba fatór sira nee. Dominiu husi fatór risku mak liña no iha sorin mak tipu husi
intervensaun ne’ebé haree ba fatór risku ne’e no ezemplu husi atividade sira. Iha kazu balu
intervensaun oin oin bele haree ba fatór ida. Nu’udar ezemplu, bainhira labarik ida presiza atu
hola responsabilidade adultu intervensaun bele ajuda liu husi fo osan hodi fo kompensasaun
ba osan ne’ebé labarik la manán tamba la servisu (intervensaun finanseiru) ka harii sentru ba
labarik ki’ik (jardín infantíl) iha eskola hodi haree ba labarik nia alin sira (intervensaun
estruturál).
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 11
Tabela 4: Relasaun entre fatór Risku no Intervensaun nia Tipu
Domíniu husi Fatór Risku
Individual
Karaterístika husi Antesedente
Individuál
Responsabilidade Adultu
Atitude, valór no komportamentu
Sosiál
Rezultadu iha eskola
Envolvimentu iha eskola
Komportamentu iha eskola
Familia
Karaterístika husi Antesedente
Familiár
Tipu husi
Intervensaun
Akadémiku
Saúde
Pesoál/sosiál
Finanseiru
Estruturál
Pesoál/sosiál
Akadémiku
Ezemplu
Tutor ba labarik feto
Desparazitasaun
Advokasia ba labarik sira
ho defisiénsia
Bolsa estudu
Tratamentu ba labarik iha
eskola
Apoiu
Finanseiru
Pesoál/sosiál
Pesoál/sosiál
Iha tinan ida fo kurrikulu
husi tinan rua
Transferénsia osan
Akonsellamentu
Jestaun intensive ba kazu
Akadémiku
Finanseiru
Pesoál/sosiál
Pesoál/sosiál
Programa literasia ba
adultu Hahán ba família
Referénsia ba servisu sira
Hametin PTA
Kompromisu husi família iha
edukasaun
Eskola
Estrutura
Estruturál
Hadi’a estrutura eskola
Funsionamentu
Estruturál
Hanorin liu husi lian inan
Komunidade: La iha intervensaun; fatór sira ne’e simu nudar kontestu ba intervensaun ruma
Tabela hatudu lista husi intervensaun husi tipu 5 ne’ebé buka rezolve fatór risku iha
Domíniu Individuál. Ida ne’e iha sentidu tamba fatór sira ne’e sempre hetan katak iha
relasaun duni ho husik eskola no eskola sira servisu duni ba estudante sira no sira mak iha
kontrolu. Nu’udar ezemplu:





Intervensaun akadémika bele iha susesu kona-ba hadi’a labarik sira nia rezultadu;
Intervensaun saude bele loke dalan ba labarik sira ba eskola loron loron no hetan
rezultadu ne’ebé diak liu;
Intervensaun finanseiru bele fo dalan ba família hodi la presiza rendimentu husi
labarik;
Intervensaun pesoál/ sosiál husi adultu ida bele hamenus problema iha uma; no
Mudansa estruturál, hanesan hakotu polísia lansu la liu karik la tama eskola iha tempu
kolleita, bele ajuda labarik sira hela iha eskola.
Intervensaun tipu 3 haree ba fatór risku família nian maibé ezemplu sira hatudu katak
intervensaun sira ne’e karik iha impaktu indiretu iha prevensaun ba husik eskola.
Intervensaun akadémika ne’ebé fo programa literasia ba adultu ba inan-aman sira iha impaktu
ba sira maibé la’ós ba labarik. Intervensaun finanseiru ne’ebé haruka hahán ba labarik nia
uma la hamenus família nia ki’ak no labarik karik mos la han hahán ne’e. Intervensaun pesoál
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 12
/sosiál ne’ebé fo referénsia karik ladún iha rezultadu tamba inan-aman bele hili atu la uza
ne’e.
Intervensaun Estruturál mak iha objetivu atu halo mudansa ba eskola, ba organizasaun
no funsionamentu. Ida ne’e inklui fahe estudante sira iha aula ne’ebé ki’ikoan, halo kurríkulu
ne’ebé foku ba karreira, hadia ekipamentu eskolár, haree ba mestre ne’ebé la tama serbisu no
ida-ne’e bele hadi’a estudante nia interese hodi sira labele husik eskola. Intervensaun sira la
buka atu muda karakteristika komunidade (porezemplu, urbanu/rural, rendimentu ki’ik,
mobilidade aas) maibé hanoin katak ida ne’e hanesan parte husi kontestu no haree katak
intervensaun bele iha impaktu duni.
3.2
Rezultadu sira husi intervensaun rigorozu ne’ebé hala’o ba programa
intervensaun sira kona-ba husik eskola
3.2.1 Selesaun husi intervensaun sira
Maski intervensaun barak haree ba problema husik eskola, revizaun ba
dokumentasaun SDPP hetan katak 26 de’it mak iha avaliasaun ne’ebé rigorozu hodi garante
katak sira nia efikásia mai duni husi intervensaun. Hanesan ita esplika tiha ona kriteria SDPP
husi efikásia inklui:
 Relevánsia tópiku – sukat labarik sira ne’ebé tuir eskola, Hela iha eskola, ka progresu
iha eskola
 Relevánsia tempu – implementasaun no avaliasaun entre 1990 no 2011
 Relevánsia amostra – foka ba labarik sira iha eskola ne’ebé iha risku husik eskola
 Relevánsia husi dezeñu estudu – uza kontrolu la tuir regra / tratamentu, dezeñu besik
esperimentál ho grupu tratamentu no kontrolu ne’ebé ekivalente iha nivel baze ka
regresaun deskontinuidade. Hotu ladún iha atritu.
Haree katak maski kriteria ne’e garante katak intervensaun sira iha avaliasaun
rigorozu ida ne’e la signifika katak programa efikás. Rezultadu husi avaliasaun bele katak
intervensaun la iha rezultadu ne’ebé relevante. Iha kraik ita bele haree sira ne’ebé konsidera
efikás no sira ne’ebé la’ós.
Tabela 5 hatudu naran ho deskrisaun badak husi intervensaun 26 ne’ebé tuir kriteria.
Sira ne’ebé implementa iha US tuir orden alfabetu husi naran intervensaun, sira seluk tuir
orden alfabetu husi naran país. Iha Apendise B bele hetan informasaun tan kona-ba ida ne’e.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 13
Tabela 5: Lista husi Programa Intervensaun ne’ebé hetan Avaliasaun ne’ebé rigorozu
Estadus Unidus
Accelerated Middle Schools: Fó hanorin tan iha
klase ki’ik, fó konsellu (Dynarski et al., 1998)
Achievement for Latinos through Academic
Success (ALAS): Abilidade rezolve problema,
jestaun kazu (Larson & Rumberger, 2005)
Career Academies: Kursu haree liu ba profisaun,
“eskola iha eskola laran”, estájiu (Kemple &
Snipes, 2000; Kemple, 2004)
Check & Connect: Hanorin tan, jestaun kazu ba
kazu (Sinclair et al., 1998, 2005)
Talent Development High Schools: Kurríkulu
prepara ba universidade, hanorin iha klase ki’ik,
serbisu tan atu suporta estudante (Kemple et al.,
2005)
Twelve Together: Suporte ba TPC, grupu
diskusaun (Dynarski et al., 1998)
Rai Dezenvolvidu sira
Brazil, Bolsa Familia: Transferénsia osan (Glewwe & Kassouf, 2010)
Burkina Faso, BRIGHT: Konstrusaun no ekipamentu ba eskola foun, mobilizasaun
ba komunidade, fo hahán no materiál eskolár ba família sira, han meiu-dia, no
akonsellamentu ba estudante sira (Levy et al., 2009)
Kambodja: Bolsa estudu (Filmer & Schady, 2009)
Colombia: Transferénsia osan kondisionál (Barrera-Osorio et al., 2008)
Colombia, PACES: Fó xeke ba eskola privadu ho kondisaun katak labarik hakat ba
oin iha eskola (Angrist et al., 2002)
Honduras, PRAF: Transferénsia osan kondisionál (Glewwe & Olinto, 2004)
India: Mestre tama serbisu beibeik (Duflo et al., 2010)
India: Aula estra ka hanorin liu husi komputador (Banerjee et al., 2007)
Jamaika, PATH: Transferénsia osan kondisionál (Levy & Ohls, 2007)
Kénia: Selu uniforme eskolár, implementa programa ba VIH/SIDA (Duflo et al.,
2006)
Kénia: Bonus ba profesór tuir estudante ne’ebé ho rezultadu di’ak (Glewwe et al.,
2003)
Kénia: Fo manuál eskolár ba eskola sira (Glewwe et al., 2007)
Kénia: Tuir programa bolsa estudu ba labarik feto (Friedman et al., 2011)
Kénia: Desparazitasaun (Miguel & Kremer, 2004)
Madagaskar: Ferramenta oprerasionál no formasaun ba administradór, profesór no
inan-aman sira (Duflo et al. 2008)
Malaui: Transferénsia osan kondisionál ba labarik feto (Baird et al., 2010)
Méxiku, PROGRESA Transferénsia osan kondisionál (Schultz, 2000)
Nepal: Fahe produtu mens ba labarik feto (Oster & Thornton, 2009)
Pakistaun: Transferénsia osan kondisionál ba labarik feto (Chaudhury & Parajuli,
2006)
Filipinas: Materiál aprendizajen ka hahán eskolár, hamutuk ka laós parseria inanaman no profesór (Tan et al., 1999)
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 14
3.2.2 Deskrisaun husi intervensaun ne’ebé hetan avaliasaun rigorozu
Tabela 6 fo kategoria ba programa 26 ne’ebé iha avaliasaun rigorozu, no hatudu
informasaun kona-ba grupu alvu, metodolojia, no servisu ne’ebé inklui.7 Programa sira konaba husik eskola iha U.S. la hanesan sira iha rai-li’ur kona-ba grupu alvu husi intervensaun no
servisu ne’ebé fo maibé hanesan iha metodolojia ba avaliasaun. Nune’e, programa sira husi
U.S. haree liu ba eskola pre sekundária no sekundária no iha rai li’ur dirije ba eskola
primária. Ida ne’e akontese karik tamba iha US labarik sira tenke ba eskola to’o sira tinan 16
nune’e sira labele husik eskola iha primária no iha rai dezenvolvimentu la iha impozisaun
kona-ba tinan. Kona-ba métodu avaliasaun, ne’ebé sira uza barak liu mak dezeñu kontrolu la
tuir regra, tamba abilidade atu halo diferensiasaun ba efeitu husi grupu ida ba grupu seluk.
Tabela 6: Kategoria husi Intervensaun ba Husik eskola Eskolár ne’ebé hetan
Avaliasaun
Karateristika
Grupu Alvu8
 Eskola primária /báziku (Siklu 1 no 2) (klase 1-5)
 Siklu 2 no 3 (pré sekundáriu) (klase 6-8)
 Siklu 3 no sekundáriu (klase 9-12)
Metodolojia
 Dezeñu kontrolu x tratamentu (hili partisipante arbiru de’it)
 Dezeñu besik esperimentál
 Seluk
Tipu husi Servisu9
 Akadémiku (porezemplu, tutor, alfabetizasaun inan-aman,
manual eskolár)
 Finanseiru (porezemplu, transferénsia osan, hahán ba
família, bolsa estudu)
 Saúde (porezemplu, Desparazitasaun, hahán iha eskola,
vasinasaun)
 Pesoál/ sosiál (porezemplu, apoiu, akonsellamentu, jestaun
ba kazu)
 Estruturál (porezemplu, komunidade aprendizajen ki’ik,
monitorizasaun ba asiduidade husi profesór sira, ferramenta
administrativa sira no formasaun)
Programa husik eskola hira
U.S. (N=6)
Rai Seluk
(N=20)
0 (0%)
4 (66%)
3 (50%)
13 (65%)
13 (65%)
5 (25%)
5 (83%)
1 (17%)
0 (0%)
14 (70%)
6 (30%)
0 (0%)
5 (83%)
4 (20%)
0 (0%)
13 (65%)
0 (0%)
5 (25%)
6 (100%)
1 (5%)
3 (50%)
4 (20%)
7
Apendise C inklui mós informasaun kona-ba folin husi intervensaun sira; maski nune’e dadus sira ne’ebé fo sai
nu’udar sumáriu ba folin diretu husi produtu ka servisu (porezemplu, valór husi bolsa estudu ka transferénsia
osan ba família ida, folin husi ai-moruk ka farda eskolár), ne’ebé hanesan parte husi folin totál husi programa.
Nune’e sira la sura folin administrative no operasionál ba sasán hanesan saláriu husi funsionáriu sira, jestaun ba
transferénsia osan, hetan família ne’ebé muda fatin, fo formasaun ba profesór sira, harii komisaun ba jestaun
eskolár, ka folin transporte ba médiku no enfermeira sira atu fo tratamentu. Informasaun ba folin labele kampara
ho projetu seluk ka la iha signifikadu kona-ba atu define folin husi projetu futuru.
8
Liu grupu tinan ida bele sai alvu husi intervensaun.
9
Liu servisu ida bele hola parte iha intervensaun.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 15
Servisu ne’ebé fo iha programa husik eskola iha US la hanesan sira iha rai
dezenvolvimentu kona-ba servisu espesífiku no kona-ba servisu hamutuk. Iha influensia boot
iha US hodi fo apoiu akadémiku no servisu sosi’al/ pesoál hodi labarik ne’ebé iha risku bele
aprende no hetan asisténsia hodi rezolve sira nia problema sira. Organizasaun sentrál What
Works Clearinghouse (Dynarski et al., 2008) rekomenda servisu sira ne’e ba
dezenvolvimentu husi programa husik eskola iha US:





Fo apoiu akadémiku no hadia dezempeñu akadémiku.
Halo individualizasaun ba ambiente aprendizajen no prosesu hanorin.
Fo hanorin rigorozu no relevante hodi aumenta envolvimentu husi estudante sira
kona-ba aprendizajen no fo ba sira abilidade ne’ebé sira presiza bainhira sira nia
eskola hotu.
Atribui adultu ida atu fo apoiu ba labarik iha risku ida idak.
Implementasaun ba programa sira hodi hadia estudante sira nia komportamentu iha
sala no sira nia abilidade sosiál.
Tolu ne’ebé primeiru hatudu servisu akadémiku sira tamba hadi’a prosesu
aprendizajen; rua ikus mak konsidera nudar pesoál /sosiál tamba hola medida ne’ebé hadia
komportamentu ka hahalok estudante nian.
Atu uza hamutuk servisu akadémiku no pesoál/sosiál hetan rekomendasaun mos husi
Education Policy Brief husi Sentru Avaliasaun no Politika Edukasaun husi US (Stanley &
Plucker, 2008), ne’ebé hatete katak xave ba programa prevensaun ba husik eskola mak
relasionamentu, relevánsia no rigor:
“…estudante sira tenke sente katak sira parte husi komunidade
eskolár no sira tenke iha relasaun ne’ebé metin ho adultu sira iha
eskola. Estudante sira mos tenke komprende katak saida ne’ebé sira
aprende iha relasaun ho buat ne’ebé liu momentu no fatin agora.
Tuir mai estudante sira tenke iha dezafiu intelektuál liu husi
kurríkulu ne’ebé rigorozu.” (pájina 2)
Hamutuk ho rekomendasaun sira ne’e, 5 husi programa 6 iha US inklui komponente
akadémika ida: hotu hotu iha komponente pesoál /sosiál. 50% iha komponente estruturál, liu
husi halo mudansa ba ambiente aprendizajen liu husi sala ki’ik ka restruturasaun ba kurríkulu
hodi sai relevante liu. Laiha programa ida-ne’ebé fo insentivu finanseiru ka servisu saude.
Importante atu haree katak What Works Clearinghouse halo avaliasaun ba programa
husik eskola iha US ba eskola pre sekundariu no sekundáriu iha kontestu ne’ebé (a) labarik
ne’ebé iha risku husik eskola hatudu problema aprendizajen no komportamentu, (b) labarik
sira tenke iha eskola pelumenus to’o sira tinan 16, no (c) iha funsionáriu no profesór sira
ne’ebé disponível atu haktuir programa akadémiku espesiál no atu fo servisu apoiu. Ida ne’e
la’ós kontestu husi mundu dezenvolvimentu no intervensaun oin seluk karik apropriadu liu ba
kostestu ne’ebé seluk.
Iha rai dezenvolvimentu, uza barak liu mak insentivu finanseiru, liu liu husi fo osan
ba família sira no dala balu fo osan ba eskola hotu. Husi programa 20, 13 (65%) fo
transferénsia kondisionál osan, bolsa estudu, xeke, hahán ba família, material eskolár, farda
eskolar, insentivu ba profesór, ho kondisaun katak labarik sira tenke tuir eskola no ka rejistu
iha tinan oin mai. Iha kazu 10 sira fo de’it intervensaun finanseiru. Ida ne’e tamba risku boot
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 16
liu iha rai sira ne’e relasiona duni ho fatór finanseiru. Programa ne’ebé inklui komponente
akadémiku, saude ka estruturál la toó 33%; ida de’it (Levy et al., 2009, programa BRIGHT
iha Burkina Faso) fo apoiu pesoál /sosiál.
Iha nia revizaun ba dokumentasaun kona-ba husik eskola iha rai dezenvolvimentu,
Hunt (2008, pájina 47-50) halo lista ba ideia sira husi intervensaun iha mundu
dezenvolvimentu, ne’ebé hatudu Tabela 7. Nia foti ideia sira husi peskiza oin oin, la haree ba
orientasaun espesífiku ka ba avaliasaun.10 Ninia ideia sira fahe ba kategoria 3 husi SDPP
(akademika, finanseira, no estruturál). Nia la halo sujestaun kona-ba utilizasaun ba Saude ka
Intervensaun Pesoál /Sosiál. Kontestu husi rai dezenvolvimentu la hanesan kontestu husi ES.
Nia foku ba intervensaun edukasional no problema sira ne’ebé ita hetan iha rai
dezenvolvimentu (ne’ebé la inklui komportamentu aat).
Tabela 7: Sujestaun ba Intervensaun husi Peskiza husi Rai Dezenvolvidu 11
Rai Dezenvolvidu
Fatór akadémiku sira
1. Harii sentru pré-eskolár.
2. Fo programa alfabetizasaun no literasia ba inan sira ne’ebé la iha edukasaun.
3. Fo edukasaun liu husi dalan alternativu (porezemplu, eskola móvel).
Apoiu finanseiru
4. Iha momentu ne’ebé krize rendimentu fo asesu ba kréditu.
5. Fo apoiu kondisionál (porezemplu, osan, hahán) karik labarik sira halo matrikula no
tuir eskola.
6. Fo apoiu la’ós kondisionál (porezemplu, osan, hahán).
7. Fo bolsa estudu.
Intervensaun estruturál sira
8. Prepara oráriu fleksivel eskola nian ne’ebé tuir labarik sira nia oras servisus.
9. Tuir politika kona-ba promosaun automátika la’ós repetisaun.
10. Fo lian-inan ka lian-lokál nudar lian hanorin iha inisiu.
11. Garante katak komunidade sira iha oportunidade ba ensinu sekundáriu.
12. Hadia monitorizasaun no responsabilizasaun liu husi órgaun eskola nian.
13. Halo katak komunidade hola parte iha aspetu hotu husi edukasaun.
Husi intervensaun 26 ne-ebé hetan avaliasaun, 4 haree ba fatór akadémiku ne’ebé
inklui iha lista husi Hunt: programa BRIGHT iha Burkina Faso ne’ebé hetan revizaun husi
Levy et al. (2009) inklui programa literasia ba inan-aman sira (#2 iha Tabela 7) no harii
eskola komunitária ba labarik sira (#3); programa husi India ne’ebé hetan avaliasaun husi
Duflo et al. (2010) inklui apoiu ba labarik husi monitora ka aprendizajen ne’ebé liu husi
komputadór (#3); no programa iha Filipinas ne’ebé ho avaliasaun husi Tan et al. (1999)
ne’ebé fo materiál multi nivel ba profesór sira (atu hadia edukasaun ne’ebé sira fo bain bain
nudar sujere iha #3). Programa Kénia hetan avaliasaun husi Glewwe et al. (2007) aumenta
opsaun ida ba lista Hunt no fo manual ba eskola sira ne’ebé la iha manual. Livru nia objetivu
atu hadi’a dezempeñu husi labarik no inklui hanesan intervensaun akadémika maski bele mós
tama iha kategoria husi apoiu finanseiru.
10
11
SDPP uza bibliografia husi Hunt kona-ba selesaun ba avaliasaun ba relatóriu ne’e.
F. Hunt, pájina 47-50.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 17
Husi programa 26, 13 tuir apoiu finanseiru ida husi ne’ebé Hunt hato’o sujestaun:



Apoiu kondisionál fahe iha Burkina Faso (Levy et al., 2009) liu husi fo sereál;
Transferensia kondisionál osan uza iha Brazil (Glewwe & Kassouf, 2010), Colombia
(Barrera-Osorio et al., 2008), Kolómbia (Angrist et al., 2002), Honduras (Glewwe &
Olinto, 2004), Jamaika (Levy & Ohls, 2007), Malawi (Baird et al., 2010), Méxiku
(Schultz, 2000), no Pakistaun (Chaudhury & Parajuli, 2006); no iha Kénia (Glewwe
et al., 2003) iha ne’ebé profesór hetan bonus bainhira estudante sira iha rezultadu
di’ak iha ezame; no
Fo bolsa estudu iha Kambodja (Filmer & Schady, 2009) no Kénia (Friedman et al.,
2011).
Servisu finanseiru ne’ebé fo iha programa 13 maka prémiu inkondisionál. Intervensaun
husi Kénia ne’ebé hetan avalaiasaun husi Duflo et al. (2006) fo uniforma eskolár ba estudante
hotu ne’ebé matríkula. Tan, programa BRIGHT husi Burkina Faso fo apoiu inkondisionál no
fo materiál eskolár ba labarik sira.
Ikus mai, 3 husi programa 4 ne’ebé iha komponente estruturál tuir sujestaun Hunt
hodi halo mobilizasaun ba inan-aman ka komunidade sira hodi fo apoiu ba edukasaun:
Burkina Faso (Levy et al., 2009), Madagaskar (Nguyen & Lassibille, 2008) no Filipinas (Tan
et al., 1999). Loloos, programa BRIGHT iha Burkina Faso tuir rekomendasaun Hunt nia
kona-ba halo konstrusaun ba ekipamentu eskolár no formasaun ba parseiru lokál hodi fo
apoiu ba eskola. Ideia atu aumenta asiduidade (tama serbisu) husi profesór sira liu husi foto
ne’ebé hasai dadersan no lokraik hahú iha India no avalia husi Duflo et al. (2010), mak
opsaun estruturál ida seluk, maski la’ós sujestaun husi Hunt.
3.2.3 Avaliasaun husi efikásia husi programa sira
Husi programa 26, 21 hetan avaliasaun nudar efikás pelumenus kona-ba kestaun ida
relasiona ho asiduidade, ho kontinua eskola, ka hetan progresu iha eskola. Programa 6 husi
US hili husi sira ne’ebé What Works Clearinghouse ezamina klean tamba hatudu katak efikás
duni hodi hamenus taxa husik eskola maibé ami la inklui iha Tabela. Maski nune’e, peskiza
husi intervensaun internasionál sira ka hetan diferensa kona-ba efikásia. Tabela 8 hatudu ho
letra metan liu variavel dependente sira ne’ebé hetan influénsia pozitiva husi intervensaun
internasionál ida idak. Variavel sira ne’ebé la’ós iha metan liu sukat mos maibé la hetan
diferensa entre grupu tratamentu no grupu komparasaun.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 18
Tabela 8: Variável husi Rezultadu ne’ebé hetan impaktu husi Servisu husi Intervensaun
Internasionál ida idak
Intervensaun
Akadémiku
Brazil, Bolsa Familia:
Transferénsia osan
(Glewwe & Kassouf,
2010)
Burkina Faso,
BRIGHT: Harii no fo
ekipamnetu ba eskola
foun, mobilizasaun ba
komunidade sira, fo
sereál ba família sira,
materiál eskolár, han
meiu-dia lorloron, no
apoiu ba estudante sira
(Levy et al., 2009)
Kambodja: Bolsa
Estudu (Filmer &
Schady, 2009)
Kolombia, PACES:
Xeke ba eskola privadu
(Angrist et al., 2002)
Kolombia:
Transferénsia osan
(Barrera-Osorio et al.,
2008)
Honduras, PRAF:
Transferénsia osan
(Glewwe & Olinto,
2004)
India: Tutor ka hanorin
liu husi komputadór
(Banerjee et al., 2007)
India: Aumenta
partisipasaun husi
profesór sira (Duflo et
al., 2010)
Jamaika, PATH:
Transferénsia osan
(Levy & Ohls, 2007)
Kénia: Selu farda
eskola; Intervensaun
HIV/AIDS (Duflo et
al., 2006)
Ba eskola
Efikásia husi Servisu Tipu ida idak
Finanseiru
Saude
Pesoál/
Sosiál
Hela iha
eskola;
Progresu iha
eskola
Ba eskola
Ba eskola Ba eskola
Estruturál
Ba eskola
Hela iha
eskola
Progresu iha
eskola; Hela
iha eskola
Ba eskola;
Hela iha
eskola
Ba eskola;
Hela iha
eskola;
Progresu iha
eskola
Ba eskola;
Hela iha
eskola
Ba eskola;
Hela iha
eskola
Ba eskola
Hela iha
eskola
Hela iha
eskola
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 19
Intervensaun
Akadémiku
Kénia: Bonus ba
profesór sira (Glewwe
et al., 2003)
Kénia: Fahe manual
eskolár (Glewwe et al.,
2007)
Efikásia husi Servisu Tipu ida idak
Finanseiru
Saude
Pesoál/
Sosiál
Hela iha
eskola
Estruturál
Ba eskola;
Hela iha
eskola;
Progresu iha
eskola
Kénia: Programa bolsa
estudu ba labarik feto
(Friedman et al., 2011)
Kénia: Desparazitasaun
(Miguel & Kremer,
2004)
Madagascar:
Ferramenta
administrativa no
formasaun (Duflo et al.,
2008)
Malawi: Transferénsia
osan ba labarik feto
(Baird et al., 2010)
Méxiku, PROGRESA:
Transferénsia osan
(Schultz, 2000)
Nepal: Materiál mens
(Oster & Thornton
2009)
Pakistaun:
Transferénsia osan ba
labarik feto
(Chaudhury & Parajuli,
2006)
Filipinas: Materiál
Hela iha
aprendizajen ka hahán
eskola
iha eskola, hamutuk ka
la’ós ho parseria ho
inan-aman no profesór
sira (Tan et al., 1999)
Numeru (persentajen)
2/4
husi intervensaun husi
(50%)
tipu ida ne’ebé hetan
katak efetivu
Hela iha
eskola;
Progresu iha
eskola
Ba eskola
Ba eskola
Hela iha
eskola
Hela iha
eskola
Ba eskola
Ba eskola
Hela iha
eskola
12/13
(92%)
2/5
(40%)
Hela iha
eskola (ho
servisu
akadémik
u)
1/1
(100%)
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
3/4
(75%)
Pájina 20
Intervensaun akadémika sira. Husi intervensaun akadémiku 4 iha rai
dezenvolvimentu, 2 mak efikás hodi hamenus husik eskola. Rua ne’e halo kombinasaun ba
komponente akadémika ho pelumenus komponente ida seluk: Levy et al. (2009) iha Burkina
Faso halo revizaun ba programa BRIGHT, ho finansiamentu husi USAID, ne’ebé lori eskola
ba aldeia sira ne’ebé seidauk iha. Projetu haree ba servisu tipu lima hotu:





Akadémiku – Loke eskola primária iha aldeia ne’ebé seidauk iha eskola no fo
formasaun literasia ba adultu sira;
Finanseiru – Ho asiduidade 90%, labarik feto simu sereál kg 8 atu lori ba uma no
estudante sira simu manual eskolár no materiál eskolár;
Saúde – Loron loron fo hahán meiu dia ba estudante sira;
Pesoál/sosiál – Fo apoiu akonsellamentu ba labarik feto; no
Estruturál – Halo konstrusaun ba ekipamentu eskolár inklui uma ba profesór na’in
tolu, haris fatin ketak ba labarik feto no labarik mane, bomba bee; mobilizasaun ba
komunidade hodi apoiu eskola; formasaun ba parseiru lokál hodi sira mós bele fo
ajuda ba eskola.
Avaliasaun hatudu katak kombinasaun ne’e hasa’e prezensa iha eskola ba 16% kompara ho
eskola seluk ne’ebé la hala’o implementasaun.
Intervensaun akadémika daruak ne’ebé hetan revizaun husi Tan et al. (1999), mak
esperiénsia ida iha Filipinas ne’e fo ba eskola sira opsaun ida husi opsaun 4 ne’ebé tuir mai:
(1) Materiál aprendizajen multinivel hodi profesór sira bele uza,
(2) Hahán meiu dia iha eskola,
(3) Kombinasaun husi materiál aprendizajen multinivel ho insentivu ba parseria inanaman ho profesór, ka
(4) Kombinasaun husi hahán meiu dia iha eskola ho parseria inan-aman ho profesór.
Materiál aprendizajen multinivel, liu liu bainhira hamutuk ho parseria inan-aman profesór,
hamenus taxa husik eskola pelumenus 10%.
Intervensaun akadémika sira ne’ebé la hatudu rezultadu pozitivu sira mak ida iha
India ne’ebé hetan avaliasaun husi Banerjee et al. (2007) no ida iha Kénia ne’ebé hetan
avaliasaun husi Glewwe et al. (2007). Banerjee et al. halo avaliasaun ba aprosimasaun
akadémika rua iha bairru ne’ebé ho rendimentu ki’ik iha India urbanu: (1) fo aula estra oras
rua ba estudante sira loron loron ka (2) fo asesu ba programa komputadór semana ida oras rua
hodi aumenta kapasidade matemátika. Sira la hadia asiduidade no la hamenus taxa husik
eskola. Glewwe et al. halo avaliasaun ba fahe manual ba eskola sira ne’ebé la iha no la hetan
aumentu kona-ba asiduidade no mos la hamenus repetisaun. Nune’e servisu akadémiku sira
hatudu katak iha posibilidade interasionál maibé tamba 4 de’it mak ho avaliasaun rigorozu,
rezultadu kahur malu uitoan.
Intervensaun Finanseiru. Husi intervensaun finanseiru 13, 12 aumenta taxa
asiduidade, hamenus taxa husik eskola, no/ka haree ba progresaun husi estudante sira iha
eskola. Liu husi fo osan ka xeke ba estudante sira no sira nia família, ho kondisaun relasiona
ho sira nia asiduidade ka matríkula fila fali tinan oin mai, hatuda katak efikás duni hodi
mantein labarik iha eskola iha rai dezenvolvimentu. Intervensaun finanseiru ne’ebé la’ós
efikás mak programa husi Kénia ne’ebé fo bonus ba profesór sira ne’ebé iha estudante ho
rezultadu di’ak iha teste padraun (Glewwe et al., 2003).
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 21
Programa PROGRESA husi Méxiku fo transferénsia
osan ba família sira husi klase 3 to klase 9 iha
komunidade rural ki’ik 495, maibé labarik tenke tuir
eskola pelumenus 85%. Taxa matríkula iha Klase 7,
tinan tranzisaun ne’ebé importante, aumenta 11,1 pontu
persentual tamba rezultadu husi programa ne’e (Schultz,
2000).
Intervensaun Saúde. Husi Intervensaun Saúde 5, rua mak aumenta asiduidade ka
hamenus taxa husik eskola. Programa BRIGHT iha Burkina Faso (Levy et al., 2009) hetan
avaliasaun nudar efikás tambe inklui fo hahán hamutuk ho servisu seluk. Maibé ita labele
hola konkluzaun katak, karik fo hahán mesak, ida ne’e iha impaktu duni. Bainhira Tan et al.
(1999), halo avaliasaun ba programa ida iha Filipinas, hetan katak hahán eskolár la iha
impaktu kona-ba taxa husik eskola.
Programa desparazitasaun ne’ebé avalia husi Miguel no Kremer (2004) iha Kénia
mak aprosimasaun efikás daruak, iha ne’ebé fo ai-moruk desparazitasaun no hamenus nivel
infesaun husi labarik iha eskola, no sira hamenus la tama eskola. Maski nune’e, intervensaun
ida seluk ne’ebé ho objetivu atu hamenus moras, intervensaun HIV/AIDS ne’ebé fo
formasaun ba profesór sira no fo insentivu ba sira hodi koalia kona-ba ne’e ho estudante sira
iha Kénia (revizaun husi Duflo et al., 2006), iha efeitu ki’ik de’it kona-ba taxa husik eskola,
no intervensaun iha Nepal ne’ebé fahe hena mens ba labarik feto la iha efeitu kona-ba
asiduidade. Rezultadu sira ne’e hatudu katak Intervensaun Saúde iha impaktu makaas liu ba
saude duke ba edukasaun.
Intervensaun Pesoál /Sosiál. Programa BRIGHT iha Burkina Faso de’it mak koko
aprosimasaun pesoál /sosiál: inklui programa akonsellamentu ba labarik feto iha nia
intervensaun hodi hadia edukasaun primária. Maski programa hetan susesu makaas kona-ba
hadia asiduidade, ita la hatene loloos katak parte akonsellamentu mak halo diferensa kampara
ho konstrusaun ba ekipamentu eskolár, fahe materiál eskolár, fahe hahán sereal atu lori ba
uma no hahán meiu dia loron loron. Peskizador sira presiza atu avalia ba intervensaun pesoál/
sosiál mesak, la iha komponente seluk, hodi bele hatene ninia efeitu loloos.
Intervensaun Estruturál. Intervensaun Estruturál 4 hetan efeitu balu ne’ebé
pozitivu. Rua ne’ebé estruturál de’it: Duflo et al. (2010) nia avaliasaun husi koko atu
hamenus falta husi profesór iha India no Duflo et al. (2008) nia avaliasaun husi fo ferramenta
no formasaun ba administradór, profesór no inan-aman sira iha Madagaskar, hetan rezultadu
maizumenus de’it. Projetu India hetan susesu hodi fo insentivu ba profesór sira hodi ba
eskola maibé la halo nune’e ho estudante sira. Projetu Madagaskar aumenta asiduidade husi
estudante sira bainhira funsionáriu husi eskola hetan formasaun hamutuk ho inan-aman sira.
Atu fo ferramenta de’it iha nivel distritál la iha impaktu kona-ba asiduidade.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 22
Hodi aumenta asiduidade husi profesór sira, sira fo kamera ba
metade husi eskola primária la’ós formal 113 iha India ne’ebé
ONG maka kaer. Kamera ida idak hakerek loron no oras iha
foto ida idak no funsaun ne’e labele muda. Estudante ida iha
responsabilidade hodi hasai foto ba profesór no estudante sira
loron loron, bainhira eskola hahú no hotu. Profesór simu sira
nia saláriu bazeia ba loron hira ne’ebé tama serbisu, tuir
evidénsia iha foto. (Duflo et al., 2010).
Intervensaun rua tan ne’ebé uza mudansa estruturál hamutuk ho servisu seluk hetan
susesu atu aumenta asiduidade ka hamenus husik eskola. Liu liu programa BRIGHT iha
Burkina Faso (avalia husi Levy et al., 2009) harii ambiente edukasaun ne’ebé oin seluk liu,
liu husi harii eskola sira, uma ba profesór, haris fatin, sala han no mobilizasaun ba
komunidade hodi fo apoiu ba eskola no fo servisu akadémiku, finanseiru, saude no pesoál
/sosiál hamutuk ho hadia estruturál. Labarik sira iha eskola BRIGHT hatudu asiduidade ho
aumentu 16%. Esperiénsia iha Filipinas (avalia husi Tan et al., 1999) inklui atu harii parseria
inan-aman profesór iha opsaun rua, no parseria sira ne’e aumenta efikás ba servisu
akadémiku ne’ebé fo.
Maski nune’e, intervensaun ho avaliasaun rigorozu 20 iha rai dezenvolvimentu iha
mudansa estruturál uitoan, nune’e susar atu haree jeral susesu husi aprosimasaun rua ne’e.
3.3
Deskrisaun husi programa ba husik eskola ne’ebé la tuir kritéria SDPP
3.3.1 Selesaun husi intervensaun sira
Intervensaun ualu seluk iha rai dezenvolvimentu tuir kriteria SDPP ba relevánsia
tópiku, relevánsia tempu no relevánsia amostra.12 Sira hotu inklui buat tuir mai:



