security sector reform monitor - Security Sector Reform Resource

Transcrição

security sector reform monitor - Security Sector Reform Resource
Secur i t y
M
on i t ó r
Secto
r ba
ref
o r mm
a
R efor
Sek t ó r
M onito r
Addressing International Governance Challenges
Seg u r a ns a
TimorEA ST Leste
TIMOR
D eozc
etmobbreur 22000099 •• NNoo. .11
Introdusaun
Iha edisaun
ne’e nia laran
Introdusaun
1
Iha tinan 2006-klaran, parte boot setór seguransa Timor-Leste naksobu tiha husik
Istória Antesedente Sektór
2
nasaun joven ne´e hasoru funu sivil. Nasaun ninia polisia (Polísia Nasional Timor
Leste - PNTL) no militar (Forsas Defeza Timor-Leste - F-FDTL) laiha kbiit diak
Seguransa
Ambiente Seguransa
4
liu ba kontrola, no at liu kúmplise iha dezenvolve krime no ilegal, ejize governu hodi
Nasions Unidas & Reforma
6
husu prezensa forsa hametin dame dirije husi Australia no polisia internasionál hodi
restaura orden públika.
Sektór Seguransa (RSS)
Polisiamentu
7
Sektór Justisa
10
Eventu tráziku husi Abril to´o Juñu 2006 – ne´ebé hamate tiha ema na´in 37 iha
Forsas Armadas
10
violénsia no liu ema na´in 150,000 mak muda sai husi sira ninia uma – hamate
Konkluzaun
11
disfunsaun ba setor seguransa. “Krize” hanesan eventu 2006 koñesidu agora, hatudu
Servisus Sira Ne’ebe Sita
12
katak iha substánsia uitoan ba parte barak setór seguransa nian aleinde farda no kilat.
ISSN 1920-1087.
Ne´e sai klaru katak Timor-Leste presiza prosesu komprensivu no reforma maka’as
The opinions expressed in this paper are those of the
authors and do not necessarily reflect the views of The
Centre for International Governance Innovation or its
Board of Directors and/or Board of Governors.
ba setór seguransa.
Copyright © 2010, The Centre
for International Governance
Innovation.
This
work
was carried out with the support of The Centre
for International Governance Innovation (CIGI),
Waterloo, Ontario, Canada (www.cigionline.org).
This work is licensed under a Creative Commons
Attribution — Non-commercial — No Derivatives
License. To view this license, visit (www.creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.5/). For re-use or distribution, please include this copyright notice.
Iha mudansa signifikante iha setór seguransa Timorense horik tinan 2006; la’os katak
Financial support for the Security Sector
Reform Monitor provided by The
International Security Sector Advisory
Team.
Cover Photo: Members of the United Nations
Transitional