Sasukat kona-ba Ba eskola, Hela iha eskola, no/ka Progresu iha eskola;
Implementasaun no avaliasaun entre 1990 no 2010; no
Foku kona-ba estudante iha eskola ne’ebé risku husik eskola.
Maski nune’e intervensaun sira ne’e la tuir kriteria ba relevansia dezeñu tamba uza
kontrolu la tuir regra/ tratamentu maibé iha atritu, ka uza dezeñu besik esperimentál maibé la
iha ekivalénsia iha grupu iha nivel baze, ka la uza dezeñu sira ne’e. Tabela 9 fo sumáriu
diskrisaun ba intervensaun sira ne’e; bele hetan informasaun tan iha Apendise C.
12
Tanba hala’o programa atus ba atus iha US hodi prevene husik eskola maibé ladún avalia ho di’ak, SDPP hola
desizaun atu haree de’it ba programa iha rai dezenvolvimentu iha parte ne’e.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 23
Tabela 9: Lista husi Programa Intervensaun ba Husik eskola Eskolár ne’ebé Avalia
ona, ne’ebé la tuir kritériu hotu ba Avaliasaun husi SDPP
Rai
Bangladesh: Food
for Education
Program
Bangladesh:
Female Stipend
Program
Brazil
Avaliadór
Ahmed & del
Ninno (2002);
Meng & Ryan
(2007)
Khandker et al.
(2003)
Servisu Tipu saida
Finanseiru: Fulan fulan fo karón trigu ka fós tuir
prezensa iha eskola
Graeff-Martins et
al. (2006)
Akadémiku: Kursu ba profesór sira
Pesoál/ Sosiál: Interasaun ho família; konkursu
múzika kona-ba husik eskola; liña ajuda; programa
kona-ba vantajen atu hela iha eskola; análize saúde
mental ba se mak la tuir eskola
Akadémiku: Eskola veraun (ka férias) ba labarik
ne’ebé tinan liu klase nia tinan
Estruturál: Kampaña atu matríkula ba labarik
hotu; mudansa polítika ba promosaun automátiku,
matríkula labarik iha tinan tomak nia laran, loke
dalan ba eskola primária atu aumenta ba Klase 7
Finanseiru: Bolsa estudu kondisionál ba
kontinuasaun estudu
Saúde: Mata-bixu iha eskola
India:
Shankarpalle
Experiment
Reddy & Sinha
(2010)
Indonesia
Cameron (2009)
Peru
Santiago &
Chinen (2008)
SEAMEO (1995)
Filipinas Project
NODROPS
Zambia
Chatterji et al.
(2010)
Finanseiru: Transferénsia osan kondisionál
Akadémiku: aumentasistema aprendizajen ho
grupu estudu no esplikadór; formasaun ba profesór
sira; opsaun atu estuda husi uma; programa sira ba
se mak husik eskola; edukasaun ba inan-aman
Finanseiru: Materiál eskolár no apoiu médiku ba
labarik sira ne’ebé risku atu husik eskola
Saúde: Halo jardín hodi apoiu hahán iha eskola
Pesoál/ Sosiál: Avizu kona-ba potensiál atu husik
eskola; inan-aman halo monitorizasaun metin
Estruturál: Haree ba se mak falta eskola; kampaña
kona-ba importánsia husi edukasaun
Akadémiku: Eskola komunitária
Finanseiru: Selu propina eskolár; fo materiál
Saúde: Hahán iha eskola; servisu médiku
3.3.2 Deskrisaun intervensaun ne’ebé la tuir kritériu SDPP
Tabela 10 hatudu sumáriu husi intervensaun xave ualu ne’e, ne’ebé buka dalan hodi
mantein nafatin labarik sira iha eskola no hatudu grupu alvu, metodolojia husi avaliasaun no
servisu ne’ebé fo. Hanesan ba grupu seluk husi intervensaun sira ne’ebé tuir kritériu rigorozu,
intervensaun sira ne’e dirije liu liu ba labarik sira husi eskola primária (62%). Maski nune’e
iha diferensa 2 entre grupu ida ne’e no grupu ne’ebé iha avaliasaun rigorozu. Primeiru, grupu
sira ne’e, tamba la tuir kriteria avaliasaun rigorozu uza dezeñu besik esperimentál (halo
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 24
esperiénsia) la’os atribuisaun arbiru no dala barak grupu kontrolu no grupu implementasaun
diferente ona molok hahú projetu. Tuir, estudu sira ne’e uza beibeik liu mak servisu
akadémiku no servisu pesoál /sosiál: 50% husi programa sira ne’ebé la tuir kriteria avaliasaun
husi SDPP iha komponente akadémiku maibé iha sira ne’ebé ho avaliasaun rigorozu 21%
de’it mak nune’e; 38 % inklui servisu pesoál /sosiál no iha sira ne’ebé ho avaliasaun rigorozu
7% de’it mak nune’e.
Tabela 10: Kategoria husi Programa Intervensaun ba Husik Eskola ne’ebé la tuir
kritériu bazeia ba kriteria SDPP nian
Karaterístika
Numeru (Persentajen)
husi Programa Husik
eskola (N=8)
Grupu Alvu13
 1º no 2º Siklu
 3º Siklu
 Ensino sekundáriu
Metodolojia
 Dezeñu kontrolu x tratamentu (hili
partisipante arbiru de’it)
 Dezeñu besik esperimentál
 Seluk
Tipu husi Servisu no Efikásia14
 Akadémiku (porezemplu, tutor,
alfabetizasaun inan-aman, manual eskolár)
 Finanseiru (porezemplu, transferénsia osan,
hahán ba família, bolsa estudu)
 Saúde (porezemplu, desparazitasaun, hahán
iha eskola, vasinasaun)
 Pesoál/ sosiál (porezemplu, apoiu,
akonsellamentu, jestaun ba kazu)
 Estruturál (porezemplu, komunidade
aprendizajen ki’ik, tau matan se mestre sira
tama serbisu ka lae)
7 (88%)
3 (38%)
3 (38%)
-7 (88%)
1 (12%)
4 (44%)
5 (62%)
3 (38%)
3 (38%)
2 (25%)
Intervensaun Akadémiku sira. Programa 4 ho komponente akadémika hatama
servisu ne’ebé la hanesan servisu sira husi intervensaun ne’ebé iha avaiasaun rigorozu:


13
14
Chatterji et al. (2010) esplora susesu husi eskola komunitária ba oan ki’ak no
vulnerável iha Zambia.
Graeff-Martins et al. (2006) haree ba intervensaun ho komponente oin oin iha Brazil
ne’ebé inklui kursu ho profesór kona-ba dezenvolvimentu husi labarik no jestaun ba
dezikilibriu emosionál no komportamentál.
Liu grupu tinan ida bele sai alvu husi intervensaun.
Liu servisu ida bele hola parte iha intervensaun.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 25


Reddy no Sinha (2010) halo revizaun ba Shankarpalle Experiment iha India ne’ebé
inklui eskola férias ba labarik ho tinan boot (ba gru ne’ebé sira tuir) no mós mudansa
estruturál oin oin.
SEAMEO (1995) halo deskrisaun ba projetu NODROPS iha Filipinas ne’ebé
implementa iha reforma jerál sistema espansaun aprendizajen ba labarik, formasaun
ba profesór sira iha servisu no edukasaun la’ós formál ba inan-aman.
Intervensaun Pesoál /Sosiál. Husi programa 4 ne’ebé iha komponente akadémiku, 3
iha mós komponente pesoál/sosiál. Sira hotu lori mai intervensaun oin foun tan ne’ebé
aumenta ba sira ne’ebé intervensaun ho avaliasaun rigorozu fo ona: akonsellamentu (aumenta
ba edukasaun ba prevensaun ba HIV/AIDS) iha Zambia (Chatterji et al., 2010); servisu
hamutuk ho inan-aman no estudante sira iha kazu husik eskola no avaliasaun mental ba
estudante sira ne’ebé falta beibeik liu iha Brazil (Graeff-Martins et al., 2006); no sistema
avizu antesipadu hodi identifika sira ne’ebé ho risku atu husik eskola eskola no
monitorizasaun ba inan-aman iha Filipinas (SEAMEO, 1995).
Intervensaun Estruturál. Programa rua ne’ebé inklui Intervensaun Estruturál
aumenta tan kampaña públika ba konjuntu husi atividade sira. Iha projetu Shankarpalle
Experiment iha Índia, ho avaliasaun husi Reddy no Sinha (2010), projetu halo kampaña hodi
hakotu servisu labarik no hatama labarik hotu iha eskola. Iha Filipinas, programa NODROPS,
ho avaliasaun husi SEAMEO (1995), halo kampaña kona-ba importánsia husi edukasaun no
problema ne’ebé mosu tamba husik eskola.
Atividade estruturál seluk inklui mudansa ba politika eskola ne’ebé kontribui diretu
ba problema. Iha Shankarpalle Experiment, sira tuir politika foun tolu:



Promosaun automátiku husi Klase I to’o Klase II ne’ebé hamenus labarik ne’ebé hela
kleur iha Klase I;
Eskola bele simu estudante foun durante tinan tomak, la’os de’it bainhira hahú tinan
eskolár; no
Autorizasaun ba eskola primária sira hodi inklui Klasse VII hodi labarik sira bele tuir.
Iha Projetu NODROPS, eskola sira muda sira nia politika kona-ba estudante ne’ebé la
tama husi rejistu de’it ba hola asaun ruma kona-ba ida ne’e.
Ikus mai, Shankarpalle Experiment halo implementasaun ba programa foun hanaran
“Hamoos Klase I” iha veraun tolu tuir tuir malu hodi prepara labarik sira ne’ebé iha Klase I
maibé tinan liu ona, hodi sira bee liu ba klase avansadu tuir sira nia tinan no iha Klase I hela
de’it labarik sira ne’ebé ho tinan 5-6.
Intervensaun Saúde. Programa fahe hahán fo iha Intervensaun Saúde tolu: iha Peru,
fahe matabixu (Santiago & Chinen, 2008); iha Filipinas hala’o projetu to’os ne’ebé fo hahán
ba labarik (SEAMEO, 1995); no iha Zambia, fahe hahán meiu dia (Chatterji et al., 2010) no
servisu klíniku saude. Iha Peru, programa fahe matabixu mesak; iha rai rua seluk
intervensaun saude hala’o hamutuk ho servisu seluk.
Intervensaun Finanseiru. Servisu finanseiru iha intervensaun ualu ne’e hanesan sira
husi programa ho avaliasaun rigorozu:
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 26




Iha Programa Hahán ba Edukasaun husi Bangladesh fo apoiu kondisionál liu husi fahe
foos no trigu bainhira labarik sira tama eskola ho asiduidade pelumenus 85% (Ahmed
& del Ninno, 2002; Meng & Ryan, 2007);
Iha Programa Female Stipend husi Bangladesh sira uza transferénsia osan (Khandker
et al., 2003);
Iha Indonézia sira fo Bolsa estudu, ho kondisaun labarik sira kontinua nafatin iha
eskola (Cameron, 2009); no
Iha Filipinas fo materiál eskolár la iha kondisaun atu simu (SEAMEO, 1995); no iha
Zambia fo materiál eskolár no propina (Chatterji et al., 2010).
3.3.3 Avaliasaun ba efikásia husi programa
Tabela 11 husi pájina ne’ebé tuir halo sumáriu ba rezultadu sira husi intervensaun
ne’e liu husi variavel dependente espesífiku sira ne’ebé hetan impaktu husi programa. Sira
hotu dehan katak efikás kona-ba aumenta tama eskola ka hamenus husik eskola, maibé ita
tenke aseita konkluzaun sira ne’e ho kuidadu tamba sira nia avaliasaun la metin.
Iha pelumenus razaun tolu hodi implementadór uza la tuir regra bainhira sira prepara
avaliasaun ba sira nia programa. Primeiru se mak halo dezeñu ba programa bele polítiku sira,
profisionál saude ka edukasaun ne’ebé buka atu fo servisu no la haree katak avaliasaun sai
nudar krítiku ba servisu ne’e. Nune’e sira bele hahú intervensaun no la iha planu ba
avaliasaun no se mak tuir iha projetu mak tenke haree liu husi dezeñu besik esperimentál
ne’ebé halo definisaun ba grupu komparasaun bainhira hahú ona. Nune’e sao fali grupu la’os
ekivalente. Razaun daruak mak projetu ne’ebé kompara grupu implementasaun ho grupu
kontrolu sai karu tamba sira tenke akompaña se mak tuir programa no se mak ladún. Ikus, ida
ne’e iha impaktu polítiku tamba grupu kontrolu maka labarik balu la simu saida mak ita
hatene sira presiza atu simu. Maibé doadór sira komesa mós hakarak avaliasaun rigorozu no
sira hakarak finansia nune’e no komunidade avaliadór sira mos define avaliasaun ne’ebé
di’ak liu hanesan regresaun deskontinuidade ne’ebé fo dalan ba avaliasaun rigorozu husi
intervensaun ne’ebé fo servisu ba estudante no família sira.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 27
Tabela 11: Variável husi Rezultadu ne’ebé hetan impaktu husi servisu husi
intervensaun ida idak ne’ebé la tuir kriteria Avaliasaun husi SDPP
Intervensaun
Bangladesh Female
Stipend Program
(Khandker et al., 2003)
Bangladesh Food for
Education Program
(Ahmed & del Ninno,
2002; Meng & Ryan,
2007)
Brazil (Graeff-Martins et
al., 2006)
Efikásia husi Servisu Tipu ida idak
Akadémika
Finanseiru
Saude
Pesoál/
Sosiál
Ba eskola
Ba eskola;
Hela iha
Eskola
Ba eskola;
Hela iha
Eskola
India: Shankarpalle
Hela iha
Experiment (Reddy &
Eskola
Sinha, 2010)
Indonézia (Cameron,
2009)
Peru (Santiago & Chinen,
2008)
Filipinas Project No
Drops (SEAMEO, 1995)
Zambia (Chatterji et al.,
2010)
Numeru (persentajen)
husi intervensaun husi
tipu ida ne’ebé hetan
katak efetivu
Estruturál
Hela iha
Eskola
Hela iha
Eskola
4/4
(100%)
Ba
eskola;
Hela iha
Eskola
Hela iha
Eskola
Hela iha
Eskola
Hela iha
Eskola
Hela iha
Eskola
6/6
(100% )
Ba
eskola;
Hela iha
Eskola
Hela iha
Eskola
Hela iha
Eskola
3/3
(100%)
Hela iha
Eskola
Hela iha
Eskola
3/3
(100%)
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Hela iha
Eskola
2/2
(100%)
Pájina 28
4.0
Konkluzaun no Rekomendasaun sira
Maski hetan rezultadu di’ak hodi aumenta labarik sira nia asesu ba eskola ita tenke
atensaun nafatin ba problema husik eskola. Maski kondisaun husik eskola la hanesan husi rai
ida ba rai seluk, informasaun kona-ba edukasaun hatudu katak iha persentajen boot husi
labarik sira ne’ebé la halo hotu siklu edukasionál ida. Ida ne’e sai gastu ba rekursu ne’ebé la
uza ba sira no ba sira nia sosiedade. Maski iha ema hotu simu kona-ba valór husi
investimentu hodi prevene labarik husik eskola, seidauk akordu kona-ba saida mak
investimentu sira ne’e.
Razaun sira ne’ebé halo labarik sira la kontinua eskola la fasil atu komprende. La iha
fatór risku ne’ebé si’ik ka prevene husik eskola. Peskiza hatudu katak husik eskola hanesan
kombinasaun husi fatór risku (porezemplu, jéneru, obrigasaun servisu, susesu ladun boot,
família ki’ak, la iha kontatu ho eskola, hela dook husi eskola) no domíniu oi-oin (individual,
familia, eskola, no komunidade). Nune’e, maski eventu ida ketak mak karik sai katalizadór ba
husik eskola ne’e (porezemplu, xoke kona-ba rendimentu ka ema ruma mate), ida ne’e
hanesan prosesu ida ne’ebé la’o iha tempu naruk.
Iha ita-nia revizaun ba dokumentasaun kona-ba programa husik eskola , ami hetan
programa 26 ne’ebé tuir kriteria atu hatama iha relatóriu (relevánsia tópiku, relevánsia tempu,
relevánsia amostra no relevánsia dezeñu avaliasaun). Sira hatudu katak:




Apoiu finanseiru, estruturál no akadémiku (tuir orden ne’e) parese katak efikás liu
hodi haree ba husik eskola iha rai dezenvolvimentu.
Apoiu estruturál hetan susesu tan bainhira foku ba area lokál, bainhira inklui inanaman no profesór sira.
Apoiu akadémiku tenke involve buat barak liu tan duke fo materiál (porezemplu,
manual eskolár).
Foku ba asaun mesak ka atividade ajuda atu haree kataka asaun ne’e mak impaktu
maibé kombinasaun husi asaun sira bele iha impaktu tan.
Ikus mai, ami nia revizaun hatudu nesesidade ba intervensaun ne’ebé dezeñu didi’ak
ne’ebé inklui prosedimentu monitorizasaun no avaliasaun rigorozu husi bainhira programa
hahú to’o hotu, ne’ebé bele fo orientasaun ba politika, programa no prátiku sira ne’ebé fo
kontribuisaun hodi mantein labarik sira iha eskola.
Rekomendasaun sira ne’ebé tuir mai tuir planu SDPP ba atividades seluk husi
projetu:
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 29
1. SDPP tenke prepara intervensaun ida idak hodi tuir kontestu husi área ne’ebé
halo implementasaun.
Fator risku ida idak la’ós risku ba estudante hotu; fatór risku iha fatin ida karik la
hanesan ka la’ós fatór risku iha fatin seluk. Molok atu prepara intervensaun ida, funsionáriu
sira husi SDPP tenke hatene situasaun husi rai ida-idak. Iha rai ida mós karik iha diferensa
husi rejiaun ida ba rejiaun seluk no prosesu prepara dezeñu tenke ko’alia kona-ba grupu alvu,
fatin no analiza karakteristika husi grupu no fatin ida idak.
2. SDPP tenke haree ba implikasaun husi nesesidade finanseiru husi rai ida-idak
bainhira halo dezeñu ba intervensaun: família sira bele fo kontribuisaun ho
sasán maibé la’ós ho osan, no labarik sira karik la iha kapasidade atu partisipa
iha atividade sira bainhira oras eskola liu ona.
Karakteristika rua husi husik eskola ne’ebé ami rona beibeik liu iha dokumentasaun
ba rai dezenvolvimentu mak (a) ki’ak husi família no (b) nesesidade hodi labarik ajuda iha
uma ka manán osan. Maski nune’e la’os responsabilidade husi SDPP hodi fo programa ho
insentivu finanseiru. Maibé tenke haree katak (a) família sira so bele fo kontribuisaun sasán
ka servisu ba projetu eskola no (b) labarik sira sei presiza iha uma nune’e labele halo
atividade eskolár barak liu oras eskola ninian.
3. Projetu SDPP bele hetan susesu bainhira foku ba labarik feto, ba labarik ho
defisiénsia ka problema saúde, no labarik ne’ebé hela dook tamba grupu sira
ne’e hanesan risku boot liu kona-ba husik eskola.
Iha karakteristika sira nia laran iha fatór oioin ne’ebé sujere kriteria atu define fatin ba
programa intervensaun ka grupu espesífiku husi labarik. Labarik sira ne’e inklui labarik feto,
defisiente sira ka ema ne’ebé moras, no labarik ne’ebé hela dook husi eskola. Karik fatór
ruma importante duni iha rai SDPP nian entaun intervensaun tenke prepara hodi haree ba ida
ne’e.
4. Intervensaun SDPP sira nia bele foka ba atividade ida de’it ka bele iha atividade
barak hamutuk.
Revizaun ida ne’e husi programa intervensaun haree ba intervensaun sira ne’ebé foku
ba servisu ka produtu ida, hanesan aula estra, fahe uniforme eskolár , desparazitasaun, fo
ferramenta avaliasaun ba profesór sira no komunidade. Husi 20, programa 18 hanesan ne’e
duni. Razaun ida karik tamba avaliasaun husio atividade ida bee hatudu moos kona-ba
atividade ne’e nia impaktu. Mas nune’e ita mos haree ba programa kombinasaun iha Burkina
Faso, ne’ebé fo servisu husi tipu lima hotu, no iha rezultadu diak la halimar no SDPP tenke
konsidera ida ne’e hotu.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 30
5. SDPP tenke konsidera intervensaun estruturál, akadémika no Pesoál /Sosiál,
tamba avaliasaun sira hatudu katak sira ne’e mak efetivu liu duke Intervensaun
Saúde kona-ba rezultadu edukasionál.
Bainhira hanoin ba atividade espesífiku, funsionáriu sira husi SDPP tenke bazeia ba
rezultadu tuir mai:



Intervensaun Estruturál tolu ne’ebé iha impaktu signifikativu ba asiduidade
estudante nian no husik eskola inklui hotu servisu hamutuk ho inan-aman no
komunidade sira; ida ne’ebé la hatudu efeitu mós la iha komponente inan-aman.
Numeru limitadu husi intervensaun akadémika sira koko duni no sira ne’ebé
efikás liu inklui fo materiál no ajuda servisu ka ajuda atu uza material sira. Atu fo
manual, ka komputadór, ka aula estra ne’ebé haktuir papél profesór nia de’it la’ós
sufisiente.
Intervensaun Pesoál /Sosiál ladún akontese iha rai dezenvolvimentu maibé hetan
susesu iha US. Ida ne’e bele aumenta posibilidade hodi doador sira hanoin atu
hatudu intervensaun sira ne’ebé hanesan akonsellamentu bele halo diferensa.
6. Intervensaun hotu tenke iha avaliasaun ne’ebé ho metodolojia metin no
implementa hamutuk ho projetu.
Husi lisaun ne’ebé ami aprende husi revizaun ne’e, ida mak valiasaun ne’ebé halo
bainhira programa hala’o ona la tuir kriteria avaliasaun rigorozu. Avaliasaun la tuir regra
labele halao bainhira intervensaun hahú ona, dezeñu besik esperimentál ne’ebé dezenvolve
bainhira programa hahú hetan katak la iha ekivalénsia entre grupu tratamentu no
komparasaun no iha risku atritu makaas. Bainhira ita dezeñu no halo implementasaun ba
avaliasaun molok hahú intervensaun SDPP iha posibilidade diak liu hodi hatene kona-ba
efikasia husi programa.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 31
Referénsia sira
Abbott, R., Hill, K., Catalano, R. & Hawkins, D. (2000). Predictors of early high school
dropout: A test of five theories. Journal of Educational Psychology, 92 (3), 568-582.
Ahmed, A. & del Ninno, C. (2002). The Food for Education program in Bangladesh: An
evaluation of its impact on educational attainment and food security. International Food
Policy Research Institute.
Ampiah, J. & Adu-Yeboah, C. (2009). Mapping the incidence of school dropouts: A case
study of communities in Northern Ghana. Comparative Education, 45 (2), 219-232.
Angrist, J., Bettinger, E., Bloom, E., King, E., & Kremer, M. ((2002). Vouchers for private
schooling in Colombia: Evidence from a randomized natural experiment. The American
Economic Review, 92 (5), 1535-1558.
Baird, S., McIntosh, C. & Ozler, B. (2009). Designing cost-effective cash transfer programs
to boost schooling among young women in sub-Saharan Africa. World Bank Policy Research
Working Paper 5090.
Balfanz, R. Fox, J., Bridgeland, J., & McNaught, M. (2008). Grad nation: A Guidebook to
help communities tackle the dropout crisis. Prepared with support from the Bill & Melinda
Gates Foundation. Commissioned by America’s Promise Alliance.
Banerjee, A., Cole, S., Duflo, E., & Linden, L. (2007). Remedying education: Evidence from
two randomized experiments in India. Quarterly Journal of Economics, 122 (3), 1235-1264.
Barrera-Osorio, F., Bertrand, M., Linden, L., & Perez-Calle, F. (Forthcoming). Improving the
design of conditional transfer programs: Evidence from a randomized education experiment
in Colombia. Applied Economic Journal: Applied Economics.
Baschieri, A. & Falkingham, J. (2007). Hela iha eskola: Assessing the role of access,
availability and opportunity cost. University of Southampton: Southampton Statistical
Sciences Research Institute Applications & Policy Working Paper A07/02.
Bredenberg, K. & Sovann, S. (2003). Kambodja Secondary Education Study: Educational
demand in the basic education sector & strategies for enhancement. Kampong Cham
Province, Kambodja: Kampuchean Action for Primary Education.
Bridgeland, J., Dilulio, J., & Morison, K. (2006). The Silent Epidemic: Perspectives of High
School Dropouts. A report by Civic Enterprises in association with Peter D. Hart Research
Associates for the Bill & Melinda Gates Foundation.
Cameron, L. (2009). Can a public scholarship program successfully reduce school dropouts
in a time of economic crisis? Evidence from Indonesia. Economics of Education Review, 28,
308-317.
CARE International Timor-Leste. (2010). Young women’s education in a young nation:
Baseline survey report. Author.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 32
Chatterji, M., Hutchinson, P., Buck, K., Murray, N., Mulenga, Y., & Ventimiglia, T. (2010).
Evaluating the impact of community-based interventions on schooling outcomes among
orphans and vulnerable children in Lusaka, Zambia, Vulnerable Children and Youth Studies,
5 (2), 130-141.
Chaudhury, N. & Parajuli, D. (2006). Conditional Cash Transfers and female schooling: The
impact of the female school stipend program on public school enrollment in Punjab,
Pakistaun. World Bank Policy research Working Paper 4102.
Christenson, S. & Thurlow, M. (2004). School dropouts: Prevention considerations,
interventions, and challenges. Current Directions in Psychological Science, 13 (1), 36-39.
Consortium for Research on Educational Access, Transitions and Equity (CREATE). (2010).
Typologies of drop out in southern Ghana: CREATE Ghana Policy Brief 1.
Crighton, J. (2005). School drop-out and its consequences: The disadvantaged, the
disaffected, the disappeared. Zagreb, Croatia: Network of Education Policy Centers.
Das, P. (2010). Process of girls dropout in school education: Analysis of selected cases in
India. In Engendering Empowerment: Education and Equality e-Conference. 12 April-14
May. United Nations Girls’ Education Initiative: New York. Available from URL:
http://ww.e4conference.org/e4e.
Department of Elementary Education & Literacy, Ministry of Human Resource
Development, Government of India. (2009). All India survey of out-of-school children of age
5 & in 6-13 years age group. New Delhi: Author.
Duflo, E., Dupas, P., Kremer, M., & Sinei, S. (2006). Education and HIV/AIDS prevention:
Evidence from a randomized evaluation in Western Kénia. World Bank Policy Research
Working Paper 4024.
Duflo, E., Hanna, R. & Ryan, S. (2010). Incentives work: Getting teachers to come to school.
National Bureau of Economic Research Working Paper 11880.
Dynarski, M., Clarke, L., Cobb, B., Finn, J., Rumberger, R. & Smink, J. (2008). Dropout
prevention: A practice guide (NCEE 2008-4025). Washington, DC: National Center for
Education Evaluation and Regional Assistance, Institute of Education Sciences, U.S.
Department of Education. Retrieved from http://ies.ed.gov/ncee/wwc.
Dynarski, M. & Gleason, P. (2002). How can we help? What we have learned from recent
federal dropout prevention evaluations. Journal of Education for Students Placed at Risk, 7
(1), 43-69.
Dynarski, M., Gleason, P., Rangarajan, A., & Wood, R. (1998a). Impacts of dropout
prevention programs: Final report. A research report from the School Dropout
Demonstration Assistance Program evaluation. Princeton, NJ: Mathematica Policy Research,
Inc. (New Jersey study, Accelerated Middle Schools)
Dynarski, M., Gleason, P., Rangarajan, A., & Wood, R. (1998b). Impacts of dropout
prevention programs: Final report. A research report from the School Dropout
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 33
Demonstration Assistance Program evaluation. Princeton, NJ: Mathematica Policy Research,
Inc. (Georgia study, Accelerated Middle Schools)
Dynarski, M., Gleason, P., Rangarajan, A., & Wood, R. (1998c). Impacts of dropout
prevention programs: Final report. A research report from the School Dropout
Demonstration Assistance Program evaluation. Princeton, NJ: Mathematica Policy Research,
Inc. (Michigan study, Accelerated Middle Schools)
Dynarski, M., Gleason, P., Rangarajan, A., & Wood, R. (1998d). Impacts of dropout
prevention programs: Final report. A research report from the School Dropout
Demonstration on Assistance Program evaluation. Princeton, NJ: Mathematica Policy
Research, Inc. (Twelve Together)
Filmer, D. Inequalities in education: Effects of gender, poverty, orphanhood, and disability.
Chapter 6 in M. Tembon & L. Fort (Editors). (2009). Girls’ Education in the 21st Century:
Gender Equality, Empowerment and Economic Growth. Washington, DC: World Bank,
pájina 95-113.
Filmer, D. & Shady, N. (2009). School Enrollment, Selection and Test Scores. Development
Research Group, The World Bank.
Fuwa, N. (2001). The net impact of the Female Secondary School Stipend Program in
Bangladesh. MPRA Paper 23402, University Library of Munich, Germany.
Garnier, H., Stein, J., & Jacobs, J. (1997). The process of dropping out of high school: A 19year perspective. American Educational Research Journal, 34 (2), 395-419.
Glewwe, P., Ilias, N. & Kremer, M. (2003). Teacher Incentives. Cambridge, MA: Poverty
Action Lab. Paper No. 11.
Glewwe, P. & Kassouf, L. (2010). The impact of the Bolsa Escola/Familia Conditional Cash
Transfer Program on enrollment, grade promotion and dropout rates in Brazil.
http://www.apec.umn.edu/faculty/pglewwe/documents/BrBolsa6.pdf
Glewwe, P., Kremer, M., & Moulin, S. (2007) Many Children Left Behind? Textbooks and
Test Scores in Kénia. Cambridge, MA: The Abdul Latif Jameel Poverty Action Lab.
Glewwe, P & Pedro, O. (2004). Evaluating the impact of conditional cash transfers on
schooling: An experimental analysis of Honduras’ PRAF Program. Final Report for USAID.
International Food Policy Research Institute.
Govinda, R. & Bandyopadhyay, M. (2008). Access to elementary education in India: Country
analytical review. University of Sussex: CREATE.
Graeff-Martins, A., Oswald, S., Comassetto, J., Kieling, C., Goncalves, R., & Rohde, L.
(2006). A package of interventions to reduce school dropout in public schools in a developing
country. European & Child Adolescent Psychiatry, 15 (8), 442-449.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 34
Hammond, C., Linton, D., Smink, J., & Drew, S. (2007). Dropout risk factors and exemplary
programs: A technical report. Washington, DC: National Dropout Prevention Center at
Clemson University and Communities In Schools, Inc.
Hanushek, E., Lavy, V., & Hitomi, K. (2006). Do students care about school quality?
Quality-consistent estimates of dropout behavior in developing countries. University of
Buffalo: Paper prepared for the Conference on Human Capital.
Heppen, J. & Therriault, S. (2008). Developing early warning systems to identify potential
high school dropouts. Issue Brief. Washington, DC: National High School Center.
Hunt, F. (2008). Dropping out from school: A cross-country review of literature. University
of Sussex: CREATE Pathways to Access, Research Monograph No. 16.
Kampuchean Action for Primary Education. (2003). Characteristics and definitions of
student drop-out at primary school level. Kampong Cham Province, Kambodja: Author.
Kampuchean Action for Primary Education. (2008). Situation analysis: Four studies in
dropout and retention in Kampong Cham Province, Kambodja. Kampong Cham Province,
Kambodja: Author.
Kasente, D. (2003). Gender and education in Uganda. Makerere University, Kampala,
Uganda: A case study for EFA Monitoring Report.
Kemple, J. (2004). Career Academies: Impacts on labor market outcomes and educational
attainment. New York: MDRC (Manpower Demonstration Research Corporation).
Kemple, J., Herlihy, C., & Smith, T. (2005). Making progress toward graduation: Evidence
from the Talent Development High School model. New York: MDRC.
Kemple, J., & Snipes, J. (2000). Career Academies: Impacts on students’ engagement and
performance in high school. New York: MDRC (Manpower Demonstration Research
Corporation).
Kennelly, L. & Monrad, M. (2007). Approaches to dropout prevention: Heeding early
warning signs with appropriate interventions. Washington, DC: National High School Center
at the American Institutes for Research.
Khandker, S., Pitt, M., & Fuwa, N. (2003) Subsidy to promote girls’ secondary education:
The Female Stipend Program in Bangladesh. MPRA Paper 23688, University Library of
Munich, Germany.
Friedman, W., Kremer, M., Miguel, E., & Thornton, R. (2011). Education as liberation?
Cambridge, MA: The Abdul Latif Jameel Poverty Action Lab.
Larson, K., & Rumberger, R. (1995). ALAS: Achievement for Latinos through Academic
Success. In H. Thornton (Ed.), Hela iha eskola. A technical report of three dropout prevention projects for junior high school students with learning and emotional disabilities.
Minneapolis, MN: University of Minnesota, Institute on Community Integration.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 35
Levy, D. & Ohls, J. (2007). Evaluation of Jamaika’s PATH Program: Final Report.
Washington, DC: Mathematica Policy Institute, Inc. submitted to Ministry of Labour and
Social Security, Jamaika.
Levy, D., Sloan, M., Linden, L., Harounan, K. (2009). Impact evaluation of Burkina Faso’s
BRIGHT program. Final Report. Washington, DC: Mathematica Policy Research, Inc.
submitted to Millennium Challenge Corporation.
Lloyd, C. & Mensch, B. (2006). Marriage and childbirth as factors in school exit: An
analysis of DHS data from sub-Saharan Africa. New York: Population Council.
Lloyd, C., Mete, C., & Grant, M. (2009). The implications of changing educational and
family circumstances for children’s grade progression in rural Pakistaun: 1997-2004.
Economics of Education Review, 28, 152-160.
Lyche, C. (2010). Taking on the completion challenge: A literature review on policies to
prevent dropout and early school leaving. OECD Education Working Papers, No. 53, OECD
Publishing. Doi: 10.1787/5km4m2159cmr-en.
Manacorda, M. (2006). Grade failure, drop out and subsequent school outcomes: Quasiexperimental evidence from Uruguayan administrative data. London, England: London
School of Economics. In: Centre for the Economics of Education Seminar (13 Dec 2006:
London, UK).
Meng, X. & Ryan, J. (2007). Does a food for education program affect school outcomes? The
Bangladesh case, No 2557. IZA Discussion Papers, Institute for the Study of Labor (IZA),
http://econpapers.repec.org/RePEc:iza:izadps:dp2557.
Miguel, E., & Kremer, M. (2004). Worms: Identifying impacts on education and health in the
presence of treatment externalities. Econometrica, 72 (1), 159-217.
National High School Center. (2007). Dropout prevention for students with disabilities: A
critical issue for State Education Agencies. Issue Brief. Available at
http://www.betterhighschools.org.
Nauer, K., White, A., & Yerneni, R. (2008) Strengthening schools by strengthening families:
Community strategies to reverse chronic absenteeism in the early grades and improve
supports for children and families. New York: Center for New York City Affairs, the New
School.
Nguyen, T. & Lassibille, G. (2008). Improving Management in Education: Evidence from a
Randomized Experiment in Madagascar. Cambridge, MA: The Abdul Latif Jameel Poverty
Action Lab.
Okumu, I., Nakajjo, A., & Isoke, D. (2008). Socioeconomic determinants of primary school
dropout: The logistic model analysis. MPRA Paper No. 7851. Online at http://mpra.ub.unimuenchen.de/7851/.
Open Society Institute. (2002). Education development in Kyrgyzstan, Tajikistaun and
Uzbekistan: Challenges and ways forward. Budapest, Hungary: Education Support Program.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 36
Open Society Institute. (2005). School dropouts: Challenges and ways of addressing them.
Country survey: Tajikistaun. Budapest, Hungary: Education Support Program.
Open Society Institute. (2007). Monitoring school dropouts: Albania, Kazakhstan, Latvia,
Mongolia, Slovakia, and Tajikistaun. Overview and Country Reports. Budapest, Hungary:
Education Support Program.
Oster, E. & Thornton, R. (2009). Menstruation and Education in Nepal. NBER Working
Paper Series no: 14853. Cambridge: National Bureau of Economic Research.
Prevatt, F., & Kelly, D. (2003). Dropping out of school: A review of intervention programs.
Journal of School Psychology, 41, 377-395.
Rawlings, L. & Rubio, G. (2003). Evaluating the impact of conditional cash transfer
programs: Lessons from Latin America. World Bank Policy Research Working Paper 3119.
Raynor, J. & Wesson, K. (2006). The Girls’ Stipend Program in Bangladesh. Journal of
Education for International Development, 2 (2). Retrieved from
http/://www.equip123.net/JEID/articles/3/Girls’StipendPrograminBangladesh.pdf on
November 15, 2010.
Reddy, A. & Sinha, S. (2010). School dropouts or pushouts? Overcoming barriers for the
Right to Education. CREATE Pathways to Access Research Monograph No. 40.
Roberts, K. (2006). Why Grade 3? A study on primary school dropout in Kampot Province,
Kambodja. Kampot, Kambodja: VSO, Mainstreaming Inclusive Education Project
Community Research.
Rumberger, R. & Lim, S. (2008). Why students drop out of school: A review of 25 years of
research. California Dropout Research Project Policy Brief 15.
Santiago, C & Chinen, M. (2008). Educational impact of a school breakfast programme in
rural Peru. International Journal of Educational Development, 28 (2), 132-148.
Sarker, P. & Davey, G. (2009). Exclusion of indigenous children from primary education in
the Rajshahi division of northwestern Bangladesh. International Journal of Inclusive
Education, 13 (10), 1-11.
Schultz, T. (2000). School subsidies for the poor: Evaluating a Mexican strategy for reducing
poverty. Washington, DC: IFPRI.
Schurmann, A. (2009). Review of the Bangladesh Female Secondary School Stipend Project
using a social exclusion framework. Journal of Health, Population and Nutrition, 4, 505-517.
Sinclair, M., Christenson, S., Evelo, D., & Hurley, C. (1998). Dropout prevention for youth
with disabilities: Efficacy of a sustained Envolvimentu iha eskola procedure. Exceptional
Children, 65(1), 7–21.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 37
Sinclair, M., Christenson, S., & Thurlow, M. (2005). Promoting school completion of urban
secondary youth with emotional or behavioral disabilities. Exceptional Children, 71(4), 465–
482.
Son, H. (2008). Conditional cash transfer programs: An effective tool for poverty
alleviation? Manila, Filipinas: Asian Development Bank, Economics and Research
Department Policy Brief Series No. 51.
Southeast Asian Ministers of Education Organization (SEAMEO) Regional Center for
Educational Innovation and Technology. (1995). Project Learning System for Education For
All: Final Report. The Filipinas: Author.
Stanley, K. & Plucker, J. (2008). Improving high school graduation rates. Center for
Evaluation & Education Policy, Education Policy Brief. 6, (7).
Tan, J., Lane, J., & Lassibille, G. (1999). Schooling outcomes in Philippine elementary
schools: Evaluation of the impact of four experiments. World Bank Economic Review, 13 (3),
493-508.
UNESCO Institute for Statistics. (2005). Children Out of School: Measuring exclusion from
primary education. Montreal: Author.
UNESCO Institute for Statistics. (2010). http://stats.uis.unesco.org/unesco/ Tabela
Viewer/document.aspx?ReportId=143&IF_Language=eng (accessed January 28, 2011).
World Bank EdStats Database (2010). www.worldbank.org/education/edstats (accessed
January 28, 2011).
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 38
Apendise A
Estatistika Edukasaun ba País SDPP sira
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 39
Tabela A-1: Estatistika Edukasaun ba País SDPP sira
Rai
Kambodja
India
15
Dadus15
Taxa likida matrikula. Primária Feto
Taxa likida matrikula. Primária Mane
Taxa likida matrikula. Primária Total
Taxa likida matrikula. Secundáriu Feto
Taxa likida matrikula. Secundáriu Mane
Taxa likida matrikula. Secundáriu Total
Rásiu ba matrikula. Primária. Feto
Rásiu ba matrikula. Primária. Mane
Rásiu ba matrikula. Primária. Total
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Feto
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Mane
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Total
Taxa sobrevivência fim da primária.Feto
Taxa sobrevivência fim da primária.Mane
Taxa sobrevivência fim da primária.Total
Taxa husik eskola. Primária. Feto
Taxa husik eskola. Primária. Mane
Fonte
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
EdStats
EdStats
57
54
55
43
46
2006
89
91
90
28
33
31
118
126
122
33
42
38
56
53
54
44
47
Tinan
2007
88
92
90
32
36
34
115
124
120
36
44
40
57
52
54
43
48
2005
22
26
34
120
130
125
Taxa likida matrikula. PrimáriaFeto
UIS
87
87
88
Taxa likida matrikula. PrimáriaMane
Taxa likida matrikula. PrimáriaTotal
Rásiu ba matrikula. Primária. Feto
Rásiu ba matrikula. Primária. Mane
Rásiu ba matrikula. PrimáriaTotal
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Feto
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Mane
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Total
Taxa sobrevivência fim da primária.Feto
Taxa sobrevivência to’o primária hotu.Mane
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
91
89
110
114
112
49
59
54
65
66
91
89
110
115
112
50
60
55
91
90
111
115
113
52
61
57
2008
87
90
89
2009
112
120
116
91
117
56
64
60
Taxa likida matríkula (NER): Matrikula sira husi labarik ne’ebé iha tinan própriu ba klase ida hanesan persentajen husi populasaun totál husi grupu tinan ne’e.
Rasiu ba Matrikula (GER): Matrikula totál iha nível edukasaun ida, la haree ba tinan, nudar persentajen husi ema ne’ebé iha tinan atu tama iha eskola ne’ebé korresponde ba nivel edukasaun hanesan iha tinan eskolár ida.
Taxa sobrevivénsia: Persentajen husi estudante sira ne’ebé halo matríkula ba klase 1 husi siklu edukasaun ida iha eskola ida ne’ebé hanoin katak atu kontinua nafatin ba tinan tuir mai.
Taxa husik eskola: Persentajen husi estudante sira ne’ebé halo matríkula ba klase 1husi 1º siklu ne’ebé hanoin la halo 1º siklu to’o hotu sura hanesan 100% hamenus taxa sobrevivénsia to’o primária hotu.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 40
Rai
Tajikistaun
TimorLeste16
Dadus15
Taxa sobrevivência to’o primária hotu.Total
Taxa husik eskola. Primária. Feto
Taxa husik eskola. Primária. Mane
Taxa likida matrikula. PrimáriaFeto
Taxa likida matrikula. PrimáriaMane
Taxa likida matrikula. PrimáriaTotal
Taxa likida matrikula. SecundáriuFeto
Taxa likida matrikula. SecundáriuMane
Taxa likida matrikula. SecundáriuTotal
Rásiu ba matrikula. Primária. Feto
Rásiu ba matrikula. Primária. Mane
Rásiu ba matrikula. PrimáriaTotal
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Feto
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Mane
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Total
Taxa sobrevivência to’o primária hotu.Feto
Taxa sobrevivência to’o primária hotu.Mane
Taxa sobrevivência to’o primária hotu.Total
Taxa husik eskola. Primária Klase (1-4). Total
Taxa husik eskola. Ensino Básico Klase (5-9). Total
Taxa husik eskola. Secundário completo Klase (1011). Total
Taxa likida matrikula. Primária. Feto
Taxa likida matrikula. Primária. Mane
Taxa likida matrikula. Primária. Total
Taxa likida matrikula. Secundáriu. Feto
Taxa likida matrikula. Secundáriu. Mane
Taxa likida matrikula. Secundáriu. Total
Rásiu ba matrikula. Primária. Feto
Rásiu ba matrikula. Primária. Mane
Rásiu ba matrikula. Primária. Total
Fonte
UIS
EdStats
EdStats
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
EMIS
EMIS
2005
66
35
34
96
99
97
73
87
80
98
102
100
75
90
82
97
100
99
2006
Tinan
2007
2008
95
99
97
74
87
81
98
103
100
75
90
83
95
99
97
75
88
81
98
102
100
76
91
84
95
99
97
77
88
83
100
104
102
78
90
84
99
99
0
3
EMIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
2009
9
67
70
69
96
104
100
63
66
65
33
30
31
90
96
93
74
77
76
81
83
82
103
110
107
109
116
Dadus husi 2005-2007 karik ladún loos – eskola sira iha parajen no problema iha tinan 2006-2007 nia laran tamba problema situasaun krize ne’ebé halo katak padraun no rekolla dadus sai la loos. Maski nune’e sistema hadi’a duni, dadus
sira ne’ebe husi 2008 ba kotuk tenke konsidera ho atensaun.
16
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 41
Rai
Dadus15
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Feto
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Mane
Rásiu ba matrikula. Sekundária .Total
Taxa sobrevivência to’o primária hotu.Feto
Taxa sobrevivência to’o primária hotu.Mane
Taxa sobrevivência to’o primária hotu.Total
Taxa husik eskola. Primária. Feto
Taxa husik eskola. Primária. Mane
Fonte
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
UIS
EdStats
EdStats
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
2005
55
55
55
2006
Tinan
2007
2008
51
78
68
72
32
22
Pájina 42
2009
Apendise B
Fator Risku ba Husik Eskola
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 43
17
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Pájina 44
x
x
Stanley & Plucker (2008)
Nauer et al. (2008)
National High School Center (2007)
Lyche (2010)
Kennelly & Monrad (2007)
x
x
Bainhira iha “x” signifika katak fatór risku ne’e hetan katak iha relasaun ne’ebé signifikativu ho husik eskola husi estudante.
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Heppen & Therriault (2008)
x
x
x
Hammond et al. (2007)
Garnier et al., 1997
Dynarski et al. (2008)
Dynarski & Gleason (2002)
Christenson & Thurlow (2004)
Bridgeland et al. (2006)
Balfanz et al. (2008)
x
x17
x
Rumberger & Lim (2008)
Domíniu Individuál
Karaterístika husi Antesedente Individuál
- Tinan aas bainhira tama iha eskola
- Mane
- Iha defisiénsia /moras beibeik
Responsabilidade Adultu
- Ekonomia/ kustu oportunidade/servisu
- Kaben /Hetan oan
Atitude, Valór no Komportamentu Sosiál
- Risku aas kona-ba grupu
presaun/komportamentu sosiál
- Admirasaun ba se mak husik eskola eskola
Rezultadu iha eskola
- Susesu ladun boot
- La liu /tinan liu tinan klase nian
Envolvimentu iha eskola
Amonov et al. (2007)
Fator risku ba husik eskola: Rai U.S. no
OECD
Abbott et al. (2000)
Tabela B-1: Faktor risku ba Husik Eskola iha US no País sira husi OECD
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Domíniu Família
Karaterístika husi Antesedente Familiár
- Estatutu sósio ekonómiku ki’ik
- Minoria étnika /kasta/ linan
- Inan-aman ladun iha edukasaun
- La hela ho inan-aman rasik
- Inan-aman la servisu
- Iha maun/alin/biin barak liu liu ho tinan la
to’o 5
- Problema família (porezemplu, divórsiu,
mate)
- Mobilidade aas husi família
Envolvimentu husi família/ kompromisu ba
edukasaun
- Maun/biin/alin husik eskola eskola ona
x
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Pájina 45
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Stanley & Plucker (2008)
x
x
x
Rumberger & Lim (2008)
x
x
x
x
x
x
Nauer et al. (2008)
x
x
National High School Center (2007)
x
x
Lyche (2010)
x
Kennelly & Monrad (2007)
x
x
x
x
Heppen & Therriault (2008)
x
Hammond et al. (2007)
x
Garnier et al., 1997
x
Dynarski et al. (2008)
Christenson & Thurlow (2004)
x
Dynarski & Gleason (2002)
Bridgeland et al. (2006)
Amonov et al. (2007)
x
Balfanz et al. (2008)
- Falta beibeik
- La iha espetativa edukasionál
- La iha kompromisu ba eskola /la iha interese
Komportamentu iha eskola
- Komportamentu la di’ak /delinkuente
Abbott et al. (2000)
Fator risku ba husik eskola: Rai U.S. no
OECD
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Domíniu Eskola
Estrutura
- Matrikula barak
- Ema ki’ak barak
- Dook/ladún iha eskola barak
- La iha estrutura (porezemplu, hariis fatin) &
material sira
- La iha eskola liu eskola primária
Funsionamentu
- Kualidade eskola ladún aas
- La seguru (porezemplu, grupu kriminozu,
kastigu fíziku)
- Kualidade hanorin ladun di’ak/ profesór falta
beibeik
- La iha relasaun ho adultu sira iha eskola
- Lia hanorin la’ós labarik nia lian-inan
- Kurríkulu la iha relevánsia
- Hanorin la di’ak
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
x
x
x
x
x
x
x
Stanley & Plucker (2008)
Rumberger & Lim (2008)
Nauer et al. (2008)
National High School Center (2007)
Lyche (2010)
Kennelly & Monrad (2007)
Heppen & Therriault (2008)
Hammond et al. (2007)
Garnier et al., 1997
Dynarski et al. (2008)
x
Dynarski & Gleason (2002)
x
Christenson & Thurlow (2004)
Bridgeland et al. (2006)
- La iha kontatu ho eskola
- La fo importánsia ba eskola
Balfanz et al. (2008)
Amonov et al. (2007)
Abbott et al. (2000)
Fator risku ba husik eskola: Rai U.S. no
OECD
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Pájina 46
x
x
x
x
x
Iha situasaun konflitu, emerjénsia, ka situasaun
politika frájil
Hahalok kultura kona-ba foinsa’e la inklui
eskola
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Pájina 47
x
x
Stanley & Plucker (2008)
Rumberger & Lim (2008)
National High School Center (2007)
Lyche (2010)
Kennelly & Monrad (2007)
Heppen & Therriault (2008)
Hammond et al. (2007)
x
Nauer et al. (2008)
Domíniu Komunidade
Urbanu
Rural
Iha ema barak ne’ebé ki’ak, minoria, moris iha
estranjeiru, iha inan ka aman mesak, inan-aman
ladún iha edukasaun
Garnier et al., 1997
Dynarski et al. (2008)
Dynarski & Gleason (2002)
Christenson & Thurlow (2004)
Bridgeland et al. (2006)
Balfanz et al. (2008)
Amonov et al. (2007)
Abbott et al. (2000)
Fator risku ba husik eskola: Rai U.S. no
OECD
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Pájina 48
x
x
x
x
x
x
x
Kasente (2003)
Kampuchean Action (2008)
Kampuchean Action (2003)
Hunt (2008)
Hanushek et al (2006)
Govinda & Bandyopadhyay (2008)
Filmer (2009)
Das (2010)
Crighton (2005)
CREATE (2010)
CARE (2010)
Bredenberg & Sovann (2003)
x
x
x
x
Lloyd & Mensch (2006)
x
x
Laughan (2007)
Domíniu Individuál
Karaterístika husi Antesedente Individuál
- Idade boot ona iha tempu matríkula
- Feto
- Iha defisiénsia /moras beibeik
Responsabilidade Adultu
- Ekonomia/ kustu oportunidade/servisu
- Kaben /Hetan oan
Atitude, Valór no Komportamentu Sosiál
- Risku aas kona-ba grupu
presaun/komportamentu sosiál
- Admirasaun ba se mak husik eskola
Rezultadu iha eskola
- Susesu ladun boot
- La liu /tinan liu tinan klase nian
Envolvimentu iha eskola
- Falta beibeik
Baschieri & Falkingham (2007)
Fatór risku ba husik eskola: Rai
Dezenvolvimentu
Ampiah et al. (2009)
Tabela B-2: Faktor risku ba husik eskola iha rai Dezenvolvimentu
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Lloyd & Mensch (2006)
x
Laughan (2007)
x
x
x
Pájina 49
Kampuchean Action (2003)
Hunt (2008)
x
x
Envolvimentu husi família/ kompromisu ba
edukasaun
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
x
x
Hanushek et al (2006)
x
Govinda & Bandyopadhyay (2008)
Das (2010)
x
Filmer (2009)
Crighton (2005)
x
Kasente (2003)
x
x
Kampuchean Action (2008)
Domíniu Família
Karaterístika husi Antesedente Familiár
- Estatutu sósio ekonómiku ki’ik
- Minoria étnika/ kasta/ relijiaun
- Inan-aman ladun iha edukasaun
- La hela ho inan-aman rasik
- Inan-aman la servisu
- Iha maun/alin/biin barak liu liu ho tinan la
to’o 5
- Problema família (porezemplu, divórsiu,
mate)
- Mobilidade aas husi família/migrasaun
CREATE (2010)
- La iha espetativa edukasionál
- La iha kompromisu ba eskola /la iha interese
Komportamentu iha eskola
- Komportamentu la di’ak /delinkuente
CARE (2010)
Bredenberg & Sovann (2003)
Baschieri & Falkingham (2007)
Ampiah et al. (2009)
Fatór risku ba husik eskola: Rai
Dezenvolvimentu
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Pájina 50
x
x
x
Lloyd & Mensch (2006)
Kampuchean Action (2008)
Kampuchean Action (2003)
Hunt (2008)
Hanushek et al (2006)
Govinda & Bandyopadhyay (2008)
Filmer (2009)
Das (2010)
Crighton (2005)
CREATE (2010)
CARE (2010)
Bredenberg & Sovann (2003)
Baschieri & Falkingham (2007)
x
Laughan (2007)
Domíniu Eskola
Estrutura
- Matrikula barak
- Ema ki’ak barak
- Do’ok/ladún iha eskola barak
- La iha estrutura (porezemplu, hariis fatin) &
material sira
- La iha eskola liu eskola primária
Funsionamentu
- Kualidade eskola ladún aas
- La seguru (porezemplu, grupu kriminozu,
kastigu fíziku)
- Kualidade hanorin ladun di’ak/ profesór falta
beibeik
- La iha relasaun ho adultu sira iha eskola
- Lia hanorin la’ós labarik nia lian-inan
- Kurríkulu la iha relevánsia
x
x
x
Kasente (2003)
- Maun/biin/alin husik eskola eskola ona
- La iha kontatu ho eskola
- La fo importánsia ba eskola
Ampiah et al. (2009)
Fatór risku ba husik eskola: Rai
Dezenvolvimentu
- Hanorin la di’ak
Domíniu Komunidade
Área vila laran/ ki’ak loos
Rural
Iha ema barak ne’ebé ki’ak, minoria, moris iha
rai-li’ur, iha inan ka aman mesak, inan-aman
ladún iha edukasaun
Iha situasaun konflitu, emerjénsia, ka situasaun
politika frájil
Hahalok kultura kona-ba foinsa’e la inklui
eskola
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
x
x
x
x
x
x
x
x
Pájina 51
x
Lloyd & Mensch (2006)
Laughan (2007)
Kasente (2003)
Kampuchean Action (2008)
Kampuchean Action (2003)
Hunt (2008)
Hanushek et al (2006)
Govinda & Bandyopadhyay (2008)
Filmer (2009)
Das (2010)
Crighton (2005)
CREATE (2010)
CARE (2010)
Bredenberg & Sovann (2003)
Baschieri & Falkingham (2007)
Ampiah et al. (2009)
Fatór risku ba husik eskola: Rai
Dezenvolvimentu
Domíniu Individuál
Karaterístika husi Antesedente Individuál
- Idade boot ona bainhira tama eskola
- Feto
- Iha defisiénsia /moras beibeik
Responsabilidade Adultu
- Ekonomia/ kustu oportunidade/servisu
- Kaben /Hetan oan
Atitude, Valór no Komportamentu Sosiál
- Risku aas kona-ba grupu presaun/komportamentu sosiál
- Admirasaun ba se mak husik eskola
Rezultadu iha eskola
- Susesu ladun boot
- La liu /tinan liu tinan klase nian
Envolvimentu iha eskola
- Falta beibeik
- La iha espetativa edukasionál
- La iha kompromisu ba eskola /la iha interese
Komportamentu iha eskola
- Komportamentu la di’ak /delinkuente (nakar-teen)
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Pájina 52
x
UN Millennium Project (2005)
UNESCO Inst. For Statistics (2005)
Sarker & Davey (2009)
Roberts (2006)
Open Society Institute (2007)
Open Society Institute (2005)
Open Society Institute (2002)
Okumu et al. (2008)
Manacorda (2006)
Lloyd et al. (2009)
Fatór risku ba husik eskola: Rai Dezenvolvimentu (kont.)
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
UN Millennium Project (2005)
UNESCO Inst. For Statistics (2005)
x
x
Sarker & Davey (2009)
x
Roberts (2006)
Open Society Institute (2007)
x
x
x
x
x
x
Domíniu Eskola
Estrutura
- Matrikula barak
- Ema ki’ak barak
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
x
Open Society Institute (2005)
x
Open Society Institute (2002)
x
Okumu et al. (2008)
Manacorda (2006)
Domíniu Família
Karaterístika husi Antesedente Familiár
- Estatutu sósio ekonómiku ki’ik
- Minoria étnika / kasta/ relijiaun
- Inan-aman ladún iha edukasaun
- La hela ho inan-aman rasik
- Inan-aman la servisu
- Iha maun/alin/biin barak liu liu ho tinan la to’o 5
- Problema família (porezemplu, divórsiu, mate)
- Mobilidade aas husi família/migration
Envolvimentu husi família/ kompromisu ba edukasaun
- Maun/biin/alin husik eskola eskola ona
- La iha kontatu ho eskola
- La fo importánsia ba eskola
Lloyd et al. (2009)
Fatór risku ba husik eskola: Rai Dezenvolvimentu (kont.)
Pájina 53
x
x
Domíniu Komunidade
Urbanu/ ki’ak liu
Rural
Iha ema barak ne’ebé ki’ak, minoria, moris iha rai-li’ur, iha inan ka
aman mesak, inan-aman ladún iha edukasaun
x
x
UN Millennium Project (2005)
x
UNESCO Inst. For Statistics (2005)
Roberts (2006)
x
Sarker & Davey (2009)
Open Society Institute (2007)
Open Society Institute (2002)
x
x
x
x
x
x
Iha situasaun konflitu, emerjénsia, ka situasaun politika frájil
x
Pájina 54
x
x
x
x
x
Hahalok kultura kona-ba foinsa’e la inklui eskola
Programa Pilotu Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun, Maiu 2011
Okumu et al. (2008)
Manacorda (2006)
x
Open Society Institute (2005)
- Do’ok/ladún iha eskola barak
- La iha estrutura (porezemplu, hariis fatin) & material sira
- La iha eskola liu eskola primária
Funsionamentu
- Kualidade eskola ladún aas
- La seguru (porezemplu, grupu kriminozu, kastigu fíziku)
- Kualidade hanorin ladun di’ak/ profesór falta beibeik
- La iha relasaun ho adultu sira iha eskola
- Lia hanorin la’ós labarik nia lian-inan
- Kurríkulu la iha relevánsia
- Hanorin la di’ak
Lloyd et al. (2009)
Fatór risku ba husik eskola: Rai Dezenvolvimentu (kont.)
x
x
Apendise C:
Sumáriu husi Programa sira ba intervensaun ba husik eskola ne’ebé tuir kriteria hotu husi
SDPP
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 55
Tabela C-1: Programa sira ba intervensaun ba husik eskola ne’ebé tuir kriteria hotu husi SDPP
Autór sira
Rezultadu
Signifikativu
sira
Grupu Alvo
Servisu sira
Metodolojia
Folin
Efeitu sira
Intervensaun sira iha Rai Dezenvolvidu (Tuir orden alfabetu husi intervensaun nia naran)
1) Accelerated
Middle Schools
(Dynarski et al.,
1998)
 Hela iha
Eskola
 Progresu
iha Eskola
Estudante sira
husi klase 6
to’o 8 iha área
urbanu 3, hotu
ne’ebé atrazadu
tinan 2
2) Achievement
for Latinos
through
Academic
Success
(ALAS) (Larson
& Rumberger,
2005)
 Hela iha
Eskola
 Progresu
iha Eskola
3) Career
Academies
(Kemple &
Snipes, 2000;
Kemple, 2004)
 Hela iha
Eskola
 Progresu
iha Eskola
Estudante sira
husi klase 7to’o
8 iha Los
Angeles, CA
(urbanu) ne’ebé
iha risku husik
eskola tamba
iha susesu
akadémiku ki’ik
ka tamba iha
problema konaba hahalok
Estudante sira
husi eskola
sekundária
ne’ebé iha risku
husik eskola iha
área urbanu 8
RCT: estudante na’in
847:
 GA: 60% AfrikaAmerikanu; liu 70%
mane
 NJ: 75% AfrikaAmerikanu; 25%
Ispaniku; 50% mane
 MI: 60% AfrikaAmerikanu; 60%
mane
RCT: estudante na’in
Pesoál /sosiál:
 Klase espesiál kona- 94; 96% Latinu; 65%
mane
ba rezolusaun ba
problema
 Jestaun ba kazu sira
 Monitorizasaun ba
asiduidade
 Apoiu ba família
 $7,000/estudante
/ tinan iha GA;
 $13,000/tinan iha
NJ;
 $11,000/tinan iha
MI
(Kustu iha 2007 ho
dólar)
 Efeitu pozitivu konaba hela iha eskola
(média aumentu 18
pontu persentuál)
 Efeitu pozitivu ba
progresu iha eskola
(média aumentu 35
pontu persentuál)
$1,185/estudante /
tinan (2005)
 Efeitu pozitivu konaba hela iha eskola
(média aumentu 42
pontu persentuál)
 Efeitu pozitivu ba
progresu iha eskola
(média aumentu 19
pontu persentuál)
RCT: estudante na’in
474; 79% husi tinan
15 ka la to’o; 57%
Feto; 52% Ispaniku,
38% AfrikaAmerikanu
$600/estudante/tinan
liu média distritu ba
despeza ho
estudante ida (2004)
 Efeitu pozitivu konaba hela iha eskola
(média aumentu 13
pontu persentuál)
 Efeitu pozitivu ba
progresu iha eskola
Akadémiku:
 Tinan 2 husi
kurrikulu iha tinan
eskolár 1
 Apoiu eskolár
Pesoál /sosiál:
 Akonsellamentu
 Apoiu ba família
Estruturál:
 Klase ki’ik
Akadémiku:
 Kursu organiza tuir
tema karreira
Pesoál /sosiál:
 Estájiu ho empreza
lokál
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 56
Autór sira
Rezultadu
Signifikativu
sira
Grupu Alvo
iha estadu 6
4) Check &
Connect
(Sinclair et al.,
1998, 2005)
 Hela iha
Eskola
 Progresu
iha Eskola
Estudante sira
husi klase 6
to’o 12 iha
Minneapolis
(urbanu) ho
defisiénsia
aprendizajen,
emosionál ka
komportamentál
5) Talent
Development
High Schools
(Kemple et al.,
2005)
 Progresu
iha Eskola
Estudante sira
husi eskola
sekundária iha
eskola
sekundária
urbanu 11 iha
Philadelphia,
PA (urbanu)
Servisu sira
 Monitorizasaun ba
empreza lokál sira
ne’e
Estruturál:
 Eskola iha eskola
laran
Akadémiku:
 Apoiu Eskolár
Pesoál /sosiál:
 Jestaun ba kazu sira
 Monitorizasaun ba
asiduidade
 Mentor
 Apoiu ba família
Akadémiku:
 Preparasaun haree
ba kurikulu,
instrusaun kona-ba
lee no matemátika
 Eskola liu oras ba
estudante sira ho
problema
asiduidade no
dixiplina
Pesoál /sosiál:
 Servisu apoiu iha
oras liu oras eskola
nian
Estruturál:
 Eskola hetan
restruturasaun hodi
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Metodolojia
Folin
Efeitu sira
(média aumentu 19
pontu persentuál)
RCT: estudante na’in
238: 62% AfrikaAmerikanu; 78%
mane
$1,400/estudante /
tinan (2001-2002)
 Efeitu pozitivu konaba hela iha eskola
(média aumentu 25
pontu persentuál)
 Efeitu pozitivu ba
progresu iha eskola
(média aumentu 19
pontu persentuál)
QED: Kompara
dadus tuir tempu,
maibé laiha rezultadu
ikus
$350/estudante
/tinan liu média
distritu ba despeza
ho estudante ida
(2005)
 Efeitu pozitivu ba
progresu iha eskola
(média aumentu 7
pontu persentuál)
Pájina 57
Autór sira
6) Twelve
Together
(Dynarski et al.,
1998)
7) Brazil,
Bolsa Familia
(Glewwe &
Kassouf, 2010)
8) Burkina
Faso, BRIGHT
(Levy et al.,
2009)
Rezultadu
Signifikativu
sira
Grupu Alvo
Servisu sira
Metodolojia
Folin
sai komunidade
ki’ik ba
aprendizajen
Estudante sira
RCT: estudante na’in $307/estudante /
Akadémiku:
 Hela iha
th
husi
klase
6
–
 Apoiu halo traballu 219 iha eskola média fulan iha fulan 9 ka
Eskola
Estudante sira
9; 50% Ispaniku,
$2,763/ tinan (2008)
kaza
husi klase 9 iha
25% Aziátiku, 10%
Pesoál /sosiál:
Chula Vista,
Afrika-Amerikanu,
 Grupu diskusaun
CA (urbanu)
15% mutin; la iha
semanál ho adultu
informasaun kona-ba
sira
mane ka feto
 Vizita ba kampus
universidade
 Tinan tinan halo
retiru fim-desemana
Intervensaun ne’ebé Hala’o iha Rai Dezenvolvimentu (tuir orden alfabetu iha rai ida-idak)
Familia ki’ik ho Finanseiru:
QED: dadus sensus
$7.50/labarik /fulan
 Hela iha
labarik tinan 6- Transferénsia osan
eskolár 1998-2005,
to’o másimu labarik
Eskola
15 (Klase 1 to’o kondisionál ba família hilii eskola ne’ebé
na’in 3 (2005)
 Progresu
8) iha rai laran
sira bazeia ba
iha dadus ba tinan
iha Eskola
(rurál no
matríkula iha eskola
sira ne’e
urbanu)
no asiduidade
pelumenus 85%
 Tuir
Eskola
Labarik sira
husi eskola
primária (liu liu
labarik feto) iha
Akadémiku:
 Loke eskola iha
aldeia ne’ebé la iha
eskola
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
QED:
Deskontinuidade
regresaun: Labarik
sira husi aldeia
La iha informasaun
tuir kustu eskola
Efeitu sira
 Efeitu pozitivu konaba hela iha eskola
(média aumentu 13
pontu persentuál)
 Matrikula aumenta
5.5% iha klase 1-4 no
6.5% iha klase 5-8
 Taxa husik eskola
hamenus pontu
persentuál .5 iha klase
1-4 no pontu persentuál
.4 iha klase 5-8
 Taxa promosaun ba
valór aumenta pontu
persentuál .9 ba klase 14 no pontu persentuál .3
ba klase 5-8
Labarik sira iha eskola
BRIGHT hatudu:
 Hadi’a pelumenus
pontu persentuál 20
Pájina 58
Autór sira
9) Kambodja
(Filmer &
Schady, 2009)
Rezultadu
Signifikativu
sira
 Hela iha
Eskola
Grupu Alvo
Servisu sira
Metodolojia
aldeia rurál 132
iha provínsia 10
ne’ebé ho taxa
ki’ik liu konaba labarik feto
ne’ebé hahotu
eskola primária
 Fo formasaun
alfabetizasaun ba
adultu sira
Finanseiru:
 Ho asiduidade 90%,
labarik feto simu kg 8
husi sereal atu lori ba
uma
 Fo livru estudu no
materiál eskola ba
labarik hotu
Saúde:
 Fo hahán meiu-dia
loron loron
Pesoál /sosiál:
 Apoiu labarik feto
Estruturál:
 Harii eskola ho sala
3, uma hodi profesór 3
bele hela no haris fatin
ketak ba labarik feto
no labarik mane,
bomba bee
 Harii kantina eskola
nian
 Mobilizasaun ba
komunidade sira
Formasaun ba
parseiru lokál sira
Finanseiru: Bolsa
estudu ba estudante
ki’ak sira ne’ebé risku
atu husik eskola
BRIGHT 132
kompara ho labarik
iha vila 161 ne’ebé
hanesan sira ne’ebé
hatama aplikasaun
atu partisipa iha
BRIGHT maibé la
liu. Halo peskiza ba
agregadu familiár
8,790 ho labarik
na’in 21,730 ne’ebé
tuir teste Matemátika
no Fransés. Halo
rekolla ba dadus iha
eskola kona-ba
asiduidade no
matríkula.
Familia ki’ak
ho labarik sira
iha sekundáriu
(klase 7 to’o 9)
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
QED:
Deskontinuidade ba
regresaun inkluí
na’in 3,225 ne’ebé
Folin
Efeitu sira
kona-ba matrikula,
bazeia ba dadus husi
peskiza ba agregadu
familiár no pontu
persentuál 16 bazeia ba
dadus eskola
 Asiduidade di’ak liu
mazoumenus pontu
persentual 16
 Rezultadu husi teste
sira iha Fransés no
Matemátika besik .4
desviu padraun aas (
karik labarik hahú iha
persentil 50 entaun sai
fali 80 iha eskola
BRIGHT)
Matrikula husi labarik
feto hetan impaktu
ne’ebé pozitivu liu
duke labarik mane sira
nian (5%), maibé
rezultadu husi teste la
hatudu diferensa.
 Eskola ho
matríkula liu 200:
$60 ba estudante
na’in 25 ne’ebé
Labarik sira ho bolsa
estudu:
 Probabilidade 20%
liu atu matrikula iha
Pájina 59
Autór sira
Rezultadu
Signifikativu
sira
10) Kolombia,
 Progresu
PACES (Angrist iha Eskola
et al., 2002)
Grupu Alvo
Estudante sira
husi klase 6
to’o 11 iha
bairu Bogota no
Jamundi
(urbanu) iha
nivel sosiál 2
ne’ebé badak
liu (husi 6)
Servisu sira
Finanseiru: Xeke ba
eskola privadu; ne’ebé
bele iha renovasaun
bainhira de’it labarik
liu
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Metodolojia
Folin
Efeitu sira
hatama aplikasaun ba
bolsa estudu no sira
nia família sira
iha risku husik
eskola ladún boot,
$45 ba estudante
25 ne’ebé iha
risku tuir mai
 Eskola ne’ebé iha
matrikula la to’o
200: $60 ba
estudante 15 ho
risku ladún boot;
$45 ba estudante
15 tuir mai
$190; maizumenus
metade husi kustu
husi eskola privadu
(1998)
eskola sekundária
 20 to’o 25 porsentu
tan probabilidade atu
tuir eskola
 La iha diferensa husi
grupu komparasaun
iha rezultadu teste
kona-ba matemátika
no vokabuláriu
QED: aplikante ba
lotaria xeke na’in
1618, balu ne’ebé
manán, balu lakon;
mane 807; idade
média 12.6
Bainhira liu tinan 3 sira
ne’ebé simu xeke:
 La iha diferensa
kona-ba taxa hela iha
eskola
 5 to’o 6 persentu
menus probabilidade atu
tuir fali klase ida no iha
probabilidade 10
persentu tan atu hotu
klase 8 (sira repete
menus)
 Hetan rezultadu di’ak
uitoan tan iha teste
susesu
 Menus probabilidade
atu kaben
 Servisu menus 1.2
oras /semana
 15 persentu liu
probabilidade atu tuir
Pájina 60
Autór sira
Rezultadu
Signifikativu
sira
Grupu Alvo
Servisu sira
Metodolojia
Folin
11) Kolombia
(Barrera-Osorio
et al., 2008)
 Tuir
Eskola
 Hela iha
Eskola
 Eskola to’o
hotu
Estudante sira
husi klase 6
to’o 11 iha
Bogota
(urbanu)
Finanseiru:
Transferénsia osan
kondisionál ho tipu
3:
1) Bazeia pelumenus
ba asiduidade 80%
(tratamentu báziku)
2) 2/3 bazeia ba
asiduidade; 1/3 bazeia
ba matríkula ba tinan
oin (tratamentu
poupansa)
3) 2/3 bazeia ba
asiduidade; 1/3 bazeia
ba matríkula iha
kursu médiu-superior
(tratamentu superiór)
RCT: estudante na’in
13,433 ne’ebé atribui
la tuir regra ba grupu
tratamentu ka
kontrolu
$15/estudante/ fulan
(2005)
12) Honduras,
PRAF (Glewwe
& Olinto, 2004)
 Tuir
Eskola
 Hela iha
Eskola
 Progresu
iha Eskola
Estudante sira
husi eskola
primária ho
tinan 6-13 iha
vila rural 70 iha
Honduras
Finanseiru:
Transferénsia
kondisionál osan ba
família sira tuir
asiduidade iha eskola
ka pagamentu ba
Asosiasaun Inan-
RCT: Vila sira fahe
ba grupu haat:
1) Intervensaun de’it
iha parte prokura
(20)
2) Intervensaun iha
parte prokura no
Transferénsia osan
$5/estudante /fulan;
$1,600 to’o $23,000
ba APP ida (2000)
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Efeitu sira
eskola privadu
Sira iha grupu
tratamentu:
 Aumenta
probabilidade atu tuir
eskola pontu persentuál
2.9 to’o 5.0, tuir opsaun
tratamentu ne’ebé hili
 Aumenta
probabilidade atu
matríkula pontu
persentuál 4 (tratamentu
poupansa no superiór
de’it)
 Aumenta probabilida
ba graduasaun pontu
persentuál 4.0
 Aumenta
probabilidade atu halo
matríkula ba ensinu
médiu/superior pontu
persentuál 9.4
(tratamentu poupansa)
no pontu persentuál
48.9 (tratamentu
superiór)
 Transferénsia osan
aumenta taxa matrikula
pontu persentuál 1-2,
aumenta asiduidade ba
eskola loron .8 ba fulan
ida, hamenus taxa husik
eskola pontu persentuál
Pájina 61
Autór sira
Rezultadu
Signifikativu
sira
Grupu Alvo
Servisu sira
Metodolojia
Aman no Profesór
hodi hadia kualidade
edukasaun relasiona
ho matríkula eskolár
13) India
(Banerjee et al.,
2007)
 La iha
Estudante sira
husi klase 3
to’o 4 iha bairu
ne’ebé ho
rendimentu
ki’ik iha zona
urbana husi
Vadodara no
Mumbai
(urbanu)
14) India (Duflo
et al., 2010)
 Eskola to’o
hotu
Asistente
profesór iha
eskola primária
la’ós formál
oferta (20)
3) Intervensaun iha
parte oferta de’it (10)
4) Grupu kontrolu
ne’ebé la iha
intervensaun (20)
Amostra inklui
agregadu familiár
5,748 no labarik
na’in 7,678
RCT:
Akadémiku:
 Aula apoiu husi feto  estudante na’in
klosan lokál kona14,972 iha eskola
ba alfabetizasaun
165 partisipa iha
báziku no numerasia estudo tutor iha in
oras 2 iha loron ida
2001 (2002 la tuir
(metade husi oras
kriteria metodolojia
eskolár 4) ka
ba inkluzaun)
 Uza programa
 estudante na’in
aprendizajen liu
5,945 iha eskola 111
husi komputadór
partisipa iha
kona-ba matemátika aprendizajen liu husi
oras 2 iha semana
komputadór iha 2002
ida
no númeru hanesan
iha 2003
Folin
Estruturál: Hodi
aumenta asiduidade
husi profesór fahe
kamera ba eskola balu
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
RCT: eskola 57 simu
kamera no
instrusaun; eskola
56 uza nudar
Efeitu sira
2-3 no aumenta taxa
promosaun anuál ponto
persentuál 2-4
 Pagamentu ba APM
la iha efeitu
 Tutor sira manán
$10-$15/fulan;
 Kustu programa
komputador
$15.18/estudante /
tinan
(2004)
Maizumenus $23/
profesór/fulan
(2003)
 Programa la iha efeitu
kona-ba asiduidade ka
taxa husik eskola
 Rezultadu sira husi
teste sai di’ak liu tan ba
estudante sira ne’ebé
simu esplikasaun, liu liu
ba sira ne’ebé atrazadu
liu
 Rezultadu ba teste
matemátika sai di’ak liu
tan ba estudante sira
ne’ebé uza komputadór
 Efeitu sira husi
rezultadu teste hamenus
ho tempu
 Atu kontratu tutor
sira iha efetividade
kustu ne’ebé di’ak liu
 Absentizmu (la tama
serbisu) husi profesór
sira tun 21%
 Labarik ida iha
Pájina 62
Autór sira
Rezultadu
Signifikativu
sira
Grupu Alvo
Servisu sira
113 ho profesór
úniku iha India
rural
hodi hasai foto husi
profesór no estudante
sira bainhira loron
hahú no hotu;
profesór sira simu
osan tuir sira nia
asiduidade
komparasaun
Finanseiru:
 Transferénsia osan
kondisionál hodi
aumenta vizita saúde
(tinan 0-5) no
asiduidade iha eskola
(tinan 6-17)
 Fo gratis propina
eskolár no kustu husi
vizita ba sentru saúde
Finanseiru:
QED:
$6.50/labarik /fulan
Deskontinuidade
(2005)
regresaun: Amostra
husi agregadu
familiár 2,500 besik
liña elijibilidade ba
PATH kampara ho
agregadu familiár
2,500 ne’ebé liu liña
no la elejivel
RCT: eskola primária  Formasaun ba
15) Jamaika,
PATH (Levy &
Ohls, 2007)
 Tuir
Eskola
Labarik ki’ak
hahú husi sira
moris to sira
tinan 17, iha
país tomak
16) Kénia
 Hela iha
Estudante sira
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Metodolojia
Folin
Efeitu sira
eskola tratamentu iha
loron aprendizajen
aumenta 30%
 Asiduidade husi
labarik sira ladún hetan
mudansa
 Rezultadu husi teste
sira husi labarik iha lian
no iha matemátika
aumenta .17 husi desviu
padraun
 Taxa husik eskola
ki’ik uitoan iha eskola
tratamentu maibé la iha
signifikadu estatistiku
 26% husi estudante
sira iha eskola
tratamentu hetan
graduasaun iha ba
eskola governu,
aumenta 10% kampara
ho eskola komparasaun
PATH iha:
 Aumenta asiduidade
eskola loron 0.5 iha
fulan ida
 Aumenta vizita saude
ba labarik tinan 0-6
38%
 Fo farda eskola
Pájina 63
Autór sira
Rezultadu
Signifikativu
sira
Grupu Alvo
Servisu sira
Metodolojia
Folin
Efeitu sira
 Selu Farda eskolár
ba Klase 6
Saúde:
 Hanorin profesór
sira kona-ba kurikulu
governu kona-ba
HIV/AIDS
 Insentivu ba
estudante sira hodi
ko’alia kona-ba
prezervativu no
hakerek ensaiu konaba proteje sira nia an
kontra HIV/AIDS
Finanseiru: Profesór
sira simu bonus konaba dezempeñu husi
eskola glabál bainhira
halo ezame distritál
tinan tinan
328:
 Eskola kontrolu 82
 41 Formasaun ba
profesór de’it
 42 Formasaun ba
profesór no debate
kona-ba prezervativu
 83 Farda eskolár
de’it
 40 Formasaun ba
profesór no Farda
eskolár
 40 Intervensaun 3
profesór sira:
$550/eskola
 Debate kona-ba
perzervativu: la iha
kustu
 Uniforme eskolár:
$6/estudante
(2003)
hamenus 15% taxa
husik eskola ba labarik
feto no mane
 Programa ladún iha
impatu selu kona-ba
koñesimentu, atitude no
komportamentu husi
estudante sira ka konaba sira isin rua
RCT: eskola
tratamentu 50 no
eskola komparasaun
50
Bonus iha variasaun
valór husi 21-43%
husi saláriu fulan
ne’ebé normál
Akadémiku: Rásio
ida husi 60% husi
manual ba estudante
fo ba Inglés no
Siénsias noa rásio
50% fo kona-ba
matemátika
RCT: Halo
komparasaun entre
grupu 4 husi eskola
25 ne’ebé simu livru
sira iha tinan tuir tuir
, kampara ho eskola
sira ne’ebé la simu
livru sira
$2.65 ba estudante
 La iha diferensa
kona-ba husik eskola ka
taxa retensaun entre
eskola tratamentu no
komparasaun
 Estudante sira iha
eskola tratamentu hetan
rezultadu médiu iha
teste ne’ebé di’ak liu
 La iha evidénsia
katak fo manual eskolár
ba labarik hamenus
repetisaun ka hamenus
taxa husik eskola
 La iha evidénsia
katak fo manual eskolár
ba labarik aumenta
rezultadu husi teste
 Katak fahe manual
(Duflo et al.,
2006)
Eskola
husi primária
iha distritu 2
husi Western
Kénia:
Bungoma no
Butere-Mumias
17) Kénia
(Glewwe et al.,
2003)
 Hela iha
Eskola
Estudante sira
husi klase 4
to’o 8
18) Kénia
(Glewwe et al.,
2007)
 Tuir
Eskola
 Hela iha
Eskola
 Progresu
iha Eskola
Estudante sira
husi klase 3
to’o 8
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 64
Autór sira
19) Kénia
(Friedman et al.,
2011)
20) Kénia
(Miguel &
Kremer, 2004)
Rezultadu
Signifikativu
sira
 Hela iha
Eskola
 Progresu
iha Eskola
 Tuir
Eskola
Grupu Alvo
Servisu sira
Metodolojia
Folin
Labarik feto
husi klase 6
Finanseiru: Fo bolsa
estudu ba labarik feto
ne’ebé iha dezempeñu
iha sira nia ezame
anuál husi governu
ne’ebé hatudu katak
sira hola parte iha
15% ne’ebé di’ak liu
RCT: eskola 69
(eskola tratamentu 34
( estudante 1640) no
kontrolu 35
(estudante 1652)
 $6.40 tinan ida ba
eskola hodi selu
propina
 $12.80 tinan ida
ba inan-aman atu
selu despreza
eskolár
 Total $38 ba
tinan rua
6- to 18-yearolds in rural
primary schools
in Busia
(western Kénia)
Saúde: Fo ai-moruk
desparazitasaun tinan
ida dalan ida ka rua,
tuir frekuénsia husi
infesaun
RCT: eskola 75
(maizumenus labarik
30,000) fahe ba
grupu 3 ho eskola 25:
1) Desparazitasaun
gratis iha 1998 no
1999
2) Desparazitasaun
gratis iha 1999
3) Desparazitasaun
gratis iha 2001
Sentru estudu iha
$3.50 ba labarik ida
(1999)
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Efeitu sira
eskolár fo benefísiu
makaas ba estudante
sira ne’ebé forte ona
maibé la’ós ba sira
ne’ebé fraku; númeru
husi labarik husi klase 8
ne’ebé tama ba eskola
sekundária aumenta
Bainhira liu 4-5 husi
sira simu bolsa estuda
labarik feto:
 Aumenta
probabilidade pontu
persentuál 7.8 katak sira
matríkula nafatin iha
eskola
 Aumenta
probabilidade pontu
persentuál 8.6 katak sira
tuir uitoan eskola
sekundária.
 Hamenus taxa
infesaun
 Hamenus absentizmu
pontu persentuál 5.1 iha
grupu tratamentu
 La iha diferensa iha
rezultadu husi teste
akadémiku
Pájina 65
Autór sira
Rezultadu
Signifikativu
sira
Grupu Alvo
21) Madagascar
(Nguyen &
Lassibille, 2008)
 Tuir
Eskola
Estudante sira
husi eskola
primária
22) Malawi
(Baird et al.,
2010)
 Hela iha
Eskola
13- to 22-yearold girls in
Zomba (urban
and rural),
eligible to enter
7th grade
23) Méxiku,
PROGRESA
(Schultz, 2000)
 Hela iha
Eskola
Estudante sira
husi klase 3
to’o 9 iha
Servisu sira
Estruturál:
Feramenta no
formasaun
operasionál ne’ebé
inklui formuláriu ba
funsionáriu sira husi
distritu no subdistritu,
ka sira hamutuk ho
profesór no inan-aman
sira
Finanseiru:
Transferénsia osan ba
inan-aman, ba labarik
feto no eskola sira.
Labarik feto bele simu
osan kondisionál ba
asiduidade, osan
inkondisionál ka la
simu osan.
Finanseiru:
Transferénsia
kondisionál ba osan
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Metodolojia
Folin
Efeitu sira
 La fo informasaun
Profesór no inan amna
hetan mós formasaun:
 Estudante sira
aumenta asiduidade
pontu persentuál 4.3
 Rezultadu sira husi
teste aumenta 0.1
desviu padraun
RCT: “Área Enu,
merasaun” 176;
labarik feto 3,805 hili
arbiru
 Pagamentu ba
agregadu familiár:
$4-$10/fulan
 Pagamentu ba
labarik feto: $0$5/fulan
 Pagamentu ba
eskola: valór husi
propina
(2008)
RCT: komunidade
495 iha estadu ki’ak
7, 314 iha programa;
Variasaun tuir klase
no jéneru husi klase
3 ($7.74/fulan 2 ba
Labarik feto sira iha
eskola ne’ebé simu
transferénsia osan:
 Taxa husik eskola
ne’ebé ki’ik (5% vs.
11%)
 La iha diferensa
asiduidade entre
transferénsia
kondisionál no la’ós
kondisionál
 La iha diferensa
kona-ba eskola hotu
 Aumenta literasia iha
Inglés iha Padraun 5 &
6
 Taxa matríkula
aumenta iha nivel
primáriu no sekundáriu
1998 & 1999. Eskola
sira ne’ebé la simu
desparazitasaun uza
hanesan kontrolu.
RCT: Distritu
tratamentu 15 no
distritu kontrolu 15;
selesaun la tuir regra
husi sub distritu no
eskola sira
Pájina 66
Autór sira
Rezultadu
Signifikativu
sira
Grupu Alvo
Servisu sira
Metodolojia
komunidade
rural ki’ak
karik labarik iha
asiduidade 85%
181 iha kontrolu
24) Nepal (Oster
& Thornton,
2009
 Tuir
Eskola
Estudante sira
husi klase 7 no
8 iha no besik
Bharatpur City
iha distritu
Chitwan
Saúde: Distribuisaun
ba produtu sanitáriu
ne’ebé modernu
RCT: labarik klosan
198; balu ba grupu
tratamentu
25) Pakistaun
(Chaudhury &
Parajuli, 2006)
 Tuir
Eskola
Estudante sira
husi klase 6
to’o 8 iha
distritu sira husi
provinsia
Punjab ho nivel
literasia ne’ebé
la to’o 40%
Finanseiru:
Transferénsia
kondisionál osan ba
feto sira iha eskola
públika, ne’ebé iha
pelumenus asiduidade
80%.
Estudante sira
Akadémiku:
QED:
Deskontinuidade
regresaun:
 Eskola ba labarik
feto 1,779 iha distritu
ne’ebé simu subsídiu
 Eskola ba labarik
feto 3,156 iha distritu
ne’ebé la simu
subsídiu /kontrolu 1
 Eskola ba labarik
mane 2,247 iha
distritu ne’ebé simu
subsídiu / kontrolu 2
 Eskola ba labarik
mane 3,265 iha
distritu ne’ebé la
simu subsídiu
/kontrolu 3
RCT: bairru ho
26) The Filipinas  Hela iha
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Folin
Efeitu sira
labarik feto no
mane) to’o klase
9($24.86/ fulan 2 ba
labarik mane
$28.18/ fulan 2 ba
labarik feto) (1998)
Pagamentu ba
inan/guardiaun:
($1.45)
 Ba klase 7, taxa
matríkula aumenta
pontu persentuál 11.1
husi taxa molok
programa 58% to’o
69%
 La iha diferensa
signifikativa kona-ba
asiduidade eskolár
 La iha diferensa iha
rezultadu eskola, iha
medida auto estima ka
saude jinekolójika
 Kreximentu iha
matríkula husi feto sira
iha klase 6-8 iha distritu
iha subsídiu mak
estudante 6 iha eskola 1
(9%)
 Aumenta 12 persentu
iha asiduidade eskolár
ba labarik feto tinan 10
to’o 14 ne’ebé simu
subsídiu
Maizumenus $3/
estudante/ fulan
(2005)
La fo informasaun
 Iha eskola sira ne’ebé
Pájina 67
Autór sira
(Tan et al.,
1999)
Rezultadu
Signifikativu
sira
Eskola
Grupu Alvo
husi klase 1
to’o 6 iha
komunidade
ki’ak sira
Servisu sira
Metodolojia
 Materiál
Apredizajen
Multinível (MLM) no
Saúde:
 Hahán iha Eskola
(SF) ka
Estruturál:
 Parseria Inan/Aman
– Profesór (PTP)
rendimentu ki’ik 2
iha rejiaun ida idak
husi rejiaun 5; eskola
3 iha distritu ida
ne’ebé define
hanesan MLM,
MLM+PTP,
kontrolu; eskola 3
iha distritu seluk
ne’ebé define
hanesan SF,
SF+PTP, kontrolu
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Folin
Efeitu sira
uza MLM ka MLMPTP taxa husik eskola
hamenus pelu menus
10%
 Iha eskola ne’ebé uza
MLM-PTP, labarik sira
husi klase 1 hetan
rezultadu ne’ebé aas liu
iha teste kona-ba
filipinu no inglés
Pájina 68
Programa Intervensaun Hasoru Husik Eskola iha Estadus Unidus
1a. Accelerated Middle Schools (eskola pre-sekundária lailais): Georgia
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Dynarski, M., Gleason, P., Rangarajan, A., & Wood, R. (1998a). Impacts of dropout prevention programs: Final report. A
research report from the School Dropout Demonstration Assistance Program evaluation. Princeton, NJ: Mathematica Policy
uza
Research, Inc. Georgia study.
Bainhira fó programa aprendizajen ne’ebé lalais, ne’ebé hanorin tinan rua iha tinan ida nia laran, hamutuk ho apoiu sosiál, fo
Pergunta
dalan ba estudante sira hela no hetan progresu iha eskola ka lae?
Amostra husi estudu inklui estudante na’in 160 ne’ebé tama iha klase 7 no 8 iha distritu eskolár husi Griffin-Spalding
Partisipante
(Georgia) iha tinan eskolár 1993/94. Estudante sira ne’e hotu la liu pelumenus dala ida (mantein nafatin iha klase).
sira
Partisipante sira nia tinan, média tinan 14 bainhira sira tama iha programa. Besik 60% husi estudante sira mak AfrikaAmerikanu; seluk mak mutin. Liu 70% mane. 75% husi partisipante sira iha problema kona ba dixiplina iha tinan eskolár
kotuk ba.
Estudu Jeorjia nian hala’o iha distritu eskolár Griffin-Spalding iha Sul husi Atlanta, Jeorjia.
Fatin
Intervensaun Aprendizajen lalais: Durante períodu avaliasaun iha Griffin-Spalding Middle School Academy haree ba labarik sira husi klase
7 no klase 8 ne’ebé la liu klase pelumenus dala ida. Eskola agora taka ona. Objetivu husi programa mak atu fo tinan rua
kurrikular iha tinan ida eskolár hodi labarik sira tama kedas iha klase 9 no ba hamutuk ho sira nia kolega ne’ebé ho tinan
hanesan karik sira konsege liu duni. Nu’udar ezemplu, estudante sira iha akademia koalia kona ba siénsia vida no siénsia rai
iha tinan ida no iha eskola seluk ida idak nia durasaun tinan ida. Programa simu estudante 25 ba tinan ida husi eskola presekundária tolu husi bairro. Akademia ne’e iha edifísiu husi igreja ne’ebé iha mós programa atu hanesan ba estudante sira
husi sekundáriu. Programa rua ne’e uza profesór, funsionáriu no administradór sira ne’ebé hanesan.
Auto estima na aptidaun kona ba hola desizaun: Eskola uza kurríkulu “SUCCESS”, ne’ebé fokus ba auto estima no aptidaun
kona ba hola desizaun no integra kurríkulu ne’e ba kurríkulu prinsipál.
Métodu hanorin ne’ebé la’ós tradisionál: Eskola tau foku ba hanorin prátiku no ladún uza métodu tradisionál sira. Profesór
sira iha fleksibilidade makaas liu profesór seluk iha área, hodi sira bele hili materiál saida mak sira hakarak uza iha sira nia
aula. Sira la fo servisu hodi sira halo iha uma no la fo labarik sira lori livru ba uma tamba sira tauk orsida sira la lori fali mai.
Akademia iha kursu alternativu balu – la’ós arte, muzika ka lian estranjeiru – hodi fo tempu tan ba parte akadémiku.
Estudante sira bele ba fali sira nia eskola hodi partisipa iha atividade estrakurrikulár sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 69
Elementu
Deskrisaun
Akonsellamentu: Eskola uza konselleiru tempu balu hodi servisu hamutuk ho estudante sira no sira nia família sira.
Informasaun husi peskiza akompañamentu hatudu katak funsionáriu sira husi eskola haruka estudante barak ba servisu apoiu
iha eskola nia liur. Tuir relatóriu estudante nian, 42% husi estudante sira husi grupu Intervensaun haruka ba ajénsia servisu
sosiál hodi hetan akonsellamentu, nesesidade saude ka asisténsia seluk, kompara ho 15% husi grupu kontrolu.
Komparasaun Estudante sira husi grupu kontrolu mantein nafatin iha eskola pre-sekundária tradisionál ida husi tolu ne’ebé iha iha zona
eskolár Griffin-Spalding.
Estudu husi Jeorjia uza dezeñu peskiza ne’ebé hili partisipante arbiru, ho grupu ida-ne’ebé intervensaun no grupu kontrolu:
Metodolojia
estudante 80 haruka ba grupu eskola pre-sekundária lalais no hatama iha Griffin-Spalding Middle School Academy; estudante
80 seluk hatama iha grupu kontrolu no tuir eskola ida husi eskola tolu tradisionál ne’ebé iha iha zona ne’ebé refere. Rezultadu
foti husi peskiza akompañamentu ne’ebé hala’o bainhira liu tinan rua: estudante 67 husi grupu Intervensaun (84%) no 73 husi
grupu kontrolu (91%) hatán ba peskiza ne’e. Tamba taxa resposta reprezenta atritu diferensiál liu pontu persentuál 5, estudu
ne’e “tuir padraun evidénsia maibé ho rezerva’’. Peskizadór sira halo komparasaun entre karateristika grupu iha nivel baze iha
grupu peskiza rua iha medida demografika, sosioekonomika no husi rezultadu eskolár 13. Teste estatistiku husi diferensa totál
entre grupu peskiza (iha nivel signifikánsia 0,10): Estudante sira husi grupu Intervensaun iha probabilidade boot katak sira
mai husi família ho inan aman, la dun iha probabilidade katak sira simu asisténsia publika no ladún falta eskola. Peskizador
sira uza modelu regresaun hodi ajusta diferensa ne’e bainhira haree ba efeitu sira husi programa.
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Estudu Jeorjia nian hetan taxa husik eskola ne’ebé ki’ik liu ba estudante sira husi eskola preRezultadu
sekundária lalais: 6% kompara ho 14% iha grupu kontrolu – diferensa ne’e la iha signifikansia kona ba estatistuka maibé
prinsipál no
importante suni (efeitu ne’ebé boot liu 0.25).
sasukat
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Numeru médiu husi tinan eskolár ne’ebé hotu iha akompañamentu bainhira liu tinan 2
mak 8.6 ba eskola pre-sekundária lalais no 7.9 ba grupu kontrolu, no ida ne’e diferensa ne’ebé signifikativa kona ba
estatistika.
Total $7,000/estudante /tinan. (dolar 2007 nian)
Funsionáriu edukasionál husi Griffin-Spalding Middle School Academy maka profesór baibain husi zona Griffin-Spalding.
Tuir peskizadór husi ekipa avaliasaun, sira la simu formasaun tan nu’udar parte husi sira nia kna’ar iha akademia.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 70
1b. Accelerated Middle Schools (eskola pre-sekundária lailais): Michigan
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Dynarski, M., Gleason, P., Rangarajan, A., & Wood, R. (1998b). Impacts of dropout prevention programs: Final report. A
research report from the School Dropout Demonstration Assistance Program evaluation. Princeton, NJ: Mathematica Policy
uza
Research, Inc. Michigan study.
Bainhira fó programa aprendizajen ne’ebé lalais, ne’ebé hanorin tinan rua iha tinan ida nia laran, hamutuk ho apoiu sosiál, fo
Pergunta
dalan ba estudante sira hela no hetan progresu iha eskola ka lae?
Amostra estudu inklui estudante 198 ne’ebé tama iha klase 6 iha zona husi Flint Community Schools (Eskola komunitária
Partisipante
Flint) iha tinan eskolár 1992/93 no 1993/94. Estudante hotu atrazadu tinan rua ka liu husi sira nia tinan eskolár no sira tinan
sira
13 ka 14 bainhira sira tama iha programa. Funsionáriu sira identifika estudante foun sira ba akademia kada primavera husi
estudante sira husi klase 5 ne’ebé atrazadu liu tinan rua. Husi grupu ne’e sira hili estudante sira ne’ebé sira hanoin iha
posibilidade boot liu husi hetan benefísiu husi programa lalais. Maizumenus 60% mak estudante sira Afrika-Amerika; seluk
barak mak mutin. Maizumenus 60% mak mane. Metade husi partisipante sira hela iha uma ne’ebé simu assisténsia publika.
Liu 66% husi sira iha problema dixiplina iha tinan kotuk.
Estudu Michigan hala’o iha distritu eskolár husi Flint Community Schools iha Flint, Michigan.
Fatin
Intervensaun Aprendizajen lalais: Iha períodu avaliasaun nia laran Accelerated Academics Academy (AAA) servi ba estudante sira husi
eskola pre-sekundária ne’ebé atrazadu tinan rua ka liu. (Eskola servisu nafatin maibé deskrisaun foku ba nia operasaun iha
períodu avaliasaun nia laran.) Objetivu husi programa mak hanorin lalais hodi estudante sira ne’ebé atrazadu bele tama iha
eskola sekundária tuir sira nia tinan.
Akademia ne’ebé iha kompletu iha laran: AAA maks programa kompletu ne’ebé tama iha andár ida iha edifísiu ne’ebé uluk
eskola pre-sekundária ida. Andar rua seluk uza husi eskola privadu ida. Inskrisaun nia limite mak estudante na’in 100.
Programa iha klase ne’ebé ki’ik liu eskola pre-sekundária seluk iha área no konsentra liu ba edukasaun tuir tema no
integrasaun husi kurríkulu iha dixiplina hotu.
Métodu hanorin ne’ebé la’ós tradisionál: Profesór sira baibain uza aprosimasaun la’ós tradisionál hanesan grupu aprendizajen
kooperativa, teknolojia edukasionál, hanorin kolaborativu no esplikasaun husi kolega sira. Kurríkulu iha fleksibilidade boot
no la tuir saida mak iha manual. Hodi kurríkulu bele relevante liu no bolu atensaun, hanorin foka ba asuntu no akontesimentu
sira ne’ebé atuál. AAA fo dixiplina prinsipál lima: Lian, matemátika, siénsia, estudu sosiál no arte. Liu tan, oráriu regulár
lalais iha loron kuarta hodi fo dalan ba klase “Wonderful Wednesday” (kuarta furak) ne’ebé inklui tópiku oin oin ne’ebé
troka malu bazeia ba interese sira husi estudante sira hanean áljebra, españól, suku, no klube siénsia.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 71
Elementu
Deskrisaun
Grupu diskusaun: Eskola ida idak hahú ho períodu minutu 30 “períodu familia’’ ne’ebé grupu ho estudante na’in 10 enkontru
ho funsionáriu ida. Sesaun sira ne’e inklui mistu husi atividade sira, hanesan aprendizajen kooperativa, akonsellamentu, lee
ho silénsiu ka grupu diskusaun. Iha sesaun sira ne’e nia laran estudante sira iha oportunidade hodi diskute kona ba asuntu
ne’ebé sai preokupasaun ba sira hanesan violénsia iha komunidade laran, droga, no relasaun família. Eskola fo servisu ba
konselleiru tempu tomak no asistente sosiál tempu tomak. Apoiu ba estudante iha eskola nia laran bele hatudu tansá husi
grupu intervensaun ladún iha estudante barak ne’ebé haruka ba servisu apoiu iha liur (5%) kompara ho grupu kontrolu (18%).
Eskola fo mos servisu ba paraprofisionál nain 2 ne’ebé fo apoiu estudu iha sala laran no apoiu seluk ba estudante sira.
Komparasaun Estudante sira husi grupu kontrolu tuir eskola ida husi eskola tradisionál 4 iha Flint.
Estudu Michigan uza dezeñu peskiza ne’ebé hili partisipante arbiru no fahe ba grupu rua: intervensaun no kontrolu: estudante
Metodolojia
112 haruka ba grupu eskola pre-sekundária lalais no hatama iha Accelerated Academics Academy; estudante 86 seluk hatama
iha grupu kontrolu no tuir eskola ida husi eskola 4 tradisionál ne’ebé iha iha zona ne’ebé refere. Rezultadu foti husi peskiza
akompañamentu ne’ebé hala’o bainhira liu tinan rua: estudante 100 husi grupu Intervensaun (89,3%) no 72 husi grupu
kontrolu (83,7%) hatán ba peskiza ne’e. Tamba taxa resposta reprezenta atritu diferensiál liu pontu persentuál 5, estudu ne’e
“tuir padraun evidénsia maibé ho rezerva’’. Peskizadór sira halo komparasaun entre karateristika iha nivel baze iha grupu
peskiza rua iha medida demografika, sosioekonomika no husi rezultadu eskolár 13. Teste estatistiku husi diferensa totál entre
grupu peskiza (iha nivel signifikánsia 0’,10): Estudante sira husi grupu Intervensaun iha probabilidade boot katak sira husi
família ho inan-aman, la dun iha probabilidade katak sira simu asisténsia publika no ladún falta eskola. Peskizador sira uza
modelu regresaun hodi ajusta diferensa ne’e bainhira haree ba efeitu sira husi programa.
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. 2% husi estudante sira husi eskola pre-sekundária lalais abandon bainhira liu tinan rua sira
Rezultadu
tama iha programa kompara ho 9% husi estudante sira husi grupu kontrolu, ne’ebé reprezenta diferensa estatistika ho
prinsipál no
signifikánsia.
sasukat
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Numeru médiu husi tinan eskolár ne’ebé hotu iha akompañamentu bainhira liu tinan 2
mak 7.3 ba eskola pre-sekundária lalais no 6.8 ba grupu kontrolu, no ida ne’e diferensa ne’ebé signifikativa kona ba
estatistika.
Total $11,000/estudante/ tinan. (dólar husi tinan 2007)
Funsionáriu edukasionál mak profesór baibain husi área eskolár husi Flint Community Schools. La iha informasaun adisional
kona-ba sira nia formasaun.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 72
1c. Accelerated Middle Schools (eskola pre-sekundária lailais): New Jersey
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Dynarski, M., Gleason, P., Rangarajan, A., & Wood, R. (1998c). Impacts of dropout prevention programs: Final report. A
research report from the School Dropout Demonstration Assistance Program evaluation. Princeton, NJ: Mathematica Policy
uza
Research, Inc. New Jersey study.
Programa aprendizajen ne’ebé lalais, ne’ebé hanorin tinan rua iha tinan ida nia laran, hamutuk ho apoiu sosiál, fo dalan ba
Pergunta
estudante sira hela no hetan progresu iha eskola ka lae?
Amostra inklui estudante na’in 620 ne’ebé tama iha klase 6 no 7 iha eskola públika Newark nian iha tinan eskolár 1992/93 no
Partisipante
1993/94 ne’e la liu klase pelumenus dala ida. Estudante sira iha programa iha baibain tinan 13. 75% mak Afrika Amerikanu,
sira
no seluk mak Ispániku. Metade maka mane. Metade hela iha uma sira ne’ebé simu asisténsia públika no metade iha problema
dixiplina iha tinan kotuk.
Estudu New Jersey nian hala’o iha area eskolár husi Newark Public Schools iha Newark, New Jersey.
Fatin
Intervensaun Aprendizajen lalais: Iha períodu estudu nia laran Projetu ACCEL servi ba estudante sira husi klase 6 no 7 ne’ebé la liu klase
pelumenus dala ida (programa la la’o ona). Objetivu husi programa mak hodi fo dalan ba estudante sira ne’ebé atrazadu hodi
haktuir ho sira nia kolega sira. Estudante sira husi klase neen baibain hela iha programa iha tinan rua nia laran no sira aprende
kona ba kurríkulu tinan tolu nian, sira husi klase 7 hela iha program tinan ida no aprende kona ba kurríkulu tinan rua nian.
Projetu ACCEL hala’o iha eskola 2 iha Newark, balu organiza nu’udar eskola primária ho klase 8 no seluk organiza hanesan
eskola pre-sekundária husi klase 5 to’o 8.
Eskola iha eskola nia laran: Projetu ACCEL uza aprosimasan ho naran “eskola iha eskola nia laran” no servisu iha klase balun
de’it iha eskola nia laran. Kada programa servi ba estudante na’in 50, ne’ebé hanorin husi profesór 5 no kona ba dixiplina 4:
Inglés, matemátika, abilidade báziku no siénsia/estudu sosiál. (iha eskola seluk iha Newark profesór sira hanorin dixiplina
hotu no hamutuk ho estudante grupu ida de’it). Profesor sira husi projetu ACCEL uza estratéjia hanorin iha ekipa no servisu
hamutuk hodi halo ligasaun entre kurríkulu ba dixiplina hotu. Klase sira iha estudante uitoan de’it, 12 ka 13.
Foku ba dixiplina: Programa iha foku maka’as kona ba dixiplina no asiduidade. Estudante sira ne’ebé la tama eskola liu loron
9 haruka sai husi programa. Profesór sira haruka sira halo estuda iha uma barak liu profesór seluk.
Akonsellamentu: Iha konselleiru orientasaun ida ne’ebé disponivel ba programa ne’ebé servisu besik estudante no profesór
sira husi ACCEL. Tuir programa nia foku ba akonsellamentu no jestaun ba kazu, estudu akompañamentu hatudu katak
estudante barak liu husi grupu intervensaun hetan akonsellamentu iha tinan primeiru husi programa—74% kompara ho 59%
husi grupu kontrolu. Nune’e mos, estudante barak liu husi grupu intervensaun haruka ba servisu sosiál iha li’ur iha períodu
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 73
Elementu
Deskrisaun
ne’e nia laran —27% kompara ho 15%. Membru sira husi projetu ACCEL hetan supervizaun husi diretór eskola nian. Maski
nune’e ekipa ida idak husi projetu ACCEL iha autonomia hodi hala’o sira nia programa.
Komparasaun Estudante sira husi grupu kontrolu tuir eskola husi área no tuir kurríkulu padraun ne’ebé iha.
Estudu husi New Jersey uza dezeñu peskiza ne’ebé hili partisipante arbiru no fahe ba grupu rua: intervensaun no kontrolu:
Metodolojia
Husi estudante na’in 620 iha amostra, estudante 392 haruka ba grupu eskola pre-sekundária lalais no hatama iha Projetu
ACCEL; estudante 228 seluk hatama iha grupu kontrolu no tuir eskola ida husi eskola tolu tradisionál ne’ebé iha iha zona
ne’ebé refere. Rezultadu foti husi peskiza akompañamentu ne’ebé hala’o bainhira liu tinan rua: estudante 341 husi grupu
Intervensaun (87%) no 194 husi grupu kontrolu (85%) hatán ba peskiza ne’e. Tamba taxa resposta reprezenta atritu
diferensiál liu pontu persentuál 5, estudu ne’e “tuir padraun evidénsia maibé ho rezerva’’. Peskizadór sira halo komparasaun
entre karateristika iha nivel baze husi se mak hatán ba peskiza akompañamentu iha grupu peskiza rua iha medida
demografika, sosioekonomika no husi rezultadu eskolár 13. Teste estatistiku husi diferensa totál entre grupu peskiza hetan
katak ladun iha diferensa iha nivel signifikánsia 0,10: Maski nune’e peskizador sira uza modelu regresaun hodi ajusta
diferensa ne’e bainhira haree ba efeitu sira husi programa.
Hela iha eskola: La iha efeitu. Eskola pre-sekundária lalais tuir estatistika la iha efeitu signifikativu kona ba husik eskola.
Rezultadu
prinsipál no
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Estudante sira iha eskola pre-sekundária lalais halo hotu tinan eskolár 7.8 bainhira
sasukat
peskiza hotu no iha kontrolu grupu sira halo tinan 7.5 ne’ebé diferensa estatistika signifikativu.
Totál $13,000/estudante/ tinan. (2007)
Kustu
Membru hotu husi Projetu ACCEL tuir formasaun semana 1-2 iha Agostu hodi prepara ba tinan eskolár tuir mai. Objetivu
Formasaun
husi formasaun ne’e mak atu halo planu ba programa no hodi garante katak membru hotu husi eskola tuir aprosimasaun
ba
ne’ebé hanesan. Liu tan sira mos iha enkontru nu’udar grupu dalan 5 ka 6 iha kada tinan eskolár hodi koalia kona ba
funsionáriu
programa.
sira
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 74
2. Achievement for Latinos through Academic Success (ALAS) (Susesu ba Latinu sira liu husi Susesu Akadémiku)
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Larson, K. A., & Rumberger, R. W. (1995). ALAS: Achievement for Latinos through Academic Success. In H. Thornton
(Ed.), Staying in School. A technical report of three dropout prevention projects for junior high school students with learning
uza
and emotional disabilities. Minneapolis, MN: University of Minnesota, Institute on Community Integration.
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Additional analysis: Gándara, P., Larson, K. A., Mehan, H., & Rumberger, R. W. (1998). Capturing Latino Students in the
Academic Pipeline. Berkeley, CA: Chicano/Latino Policy Project.
Formasaun kona ba rezolusaun ba problema no jestaun intensivu ba kazu halo katak taxa sai boot liu kona ba Hela iha Eskola
no Progresu iha Eskola ba estudante Latinu husi eskola pre-sekundária kompara ho estudante sira husi grupu komparasaun?
Estudu foka ba grupu husi estudante na’in 94 ho risku aas ne«ebé tama iha klase 7 iha 1990. Estudante sira identifika nu’udar
risku aas karik sira nia profesór husi klase 6 fo valór ba sira ne’ebé la to’o media husi sira nia aula. Kuaze estudante risku aas
hotu ne’ebé partisipa iha estudu mak Latinu (96%); barak liu maka mane (65%); no kuaze hotu partisipa iha programa hahán
meiu dia gratis ka baratu (91%). Maizumenus 23% iha koñesimentu Inglés ne’ebé limitadu (LEP), maizumenus 33% fluente
kona ba Inglés, no seluk mak estudante ko’alia Inglés de’it. Iha média, estudante sira iha tinan 12 no fulan 7 bainhira sira
tama iha klase 7. Estudante sira ne’ebé la ko’alia Inglés la simu tamba Intervensaun la prepara ba sira. Programa inklui mos
amostra husi estudante sira ho difikuldade aprendizajen ka ne’ebé klasifika nu’udar problema emosionál, maibé estudu husi
amostra ne’e la inklui tamba analize ne’e la hasoru padraun avaliasaun.
Análize adisionál: Análize ne’e foka ba amostra husi 81 husi estudante 94 ne’ebé tama iha klase 7 iha 1990 no mantein iha
eskola alvu (grupu tratamentu) ka transfere ba eskola sekundária iha área hanesan (grupu kontrolu).
Estudu ne’e hala’o iha eskola sekundaria boot iha Los Angeles Unified School District.
Formasaun kona ba rezolusaun ba problema sira: Estudante sira husi ALAS simu klase semana sanulu kona ba abilidade ba
rezolusaun ba problema sira no tinan rua husi akompañamentu kona ba ida ne’e. Inan aman sira simu formasaun kona ba
rezolusaun ba problema no partisipasaun iha eskola.
Jestaun ba kazu; aprosimasaun ba familia: Estudante ida idak hetan konselleiru ida ne’ebé halo monitorizasaun ba estudante,
servisu nu’udar jestór ba kazu no garante katak fo duni komponente hotu husi intervensaun. Halo monitorizasaun ba
asiduidade ba estudante no sira tenke fo kompensasaun ba tempu ne’ebé sira la tama iha eskola. Inan aman sira mos fo hatene
bainhira labarik sira falta beibeik. ALAS fo semana semana, no loron loron karik nesesáriu, relatóriu ba estudante sira no ba
inan aman kona ba hahalok iha sala no traballu ne’ebé sira la halo.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 75
Elementu
Deskrisaun
Uza servisu komunitáriu: Funsionáriu sira husi ALAS fo ajuda hodi halo fasilitasaun ba juventude no inan aman sira kona ba
atu uza servisu komunitáriu sira ne’e hanesan servisu saude mental no servisu sosiál sira.
Análize tan: Grupu tratamentu inklui de’it estudante sira ne’ebé hela iha eskola sekundária ALAS iha tinan 3 nia laran
(estudante 36).
Komparasaun Estudante 48 hatama iha grupu komparasaun. Sira simu programa baibain eskola nia ne’ebé eskola alvu fo.
Metodolojia
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Análize tan:
Grupu komparasaun ba estudu ne’e (estudante 45) inklui estudante sira ne’ebé sai estudante kontrolu bainhira klase 7 hahu no
la hetan transferénsia husi eskola ka transfere ba eskola seluk iha area eskolár nia laran.
Husi estudante sira husi klase 7 ne’ebé ho risku aas, estudante 46 hili la tuir regra hodi tama iha grupu intervensaun no 48
seluk ba grupu komparasaun. Estudante tratamentu simu intervensaun ALAS Iha tinan 3 nia laran (klase 7 to’o 9) ka to’o sira
tama iha eskola pré sekundária.
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Bainhira klase 9 hotu, estudante sira ALAS nia iha probabilidade boot liu kompara ho sira
husi grupu kontrolu hodi tama iha eskola (98% kompara ho 83%). Bainhira liu tinan 2 husi intervensaun (remata klase 11),
estudante ALAS barak liu kompara ho estudante sira husi grupu kontrolo halo matríkula iha eskola (75% kompara ho 67%),
maibé diferensa tuir estatistika laós signifikánsia. Ba subgrupu ne’ebé analiza iha Gándara, Larson, Mehan, no Rumberger
(1998), estudante ALAS sira iha probabilidade aas liu kompara ho grupu kontrolu hodi matrikula bainhira klase 10 hotu (86%
kompara ho 69%), maibé diferensa tuir estatistika ladún signifikante.
Progresu iha eskola: Ba estudante sira ne’ebé mantein nafatin iha eskola husi área (la husik eskola ka la transfere), estudante
ALAS sira iha probabilidade aas liu hodi halo graduasaun tuir sira nia tinan bainhira klase 9 hotu (72% kompara ho 53%).
Diferensa iha relevánsia estatistika. Bainhira liu tinan rua husi intervensaun hotu no ba estudante sira ne’ebé mantein nafatin
iha área eskolár, estudante husi ALAS barak liu mak iha dalan atu graduasaun tuir sira nia tinan bainhira klase 11 hotu (33%
kompara ho 26%), maibé diferensa tuir estatistika laós signifikánsia. Ba subgrupu ne’ebé analiza iha Gándara et al. (1998),
proporsaun estatistika boot liu husi estudante ALAS manan kréditu barak liu hodi halo graduasaun tuir tinan bainhira sukat iha
klase 9 (75% kompara ho 44%) no bainhira klase 10 hotu (44% kompara ho 22%).
$1,185/estudante/ tinan (2005)
ALAS nia implementasaun mai husi supervizór, konselleiru no funsionáriu administrativu ne’ebé servisu tempu tomak iha
kampus eskola nian. Supervizor ne’ebé mós profesór, konselleiru ka asistente sosiál ne’ebé iha esperiénsia maka’as fo
formasaun ba konselleiru sira husi ALAS no servisu kona ba koordenasaun ba servisu sira ho eskola, família no komunidade.
Funsionáriu sira husi ALAS no profesór sira hetan formasaun kona ba fahe kurríkulu kona ba abilidade rezolusaun ba
problema sira. Supervizor karik simu formasaun, tuir esperiénsia ne’ebé nia iha ona.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 76
3. Career Academies (Eskola ba Profisaun)
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Kemple, J. J., & Snipes, J. C. (2000). Career Academies: Impacts on students’ engagement and performance in high school.
New York: MDRC (Manpower Demonstration Research Corporation).
uza
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Kemple: J. J. (2004). Career Academies: Impacts on labor market outcomes and educational attainment. New York: MDRC
(Manpower Demonstration Research Corporation).
Foku ba edukasaun ba kareira espesífiku halo katak estudante risku aas barak liu hela iha eskola, progresu iha eskola, no
remata eskola/
Revizaun ne’e foku ba subgrupu husi joven na’in 474 iha amostra ne’ebé konsidera risku aas liu atu husik eskola molok
intervensaun hahú. Joven sira ne’e reprezenta 27% husi amostra total husi 1,764.1 husi joven risku aas ne’e, 79% iha tinan 15
ka la to’o, maioria mak feto (57%), no barak liu mak Ispaniku (52%) ka Afrika-Amerikanu (38%), hela iha uma ne’ebé iha
inan ka man de’it (50%), no simu seguransa sosiál ka Vale Hahán (32%). Iha tinan molok atribuisaun la tuir regra, 33% husi
joven sira risku aas falta eskola pelumenus 15% husi tinan eskolar. Iha tinan ne’ebé halo atribuisaun la tuir regra, 62% husi
joven risku aas hetan valór médiu la to’o 2.0 no 43% tinan liu nia klase.
Eskola sia iha avaliasaun mai husi area urbana ualo iha estadu neen: Pittsburgh, PA; Baltimore, MD; Washington, DC; Miami
Beach, FL; Socorro, TX; Santa Ana, CA; Watsonville, CA; no San Jose, CA.
Akademia kareira iha avaliasaun hetan komponente primáriu 3: organizasaun eskola iha eskola laran ho tema karreira,
kurríkulu akadémiku no profisionál relasiona ho tema profisaun no parseiru ne’ebé fó serbisu.
• Eskola iha eskola laran ho tema profisaun: Husi estudu ne’ebé hala’o, Career Academies organiza tuir tema profisaun 6:
negósiu no finansas, eletróniku e teknolojia aeroespasiál, saúde, servisu públiku, viajen no turizmu no teknolojia video.
Akademia rua simu estudante sira husi klase 9 no 7 simu husi klase 10. Career Academies barak liu simu estudante 50 to’o 75
ba klase ida (baibain, númeru estudante klase laran hanesan ho klase iha eskola sekundária). Grupu ida iha profesór entre
na’in 2 to’o na’in 9 ne’ebé iha hanorin de’it iha Akademia no estudante sira iha profesór hanesan tinan ba tinan.
• Kurríkulu akadémiku no profisionál relasiona ho tema profisaun: Akademia sira fo klase ne’ebé relasiona ho profisaun;
estudante sira foti dixiplina rua to’o 4 tinan tinan iha Akademia. Dixiplina seluk, inklui mos sira-ne’ebé rekizitu ba
graduasaun, sira tuir iha eskola. Peskizadór sira haree katak kurrikulu akadémiku no prátiku hanorin atu hanesan ba kondisaun
Intervensaun no Komparasaun.
• Parseria empregu: Relasaun formál ho empregadór sira iha komunidade fo apoiu ba programa sira husi Akademia no fo
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 77
Elementu
Deskrisaun
atividade sira ne’ebé relasiona ho profisaun ba estudante sira. Parseiru 3–54 asosia ba akademia ida idak. Akademia hotu fo
oportunidade estájiu ba estudante sira liu husi parseiru sira no barak halo estájiu iha veraun iha férias entre klase 11 no klase
12. Akademia balu iha kritériu mínimu, ne’ebé relasiona ho progresu akadémiku, ba estudante sira ne’ebé buka estájiu.
Parseiru sira fo mos kontribuisaun finansiamentu no rekursu seluk, apoiu akademia hodi identifika atividade sira ne’ebé
relevante ba estudante sira, partisipa nu’udar koalia no fo ezemplu no partisipa iha konsellu konsultivu husi Akademia balu.
Komparasaun Grupu komparasaun mak joven sira ne’ebé la tama ba Career Academy. Sira tuir programa edukasaun jerál iha eskola
sekundária. Balu tama iha programa espesífiku ka eskola espesialidade. Maski iha grupu komparasaun, 3% tama iha Career
Academy ne’ebé hetan avaliasaun.
Grupu Intervensaun tama la tuir regra iha Career Academy ne’ebé sira hili no 86% husi joven sira risku aas tama iha Career
Metodolojia
Academy. Grupu Intervensaun bele tuir Career Academy to’o graduasaun hotu.
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Bainhira hotu klase 12, 21% husi grupu husi Career Academy no 32% husi grupu
Rezultadu
Komparasaun husik eskola.
prinsipál no
sasukat
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Bainhira hotu klase 12, husi grupu husi Career Academy sira hetan média kréditu 19 no
husi grupu Komparasaun hetan médiu kréditu 17 no 40% husi joven sira husi Career Academy no 26% husi grupu
Komparasaun hetan kréditu natoon hodi bele hala’o graduasaun.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Eskola hotu: La iha efeitu. Bainhira liu tinan 4 husi klase 12, la iha diferensa estatistika ho signifikánsia entre persentajen
risku aas husi joven sira husi Career Academy no Komparasaun ne’ebé hetan diploma ka sertifikadu; 83% husi joven sira iha
grupu rua hetan diploma ka sertifikadu.
$600/estudante/ tinan liu média distritu ba estudante ida. (2004)
Profesór sira husi Career Academy mai husi dixiplina akadémika no vokasionál oin oin maibé atu hanesan profesór sira iha
eskola seluk. Oportunidade profisionál balu ne’ebé Akademia fo ba profesór sira inklui aprende nu’usá mak bele fo apoiu
di’ak ba estudante sira iha ambiente aprendizajen di’ak tuir estratéjia hodi halo koordenasaun ba dezenvolvimentu karreira no
atividade sira ne’ebé relasiona ho servisu.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 78
4. Check and Connect (Haree no Halo Ligasaun)
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Sinclair, M. F., Christenson, S. L., Evelo, D. L., & Hurley, C. M. (1998). Dropout prevention for youth with disabilities:
Efficacy of a sustained Envolvimentu iha eskola procedure. Exceptional Children, 65(1), 7–21.
uza
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Sinclair, M. F., Christenson, S. L., & Thurlow, M. L. (2005). Promoting school completion of urban secondary youth with
emotional or behavioral disabilities. Exceptional Children, 71(4), 465–482.
Halo monitorizasaun ba estudante sira ho nesesidade espesiál iha rezultadu katak estudante sira hela iha eskola, progresu iha
eskola, ka remata eskola?
Partisipante sira iha estudu husi 1998 mak estudante sira husi edukasaun espesiál ne’ebé tama iha klase 9 iha tinan eskolár
1994–95 ne’ebé klasifika katak iha defisiénsia emosionál, aprendizajen ka komportamentál. Defisiénsia aprendizajen mak
beibeik liu, ba partisipante 75%. Liu 40% husi partisipante sira klasifika katak iha defisiénsia grave. Partisipante barak liu
mak Afrika-Amerika (59%); maioria mane (68%); no barak partisipa e programa hahán gratis ka baratu liu (71%). Estudante
sira iha média tinan 15 bainhira sira tama iha klase 9.
Estudu 2005 nian inklui estudante sira husi edukasaun espesiál ne’ebé tama iha klase 9 iha 1996 no 1997. Hodi bele tama iha
estudu, partisipante sira tenke hetan klasifikasaun katak sira iha dezikilibriu emosionál ka komportamentál. Estudante barak
liu mak Afrika-Amerikanu (64%); maioria mane (84%); no barak partisipa e programa hahán gratis ka baratu liu (70%).
Estudante sira iha média tinan 14.5 bainhira sira tama iha klase 9.
Estudu hala’o iha eskola públika iha Minneapolis.
Monitorizasaun: Check & Connect bazeia ba monitorizasaun husi rezultadu iha eskola, no mós akonsellamentu, jestaun ba
kazu no apoiu seluk. Programa iha komponente prinsipál rua: “Check”(haree) no “Connect.” (halo ligasaun). Komponente
Check prepara hodi halo avaliasaun kontinua ba partisipasaun husi estudante sira liu husi monitorizasaun ba progresu no ba
indikadór sira husi estudante sira. Komponente Connect mak funsionáriu sira fo atensaun individuál ba estudante sira,
hamutuk ho funsionáriu sira husi eskola, membru sira husi família no se mak fo servisu komunitáriu sira. Estudante sira ne’bé
tama iha Check & Connect hetan monitor ida ne’ebé halo revizaun baibain ba sira nia dezempeñu (liu liu kona ba problema
asiduidade, komportamentu no akadémiku) no halo intervensaun bainhira identifika problema. Monitor mos defende interese
estudante sira nia, koordena servisu sira, fo feedback no insentivu, no tau foku ba importánsia husi hela iha eskola.
Prosesu Check & Connect kontinua iha estudu 2005. Monitor mantein ho estudante sira durante sira eskola to’o hotu, maski
sira transfere ba eskola seluk.
Komparasaun Iha estudu 1998 nian, estudante sira husi grupu kontrolu simu programa Check & Connect iha klase 7 no 8 maibé bainhira sira
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 79
Elementu
Deskrisaun
tama iha grupu kontrolu sira la simu ona servisu ne’e bainhira sira tama iha sekundáriu. Estudante sira husi grupu kontrolu
tuir eskola sekundária hanesan sira ne’ebé tama iha grupu intervensaun.
Metodolojia
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Iha estudu 2005, estudante sira husi grupu kontrolu tuir eskola hanesan sira husi grupu intervensaun maibé la simu Check &
Connect.
Estudu 1998 uza dezeñu peskiza atribuisaun la tuir regra no inklui estudante na’in 94 — 47 iha grupu intervensaun no 47 iha
grupu kontrolu. Estuadante sira atribui ba estuda la tuir regra molok atu tama klase 9.
Iha estudu 2005, grupu intervensaun partisipa iha Check & Connect iha tinan 4 nia laran, hahú ho sira nia atribuisaun ba
programa iha klase 9. Amostra pós atritu inklui estudante na’in 144—71 iha grupu intervensaun no 73 iha grupu kontrolu.
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Estudu 1998 hatudu katak estudante sira husi klase 9 ne’ebé tama iha Check & Connect iha
probabilidade ki’ik liu estudante sira husi grupu kontrolu hodi abandonu eskola bainhira hotu tinan akompañamentu (tinan
primeiru husi eskola sekundáriu)—9% kompara ho 30%. Estudu 2005 hatudu katak estudante sira husi Check & Connect
Connect iha probabilidade ki’ik liu estudante sira husi grupu kontrolu hodi abandonu eskola bainhira hotu tinan 4 —39%
kompara ho 58%.
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Estudu 1998 nia hatudu katak estudante sira iha Check & Connect simu kréditu barak liu
hodi hotu eskola iha klase 9 duke estudante sira iha grupu kontrolu. Estudu 2005 la hatudu kona ba rezultadu kréditu husi
eskola.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Eskola hotu: La iha efeitu. Estudu 2005 haree ba efeitu husi Check & Connect kona ba estudante sira hotu eskola tuir tempu
(bainhira liu tinan 4 husi klase 9). Estudu hatudu katak la iha efeitu ne’ebé importánsia estatistiku kona ba tempu eskola hotu.
Bainhira períodu tinan 4 hotu, karik ita hare’e ba diploma no sertifikadu, taxa husi eskola hotu tuir tempu atu hanesan ba
Check & Connect no ba estudante sira husi grupu kontrolu — 30% kompara ho 29%. (31% husi estudante intervensaun no
14% husi estudante kontrolu matríkula ona iha eskola maibé seidauk graduasaun.) Tamba periodu akompañamentu, estudu
1998 la haree ba impatu iha eskola hotu.
$1,400/estudante/ tinan. (2001-2002)
Monitor sira partisipa iha workshop inisiál orientasaun. Sira mos tuir enkontru funsionáriu semana semana ka semana ida dala
rua no sesaun regular ba dezenvolvimentu ba funsionáriu sira. Monitor ida idak simu instrusaun kona ba nusa mak hotu surat
monitorizasaun hodi garante konsisténsia entre monitor sira no fatin. Monitor sira hatama surat kona ba asiduidade ba prosesu
verifikasaun.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 80
5. Talent Development High Schools (Eskola Sekundária Dezenvolvimentu ba Talentu)
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Kemple, J. J., Herlihy, C. M., & Smith, T.J. (2005). Making progress toward graduation: Evidence from the Talent
Development High School model. New York: MDRC.
uza
Komunidade ki’ik ba aprendizajen ne’ebé harii iha Talent Development High Schools iha rezultadu katak estudante sira
Pergunta
progresu lalais iha eskola kompara ho eskola kontrolu?
Estudante barak ne’ebé hili ba Talent Development High Schools iha rezultadu teste ne’ebé ki’ik no sira tuir media husi sira
Partisipante
nia klase. Liu 75% mak Afrika-Amerikanu no ida husi nee mak Ispaniku. Falta beibeik akontese duni, no 66% la tama
sira
pelumenus iha 20% husi loron eskola bainhira sira iha klase 9. Barak ladún iha progresu regular atu ba graduasaun no balu
de’it tama iha klase 10 bainhira hotu klase 9. Estudante sira iha eskola komparasaun atu hanesan estudante sira iha Talent
Development High Schools kona ba karateristika sira ne’e.
Estudu impaktu hala’o iha eskola publika la’ós seletiva 11 iha FIladélfia.
Fatin
Intervensaun Eskola ho buat hotu iha laran: Area eskola públika Filadélfia nia implementa programa Talent Development High Schools iha
eskola hitu. Sira hahú programa iha 1998, ho eskola ida ka rua implementa Talent Development High Schools tinan tinan iha
tinan liman nia laran. Talent Development High Schools hotu husi Filadelfia harii akademia klase 9 iha andár ka edifísiu
ketak, ne’ebé hanorin husi ekipa husi profesór 4 ka 5. Eskola ida idak hahú klase ho minutu 80 ka 90 ne’ebé inklui tempu aula
dala rua liu tan ba matemátika no Inglés ba klase 9 ka 10. Aula barak liu fo dalan ba estudante sira hodi prepara ba klase
preparatóriu ba universidade iha tinan akadémiku nia laran. Eskola 6 husi eskola 7 fo programa bainhira oras eskola hotu ba
se mak foin tama ka repete klase 9 ne’ebé iha problema grave kona ba asiduidade ka dixiplina.
Eskola ba profisaun: Programa ba estudante sira iha klase 10 to’o 12 sentra iha eskola, no estudante sira fahe ba “komunidade
aprendizajen’’ ki’ik tuir interese ne’ebé boot liu no kurríkulu organiza tuir tema profisaun.
Eskola la tuir oras eskola: Ba estudante sira ne’ebé iha problema dixiplina no asiduidade eskola loke bainhira oras hotu hodi
fo asisténsia no apoiu ba sira.
Komparasaun Eskola Komparasaun mak eskola la’ós seletiva husi Filadélfia ne’ebé la implementa Talent Development High Schools. Autór
sira kompara grupu intervensaun ho estudante sira iha eskola komparasaun no ho estudante sira ne’ebé tuir eskola
intervensaun molok implementasaun husi Talent Development High Schools.
Amostra prinsipál inklui estudante sira foin tama iha klase 9 husi eskola 5 ne’ebé hahú implementa Talent Development High
Metodolojia
Schools entre 1999 no 2001 no eskola komparasaun 6. Eskola komparasaun 2 ka 4 hetan hanesan ho eskola intervensaun ida
idak bazeia ba kompozisaun rasa/étniku no taxa evolusaun husi estudante sira husi klase 9. Eskola komparasaun bele iha
ligasaun ho eskola Talent Development High Schools balu. Estudu halo komparasaun husi rezultadu husi estudante sira husi
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 81
Elementu
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Deskrisaun
klase 9 ne’ebé tama iha Talent Development High Schools iha tinan tolu nia laran bainhira programa hahú ona ho sira ne’ebé
husi tinan tolu molok programa hahú no ho diferensa rezultadu iha tempu hanesan ba eskola komparasaun. Estudu haree ba
grupu tolu husi estudante sira. Grupu 1 inklui estudante sira iha eskola Intervensaun no Komparasaun ne’ebé tama iha klase 9
iha tinan primeiru husi implementasaun husi Talent Development High Schools iha eskola Intervensaun sira. Grupu 2 no
Grupu 3 inklui estudante sira ne’ebé tama iha klase 9 iha tinan daruak no tinan datoluk husi implementasaun. Hodi garante
akompañamentu ne’ebé di’ak no amostra ne’ebé natoon hodi bele halo avaliasaun ba efikásia husi programa, avaliasaun uza
rezultadu sira husi tinan daruak bazeia ba grupu 1 no grupu 2.
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Estudante sira ne’ebé uza Talent Development High Schools hetan kréditu média 9,5 iha
tinan rua husi sekundáriu, no estudante sira husi grupu Komparasaun hetan kréditu média 8,6. Estudante sira husi Talent
Development High Schools iha mos probabilidade aas liu katak sira liu ba klase 10 kompara ho estudante sira husi grupu
komparasaun (68% vs. 60%). Diferensa sira ne’e konsidera iha signifikánsia estatístika.
$350/estudante/ tinan liu média despeza tuir estudante ida (2005)
Profesór sira iha Talent Development High Schools maka profesór baibain ne’ebé hanorin iha Eskola Públika Filadelfia nian.
“Treinadór kurríkulu” ne’ebé simu formasaun husi se mak dezenvolve intervensaun, hetan apoiu iha eskola kona ba
implementasaun ba modelu husi Talent Development High Schools. Sé mak dezenvolve modelu ne’e mos fo formasaun iha
tempu feriadu ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 82
6. Twelve Together (12 Hamutuk)
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Dynarski, M., Gleason, P., Rangarajan, A., & Wood, R. (1998d). Impacts of dropout prevention programs: Final report. A
research report from the School Dropout Demonstration Assistance Program evaluation. Princeton, NJ: Mathematica Policy
uza
Research, Inc.
Apoiu husi kolega sira no akonsellamentu husi Twelve Together (12 Hamutuk) iha susesu kona ba mantein estudante sira husi
Pergunta
klase 8 iha eskola no progresu iha eskola?
Amostra husi estudante na’in 500 fahe ba grupu rua. Grupu 1 inklui estudante na’in 130 iha grupu intervensaun no estudante
Partisipante
116 iha grupu kontrolu ne’ebé husi klase 8 iha tinan eskolár 1992–93. Grupu 2 inklui estudante 133 iha grupu Intervensaun no
sira
estudante 121 iha grupu kontrolu ne’ebé husi klase 8 iha tinan eskolár 1993–94. Partisipante sira mak, média, tinan la to’o 14
bainhira halo atribuisaun. Maizumenus metade mak Ispaniku, 25% Aziátiku ka etnia seluk; husi 7, 1 mak mutin; husi 10, 1
mak metan. Liu 25% husi partisipante sira hela iha família ho inan ka aman de’it ka la iha inan ka aman. Husi 7, ida hela iha
uma ne’ebé simu asisténsia publika no husi 5, ida la koalia Inglés iha uma. Liu 33% husi partisipante sira iha problema
dixiplina iha tinan eskolár kotuk.
Estudu Twelve Together hala’o iha eskola pre-sekundária 9 iha Sweetwater Union High School District iha Chula Vista,
Fatin
California (besik San Diego).
Intervensaun Apoiu husi kolega sira no akonsellamentu: Programa Twelve Together mak programa apoiu husi kolega no akonsellamentu ba
estudante sira husi klase 8. Programa voluntáriu tinan ida fo grupu diskusaun semana bainhira eskola hotu. Grupu ida idak ho
estudante na’in 2 inklui estudante sira husi grupu risku akadémiku 3 (4 ho risku aas, 4 ho risku médiu no 4 ho risku ki’ik)
hanesan kategoria eskola nian. Grupu sira ne’e lidera husi fasilitadór adultu rua ne’ebé hetan formasaun no modera diskusaun.
Tópiku sira bazeia ba interese sira husi estudante, foka ba asuntu pesoál, familiar, ka sosiál. Partisipante sira simu atu estuda
regulár, la falta eskola no servisu hodi hetan rezultadu di’ak liu. Fasilitadór sira, baibain estudante sira husi universidade fo
apoiu mos kona ba sira nia servisu eskola nian.
Atividade sira Extra-kurrikular: Hodi promove koezaun grupu nian no dezenvolve abilidade ekipa programa hahú ho
akampamentu ida. Fo mos atividade seluk hanesan vizita ba kampus universidade no eventu sosiál.
Komparasaun Estudante sira husi grupu kontrolu la partisipa iha Twelve Together no tuir eskola pre-sekundária hanesan sira iha grupu
intervensaun. Estudante sira husi grupu kontrolu iha probabilidade aas liu grupu intervensaun hodi partisipa iha aula estra
kona ba lee, matemátika no asuntu seluk (41% kompara ho 32%).
Estudu Twelve Together uza dezeñu peskiza este la tuir regra. Atribuisaun la tuir regra hala’o bainhira hahú klase 8. Hodi
Metodolojia
garante katak abilidade académica kahur malu iha programa, eskola fahe aplikante sira ba kategoria aas, mediu no ki’ik. Iha
kategoria sira ne’e nia laran, eskola tau hamutuk estudante sira ne’ebé atu hanesan no fo klase ba par sira ne’e kona ba
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 83
Elementu
Deskrisaun
prioridade ne’ebé tama iha programa. La haree ba aplikante hira iha kategoria ida idak nia laran, bainhira tama iha grupu
Twelve Together, númeru hanesan husi estudante sira hili ba kategoria ida diak, hahú ho par ne’ebé ho prioridade aas ba
kategoria ida idak. Estudante ida husi par ida hili hodi tama iha grupu; ida seluk atribui ba grupu kontrolu. Nune’e grupu ida
idak inklui estudante sira ho númeru hanesan husi kategoria ida idak husi kategoria tolu ne’e.
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Hodi garante akompañamentu hodi avalia efeitu sira husi hela iha eskola no progresu iha eskola, uza rezultadu husi
akompañamentu husi tinan tolu. Rezultadu sira ne’e foti husi peskiza akompañamentu ne’ebé fo ba estudante sira iha grupu 1
iha 1995, maizumenus bainhira liu tinan tolu husi atribuisaun la tuir regra; estudante 119 husi grupu intervensaun no
estudante 100 husi grupu kontrolu hatan ba kestionáriu ne’e — ba taxa resposta husi 92% no 86%. Tamba taxa resposta ne’e
hatudu atritu diferensiál liu pontu persentuál lima, estudu ne’e klasifika nu’udar “tuir padraun evidénsia ho rezerva”.
Peskizador sira halo komparasaun entre karateristika ho nivel baze ba resposta akompañamentu tinan tolu iha grupu peskiza
rua ba medida demográfika, sosioekonómika no rezultadu iha eskola. Teste estatistiku husi diferensa entre grupu peskiza husi
konjuntu husi karateristika baze 13 hetan katak grupu sira la iha diferensa signifikativa.
Hela iha eskola: Efeitu ne’ebé importante duni. Bainhira hotu tinan tolu akompañamentu nia, 8% husi estudante sira husi
Twelve Together husik eskola kompara ho 13% husi estudante sira husi grupu kontrolu. Maski diferensa ne’e laós
signifikánsia estatistika, diferensa ne’e boot natoon hodi konsidera katak importante.
Progresu iha eskola: La iha efeitu. Bainhira hotu períodu akompañamentu tinan tolu, programa Twelve Together la iha efeitu
kona ba progresu iha eskola sukat husi klase aas liu ne’ebé hotu.
$307/estudante/ fulan ba fulan 9 ka $2,763/estudante/ tinan. (2004)
Fasilitadór barak husi programa Twelve Together mak estudante sira husi universidade ka foin graduasaun husi San Diego
State University. Iha tempu programa nia laran, universidade fo kréditu ba sira hodi hetan formasaun atu sai fasilitadór ba
programa Twelve Together.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 84
Programa Intervensaun ba Husik Eskola iha Rai Dezenvolvimentu
7. Brazil: Programa Bolsa Familia kona ba Transferénsia Osan Kondisionál
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Glewwe, P. & Kassouf, L. (2010). The Impact of the Bolsa Escola/Familia Conditional Cash Transfer Program on
Enrollment, Grade Promotion, and Dropout Rates in Brazil.
uza
http://www.apec.umn.edu/faculty/pglewwe/documents/BrBolsa6.pdf
Saida mak impaktu husi programa transferénsia kondisionál osan iha rezultadu edukasionál husi estudante sira husi primária
Pergunta
no sekundária?
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Familia ki’ak sira ho labarik ho tinan 6-15 (Klase 1 to’o 8)
Brazil (rai tomak)
Transferénsia osan kondisionál. Hodi kualifika ba Bolsa Familia, rendimentu mensal per kapita husi família labele to’o $60,
maka la to’o metade husi saláriu mínimu Brazil nian. Sira ne’ebé iha rendimentu mensal husi $30 to’o $60/fulan bele tama
karik sira iha labarik ne’ebé la to’o tinan 16 ka bainhira inan fo susu. Familia sira ho rendimentu per kapita ne’ebé la to’o $30
klasifika hanesan ki’ak no simu pagamentu husi $25/fulan maski sira la iha oan ka la iha feto isin rua ka feto fo susu no selu
tuir labarik, tuir feto. Hodi simu pagamentu tuir labarik/feto, labarik ida idak husi tinan 6 to tinan 15 tenke tama iha eskola ho
asiduidade ne’ebé to’o 85%, kada feto ne’ebé isin rua no fo susu tenke simu servisu saude molok partu no depois partu no
labarik ne’ebé tinan 0 to’o 7 tenke iha vasina hotu.
Hodi tama iha Bolsa, família sira hakerek aplikasaun, ne’ebé disponível iha sira nia vila, ne’ebé husu informasaun no
rendimentu no kompozisaun husi família. Informasaun ne’e maka define katak bele tama ka lae, tuir orsamentu vila ba Bolsa.
Fundu sira ba bolsa transfere diretu husi Ministériu husi Dezenvolvimentu Sosiál ba uma sira liu husi karta bankária no papél
husi municipio mak atu identifika benefisiáriu sira.
Komparasaun Estudante sira ho Bolsa no sira ne’ebé la iha Bolsa hetan komparasaun uza dadus husi sensus eskolár
Métodu estimativa husi estudu kompara mudansa sira kona ba matríkula, abandonu, no taxa progresu uza tinan ualu husi
Metodolojia
sensu (husi 1998 to’o 2005) tuir eskola sira ne’ebé tuir programa Bolsa iha períodu oin oin. Estudu halo estimativa ba
regresaun ne’ebé kontrola efeitu fiksu iha tinan, efeitu fiksu iha eskola, tendénsia iha eskola ne’ebé tuir Bolsa iha 2001, no
tendénsia seluk ba eskola sira ne’ebé tuir Bolsa iha 2002 no tendénsia tempu bazeia ba matríkula iha 1998.
Matrikula iha eskola: Efeitu pozitivu. Programa aumenta matríkula iha Brazil maizumenus 5.5 porsentu iha klase 1-4 no 6.5
Rezultadu
porsentu iha klase 5-8.
prinsipál no
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 85
Elementu
Deskrisaun
sasukat
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Programa hamenus taxa abandonu pontu persentuál 0.5 ba labarik sira iha klase 1-4 no pontu
persentuál 0.4 ba labarik sira iha klase 5-8.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Programa aumenta taxa promosaun pontu persentuál 0.9 ba labarik sira iha klase 1-4 no
pontu persentuál 0.3 ba labarik sira iha klase 5-8.
Familia sira ho rezultadu husi $30 to’o $60/fulan simu $7.50 fulan ida ba benefisiáriu ida (labarik tinan 0 to’o 15 ka feto isin
rua ka feto fo susu), to’o maksimu tolu (hodi la uza insentivu hodi aumenta númeru labarik ne’ebé iha). Familia sira ho
rendimentu la to’o $30/fulan simu $25/fulan ho tan $7.50 ba benefisiáriu ida (to’o tolu). (2005)
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 86
8. Burkina Faso: Programa BRIGHT hodi Aumenta Edukasaun
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Levy, D., Sloan, M., Linden, L., & Kazianga, H. (2009). Impact Evaluation of Burkina Faso's BRIGHT Program. Final
Report. Mathematica Policy Research, Inc.
uza
(1) Saida mak impaktu husi programa Burkinabe Response to Improve Girls Chances to Succeed (BRIGHT) iha matríkula
Perguntas
eskolar?
(2) Saida mak impaktu husi programa iha rezultadu sira husi teste?
(3) Impaktu oin seluk ba labarik feto no labarik mane?
Estudante sira husi eskola primária iha aldeia rural 132
Partisipante
sira
Burkina Faso. Provinsia 10 husi país ne’ebé iha taxa susesu ki’ik liu ba feto (Banwa, Gnagana, Komandjari, Namentenga,
Fatin
Oudalan, Sanmentenga, Seno, Soum, Tapoa, no Yagha)
Intervensaun Konstrusaun: Programa harii eskola primária 132 iha vila rural sira iha ne’ebé taxa matríkula husi labarik feto ladún aas. Ida
idak prepara tuir protótipu ne’ebé inklui sala aula 3, uma ba profesór tolu no bomba bee no sentina ketak ba labarik feto no
mane.
Kantina eskolár (hahán meiu dia ba sira hotu): Fahe hahán loron loron ba estudante sira iha eskola, feto no mane.
Hahan atu lori ba uma: labarik feto ne’ebé iha asiduidade 90% simu sereal kg 8 fulan fulan hodi lori ba uma.
Material no manual eskolár: Fahe materiál no manual eskolár ba estudante sira hotu.
Kampaña mobilizasaun. Kampaña mobilizasaun lori hamutuk komunidade sira no sira ne’ebé iha interese kona ba sistema
edukasaun hodi diskute asuntu sira ne’ebé iha relasaun ho barreira ba edukasaun husi labarik feto. Kampaña inklui enkontru
informál sira; vizita ba uma hotu; formasaun kona ba sensibilidade ba jéneru ba ofisiál sira husi ministériu, ba inspector
pedagójiku, ba profesór sira no ba membru sira husi komunidade; loron edukasaun ba labarik feto; programa radio; kartás
sira; no prémiu ba profesora feto.
Literasia: Programa literasia inklui formasaun literasia adultu nian no akonsellamentu ba labarik feto.
Kapasitasaun ba parseiru lokál sira: Formasaun inklui ofisiál sira husi Ministériu Edukasaun, monitor husi jardín infantíl no
profesór sira. Formasaun espesífiku inklui prepara rejistu eskolár.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 87
Elementu
Deskrisaun
Komparasaun Dezeñu avaliasaun envolve halo komparasaun ba labarik iha aldeia BRIGHT 132 (grupu partisipante) ho labarik iha vila
hanesan 161 ne’ebé hatama aplikasaun atu partisipa iha BRIGHT maibé la tama (Grupu komparasaun).
Peskiza ba uma kain: Halo peskiza pesoál ne’ebé inklui kestaun sira kona ba demografia uma kain nian, kona ba rezultadu
Metodolojia
edukasionál husi labarik sira (hanesan matríkula no asiduidade) no persepsun husi inan aman kona ba edukasaun. Amostra
alvu mak amostra la tuir regra husi uma kain 30 husi labarik iha tinan eskolár iha vila ida idak 293 ne’ebé aplika ba programa
BRIGHT — uma kain 8,790 ba total. Peskiza ne’e inklui teste sira iha matemátika no Fransés ne’ebé aplika ba labarik sira
tinan 5 to’o 12 ne’ebé hela iha uma kain, maski sira tama iha eskola ka lae. Total labarik 21,730 tuir teste. Taxa resposta mak
besik 97%.
Peskiza ba eskola: Peskiza eskola nian fo iha faze rua. Iha faze primeiru, informasaun kona ba karateristika eskola nian foti
husi ofisiál eskolár. Iha faze daruak, dadus asiduidade no matríkula foti ba labarik sira ne’ebé matríkula iha eskola (bazeia ba
relatóriu husi peskiza uma kain). Amostra alvu mak eskola primária tolu ne’ebé besik liu ba vila ne’ebé aplika ba programa
BRIGHT (iha km 10 nia laran) no simu labarik sira husi vila ne’e. Ida ne’e inklui eskola 360. Taxa resposta ba peskiza ne’e
mak 99%.
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Tékniku estatistika ne’ebé uza hodi kalkulo ba impaktu husi programa iha deskontinuidade regresaun, ne’ebé aproveita katak
vila 293 ne’ebé aplika ba programa hetan valor elejibilidade husi Ministériu Edukasaun husi Burkina Faso bazeia ba potensiál
hodi hadia rezultadu sira husi labarik feto.
Matrikula ba eskola: Efeitu pozitivu. Eskola BRIGHT sira hatudu melloria pontu persentuál 20 kona ba matríkula, bazeia ba
dadu husi peskiza uma kain no pontu persentuál 16 bazeia ba dadu eskola. Nune’e BRIGHT mak responsável hodi aumenta
taxa matríkula husi 35 to’o 55% (rezultadu husi uma kain) ka husi 31% to’o 47% (rezultadu iha eskola).
Tuir eskola: Efeitu pozitivu. Impaktu husi labarik iha eskola bainhira hala’o vizita mak pontu persentuál 16.
Rezultadu husi teste: Efeitu pozitivu. Impaktu husi rezultadu husi Fransés no Matemátika mak besik desvio padraun 0.4.
Aumentu ne’e boot liu duke intervensaun edukasaun seluk iha mundu dezenvolvimentu ne’ebé iha efeitu maizumenus entre
desviu padraun 0.1 no 0.3. Impaktu hanesan ne’e implika katak ba estudante ne’ebé hahú iha persentil 50 husi ami nia
amostra, karik nia tuir eskola BRIGHT entaun nia aumenta rezultadu to’o besik persentil 80.
Kustu
Labarik fetu versus labarik mane: Dala balu forte liu ba labarik feto. Impatu husi BRIGHT pozitivu ba labarik feto no labarik
mane. Kona ba matríkula, impatu ba labarik feto mak pontu persentuál 5 aas liu husi impatu ba labarik feto. Kona ba
rezultadu husi teste impatu ba feto no mane la iha diferensa estatistika.
La iha informasaun kona ba kustu tuir eskola.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 88
Elementu
Deskrisaun
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Formasaun inklui funsionáriu sira husi Ministériu Edukasaun no husi Jardin Infansia. Formasaun espesífiku inklui kona ba
hakerek fixa asiduidade.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 89
9. Kambodja: Programa Bolsa Projetu Apoiu Setor Edukasaun husi Kamboja (CSP)
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Filmer, D., & Schady, N. (2009). School Enrollment, Selection and Test Scores. Development Research Group. The World
Bank.
uza
Programa sira ne’ebé fo bolsa estudu ba estudante ki’ak iha efeitu iha matríkula eskola, iha asiduidade no rezultadu husi teste
Pergunta
sira?
Estudante na’in 3800. Iha eskola CSP boot ne’ebé iha matríkula totaál liu 200, estudante 50 ho valór ki’ik hetan bolsa estudu
ba klase 7, 8 no 9; iha eskola CSP ki’ik ne’ebé ho matríkula totál la to’o 200, estudante 30 ho valor ki’ik husi teste hetan bolsa
estudu.
Kamboja (país tomak)
Fatin
Intervensaun Fo bolsa estudu ba labarik ki’ak husi eskola pre sekundária. Governu hili uluk eskola pre-sekundária 100 iha rai tomak hodi
partisipa iha programa. Eskola ne’ebé bele tama husi CSP hili tamba servi area ki’ik, hanesan hatudu husi mapa ki’ak nian no
tamba sira hatudu nivel aas husi taxa la’ós matríkula iha eskola no abandonu hanesan dadus administrativu sira hatudu.
Eskola ‘’feeder’’ (eskola define nu’udar ‘’feeder’’ bainhira sei haruka estudante ba eskola sekundária iha tinan foin dadaun)
tau iha mapa ba eskola sekundária CSP nian. Iha eskola primária nia laran, estudante hotu iha klase 6 agrega tuir risku
abandonu, ho pezu ne’ebé hatudu karateristika individuál ne’ebé hatudu katak labarik la tama iha klase 7 bainhira hotu klase
6.
Komparasaun Komparasaun halo entre sé mak simu CSP no sé maka la simu.
Fonte tolu husi dadus —(i) rezultadu risku husik eskola, (ii) karateristika individuál ne’ebé kompensa rezultadu husi sé mak
Metodolojia
halo aplikasaun ba bolsa (26,537), no (iii) uma kain (3,225 hili la tuir regra no sira nia familia) no dadus bazeia ba eskola.
Estudu halo vizita ba eskola CSP 100 hodi haree asiduidade eskola nian. Sira halo mós teste matemátika no vokabuláriu hodi
komprende kona ba efeitu husi intervensaun husi rezultadu husi teste sira. Estratéjia identifikasaun bázika mak
deskontinuidade regresaun.
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Bolsa estudu CSP iha efeitu maka’as kona ba asiduidade, maizumenus ponto persentuál 20
Rezultadu
to’o 25.
prinsipál no
sasukat
Matríkula: Efeitu pozitivu. Labarik sira ne’ebé simu bolsa estudu iha probabilidade ne’ebé boot liu ho ponto persentuál 20
hodi halo matríkula duké karik programa la iha.
Partisipante
sira
Kustu
Rezultadu husi teste: La iha efeitu. Labarik sira ne’ebé simu bolsa estudu la hetan rezultadu ne’ebé di’ak liu kona ba
matemátika no vokabuláriu kompara ho sira ne’ebé iha grupu komparasaun bainhira liu fulan 18 husi bainhira programa hahu.
Iha eskola boot hotu, estudante 25 ne’ebé iha risku ki’ik atu husik eskola hetan bolsa estudu ida husi $60, no estudante 25
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 90
Elementu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Deskrisaun
ne’ebé iha rezultadu tuir mai hetan bolsa estudu husi $45; iha eskola ki’ik, númeru ne’ebé kompara mak estudante 15 ho bolsa
estudu husi $60, no 15 ho bolsa estudu husi $45.
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 91
10. Kolómbia: Programa Vale Eskolár PACES
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Angrist, J., Bettinger, E., Bloom, E., King, E., & Kremer, M. (2002). Vouchers for private schooling in Kolómbia: Evidence
from a randomized natural experiment. The American Economic Review, 92(5), 1535-1558.
uza
Se mak manán lotaria hetan progresu boot iha eskola, hetan rezultadu ne’ebé diak liu no iha probabilidade ki’ik liu atu
Pergunta
envolve iha serbisu ka kaben sedu?
Familia sira ne’ebé hela iha bairru urbanu ne’ebé klasifika nu’udar tama iha estatutu sosioekonómiku dalimak no daneen mak
Partisipante
bele partisipa iha lotaria, karik família iha labarik ida ne’ebé atu tama iha klase 6 no iha tinan 15 ka la to’o.
sira
Koko halo entrevista ho aplikante 3000 no hotu entrevista ho 1,618, no hetan taxa resposta 54%. Husi 1,618 ne’ebé halo husi
telefone, 830 simu xeke vauxer (51.3%); 807 mak mane (49.9%); no média tinan mak 12.6.
Kolómbia: Estudante sira hili husi grupu 3: grupu 1993 husi Jamundi, subúrbiu ida husi sidade Cali, no grupu 1995 no 1997
Fatin
husi sidade Bogotá.
Intervensaun Xeke vauxer: Programa de Ampliación de Cobertura de la Educación Secundaria (PACES), programa boot liu husi xeke
vauxer ne’ebé hala’o iha Kolómbia to’o agora, fo ba liu estudante 125.000. Xeke vauxer ne’ebé selu metade husi kustu husi
eskola sekundária privadu, desdeke estudante sira liu klase tinan tinan.
Komparasaun Komparasaun halo entre sé maka manán no sé maka lakon.
Dezeñu peskiza besik esperimentál uza hodi halo komparasaun entre rezultadu edukasionál no seluk husi se maka manán
Metodolojia
lotaria no se maka lakon. Rezultadu sira fo evidénsia kona ba efeitu husi programa hanesan metodolojia seluk ne’ebé hili
partisipante arbiru de’it.
Hela iha eskola: La iha efeitu. “Peskiza husi grupu aplikante tolu hatudu katak la iha diferensa signifikativa entre sé maka
Rezultadu
manán no lakon lotaria kona ba matríkula bainhira liu tinan tolu husi aplikasaun, ne’ebé estudante sira iha grupu husi sé maka
prinsipál no
manán no lakon mantein nafatin iha eskola. Maibé sé maka manán lotaria iha probabilidade aumenta pontu persentuál 15
sasukat
karik atu tama iha eskola privadu duké iha eskola publika.”
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Sé maka manán lotaria iha probabilidade menus pontu persentuál 5 to’o 6 hodi repete
fali klase. Labarik feto hetan impaktu boot liu labarik mane no estudu hetan katak la’os de’it sira nia nivel repetisaun hamenus
no mos sira hela kleur 0.14 tinan tan iha eskola.
Eskola hotu: Efeitu pozitivu. “…sé maka manán lotaria halo hotu adisionál tinan 0,1 iha eskola no probabilidade ho pontu
persentuál 10 duke sira ne’ebé lakon hodi kompleta klase 8, tamba sira ladún repetisaun ba klase.”
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 92
Elementu
Deskrisaun
Rezultadu husi teste sira: Efeitu pozitivu mínimu. “Sira fahe teste susesu ba subgrupu husi estudante sira. Rezultadu sira
hatudu katak, média sé maka manán lotaria iha desvio padraun 0.2 aas liu duke se mak lakon. Efeitu iha labarik feto maka
boot liu no auto-estima di’ak liu duké labarik mane.”
Rezultadu la’ós edukasionál: Efeitu pozitivu. “…programa vauxer iha impatu ba rezultadu la’ós edukasionál. Liu liu sé maka
manán lotaria ladún probabilidade katak kaben na’in ka hela hamutuk no servisu menus oras 1,2 iha semana ida (diferensa
boot liu ba labarik feto) Rezultadu rua ne’e sujere fokus boot liu ba sé maka manán lotaria.”
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Utilizasaun: Efeitu pozitivu. Sé maka manán lotaria iha pontu persentual 15 katak atu tuir eskola privadu. “…90% husi sira
nunka uza vauxer ka bolsa seluk no 24% husi sé maka lakon simu bolsa husi fonte seluk.” “Sé maka manán lotaria barak mak
tuir eskola privadu nafatin, pelumenus tinan balu, no hamenus sira nia kustu edukasional. Sé maka manán ne’ebé troka husi
eskola publika ba eskola privadu aumenta sira nia despeza tamba vauxer vale de’it metade husi kustu. Kustu husi sé maka
manán liu sira husi sé maka lakon maizumenus 70% husi valor ne’ebé sira simu vauxer. Liu liu resipiente sira iha insentivu
boot hodi foka ba vauxer ne’ebé bele renova de’it karik sira la iha repetisaun.”
$190 ba estudante ida; besik metade husi kustu husi eskola privada (1998). Governu selu liu $24 ba sé maka manán lotaria
duké kustu baibain karik sira iha eskola publika.
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 93
11. Kolómbia: Transferénsia Osan Kondisionál
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Barrera-Osorio, F., Bertrand, M., Linden, L., & Perez-Calle, F. (forthcoming). Improving the design of conditional transfer
programs: Evidence from a randomized experiment in Kolómbia. Applied Economic Journal: Applied Economics.
uza
Adaptasaun ba programa transferénsia osan kondisionál (CCT) hadi’a partisipasaun akadémika?
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Labarik total 13,433 tama iha estudu. Husi ne’e labarik na’in 7,984 simu transferénsia osan: 3,427 partisipa iha tratamentu
“báziku”; 3,424 iha tratamentu “poupansa”; no 1,133 iha tratamentu “tersiariu”. Ba tratamentu báziku no poupansa, estudante
hotu ne’ebé ahhotu pelumenus klase 5; ba tratamentu tersiáriu hotu hahotu pelumenus klase 8. Labarik hotu tenke matríkula
maibé seidauk graduasaun husi klase 11 no família husi labarik tenke klasifika iha kategoria rua husi kraik iha indise ki’ak
Kolómbia nian.
Kolómbia: Area husi San Cristobal no Suba, husi sidade Bogotá
Halo implementasaun ba intervensaun simultanea 3 ne’ebé inklui subsídiu edukasionál:
Tratamentu báziku: Transferénsia osan kondisionál fulan ida dala rua bazeia ba sira tuir eskola pelumenus 80% husi tempu.
Tratamentu poupansa: Transferénsia osan kondisionál fulan ida dala rua maibé fahe 66% husi fundus bazeia ba asiduidade ba
eskola no 33% restu bazeia ba matríkula fali iha eskola iha tinan oin mai.
Tratamentu tersiáriu: Transferénsia osan kondisionál fulan ida dala rua bainhira sira tuir eskola ho asiduidade ba 66% husi
fundus. Bainhira graduasaun estudante sira simu 33% adisionál no fo insentivu hodi graduasaun no matríkula ba instituisaun
edukasaun superiór.
Komparasaun Komparasaun halo entre grupu haat – grupu báziku, poupansa, tersiáriu no grupu kontrolu. Grupu kontrolu ba tratamentu
báziku/ poupansa mak estudante 4,056; grupu kontrolu ba tratamentu tersiáriu mak estudante nain 1,393.
Estudu halo rekrutamentu boot, no estudante na’in 13,433 tuir kriteria atu simu transferénsia osan; 7,984 atribui la tuir regra
Metodolojia
ba grupu tratamentu. Sira ne’ebé rejistu iha San Cristobal atribui la tuir regra entre grupu kontrolu, tratamentu báziku no
tratamentu poupansa. Tratamentu tersiáriu hetan avaliasaun ketak iha esperiénsia ida iha Suba, iha ne’ebé estudante sira
atribui la tuir regra ba tratamentu tersiáriu no grupu kontrolu.
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Modelu diferensa simples uza hodi halo komparasaun entre grupu oin oin husi amostra no la kontrola kovariánsia.
Bainhira haree ba prosesu tomak, tratamentu insentivu osan halo mudansa boot:
Tuir eskola: Efeitu pozitivu. Tratamentu báziku aumenta asiduidade pontu persentuál 3,3 no tratamentu poupansa aumenta
asiduidade husi pontu persentuál 2,9. Intervensaun rua ne’e efetivu duni no la iha evidénsia katak tratamentu poupansa la
efetivu hanesan tratamentu báziku kona ba aumenta asiduidade, maski pagamentu fulan fulan ladún aas. Iha esperiénsia
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 94
Elementu
Deskrisaun
tersiáriu, efeitu tratamentu reprezenta aumentu iha matríkula husi barak liu pontu persentuál 5.
Iha efeitu restu husi tratamentu, iha família no rede kolega. Ba família efeitu restu maka negativu ba labarik sira ne’ebé la’ós
iha programa. Ezemplu iha evidénsia husi asiduidade ki’ik liu no mos servisu iha liur ba labarik ne’ebé la iha tratamentu ho
maun alin ne’ebé iha tratamentu kompara ho labarik ne’ebé la iha tratamentu ho maun alin ne’ebé la iha tratamentu. Efeitu
forte liu ba labarik feto.
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Tratamentu báziku la iha efeitu kona ba matríkula fila fali; maski nune’e tratamentu
poupansa aumenta matríkula pontu persentuál 4. Tratamentu poupansa efetivu liu kona ba aumenta matríkula husi rendimentu
ki’ik no estudante sira ho taxa partisipasaun ki’ik. Tratamentu tersiáriu aumenta matríkula fali husi pontu persentuál 3.7. Ida
ne’e efetivu liu ho estudante sira ne’ebé ladún iha probabilida atu matríkula fali.
Matrikula fali iha instituisaun tersiária: Efeitu pozitivu. Tratamentu poupansa no tersiáriu aumenta taxa matríkula iha
instituisaun tersiária sira: tratamentu poupansa aumenta matríkula husi pontu persentuál 9.4 no tratamentu tersiáriu hatudu
katak efetivu liu no aumenta matríkula husi pontu persentuál 48.9.
Kustu
Hotu eskola: Efeitu pozitivu. Efeitu tratamentu médiu mak pontu persentuál 4.0.
Tratamentu báziku: Besik $15 fulan ida. Pagamentu halo fulan ida dala rua.
Tratamentu poupansa: Besik $10/fulan ne’ebé selu fulan ida dala rua, maibé 33% seluk mantein iha konta banku. Fundu
akumuladu sira fo ba família husi estudante sira bainhira sira prepara atu matríkula ba tinan oin mai.
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Tratamentu tersiáriu: Besik $10 ba asiduidade diak ne’ebé selu fulan fulan. Bainhira graduasaun hotu estudante sira hetan
direitu atu simu $300. (2005)
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 95
12. Honduras: Programa PRAF kona ba Transferénsia Osan Kondisionál no Pagamentu ba PTA
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé
uza
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Glewwe, P. & Olinto, P. (2004). Evaluating the Impact of Conditional Cash Transfers (CCT) on Schooling: An Experimental
Analysis of Honduras PRAF Program. Final Report submitted to USAID by the International Food Policy Research Institute.
Programa de Asignación Familiar (PRAF) ho programa transferénsia kondisionál ba osan hadi’a rezultadu edukasionál?
Labarik sira tinan 6-13 iha eskola primária
Honduras. 70 husi komunidade rural ne’ebé ki’ak liu iha rai laran.
Transferénsia osan ba família sira: Insentivu ba edukasaun husi parte prokura halo liu husi pagamentu osan ba família sira ba
labarik ida idak husi tinan 6-12 ne’ebé matríkula iha klase 1 to’o 4 no tuir eskola baibain. Máksimu labarik 3 husi família ida
bele tuir programa (ida ne’e aumenta ba pagamentu osan ne’ebé simu husi insentivu parte prokura ba intervensaun saude).
Hodi bele simu pagamentu ida, labarik tenke matríkula to’o Marsu hotu no tenke mantein asiduidade 85%.
Transferénsia osan ba Asosiasaun inan aman (PTAs): Intervensaun edukasaun husi parte prokura maka pagamentu ba PTA
(Asosiasaun inan aman) ne’ebé asosia ho eskola primária ida idak. Asosiasaun sira ne’e tenke hetan estatutu legál no prepara
planu sira, inklui orsamentu hodi hadi’a kualidade husi edukasaun ne’ebé sira nia eskola fo.
Transferénsia osan ba feto isin rua: Intervensaun husi parte prokura ba saude mak transferénsia osan ba feto isin rua no ba
inan husi labarik ne’ebé la to’o tinan 3. Vauxer fo de’it ba feto sira ne’ebé fulan fulan tama ba klínika.
Transferénsia osan ba ekipa saude primária: Intervensaun husi parte prokura ba saude maka transferénsia osan ba ekipa saude
primária, ne’ebé inklui membru sira husi komunidade no funsionáriu husi sentru saude lokál (enfermeiru no bainhira iha
médiku sira). Hodi simu transferénsia sira, ekipa ida idak simu planu ne’ebé iha tarefa espesífiku no orsamentu ne’ebé
espesífiku ekipamentu saida no ai-moruk saida mak tenke sosa ba sentru saúde.
Komparasaun Komparasaun hala’o iha grupu haat nia laran:
1. Intervensaun husi parte prokura (vila 20);
2. Intervensaun husi parte prokura no oferta (vila 20);
3. Intervensaun husi parte oferta (vila 10);
4. Grupu kontrolu ne’ebé la iha intervensaun (vila 20).
Vila 70 hetan atribuisaun la tuir regra ba grupu haat oin oin; grupu tolu primeiru simu intervensaun edukasaun no saude hotu.
Metodolojia
Dadus baze foti molok programa iha munisípiu iha grupu 1, 2, no 3. Peskiza akompañementu foti tinan rua kotuk ba. Husi
munisípiu ida idak, hili komunidade 8 arbiru de’it no husi kluster ida idak hili uma kain arbiru hodi foti dadus. Informasaun
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 96
Elementu
Deskrisaun
ne’ebé foti husi kluster ida idak inklui: a) komunidade iha eskola primária, ospitál públiku no transporte públiku; b) saláriu
loron loron ba servisu lokál kona ba agrikultura no husi agrikultura nia liur; c) disponibilidade husi servisu iha komunidade
nia liur; d) information kona ba situasaun lokál relasiona ho krime; no e) folin ba buat hahán no taxa saláriu loro loron.
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Kestionáriu sira mós fo ba eskola primáriu tolu ne’ebé hili la tuir regra iha munisipalidade ida idak, rekolla dadus ne’ebé tuir
mai: a) informasaun jerál kona ba eskola (loron hira mak loke, gru hira, etc.); b) karateristika husi profesór sira; c) apoiu
pedagójiku (livru, disionáriu, surat tahan etc.); no d) organizasaun eskola (PTA, asosiasaun profesór sira, etc.).
Matrikula iha Eskola: Efeitu pozitivu. Intervensaun husi parte prokura husi programa aumenta taxa matríkula ho pontu
persentuál 1-2.
Tuir eskola: Efeitu pozitivu. Intervensaun husi parte prokura husi programa aumenta asiduidade (kondisionál ba matrikula)
maizumenus loron 0,8 kada fulan.
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Intervensaun husi parte prokura husi programa hamenus taxa abandonu husi pontu persentuál
2-3.
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Intervensaun husi parte prokura husi programa aumenta taxa susesu anuál no tama ba
klase tuir malu husi pontu persentuál 2-4.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Rezultadu la’ós edukasionál: La iha efeitu. La iha efeitu kona ba partisipasaun labarik iha serbisu. Liu ta Intervensaun husi
parte prokura husi programa la iha efeitu ba rezultadu sira.
Transferénsia osan edukasaun mak $5 ba estudante ida ba fulan ida. Familia ida idak simu subsídiu ba másimu labarik na’in
3. PTA bele simu $1.600 to’o $23.000; média, PTA sira simu $4.000 ba tinan ida. Vauxer saude ida idak ho valór besik $4;
família ida idak bele simu to’o 3 ba fulan ida. Ekipa saude ida idak simu, média $6.000 ba tinan ida; maibé valór varia husi
$3.000 to’o $15.000, depende ba populasaun ne’ebé uza sentru saude. (2000)
Efeitu husi parte prokura tamba intervensaun la implementa loloos. Maski profesór sira simu formasaun iha komunidade balu
ho intervensaun ne’e, fundu sira atu fo ba komunidade sira ne’e hodi hadi’a sira nia eskola ne’ebé la fo duni tamba problema
legál kona ba posibilidade atu fo fundu sira ne’e.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 97
13. India: Asisténsia Hanorin ka Aprendizajen ho Apoiu husi Komputadór
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Banerjee, A., Cole, S., Duflo, E., & Linden, L. (2007). Remedying education: Evidence from two randomized experiments in
India. Quarterly Journal of Economics, 122(3), 1235-1264.
uza
Akompañamentu intensive no programa apoiu husi komputadór aumenta susesu husi estudante sira no hamenus taxa husik
Pergunta
eskola?
Estudante na’in 14,972 iha eskola 165 partispa iha estudu husi estudu estra iha 2001 (tinan ne’ebé tuir kriteria metodolojia ba
Partisipante
inkluzaun nu’udar programa efetivu); estudante 5,945 iha eskola 111 partisipa iha aprendizajen apoiu husi komputador iha
sira
2002 no 2003 (rua tuir kriteria metodolojia).
India: Programa edukasaun estra (Programa Balsakhi) hala’o iha area ki’ak sira husi Mumbai no Vadodara iha oeste husi
Fatin
India. Programa aprendizajen apoiu ho komputadór hala’o de’it iha Vadodara.
Intervensaun Edukasaun estra: Programa edukasaun estra uza labarik feto husi komunidade nu’udar profesór asistente. Sira hanorin
abilidade báziku ba labarik sira ne’ebé tama iha klase 3 no 4 molok atu hatene di’ak literasia no numerasia. Labarik sira sai
husi sala atu hamutuk ho tutor sira iha oras 2 nia laran husi oras 4 husi loron eskolár.
Apredizajen apoiu ho komputadór: Intervensaun daruak ne’e fokus ba matemátika. Labarik sira iha klase 4 iha oras 2 (ida iha
oras eskola no ida seluk molok ka depois eskola hotu) husi tempu komputadór semana ida idak, no iha tempu ne’e sira
halimar jogu ne’ebé involve rezolusaun ba problema matemátika ne’ebé nivel difikuldade korresponde ba abilidade labarik
nian. Profesór ida iha sala maibé la hanorin estudante.
Komparasaun Eskola 24 ne’ebé la’ós iha programa iha Vadodara uza hanesan kontrolu (La refere labarik hira).
Eskola sira iha grupu intervensaun atribui la tuir regra ba tratamentu ida. Eskola balu iha profesór asistente iha klase 3; seluk
Metodolojia
iha profesór asistente iha klase 4.
Tuir eskola: La iha efeitu. Intervensaun hotu la aumenta asiduidade.
Rezultadu
prinsipál no
Hela iha eskola: La iha efeitu. Intervensaun hotu la iha efeitu iha taxa husik eskola.
sasukat
Valór ne’ebé hetan iha ezame: Efeitu pozitivu. Programa edukasaun estra aumenta rezultadu husi teste husi desviu padraun
0.14 iha tinan primeiru; ida ne’e mai husi aumentu husi estudante sira ne’ebé atrazadu liu. Programa aprendizajen apoiu ho
komputadór aumenta rezultadu husi matemátika husi desviu padraun 0.35 iha tinan primeiru no desviu padraun 0.47 iha tinan
daruak.
Efisiénsia ba osan: Edukasaun estra iha relasaun kustu ne’ebé efetivu liu haree ba kustu tuir porsentu hadia iha unidade desviu
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 98
Elementu
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Deskrisaun
padraun, autór sira hetan konkluzaun katak atu kontratu profesór asistente mak buat ne’ebé ladun karu husi programa rua. No
mos efetivu liu duke kontratu profesór tan ho saláriu aas liu.
Profesór asistente manán $10-15/fulan no Kustu $2,25/estudante/ tinan. Programa komputadór kustu $15,18/estudante/ tinan.
(2004 dollars)
Profesór asistente simu formasaun semana rua bainhira tinan hahun no formasaun tan tuir nesesidade. Profesór sira ne’ebé
servisu ho programa aprendizajen apoiu ho komputadór simu loron lima husi formasaun komputadór molok sira hahú iha sala
informátika. Profesór sira iha eskola kontrolu la simu formasaun.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 99
14. India: Monitorizasaun ba Asiduidade husi Profesór no Utilizasaun ba Insentivu Finanseiru
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Duflo, E., Hanna, R. &. Ryan, S. (2010). Incentives work: Getting teachers to come to school. MIT mimeo.
http://econ-www.mit.edu/files/5995
uza
Monitorizasaun no insentivu fiskál hamenus falta husi profesór sira no aumenta aprendizajen husi labarik sira ka lae?
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Eskola rural komunitária 113 atribui la tuir regra: 57 nu’udar eskola tratamentu no 56 nu’udar kontrolu.
Rajasthan, India. Udaipur ladún iha ema barak no iha difikuldade asesu iha área Rajasthan. Eskola komunitária 57 ne’ebé
inklui iha amostra loke oras neen iha loron ida no iha estudante 20. Estudante sira hotu aprende iha klase ida ho profesór ida,
ne’ebé rekruta husi komunidade lokál no iha média edukasaun to’o klase 10. Bainhira profesór la iha, eskola taka.
Asiduidade husi profesór: Tamba lokalizasaun dook husi eskola komunitária, susar hodi halo monitorizasaun regular no
profesór sira falta beibeik. ONG lokál ne’ebé haree ba eskola sira fo mákina fotu ba profesór 57 iha grupu tratamentu,
hamutuk ho instrusaun kona ba estudante ida tenke hasai foto loron loron dadersan no lokraik. Mákina foto iha protesaun ba
referénsia loron no oras hodi labele book no ida ne’e fo dalan hodi foti informasaun loloos kona ba asiduidade ne’ebé bele uza
hodi kalkula saláriu profesór nian. Profesór ida idak simu osan tuir funsaun la’ós linear husi númeru husi loron eskola ne’ebé
sira tama duni, no konsidera loron eskola válidu loron ne’ebé oras foto dadersan no oras foto lokraik sai ho oras diferensa oras
5 no iha pelumenus labarik ualu.
Salariu varia husi R 500 to’o R 1.300 (ka $11,50 to’o $29,50). Profesór sira simu R. 500 karik sira tama la to’o loron 10 iha
fulan ida, no R. 50 ba loron adisionál ida idak (to’o másimu loron 25 ka 26, depende ba fulan).
Komparasaun Komparasaun halo ho eskola rural 56. Iha eskola komparasaun ne’e, profesór sira simu taxa fiksa ba fulan ida (R. 1000). Sira
hatene beibeik katak sira nia prezensa hanesan rekizitu husi sira nia servisu karik sira falta beibeik sira bele lakon servisu.
Metodolojia
Foti dadus kona ba asiduidade husi fonte rua. Primeiru, dadus kona ba asiduidade profesór foti liu husi vizita la fo hatene ba
eskola hotu pelumenus fulan ida dala ida. Daruak foto hanesan testemuña ba eskola tratamentu. Liu husi komparasaun ba taxa
falta ne’ebé simu husi verifikasaun la tuir regra husi eskola tipu rua, estudu determina efeitu husi programa iha absentizmu.
Ba eskola ne’ebé loke bainhira hala’o vizita, enumeradór hakerek labarik hira mak tur iha aula, karik hakerek buatruma iha
kuadru, ka nu’usá profesór koalia ho labarik. Enumeradór halo mós xamada no haree nusa labarik sira ne’ebé la iha sei iha
eskola seluk ka husik eskola duni no halo atualizasaun ba lista hodi inklui labarik foun.
Hodi define karik aprendizajen labarik nia aumenta hanesan rezultadu husi programa, teste molok ezame no depois ezame
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 100
Elementu
Deskrisaun
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
kompeténsia fahe ba labarik hotu. Sira ne’ebé bele hakerek simu ezame hakerek; sira ne’ebé la hatene hakerek halo ezame
koalia. Ezame koalia halo teste ba abilidade matemátika simples (sura, soma, divizaun) no vokabuláriu Hindi báziku, teste
hakerek haree ba kompeténsia sira ne’e no mos abilidade matemátika kompleksu liu (soma ho númeru rua no subtrasaun,
multiplikasaun no divizaun), abilidade atu halo fraze no komprensaun lee. Ezame hakerek halo teste ba abilidade husi labarik
hodi hakerek no abilidade hodi haree ba materiál ne’ebé obriga ba nivel kompeténsia aas liu kompara ho ezame koalia.
Hela iha eskola: La iha efeitu signifikativu. Estudu hetan katak asiduidade loron loron atu hanesan iha situasaun ne’ebé
profesór sira tama no iha situasaun profesór sira falta beibeik. Hanesan taxa abandonu ki’ik uitoan ba eskola tratamentu maibé
la iha signifikadu tuir estatistika.
Rezultadu husi teste: Efeitu pozitivu. Rezultadu husi labarik iha lian no matemátika liu desviu padraun iha 0,17.
Eskola hotu: Efeitu pozitivu. 26% husi estudante sira iha eskola tratamentu halo graduasaun husi eskola governu, kompara ho
16% iha eskola komparasaun. Pontu persentuál 10 ne’e implika aumentu 62% iha taxa graduasaun no iha signifikánsia.
Absentizmu husi profesór: Efeitu pozitivu. Bainhira liu fulan 30 ne’ebé haree ba asiduidade, profesór sira iha eskola
intervensaun iha taxa absentizmu 21%, kompara ho 44% iha nivel baze no 42% iha eskola komparasaun.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Tempu hanorin: Efeitu pozitivu. Labarik iha eskola tratamentu simu loron hanorin aumenta pontu persentuál 9 (ka 30%)
kompara ho sira iha eskola komparasaun.
Besik. $23 ba profesór ida iha fulan ida. (2003)
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 101
15. Jamaika: Programa PATH husi Transferénsia Osan Kondisionál
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Levy D. & Ohls, J. (2007). Evaluation of Jamaika’s PATH Program. Final Report. Mathematica Policy Research, Inc.
uza
(1) Saida mak impaktu husi Programme of Advancement Through Health and Education (PATH) (Programa Avansu liu husi
Pergunta
Saude no Edukasaun) iha matrikula eskolár?
(2) Saida mak impaktu husi programa iha rezultadu husi teste?
(3) Iha impaktu oin seluk ba labarik feto no labarik mane?
Labarik ki’ik husi foin moris to’o tinan 17
Partisipante
sira
Jamaika.
Fatin
Intervensaun Subsidiu apoiu ba labarik fo apoiu saude no edukasaun ba labarik ki’ik to’o tinan 17. Labarik simu subsídiu saude husi tinan 6
(ne’ebé la matríkula iha eskola) kondisionál ba sira nia vizita ba klíniku saude kada fulan rua iha tinan primeiru no dala rua ba
oin. Labarik sira tinan 6 to’o tinan 17 simu subsídiu edukasaun kondisionál ba asiduidade regular ba eskola (pelumenus loron
eskola 85%).
Subsidiu apoiu sosiál fo mos ba adultu ne’ebé presiza maibé ida ne’e la ko’alia iha ne’e.
Komparasaun Komparasaun halo entre amostra husi uma kain 2.500 ne’ebé bele simu PATH (grupu partisipante) ho grupu seluk husi uma
kain ne’ebé atu hanesan grupu partisipante maibé labele simu PATH (grupu komparasaun).
Dadu sira ba avaliasaun hetan liu husi:
Metodolojia
1. Entrevista kualitativa hala’o ho funsionáriu sira husi programa PATH, no mos funsionáriu sira husi eskola no
fasilidade saude ne’ebé servi kliente PATH no funsionáriu sira husi korreiu,
2. Diskusaun grupu ho foko hala’o ho kliente PATH kona ba esperiénsia iha programa,
3. Foti dadus husi sistema jestaun informasaun ne’ebé uza hodi opera programa, no
4. Peskiza uma kain hala’o iha momentu oin oin, inklui peskiza nivel baze husi partisipante no uma kain husi grupu
komparasaun no estudu akompañamentu husi uma kain sira ne’e no grupu partisipante simu benefísiu oin oin.
Avaliasaun estrutura tuir dezeñu kuazi-esperimentál ne’ebé uza dadus husi estudu uma kain hodi define karik PATH to’o ba
populasaun alvu no aumenta kapitál umanu husi uma kain ki’ak hanesan sukat husi asiduidade eskola no servisu saude.
Avaliasaun inklui mos analize kualitativa bazeia ba grupu foku no entrevista ezekutivu hodi avalia nusa implementasaun ba
programa.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 102
Elementu
Deskrisaun
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Tuir eskola: Efeitu pozitivu. Análize regresaun múltipla hatudu katak PATH aumenta asiduidade eskolár maizumenus loron
0.5 iha fulan ida. Aumentu estimadu besik 3% liu nivel baze no iha signifikánsia estatistika.
Progresu iha eskola: La iha efeitu. La iha evidénsia katak PATH afeta rezultadu longu prazu hanesan klase ka progresu ba
klase.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Rezultadu la’ós edukasionál: Efeitu pozitivu. PATH hetan susesu hodi hasoru objetivu hodi aumenta utilizasaun husi kuidadu
saude preventive ba labarik iha família PATH. Rezultadu sira sujere kataka vizita kuidadu saude ba labarik tinan 0-6 aumenta
besik 38% hanesan rezultadu husi programa.
Benefisiu mensal ba labarik ida ne’ebé simu subsídiu saude ka edukasaun mak besik $6,50. (2005)
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 103
16. Kénia: Selu Uniforme Eskolár
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé
uza
Pergunta
Partisipante
sira
Duflo, E., Dupas, P., Kremer, M., & Sinei, S. (2006). Education and HIV/AIDS prevention: Evidence from a randomized
evaluation in Western Kenya. World Bank Policy Research Working Paper 4024.
Intervensaun sira kona ba edukasaun no prevensaun HIV/AIDS hamenus isin rua ka lae?
Estudante na’in 70.000 ne’ebé tama iha klase 5 to’o 8 iha eskola primária 328; eskola 246 simu forma tratamentu ida husi
lima ne’ebé iha.” Estudu ne’e involve mos profesór primáriu 3.000 iha eskola tratamentu balo husi ne’ebé 445 partisipa iha
formasaun kona ba HIV.
Kénia. Distritu rural rua, Bungoma no Butere-Mumias iha parte oeste husi país.
Formasaun ba profesór: Unidade Kontrolu SIDA husi Ministériu Edukasaun fo formasaun ba profesór sira kona ba tópiku oin
oin inklui faktu báziku kona ba HIV/AIDS, demonstrasaun prezervativu, informasaun kona ba akonsellamentu voluntáriu no
halo teste no metodolojia edukasaun SIDA nian. Partisipante sira haree materiál sira husi Manuál Fasilitador HIV/AIDS,
aprende nusa mak koalia kona ba HIV/AIDS iha sala laran bainhira diskute tópiku seluk, no nu’usá maka foka aula ba
atividade HIV/AIDS no prepara planu aula nia ho supervizaun husi fasilitadór. Bainhira formasaun hotu profesór sira tenke
prepara planu asaun ba edukasaun HIV/AIDS iha sira nia eskola inklui mós nusa sira hamutuk ho profesór seluk iha eskola no
integra HIV/AIDS iha oráriu. Profesór sira fo atividade bazeia iha sala no mos halo klube saude hodi evita HIV liu husi
aprendizajen ativu hanesan drama.
Fatin
Intervensaun
Aumenta konxiénsia: Eskola metade ne’ebé simu reforsu formasaun ba profesór sira organiza debate ida iha 2005. Estudante
hotu iha klase 7 no 8 atu partisipa iha debate. Tema husi debate mak: “Labarik husi eskola tenke aprende nusa uza
prezervativu.” Debate haktuir ho konkursu hakerek. Kestaun mak: “Ko’alia kona ba nu’usá ita bele proteje ita-nia an rasik
husi infesaun HIV agora na iha tinan tuir mai.” Estudante sira simu mos informasaun kona ba prevalénsia HIV tuir tinan no
seksu.
Uniforme eskolár: Atu hamenus kustu husi eskola, ONG lokál ida fahe uniforme foun ba estudante ida idak ne’ebé matríkula
iha klase 6 (tinan médiu 14). Sira fahe maizumenus uniforme 10,000. Labarik sira ne’ebé matríkula nafatin iha tinan daruak
mak simu uniforme eskolár tan.
Komparasaun Eskola simu ne’ebé simu intervensaun kompara ho eskola 82 ne’ebé la simu intervensaun. Liu liu eskola 41 simu formasaun
ba profesór de’it, 42 simu formasaun ba profesór no debate kona ba prezervativu, 83 simu uniforme eskolár, 40 simu
formasaun profesór no uniforme eskolár, no eskola 40 simu intervensaun tolu hotu.
Formasaun ba profesór halo bainhira halo estratifikasaun ba divizaun jeográfika husi eskola, dezempeñu médiu iha ezame
Metodolojia
2001 iha eskola kona ba Sertifikadu Edukasaun Primária husi Kénia, no rásiu jéneru entre estudante sira husi primária. Kona
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 104
Elementu
Deskrisaun
ba uniforme eskola halo estratifikasaun tuir eskola simu formasaun ka lae kona ba edukasaun HIV no liu husi lokalizasaun
jeográfika, susesu eskolár no rasiu jéneru. Hodi hetan dadus kona ba matríkula eskolár no asiduidade, Ofisiál sira husi ONG
hale vizita 6 ba eskola, no nia kondús xamada uza lista estudante ne’ebé matríkula iha nivel baze, no husu kona ba iha ne’ebé
estudante ne’ebé iha.
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Kuadru regresaun simples uza hodi halo estimativa ba efeitu.
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Selu uniforme eskolár ajuda estudante sira hodi hela kleur iha eskola. Hamenus taxa husik
eskola, hamenus taxa kaben sedu, no taxa isin-rua ne’ebé ki’ik. Labarik feto iha eskola ne’ebé fahe uniforme iha
probabilidade menus pontu persentuál 2.5 atu abandonu, ne’ebé korresponde ba hamenus 15%. Ba labarik mane iha mos
diminuisaun 15%.
Rezultadu la’ós edukasionál: Efeitu mistu. Bainhira liu tinan rua, programa formasaun ba profesór iha impaktu uitoan de’it
kona ba koñesimentu husi estudante sira no husi atividade seksuál no utilizasaun ba prezervativu no kona ba isin-rua. Maski
nune’e formasaun ba profesór sira aumenta toleránsia husi estudante sira ba ema ho HIV/AIDS, no labarik feto ne’ebé tuir
programa iha probabilidade boot atu kaben ho labarik nia aman. Impaktu total kona ba espozisaun ba risku HIV ladún klaru.
Formasaun ba profesór sira no akompañamentu iha kustu $550 ba eskola ida.La iha kustu kona ba debate prezervativu. Kustu
ba farda eskolár mak besik $6 ba estudante ida. (2003)
Iha formasaun ba profesór kona ba kurríkulu HIV/AIDS.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 105
17. Kénia: Desparazitasaun
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé
uza
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Miguel, E. & Kremer, M. (2004). Worms: Identifying impacts on education and health in the presence of treatment
externalities. Econometrica, 72(1), 159-217.
Desparazitasaun hadi’a partisipasaun no rezultadu akadémiku sira?
Labarik 30,000 ho tinan 6-18 husi eskola primária rurál 75 rural.
Kénia. Àrea husi Busia Sul mak parte ne’ebé ki’ak ho ema barak iha rejiaun to’os ho taxa infesaun ne’ebé aas liu.
Aimoruk ba labarik: Tuir rekomendasaun husi Organizasaun Mundiál Saude, eskola sira ho prevalénsia geohelminth
(lombriga) liu 50% hetan tratamentu ho albendazole kada fulan neen, no eskola sira ho prevalénsia moras eskitosomoze liu
30% hetan tratamentu tinan tinan ho praziquantel. Eskola tratamentu hotu sai husi geohelminth iha 1998 no 1999. Tratamentu
6 husi 25 sai husi eskitosomoze iha 1998 no eskola tratamentu 16 husi 50 sai iha 1999. Tuir prátiku padraun, protokolu
médiku la buka atu tratamentu ba labarik feto tinan 13 no liu tamba preokupasaun kona-ba efeitu ai-moruk ba bebé karik sira
isin-rua ona.
Edukasaun ba prevensaun parazitas: Eskola tratamentu simu edukasaun kona ba prevensaun liu husi enkontru kona ba saude
publika, kartás no formasaun husi profesór sira. Edukasaun saúde foka ba importánsia fase liman hodi labele han ular tipu
roundworm no whipworm, uza sapatu hodi evita infesaun no labele nani iha bee-mota hodi sees an husi eskitosomoze.
Komparasaun Komparasaun hala’o entre grupu 3 husi eskola 25: Grupu 1 simu tratamentu iha 1998 no 1999, Grupu 2 iha 1999, no Grupu 3
iha 2001. Nune’e, iha 1998, eskola husi Grupu 1 maka grupu tratamentu no Grupu 2 no 3 mak iha komparasaun; iha 1999,
eskola sira husi Grupu 1 no 2 maka “tratamentu” no Grupu 3 maka “Komparasaun.”
Eskola fahe uluk husi unidade administrativa (zona) no ba sira nia envolvimentu iha programa asisténsia la’ós governamentál
Metodolojia
no lista tuir alfabetu no eskola datoluk atribui ba grupu projetu ida.
Kestionáriu ba estudante no ba eskola fahe iha 1998 no iha 1999. Molok tratamentu, grupu sira atu hanesan iha karateristika
demográfika, nutrisionál no sosio ekonómiku maski atribuisaun la tuir regra – ne’ebé produs grupu ho karateristika ne’ebé
hanesan – estudante sira husi grupu 1 atu pior liu duke estudante sira husi Grupu 2 no 3 iha dimensaun balu ne’ebé kria
inklinasaun atu hetan efeitu signifikativu. La iha diferensa estatiska signifikante tuir Grupu 1, 2 no 3 iha matríkula, distánsia
ba Bee-lihun Vitoria, saneamentu ba eskola, todan kompara ba idade estudante nian, sasán 10 iha uma laran, malaria,
densidade husi estudante husi eskola primária seluk ho distancia entre km 3 to’o km 6. Taxa infesaun lombriga iha zona
jeográfika mos atu hanesan iha grupu 3. Taxa asiduidade eskola nian ladún iha diferensa iha 1998 molok fó ai-moruk ba
dahuluk, maski informasaun kona ba asiduidade baze mai husi rejistu eskolár, ne’ebé la konsidera katak loloos.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 106
Elementu
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Deskrisaun
Tratamentu desparazitasaun hili alvu la tuir regra ba eskola fo dala hodi preve efeitu husi programa liu husi komparasaun ho
tratamentu no eskola komparasaun, maski iha prezensa husi parte esterna husi eskola. Estudu preve esternalidade tuir eskola
liu husi aproveita variasaun husi densidade lokál husi eskola tratamentu. Maski hili arbiru, ida ne’e fo dalan ba halo
esperiénsia identifika efeitu total no esternalidade, estudu refere ba métodu la’ós esperimentál hodi fahe efeitu husi eskola
ne’ebé hetan tratamentu ba efeitu diretu.
Tuir eskola: Efeitu pozitivu. Sira ne’ebé hola parte iha eskola ne’ebé hala’o intervensaun manán kompara ho sira husi eskola
kontrolu iha tinan tomak ba pontu persentuál 5,1, no reduz absentismu total pelumenus 25% liu liu ba labarik ki’ik liu. Efeitu
boot liu ba labarik ki’ik bele tama iha taxa aas husi infesaun. Iha mos efeitu boot kona ba redús absentizmu ba labarik mane
no ba labarik feto, ne’ebé karik tamba partisipasaun husi sira nia alin ne’ebé fo dalan hodi sira tama ba eskola.
Rezultadu husi teste: La iha efeitu. La iha evidénsia katak desparazitasaun aumenta rezultadu husi teste sira.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Rezultadu la’ós edukasionál: Efeitu pozitivu. Bainhira tratamentu hotu, taxa infesaus sai ki’ik liu. Taxa infesaun bainhira
tinan 1 hotu mak 27% iha Grupu 1 (Intervensaun) no 52% iha Grupu 2 (Komparasaun). Rezultadu seluk kona ba saude
(moras, anemia) diak liu iha grupu tratamentu.
Kustu tratamentu ba tinan ida $3.50. (dólar husi tinan 1999)
Profesór sira husi eskola tratamentu simu formasaun kona ba prevensaun ba parazita sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 107
18. Kénia: Programa Bolsa Labarik Feto nian
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Kremer, M., Miguel, E., Thornton, R. (2011). Incentives to Learn: A Merit Based Girls’ Scholarship Program in Kenya
uza
Programa bolsa estudu bazeia ba méritu aumenta asiduidade husi profesór no estudante sira?
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Labarik feto husi klase 6 husi eskola primária 69.
Distritu Busia no Teso, Kénia. Labarik feto iha fatin ne’e hetan marjinalizasaun sosiál no la iha kbiit polítiku. Sira sai hanesan
feto klosan iha sosiedade ne’ebé mane boot mak iha autoridade husi grupu étniku Luhya no Teso. Maizumenus 85% husi
labarik husi eskola primária iha Kénia Oeste tama iha eskola maibé 33% de’it husi estudante ne’ebé hahotu eskola primária.
Taxa husik eskola aas liu ba labarik feto; iha 2001 taxa husik eskola klase 6 mak 10% ba labarik feto no 7% ba labarik mane.
Programa Bolsa ba Labarik Feto (GSP) dezenvolve de’it husi International Child Support (ICS) Africa. Programa bolsa fo
prémiu ba klase 6 iha eskola tratamentu ne’ebé dezempeñu husi sira nia ezame halo sira tama iha 15% husi leten.
Komparasaun Komparasaun hala’o entre eskola primária 34 (estudante 1640) ne’ebé simu bolsa ho eskola 35 (estudante 1652) ne’ebé la
simu bolsa. Tratamentu GSP no eskola kontrolu iha Busia hanesan kona ba karateristika ne’ebé ita bele haree no ida ne’e
hatudu katak uza hili la tuir regra fo dalan atu iha grupu ne’ebé atu hanesan.
Hili la tuir regra ba eskola tratamentu no kontrolu hala’o tuir programa komputadór ne’ebé halo sai númeru, bainhira fahe
Metodolojia
uluk liu tuir divizaun administrativa no partisipasaun iha programa ONG nian. Husi eskola 127, 64 mak konvida atu partisipa
iha programa. Hodi haree ba persisténsia husi gañu akadémiku no impatu longu prazu husi programa, estudu akompañamentu
hala’o bainhira liu tinan 4 ka 5 husi kompetisaun GSP. Amostra análise final ho dadu husi estudu peskiza, rezultadu teste
2001 no 2002 no estudu akompañamentu inklui feto 1385, ho ekilibriu entre eskola tratamentu no kontrolu.
Tuir eskola: Efeitu pozitivu. Impatu husi programa iha partisipasaun eskolár besik 0 ba labarik feto iha amostra husi Busia no
Rezultadu
Teso, impaktu iha Busia pozitivu iha pontu persentuál 3.2. Ida ne’e korresponde ba redusaun 25% iha absentismu eskola nian.
prinsipál no
sasukat
Asiduidade profesór: Efeitu pozitivu. Programa iha impatu boot iha asiduidade profesór nian; iha amostra husi Busia no Teso
hetan aumentu pontu persentuál 4.8. Bainhira haree de’it ba profesór sira husi klase 6 hetan aumentu persentajen 7.6 kona ba
asiduidade.
Efeitu husi rezultadu husi teste: Efeitu pozitivu. Programa hetan rezultadu teste husi desviu padraun 0.19 ba labarik ne’ebé
tama iha eskola ne’ebé bele simu bolsa estudu. Efeitu sira ne’e mak forte liu ba estudante sira iha Busia, iha ne’ebé programa
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 108
Elementu
Deskrisaun
aumenta nia rezultadu husi desviu padraun 0,27. La hetan efeitu iha Teso. Feto sira husi Busia ne’ebé iha posibilidade ki’ik
atu manán mós hetan rezultadu pozitivu ba valór ezame, no ida ne’e sujere karik iha esternalidade kona ba aprendizajen.
Efeitu médiu husi programa ba labarik ki’ik korresponde ba valór 0,2 kona ba aprendizajen edukasaun primária no gañu ne’e
kontinua nafatin tinan ida bainhira kompetisaun hotu. Iha mós evidénsia husi fatór esternu pozitiva ba programa iha klase
tomak; labarik mane (ne’ebé bele simu prémiu) hetan aumentu ba rezultadu husi média desviu padraun 0.08.
Rezultadu la’ós edukasionál: Efeitu pozitivu. Evidénsia husi entrevista ba profesór sira sujere monitorizasaun inan aman
ne’ebé hala’o iha Busia nu’udar rezultadu husi programa.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Prémiu inklui subsídiu husi 500 KSh ($ 6,40 iha momentu ne’ebá) ne’ebé selu na eskola husi labarik feto hodi selu kustu
eskola nian, no subsídiu osan 1000 KSh (US$ 12m80) ne’ebé selu ba família husi labarik feto hodi selu ba despreza eskolár
seluk iha tinan ida idak husi tinan rua ne’ebé tuir kompetisaun ne’ebé ba tinan rua ikus husi eskola primaria. Nune’e, prémiu
total ho valór US$38 ba tinan rua.
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 109
19. Kénia: Insentivu ba profesór
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Glewwe, P., Ilias N., & Kremer, M. (2003). Teacher Incentives. Abdul Latif Jameel Poverty Action Lab. Paper No. 11
uza
Saida mak efeitu husi programa insentivu ba profesór ba rezultadu aprendizajen husi estudante no komportamentu husi
Pergunta
profesór sira?
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Eskola primária 50 (klase 4 to’o 8)
Distritu husi Busia no Teso iha Kenya
Programa fo ba eskola oportunidade atu fo hadia ba profesór sira karik estudante sira hetan rezultadu di’ak. Ida ne’e fo prémiu
ba profesór sira iha klase 4 to’o 8 bazeia ba dezempeñu husi eskola iha ezame tinan tinan. Profesór hotu ne’ebé hanorin klase
sira ne’e bele aplikasaun ba prémiu. Profesór sira husi klase 1 to’o 4 la tama iha kompetisaun tamba la iha ezame ba klase sira
ne’e. Sira simu lampu nu’udar prémiu karik sira tama ka la tama ba eskola ne’ebé manán. Premiu fo tuir kategoria rua:
“Eskola ne’ebé ho rezultadu diak liu” no “Eskola ne’ebé hadia barak liu”. Totál prému sira fo ba eskola 24 husi eskola 50.
Tamba Busia no Teso iha ezame distritu ketak, prémiu fo mós ketak tuir proporsaun husi númeru husi eskola iha distritu.
Hodi taka dalan ba eskola sira hodi haruka estudante sira halo repetisaun, husik eskola ka la tuir ezame, estudante sira ne’ebé
la tuir ezame hetan rezultadu ki’ik. Nunee mos hodi takan dalan ba estudante sira hodi rekruta estudante sira ne’ebé diak atu
la tuir ezame, estudante sira ne’ebé tama iha fevereiru 1998 mak bele tama hodi kalkula valor husi eskola.
Komparasaun Komparasaun hala’o entre eskola 50 ne’ebé simu intervensaun no eskola 50 ne’ebé ladún.
Husi eskola 100 ne’ebé Ministériu Edukasaun define katak presiza duni asisténsia, 50 hili ba tratamentu no 50 hili ba grupu
Metodolojia
komparasaun.
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Dadu sira foti kona ba tipu oin oin husi esforsu profesór nian – asiduidade, Traballu eskola halo iha uma, tékniku pedagójika
no iha sesaun estra hodi prepara ba ezame – no mos dadus kona ba rezultadu husi estudante bainhira programa hotu.
Programa hala’o iha tinan rua nia laran hahú iha 1998 ho rezultadu husi 1996 ne’ebé uza hodi haree se hadia situasaun ka lae.
Tuir eskola: La iha efeitu. Taxa husik eskola ladun ki’ik liu iha eskola husi programa, maibé kondisionál ba matríkula iha
eskola, estudante sira iha probabilidade boot liu hodi uza ezame liga ho insentivu.
Repetisaun: La iha efeitu. Taxa repetisaun ki’ik liu iha eskola ne’ebé simu insentivu.
Rezultadu husi teste: Efeitu pozitivu. Estudante sira iha eskola ne’ebé iha programa insentivu ba profesór iha probabilidade
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 110
Elementu
Deskrisaun
boot liu hodi tuir ezame no iha rezultadu aas liu iha longu prazu.
Asiduidade husi profesór: La iha efeitu. Profesór sira iha eskola ne’ebé tuir programa la iha taxa asiduidade boot liu ka taxa
traballu atu halo iha uma boot liu. Maski nune’e profesór sira aumenta atividade sira kona ba preparasaun ba ezame no fo
insentivu ba estudante sira hodi tuir aula hodi prepara ba ezame.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Rezultadu la’ós edukasionál: Komportamentu husi profesór (pedagojia) la iha diferensa signifikativu entre eskola insentivu no
komparasaun.
ICS fo prémiu ho valór entre 21-43% husi saláriu baibain husi profesór sira, kompara ho programa pagamentu tuir méritu iha
Estadus Unidus.
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 111
20. Kénia: Fahe Manual
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé
uza
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Glewwe, P., Kremer, M., & Moulin, S. (2007) Many Children Left Behind? Textbooks and Test Scores in Kenya. Cambridge,
MA: The Abdul Latif Jameel Poverty Action Lab.
Atu fo manual eskolár aumenta rezultadu edukasionál ne’ebé ita bele sukat husi rezultadu husi teste sira?
Eskola primária 100 ne’ebé ho rezultadu ladún diak
Kenya. Distritu Busia no Teso iha Western Kenya
Fo manuál eskolár ofisiál: Iha Kénia labarik barak uza livru ida hamutuk. Tanba ne’e, sira fó livru natoon hodi labarik na’in
lima bele iha livru tolu ba siénsia no inglés, no labarik na’in rua fahe livru matemátika ida. Entaun, estudante maioria iha
asesu ba livru, maski tenke lee hamutuk.
Komparasaun Komparasaun hala’o entre grupu 4 husi eskola 25: Grupu 1 simu tratamentu iha 1996, Grupu 2 iha 1997, Grupu 3 iha 1998,
no Grupu 4 iha 2000. Iha tinan ida idak eskola programa nian kompara ho sira ne’ebé seidauk simu programa.
Iha 1995, ofisiál distritál husi Ministru Edukasaun hili 100 husi eskola primária 333 iha Busia no teso hodi partisipa iha
Metodolojia
School Assistance Program (SAP) (Programa Apoiu ba Eskola). Eskola 100 hili tamba sira presiza apoiu (ho exesaun ida) no
sira la partisipa iha programa fahe manual ne’ebé hala’o uluk. Rezultadu médiu husi eskola ba eskola SAP iha 1995 ki’ik liu
duke média ba eskola 333 iha Busia no Teso.
Eskola 100 fahe ba grupu 4 husi 25. Grupu ida hili hodi simu manual ofisiál husi gobvernu iha 1996. Iha 1997, hili grupu
seluk hodi simu subsídiu hanesan $2,65 ba estudante id hodi uza hodi sosa materiál edukasionál (inklui manual). Eskola husi
grupu 3 no 4 simu subsídiu atu hanesan iha 1998 no 2000.
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Pre teste ida ne’ebé hanesan ezame fo ba eskola hotu molok atu fahe manual no rezultadu foti mós bainhira tinan ida idak
hotu sura husi hahú programa hodi uza nu’udar dadus komparasaun. Haree mos ba atividade iha sala no taxa abandonu.
Rezultadu husi teste: La iha efeitu. Bainhira liu ona tinan eskolár ida la iha evidénsia katak fahe manual aumenta rezultadu
médiu husi teste.
Tuir eskola: La iha efeitu. La iha evidénsia katak fahe manual hamenus repetisaun klase ka taxa abandonu.
Progresu iha eskola: Efeitu pozitivu. Manuál sira aumenta progresaun ba estudante sira husi klase 8. Ida ne’e fo evidénsia ba
ipóteze ne’ebé dehan katak programa fo benefísiu boot liu ba estudante sira ne’ebé kapasidade aas liu tamba estudante
kapasidade aas de’it maka to’o iha klase 9 ka iha esperansa atu hakat ba oin. Estudante barak iha klase seluk ladún iha
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 112
Elementu
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Deskrisaun
kapasidade atu lee manual sira ne’e. Estudante sira iha klase 8, grupu akadémiku ne’ebé seletivu no kapasidade aas, iha
probabilidade boot lu husi pontu persentuál 5 katak atu tama iha eskola sekundária iha tinan daruak duke estudante sira husi
eskola komparasaun.
Grupu 2, 3, no 4 simu subsídiu ne’ebé to’o US$2.65 ba estudante ida, ka média $727 ba eskola ida, no husi ne’e 43% uza ba
manual eskolár. La iha informasaun kona ba kustu husi programa ba grupu 1.
Klase no dixiplina ida idak ne’ebé simu manual simu mós kópia ida husi manual profesór.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 113
21. Madagaskar: Jestaun ba Edukasaun Primária
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé
uza
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Duflo, E., Lassibille, G., and Nguyen, T. V. (2008). Improving Management in Education: Evidence from a Randomized
Experiment in Madagascar. Cambridge, MA: The Abdul Latif Jameel Poverty Action Lab.
Promosaun husi leten ba kraik no monitorizasaun lokál ba eskola hadia kualidade no rezultadu eskolár ka lae?
Administrador distritu no subdistritu no profesór sira husi eskola primária 3774 iha distritu eskolár 30 ho foku ba taxa
repetisaun aas liu.
Madagaskar: Area jeográfika tomak iha país laran
Intervensaun nivel distritu: Administrador distritu sira simu ferramenta operasionál no formasaun ne’ebé inklui formuláriu ba
vizita supervizaun ba eskola sira, surat aprovizionamentu ba sasán eskola nian no ba subsídiu sira. Iha área balu se mak
responsavel ba sundistritu hetan mos ferramenta no formasaun.
Intervensaun nivel eskola: Involve inan aman sira hodi halo monitorizasaun ba atividade sira eskola nian, ne’ebé inklui
reuniaun iha eskola ne’ebé fo ba inan aman relatóriu husi estudante sira no fo dalan ba sira hodi iha koordenasaun kona ba
halo buat ruma hodi hadia edukasaun iha sira nia aldeia.
Komparasaun Komparasaun halo ho eskola 1721 husi distritu 15 no subdistritu 207 ne’ebé la simu tratamentu. Impaktu husi intervensaun
leten mai kraik hamutuk ho responsabilizasaun lokál hetan komparasaun mos.
Intervensaun tolu implementa husi Ministériu Edukasaun. Intervensaun fo ba administradór distritu ferramenta operasionál
Metodolojia
sira ba sira nia tarefa no formasaun kona ba ferramenta sira ne’e. Intervensaun daruak halo nune’e no mos fo formasaun no fo
ferramenta ba responsavel husi sub distritu. Intervensaun datoluk implementa iha eskola balu no envolve inan aman iha
monitorizasaun ba atividade eskola nian. Kartaun eskolár fahe ba eskola sira, ne’ebé inklui taxa husik eskola husi tinan kotuk,
taxa liu ezame no taxa repetisaun. Sira hala’o enkontru komunitáriu rua no iha enkontru primeiru sira halo planu asaun bazeia
ba kartaun eskolár. Asosiasaun inan aman tenke halo monitorizasaun ba relatóriu avaliasaun husi estudante sira no profesór
tenke fahe relatóriu ne’e. Intervensaun fo mos ferramenta pedagójika no administrativa ba profesór sira, inklui ferramenta
estruturada atu halo planeamentu ba aula, rejistu husi asiduidade no aprendizajen no relatóriu ba inan aman no ba diretór husi
eskola.
Rezultadu
prinsipál no
Dadus husi asiduidade estudante nian foti iha vizita surpreza nia laran no foti rezultadu husi teste ne’ebé fahe independente.
Liu tan haree ba profesór no ba faltas husi estudante sira, diretór no profesór sira husi eskola hetan entrevista kona ba sira uza
ferramenta baibain no sira nia hahalok ba pedagojia no administrasaun.
Tuir eskola (Intervensaun nivel eskola): Efeitu pozitivu. Pontu persentuál 4.3 no aumentu husi asiduidade 87%
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 114
Elementu
Deskrisaun
sasukat
Rezultadu husi teste (Intervensaun nivel eskola): Efeitu pozitivu. Rezultadu husi teste husi estudante sira iha grupu ne’e mak
desviu padraun 0,1 aas liu duké grupu komparasaun, no mos sira ne’ebé afeta husi intervensaun iha nivel distritu, bainhira liu
tinan rua husi implementasaun husi programa.
Komportamentu husi administradór distritu no sub distritu: Efeitu ki’ik liu. Maski ferramenta ida idak uza husi 90% husi
responsavel sira husi sub distritu no liu metadu husi responsavel husi distritu hanesan media, sira la involve inan aman no
komunidade lokal ba monitorizasaun ba eskola.
Planeamentu profesór (Intervensaun nivel eskola): La iha efeitu. Profesór sira iha grupu tratamentu rua ne’ebé simu
intervensaun husi leten ba kraik la planu sira nia aula ka avalia sira nia estudante no estudante nia dezempeñu ladún diak liu
haree ba grupu komparasaun.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Komportamentu hanorin (Intervensaun nivel eskola): Efeitu pozitivu. Pratika planu hanorin profesór nian hadia desviu
padraun 0.26, no prátiku avaliasaun estudante nian ho desviu padraun 0.14. Asiduidade husi profesór no komunikasaun
eskolár ho inan aman la hetan melloria.
La iha informasaun kona ba folin.
Ofisial sira husi distritu no sub distritu simu formasaun kona ba ferramenta operasionál. Profesór sira simu formasaun kona ba
ferramenta pedagójika no administrativa.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 115
22. Malauí: Conditional Cash Transfers
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Baird, S., McIntosh, C., & Özler, B. (2009). Designing Kustu-effective cash transfer programs to boost schooling among
young women in sub-Saharan Africa. Policy Research Working Paper 5090, The World Bank, Development Research Group,
uza
Poverty and Inequality Team.
Labarik feto ne’ebé simu transferénsia osan kondisionál hela iha eskola?
Pergunta
Labarik feto ne’ebé sai husi eskola ona tama fali bainhira simu transferénsia osan?
Estudu hahú ho amostra husi labarik feto 3.805 husi tinan 13 no 22 (ne’ebé la kaben), no atribui 1.225 ba grupu tratamentu.
Partisipante
Bainhira tinan hotu, labarik feto totál 3.545 hetan hodi halo estudu akompañamentu; 1.141 iha grupu tratamentu. Labarik feto
sira
husi grupu tratamentu mak sira ne’ebé husik eskola ona (labarik ne’ebé husik eskola ona iha tempu estudu baze) no sira
ne’ebé iha eskola bainhira hala’o estudu baze (labarik feto husi estudu baze). Ba projetu SDPP, rezultadu de’it husi labarik
feto mak iha interese.
Malawi: hili Zomba nu’udar fatin ba estudu ho razaun oin oin:
Fatin
 Iha populasaun boot iha area jeográfika ki’ik no lojistika sai fasil liu no kustu transporte ki’ik liu.
 Distritu ho densidade populasionál aas, maibé distánsia husi kapitál distritu (Zomba Town) ki’ik duni.
 Zomba iha taxa husik eskola aas no susesu edukasionál aas. Tuir IHS-2 (2004), razaun boot liu ba husik eskola maka
ekonomia.
 Taxa HIV/AIDS husi feto husi tinan 15-49 iha Zomba mak aas liu iha país ho 24.6% (MDHS, 2004).
Amostra foti husi estratu tolu: area urbanu no rurál besik Zomba Town, no area rural dook husi Zomba Town.
Intervensaun Transferénsia osan kondisionál: Insentivu sira (propina eskola no transferénsia osan) fo ba labarik feto no labarik foin mak
abandonu hodi hela ka tama fali iha eskola. Pagamentu sira inklui osan ne’ebé transfere ba inan aman, osan diretu ba labarik
feto, no pagamentu diretu husi propina ba labarik feto iha tratamentu kondisionál ba eskola sekundária. Nu’udar parte husi
programa, asiduidade eskolár husi se mak simu transferénsia kondisionál osan haree fulan fulan no pagamentu ba fulan tuir
mai foti husi estudante ida idak ho taxa asiduidade la to’o 75% iha fulan kotuk. La halo verifikasaun ba asiduidade ba se mak
simu tratamentu la’ós kondisionál.
Komparasaun Komparasaun halo entre grupu tratamentu ne’ebé simu transferénsia osan kondisionál, se mak simu transferénsia la’ós
kondisionál no grupu kontrolu ne’ebé la simu transferénsia.
Amostra husi Área Enumerasaun 176 (EAs) fot husi total 550 EAs iha Zomba, no fó estatutu tratamentu tuir nivel EA. EA176
Metodolojia
ne’ebé nia hili fahe ba grupu rua hanesan: tratamentu no kontrolu. Liu tan, labarik feto iha nivel baze iha tratamentu EA ida
idak atribui la tuir regra atribui hodi simu transferénsia kondisionál ka la’ós kondisionál. Amostra husi EA tratamentu 88 fahe
ba grupu 3 bazeia ba estatutu tratamentu husi labarik feto husi eskola: iha EA 46 parte husi labarik feto simu transferénsia
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 116
Elementu
Deskrisaun
kondisionál; iha EA 27 parte husi labarik feto simu transferénsia la’ós kondisionál; restu EA 15 labarik ne’ebé husik eskola
de’it maka simu tratamentu no labarik feto eskola nian husi nivel baze la simu transferénsia. Iha EA ida idak ne’ebé hili
labarik ne’ebé husik eskola 75%-100% husi labarik feto hotu atu sai amostra ne’ebé persentajen depende ba tinan husi labarik
feto.
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Hodi estima impaktu ne’ebé programa hamosu, estudu estima diferensa-iha-diferensa regresaun ne’ebé uza efeitu fiksu sira.
Regresaun teto hodi bele sai reprezentativu ba estudu EA nian.
Rezultadu husi labarik feto eskola nia iha nivel baze mak:
Asiduidade relasiona ho boot husi transferénsia osan: La iha efeitu. “La iha evidénsia katak aumento iha transferénsia totál nia
boot iha impatu marjinál makaas kona ba asiduidade eskolár kona ba simu transferénsia minimu.”
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu minimu. “Efeitu tratamentu ba husik eskola iha tinan ida husi pontu persentuál 4,6 reprezenta
katak husik eskola monu liu 40% husi taxa kontrolu husi 10,9%.”
Literasia kona ba Lian Inglés: Efeitu pozitivu balu. “Entre sira ne’ebé iha nivel baze… haree impaktu de’it iha nivel ki’ik
(padraun 5 no 6) no tuir mai literasia hetan nivel ne’ebé aas natoon ne’ebé tratamentu la hetan.”
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Hotu eskola: La iha efeitu. “La iha … impkatu ho signifikánsia estatistika iha labarik feto iha nivel baze.”
Valor ne’ebé fo ba inan aman hili la tuir regra, husi $4 ba $10/fulan, no ema hotu ne’ebé simu iha EA ida simu valór ne’ebé
hanesan. Valór transferénsia individuál determina liu husi lotaria, no labarik feto sira hili númeru ida husi envelope hodi
manán entre $1 no $5/fulan. Transferénsia osan hala’o fulan fulan. (2008)
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 117
23. Méxiku: Programa PROGRESA kona ba transferénsia osan kondisionál
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé
uza
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Schultz, T. (2000). School subsidies for the poor: Evaluating a Mexican strategy for reducing poverty. Washington, DC:
International Food Policy Research Institute.
Subsídiu eskolar iha impaktu saida iha matrikula?
Estudante sira husi klase 3 to’o 9 husi komunidade ki’ak rual 495 iha Méxiku mal hola parte iha estudu. Husi fatin sira ne’e,
314 mak iha Programa de Educatión, Salud y Alimentación (PROGRESA) no 181 la’ós.
Méxiku. Estadu 7 ne’ebé ki’ak liu—Hidalgo, Michoacan, Puebla, Queretaro, San Luis Potosi, Veracruz, no Guerrero— hili
atu tama iha intervensaun.
Intervensaun Transferénsia osan kondisionál. PROGRESA fo ba inan sira iha komunidade rural ki’ak ho subsídiu edukasaun karik sira nia
labarik husi klase 3 to’o 9 tuir eskola ho asiduidade 85%. Hodi bele hetan, estudante tenke matríkula no hahotu klase uluk.
Komparasaun Komparasaun sira halao entre estudante sira iha komunidade ki’ik ne’ebé sira nia inan simu subsídiu no sira ne’ebé tuir
kriteria maibé la simu.
Populasaun tratamentu no kontrolu hetan estudu dala rua iha tinan molok programa hahú no tuir iha tinan rua nia laran
Metodolojia
bainhira programa hahú ona. Estudu foka ba taxa matríkula iha grupu ho labarik tuir klase hira mak sira hotu. Atu fahe
amostra fasilita estimativa husi efeitu husi programa. Hodi labarik iha kualifika ba subsídiu edukasionál PROGRESA sira
tenke hotu klase 2 no 8 na tama iha tinan tuir mai.
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Amostra rua analiza husi sesus baze no estudu akompañamentu. Painel amostra inklui labarik hotu ho tinan 5 to’o 16 ne’ebé
tuir sensus iha Outubru 1997, ne’ebé hahotu kestaun kona ba tinan, edukasaun no matríkula, no fatin refere ba fixeiru
informasaun ba komunidade. Amostra painel haki’ik tan hodi inklui de’it labarik ne’ebé bele haree tuir no refere ba estudu
pre programa ne’ebé tuir mai iha Marsu 1998, no tuir mai iha estudu 3 iha Outubru 1998, Maiu 1999, no Novembru 1999.
Amostra boot tuir mai inklui labarik hotu tinan 5 to’o 18 ne’ebé haree tuir pelumenus dala ida no bele ligasaun ba dadus uma
kain hodi haree modelu matríkula foun.
Matrikula iha eskola: Efeitu pozitivu. Iha nivel eskola primária nian, taxa matríkula aumenta pontu persentuál 0,96 ba labarik
feto no 0,74 ba labarik mane (taxa ba labarik feto no mane hahú iha 94%). Iha nivel sekundáriu taxa matríkula aumenta pontu
persentuál 9,3 ba labarik feto no 5,8 ba labarik mane (taxa ba labarik mane hahú iha 73% no ba labarik feto iha 67%).
Hela iha eskola: Efeitu pozitivu. Diferensa ne’ebé boot liu hetan iha labarik ne’ebé hahotu klase 6 no kualifika hodi tama iha
eskola pre sukundária; ba grupu ne’e, taxa matríkula aumenta pontu persentuál 11,1, husi taxa pre programa husi 58% to’o
69%. Ba labarik feto, taxa matríkula aumenta husi pontu persentuál 14,8 kompara ho labarik mane, ne’ebé taxa matríkula
aumenta pontu persentuál 6,5. Diferensa – iha – diferensa média mak pontu persentuál 3,6 ba nivel klase ba sira hotu. Ida ne’e
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 118
Elementu
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Deskrisaun
estima besik 66% husi tinan eskola boot liu ba partisipante husi programa PROGRESA.
Subsidiu aumenta husi klase 3 ba klase 9. Subsidiu varia husi $7,74/fulan 2 ba klase 3 (sira rua) to’o $24,86/fulan 2 ba labarik
mane garu 9 no $28.18/ fulan 2 ba labarik feto klase 9. Subsidiu sira boot liu ba labarik feto duke ba labarik mane iha nivel
pre sekundáriu, tamba labarik feto nia matríkula la to’o pontu persentuál 6 iha nivel neen. Valór ne’ebé simu husi labarik feto
iha klase 9 besik 44% husi saláriu baibain husi ema servisu iha komunidade rural. (1998)
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 119
24. Nepal: Menstruasaun no Edukasaun iha Nepal
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé
uza
Pergunta
Partisipante
sira
Fatin
Oster, E., Thorton R. (2009) Menstruation and Education in Nepal. National Bureau of Economic Research. Massachusetts.
Saida mak impaktu husi fahe produtu sanitáriu modernu iha ba labarik feto iha eskola?
Labarik feto husi klase 7 no 8 (labarik feto 198). Husi ne’e balu simu intervensaun.
Nepal. Eskola 4 (eskola urbana rua no eskola sub urbana rua) iha no besik Bharatpur City iha Distritu Chitwan— ne’ebé hili
ba intervensaun.
Intervensaun Labarik feto sira iha estudu hetan dispozitivu menstrual hodi sira uza fulan fulan no haktuir sira iha fulan 15 nia laran hodi
sukat efeitu husi intervensaun. Dispozitivu menstrual maka kopu ida halo husi silicone ne’ebé hatama ba laran iha períodu
menstruasaun nia laran; bainhira kopu nakonu tenke hamamuk no fase kada oras 12. Karik kuidadu bele uza iha tinan 10 nia
laran.
Komparasaun Komparasaun sira halo entre labarik ne’ebé simu dispozitivu menstrual no sira ne’ebé la simu.
Iha enkontru primeiru, estudu baze halo ba labarik feto no sira nia inan. Estudu inklui kestaun sira kona ba demografia,
Metodolojia
edukasaun, menstruasaun no auto estima. Bainhira enkontru uluk hotu, halo atribuisaun. Labarik feto hetan númeru
identifikasaun, no atribuisaun la tuir regra halo liu husi lotaria públika, no foti númeru 25 husi saku ida. Labarik feto ne’ebé
sira nia númeru sai atribui ba grupu tratamentu ho nia inan no guardiaun. Labarik feto ne’ebé iha tratamentu haruka mantein
iha enkontru no labarik feto iha tratamentu no ema ne’ebé tau matan ba feto simu dispozitivu menstrual.
Liu enkontru inisiál, feto tenke tuir durante fulan 15 nia laran (to’o Janeiru 2008). Iha Fevereiru 2008 halo enkontru daruak
iha eskola ida idak. Iha enkontru ne’e halo estudu akompañamentu, hanesan estudu baze. 183 husi labarik feto iha estudu tuir
enkontru akompañamentu. Kestaun sira husi baze no estudu akompañamentu hodi sukat mudansa iha komportamentu no
atitude nu’udar resposta hodi hetan dispozitivu menstrual. Iha estudu rua labarik feto hetan kestaun kona ba sira nia
dezempeñu no asiduidade no mos sasukat husi auto estima, fortalesimentu no saude.
Rezultadu
prinsipál no
Atribuisaun la tuir regra husi dispozitivu ba estimativa entre labarik feto tratamentu no kontrolu. Estudu uza dala rua hodi
haree ba estimative kona ba diferensa – iha – diferensa — (1) uza dadus husi molok intervensaun nu’udar kontrolu no (1) uza
dadus kona ba loron menstrual no la menstrual.
Tuir eskola: La iha efeitu. Bainhira feto sira iha pontu persentuál 3 hamenus probabilidade hodi tuir eskola iha loron husi sira
nia períodu, la iha efeitu signifikativu kona ba asiduidade eskolár tamba simu dispozitivu menstrual.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 120
Elementu
Deskrisaun
sasukat
Rezultadu husi teste sira: La iha efeitu. La iha efeitu kona ba rezultadu teste, medida ne’ebé fi haten rasik no auto estima no
saude jinekolójiku.
Impatu ki’ik husi produtu sanitáriu bele tamba razaun produtu sanitáriu ajuda de’it ho jestaun husi raan no ba moras ka kole.
Labarik feto iha estudu hatudu katak razaun sira la tama eskola mak sira nia moras.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Efeitu seluk: Maski la iha efeitu ba edukasaun, estudu ne’e apoiu valór ba produtu sira ne’e. Iha feto nia laran, 61% la uza
dispozitivu entre enkontru baze no akompañamentu no haree ba labarik feto husi grupu kontrolu ne’ebé tuir simu dispozitivu
no ida ne’e aas. Liu tan halo relatóriu no konveniénsia ho mobilidade no jestaun husi fluksu, labarik feto ne’ebé iha grupu
tratamentu presiza menus loron 20 ho lavandaria iha loron ne’ebé sira iha períodu. Rezultadu sira hatudu katak iha duni
barreira ba labarik feto relasiona ho menstruasaun. Maski nune’e atu fo produtu sanitáriu de’it ba feto karik la’ós solusaun
hodi hasai barreira sira ne’e.
Partisipasaun iha estudu ne’e depende ba asiduidade iha enkontru primeiru iha ne’ebé labarik feto simu kaneta no stiker no
inan sira simu Rupia Nepal 100 ($1.45).
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 121
25. Pakistaun: Programa Subsidiu Eskolár Feto
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé
uza
Pergunta
Chaudhury, N. & Parajuli, D. (2006). Conditional Cash Transfers and Female Schooling: The Impact of the Female School
Stipend Program on Public School Enrollments in Punjab, Pakistaun. Impact Evaluation Series No. 9, The World Bank.
Transferénsia osan kondisionál aumenta ka lae matríkula husi feto iha eskola públika sira?
Partisipante
sira
Fatin
Estudante feto sira hotu iha klase 6 to’o 8 iha distritu 15 husi provínsia Punjab ho taxa literasia husi 40% bele aplika ba
subsídiu.
Punjab, Pakistaun. Punjab maka provínsia ne’ebé boot liu no riku liu ne’ebé ho taxa matríkula no literasia aas no diferensa
jéneru ki’ik kompara ho provínsia seluk. Maski Punjab mak provínsia ne’ebé lidera iha Pakistaun kona ba rezultadu
edukasionál, sei iha problema oin oin – alokasaun rekursu ne’ebé la sufisiente ba setor edukasaun, frakeza sistemátika iha
servisu husi setor públiku hanesan rezultadu husi sentralizasaun, jestaun ne’ebé la di’ak, no dezempeñu la diak husi sistema
edukasaun kona ba kualidade, asesu no governasaun.
Transferénsia kondisionál ba osan. Tuir programa labarik feto ida idak simu subsídiu kondisaun katak sira matríkula iha
klase 6-8 iha eskola labarik feto governu nian iha distritu alvo no kondisionál karik nia mantein asiduidade média
pelumenus 80%. Fundu sira transfere diretu ba uma kain estudante sira nian liu husi osan korreiu husi kantor edukasaun
distritu.
Komparasaun halo iha grupu 4 nia laran:
1. Eskola labarik feto nian iha distritu ne’ebé iha programa (Tratamentu: eskola labarik feto 1,779 husi distritu
tratamentu 15),
2. Eskola labarik feto nian iha distritu ne’ebé la iha programa (Kontrolu 1: eskola labarik feto 3,156 husi distritu la iha
tratamentu 19),
3. Eskola labarik mane nian iha distritu ne’ebé iha programa (Kontrolu 2: eskola labarik mane 2,247 husi distritu
tratamentu 15),and
4. Eskola labarik mane nian iha distritu ne’ebé la iha programa (Kontrolu 3: eskola labarik mane 3,265 husi distritu la
iha tratamentu 19).
Estudu prepara painel husi eskola husi Sensus husi Education Management Information Systems (Sistema Jestaun
Informasaun Edukasaun nian) husi 2003 (molok programa) no 2005 (bainhira programa liu). Estudu konsidera estimativa
ne’ebé uza aprosimasaun empirika ne’ebé inklui diferensiasaun dupla (DD) diferensiasaun tripla (DDD) hamutuk ho
regresaun deskontinuidade (RDD) no kontrolu ba kovariánsia.
Tama eskola: Efeitu pozitivu. Estudu hetan katak efeitu tratamentu médiu kona ba proporsaun husi asiduidade ba labarik
feto tinan 10- to’o 14 husi pontu persentuál 12. Estimadór mai husi kombinasaun husi estratéjia empirika DDD no RDD
Intervensaun
Komparasaun
Metodolojia
Rezultadu
prinsipál no
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 122
Elementu
Deskrisaun
sasukat
sujere katak impaktu médiu husi programa mak aumenta labarik feto 6 ba eskola ida kona ba mudansa absoluta no aumenta
9% kona ba mudansa relativa.
Besik. $3 ba estudante ida ba fulan ida. (dolar tinan 2005)
La iha formasaun ba funsionáriu sira.
Kustu
Formasaun ba
funsionáriu sira
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 123
26. Filipinas: Material Aprendizajen Multi-nível, Hahán Eskolár no Parseria Inan-Aman no Profesór
Elementu
Deskrisaun
Estudu ne’ebé Tan, J. P., J. Lane, & Lassibille, G. (1999). Schooling Outcomes in Philippine Elementuary Schools: Evaluation of the Impact
of Four Experiments. World Bank Economic Review, 13 (3), 493-508.
uza
Atu fo materiál aprendizajen multinivel ka hahán meiu dia iha eskola, hamutuk ka la’ós ho parseria entre inan aman no
Pergunta
profesór, hamenus taxa husi abandono eskolár ka hadiak aprendizajen husi estudante?
Partisipante
sira
Fatin
Intervensaun
Estudante na’in 3.953 no profesór na’in 180 iha eskola primária 29 (ida ne’ebé hili atu sai kontrolu afinál la uza).
Filipinas: Projetu implementa iha distritu rua ho rendimentu ki’ik iha rejiaun ida idak husi rejiaun lima iha rai laran. Distritu
ida idak ne’ebé hili tenke iha pelumenus kritéria 3 husi kriteria 5 kona ba edukasaun, saúde, uma, la iha servisu no konsumu
uma laran.
Hala’o intervensaun 4:
1. Fahe materiál aprendizajen multi-nível (MLM), ne’ebé hanesan materiál pedagójiku ba profesór sira hodi fo ajuda ba
sira hodi sira hanorin tuir abilidade husi estudante ida idak,
2. Fahe hahán meiu dia iha eskola (SL), ne’ebé hahán gratis bainhira eskola hala’o,
3. Materiál aprendizajen multi-nível hamutuk ho parseria entre inan aman no profesór (PTP), ne’ebé inklui reuniaun
grupu ne’ebé regulár (fulan fulan), no
4. Hahán meiu dia iha eskola hamutuk ho parseria entre inan aman no profesór.
Aproximasaun 1 fo dalan ba profesór sira hodi bele hanorin tuir estudante sira nia nesesidade no ladún karu hanesan fo hahán
iha eskola. Kustu husi parseria profesór – Inan aman ki’ik liu maibé ajuda estudante sira nia aprendizajen iha uma no iha
eskola.
Komparasaun Eskola ne’ebé atu hanesan iha distritu ida ida atribui la tuir regra hanesan (a) MLM, MLM-PTP, kontrolu no (b) SL, SL-PTP,
no kontrolu.
Iha distritu ida idak hili eskola tolu tuir kriteira ne’ebé tuir mai: ida idak
Metodolojia
 Fo klase hotu iha siklu elementár, no iha klase ida ba klase ida;
 Iha taxa husik eskola aas, bazeia ba rejistu administrativu;
 La’ós iha área ne’ebé iha risku seguransa; no
 La iha servisu fo hahán iha eskola.
Iha distritu ida husi rejiaun ida idak, eskola tolu atribui la tuir regra ba materiál aprendizajen multi nivel (MLM), ba MLM ho
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 124
Elementu
Rezultadu
prinsipál no
sasukat
Deskrisaun
parseria profesór – inan /aman (PTP), ka ba kontrolu; iha seluk, eskola tolu hetan hahán eskolár (SL), SL-PTP, ka kontrolu.
Programa kontinua ba tinan eskolár tomak. Halo rekolla dadus ba tinan ida molok intervensaun no iha tinan intervensaun
nian.
Hela iha eskola: Efeitu Pozitivu. Eskola sira ne’ebé uza material aprendizajen multinivel, ne’ebé iha ka la iha parseria
profesór – inan %aman. Hamenus taxa husik eskola 10% ka tan.
Rezultadu husi teste sira: Efeitu konsistente iha Filipinu no Inglés. Análize regresaun hatudu katak, bainhira kontrolu variável
uluk no rezultadu husi teste inisiál, estudante sira iha eskola ne’ebé uza materiál aprendizajen multinivel ho parseria profesór
– inan aman iha rezultadu diak liu kona ba dezempeñu akadémiku iha klase 1 iha Filipino no Inglés. Estudante sira ne’e mos
hetan melloria kona ba matemátika maibé diferensa la iha signifikánsia estatistika.
Kustu
Formasaun
ba
funsionáriu
sira
Autór sira hetan konkluzaun katak atu uza hamutuk materiál aprendizajen ne’ebé multinivel no parseria entre profesór no inan
aman sai intervensaun ho relasaun kustu efekásia ne’ebé di’ak liu.
La hetan informasaun kona ba kustu ba Intervensaun ida idak.
Profesór sira ne’ebé atu uza materiál aprendizajen multi nivel hetan formasaun semana ida molok atu halo implementasaun.
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 125
Apéndise D:
Sumáriu husi Estudu Intervensaun ne’ebé La Tuir Kriteria Rigorozu SDPP nian
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Pájina 126
Tabela D-1: Programa internasionál ba intervensaun ba husik eskola ne’ebé la tuir kriteria SDPP
(tuir orden alfabetu husi rai)
Autór sira
Rezultadu
signifikativu
Grupu
Alvu
Servisu sira
Finanseiru:
 Transferénsia osan
kondisionál bainhira
labarik feto tuir eskola
pelu menus asiduidade
75%, iha pelumenus
rezultadu 45% iha
ezame anuál no
kontinua klosan to’o iha
simu diploma husi
ensinu sekundáriu ka sai
tinan 18
 Labarik sira ne’e sira
nia eskola simu subsídiu
Finanseiru:
 Fulan fulan fo gratis
foos kgs 12-16 ka trigu
kgs 15-20 depende ba
nain hira mak tuir
eskola ho asiduidade
85%
27) Banglades
h, Feto Stipend
Program
(Khandker et al.,
2003; and Fuwa,
2001)
 Ba eskola
Labarik feto
husi Klase 6
to’o sanulu
iha área
rural
28) Banglades
h, Food for
Education
(FFE) Program
(Ahmed & del
Ninno, 2002 and
Meng & Ryan,
2007)
 Ba eskola
 Hela iha
eskola
Familia
rural ki’ak
ne’ebé iha
oan iha
eskola
primária
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Metodolojia
Kustu
Efeitu sira
QED: Peskiza iha nivel
família no iha nivel eskola
molok no tuir
implementasaun; la iha
ekivalénsia iha nivel baze
Husi
$0.37/fulan/Labari
k feto husi klase 6
to’o
$0.88/fulan/labari
k feto klase10
 Matrikula husi Feto aumenta
2% liu taxa tendénsia ne’ebé iha
molok programa hodi taka
diferensa jéneru
 Taxa husik eskola mantein aas
nafatin: ba labarik feto 18% husi
klase 6 to’o 7 no aumenta 24%
husi klase 9 to’o 10, aas liu husi
taxa husik eskola husi 15% no
18%
QED, 2002: Kestionáriu
husi sensus aldeia ba uma
kain 600 iha aldeia60 iha
uniaun 30 no kestionáriu
eskolár ba eskola 110 iha
uniaun 30 hanesan, ne’ebé
foti iha Setembru-Outubru
2000; la iha informasaun
kona ba ekivalénsia iha
nivel baze
QED, 2007: Modelu
regresaun Probit no halo
par ba rezultadu hamutuk
ho diferensa iha de
diferensa nia laran kona ba
taxa partisipasaun iha
eskola primária; la hatudu
$3/estudante/
fulan (1998 dolar)
2002:
 Matrikula iha eskola FFE
aumenta 35% iha tinan rua;
matríkula iha eskola la’ós FFE
aumenta 2.5%
 Asiduidade 70% iha eskola FFE
no 58% iha eskola la’ós FFE
 Taxa abandonu besik 6% ba
labarik FFE kompara ho 15% ba
labarik la’ós benefisiáriu iha
eskola FFE
 Rezultade husi teste ki’ik liu iha
eskola FFE (45% husi totál) versus
eskola la’ós FFE (53%)
2007: FFE
 Aumenta 15-27% asiduidade
Pájina 127
Autór sira
Rezultadu
signifikativu
Grupu
Alvu
Servisu sira
Metodolojia
Kustu
ekivalensia husi grupu iha
baze
29) Brazil
(Graeff-Martins
et al., 2006)
 Ba eskola
 Hela iha
eskola
Labarik husi
eskola
primária iha
eskola 2
ne’ebé iha
taxa husik
eskola aas
iha Porto
Alegre
(urbanu)
30) India, The
Shankarpalle
Experiment
(Reddy & Sinha,
 Hela iha
eskola
Labarik husi
eskola
primária iha
Shankarpall
Akadémiku:
 Workshop husi
profesór rua kona ba
dezenvolvimentu
labarik no jestaun ba
dezikilibriu emosionál
no komportamentu
Pesoál/sosiál:
 Surat ba família kona
ba husik eskola
 Enkontru tolu ho inan
aman kona ba
abandonu.
 Konkursu múzika
kona ba husik eskola
 Liña telefone ajuda ba
inan aman hodi bele
koalia kona ba problema
sira
 Programa loron 1 ba
sira husi klase 7 kona ba
vantajen hela iha eskola
 Avaliasaun saude
mental ba estudante sira
ne’ebé falta liu loron 10
tuir tuir malu 10 no tuir
ho referensiasaun
Akadémiku: Eskola
veraun hodi prepara
labarik sira ne’ebé tinan
liu hodi tama iha klase
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
QED: Hili eskola rua husi
10 iha sidade, ne’ebé iha
taxa husik eskola aas liu;
estudante 561 tama iha
eskola tratamentu; 707 iha
eskola komparasaun;
eskola ida la to’o
La fo informasaun
kona ba kustu
Informasaun foti husi
rejistu ofisiál; la iha grupu
komparasaun
La fo informasaun
kona ba kustu
Efeitu sira
eskolar
 Aumenta durasaun eskola tinan
.7 to’o 1.05
 Labarik sira iha eskola
tratamentu falta média loron 8, la
to’o loron 11 iha eskola
komparasaun
 Besik 4% husi labarik iha
eskola tratamentu husik eskola, la
to’o 10% iha eskola komparasaun.
Diferensa tamba aumentu iha taxa
husik eskola iha eskola
komparasaun.
 18 husi 38 ne’ebé husik eskola
ne’ebé iha avaliasaun mental
(45%) tama fali iha eskola
 Labarik sira sai husi Klase I;
variánsia husi labarik iha Klase I
to’o X hamenus duni.
 Numeru total husi labarik ne’ebé
Pájina 128
Autór sira
Rezultadu
signifikativu
2010)
Grupu
Alvu
Servisu sira
e Mandal,
Andhra
Pradesh (la
hatete
urbanu ka
lae)
tuir sira nia tinan
Estruturál:
 Kampaña hodi hakotu
servisu labarik no hodi
hatama labarik hotu ba
eskola
 Politika kona ba
promosaun automátiku
husi Klase I to’o Klase
II
 Politika hodi hatama
labarik iha tinan tomak
nia laran
 Politika hodi fo dalan
ba eskola sira atu
aumenta ba Klase VII
Finanseiru: Se mak atu
simu bolsa estudu hili
husi komisaun eskola;
prémiu ho kondisaun
matríkula ba tinan tinan
31) Indonesia,
(Cameron, 2009)
 Hela iha
eskola
Estudante
sira husi
primária no
pré
sekundária
iha aldeia
rurál ki’ak
32) Peru
(Santiago &
Chinen, 2008)
 Ba eskola
 Hela iha
eskola
Labarik ho
tinan atu
tuir pré
eskola no
primária
ne’ebé
matríkula
iha eskola
publiku iha
Metodolojia
Saúde:
 Fo mata bixu iha
eskola
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
Kustu
Efeitu sira
ba eskola aumenta husi 9,063 iha
1995-1996 ba 12,206 iha 20052006
 Taxa husik eskola entre Klase I
no II tun husi 28.5% iha 1996-97
ba 10.1% iha 2004-2005
 Taxa husik eskola entre Klase
VII no VIII tun husi 21.3% iha
1996-97 ba 12.6% iha 2004-2005
QED: “Peskiza ba Aldeia
100” husi uma kain 120 iha
aldeia ida idak, iha Agostu
no Dezembru 1998; grupu
tratamentu no komparasaun
labele kompara
QED: Labarik iha eskola
iha bairru viziñu rua
(Apurimac no Cusco) uza
nu’udar grupu
komparasaun; la iha teste
ekivalénsia iha nivel baze
 $10/tinan/
estudante primária
 $20/tinan/
estudante
sekundária
 $30/tinan/
estudante
sekundária
(1998 dolar)
$16.40/labarik/tina
n
 Husik eskola iha pre
sekundária tuun pontu persentuál 3
ka 38% husi nivel kotuk
 Husik eskola iha primária la
afeta husi programa
 Estimativa husik eskola labele
halo iha nivel sekundáriu tamba ho
razaun amostra ki’ik
 Labarik sira husi Klase 1-6 iha
grupu tratamentu média
asiduidade 90-95% kada fulan
kompara ho 80-87% iha grupu
komparasaun
 Labarik sira husi klase 1-6 iha
grupu tratamentu hatudu katak
taxa husik eskola tuun husi 1995
ba 1998 (la hetan diferensa husi
Pájina 129
Autór sira
Rezultadu
signifikativu
Grupu
Alvu
Servisu sira
Metodolojia
Kustu
Ayacucho,
Apurimac,
no
Huancavelic
a (rural)
33) Filipinas,
Project No
Drops
(SEAMEO,
1995)
 Hela iha
eskola
Labarik husi
eskola
primária
ne’ebé risku
husik eskola
(rural no
urbanu)
Akadémiku:
 Sistema alargadu
aprendizajen ba labarik
sira iha eskola (e.g.,
grupu estudu, aula estra
husi kolega, kolega
estudu, estudu iha uma
 Formasaun intensiva
ba profesór iha servisu
 Kombinasaun husi
hanorin iha sala no
aprende iha uma ba se
maka la tama eskola
temporáriu
 Aprendizajen
kondensadu no lalais ba
sé mak atu sai husi
eskola
 Edukasaun la’ós
formal ba inan aman
Finanseiru:
 Materiál eskolár
gratis, apoiu médiku ba
sé mak atu husik eskola
Saúde:
 Halo to’os bio
intensiva hodi apoia ho
hahán
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
QED: eskola komparasaun
6 hili husi ofisiál eskolar
sira, 1 atu tuir eskola
tratamentu 1; la iha
informasaun kona ba
ekivalénsia iha baze
La fo informasaun
kona ba kustu
Efeitu sira
eskola komparasaun)
 Rezultadu sira iha teste susesu
husi klase 4 kahur, ho eskola ki’ik
ne’ebé iha klase barak iha sala ida
hetan benefísiu husi eskola
tratamentu no klase tomak
 La kalkula estatistika; maski
nune’e taxa husik eskola tuun iha
eskola tratamentu 6 hotu (iha
eskola 4 to’o 0), bainhira tun iha
eskola komparasaun 3 (iha eskola
1 to’o 0) no aumenta iha 3 seluk
 Labarik sira simu nivel literasia
funsional dala barak liu iha eskola
tratamentu duke iha eskola
komparasaun
Pájina 130
Autór sira
34) Zambia
(Chatterji et al.,
2010)
Rezultadu
signifikativu
 Hela iha
eskola
Grupu
Alvu
Oan ki’ak
no labarik
vulnerável
tinan 8 to’o
tinan 19 iha
Lusaka
(urbanu)
Servisu sira
Metodolojia
Pesoál/sosiál
 Sistema avizu hodi
profesór sira bele
identifika estudante sira
ne’ebé risku abandonu
 Monitorizasaun inan
aman
Estruturál:
 Haktuir se mak la
tama eskola
 Kampaña kona ba
importánsia husi
edukasaun
Akadémiku:
 Eskola komunitária
Finanseiru:
 Selu propina
 Fo materiál eskolár
Saúde:
 Hahan eskolár
 Klinika
Pesoál/sosiál:
 Akonsellamentu
 Edukasaun ba
prevensaun HIV
Programa Teste Prevensaun Husik Eskola Revizaun ba Dokumentasaun
QED: OVCs 2,922,
tratamentu 1,242 no 1,680
hasoru komparasaun
labarik; ideia husi viziñu
ne’ebé besik liu uza hodi
harii grupu komparasaun;
peskiza iha 2003 no 2006;
la iha medida ekivalénsia
iha nivel baze
Kustu
La fo informasaun
kona ba kustu
Efeitu sira
 Labarik tratamentu iha
probabilidade boot liu katak iha
eskola bainhira hala’o
akompañamentu
 Labarik tratamentu iha
probabilidade boot liu katak sira
iha klase tuir idade
Pájina 131

Documentos relacionados

revista situasaun fulan dezembru 2013

revista situasaun fulan dezembru 2013 mak hamosu tensaun husi oknum grupu 77 hodi halo kedas, asaltu fíziku ba oknum grupu arte marsiál PSHT hodi bakukanek oknum grupu PSHT mane ida, ne’ebé hetan kanek iha oin. Bazeia ba rezolusaun guv...

Leia mais

Grupu sira, gang sira no violénsia armada iha Timor

Grupu sira, gang sira no violénsia armada iha Timor ki’ik. Nota-informasaun ne’e konklui katak: y Maski grupu armadu sira iha Timor-Leste kompostu husi membru oioin, ho sistema komandu, kontrolu no motivasaun oioin, normalmente grupu sira organizadu...

Leia mais

Sumáriu Relatóriu - The Asia Foundation

Sumáriu Relatóriu - The Asia Foundation violénsia. Aleinde ida-ne’e, liuhusi análize ba fatór risku no protesaun nian ne’ebé iha signifikadu estatístiku ba violénsia kontra feto, Estudu ne’e fó rekomendasaun sira ne’ebé konkretu no bazei...

Leia mais

Edisaun I/Nº 2/Setembru-Novembru 2009

Edisaun I/Nº 2/Setembru-Novembru 2009 oportunidade hodi aksesu edukasaun, ohin loron ita nia tiu no tian nebe durante tempu naruk moris iha nakukun nudar analfabetu, komesa hetan ona naroman tanba hatene no bele le letra latina. Ajudus...

Leia mais

Postura Defeza Indonezia nian iha area Fronteira Timor

Postura Defeza Indonezia nian iha area Fronteira Timor tempu badak nia laran sei hetan ró funu foun. Baze ida-ne’e nu’udár parte husi Lantamal VIII Maluku. Tuir esplikasaun husi Komandante Lantamal VIII iha tempu ne’ebá, ida-ne’e nu’udár parte husi pro...

Leia mais

Untitled - Timor-Leste Research Program

Untitled - Timor-Leste Research Program fó resposta, no balu ami laiha rekursu natoon atu ba vizita sira. Nune’e duni, ami komprende katak relatóriu ne’e la’ós kompletu, konsentra liu ba organizasaun sira ne’ebé mak iha Dili no maski ami...

Leia mais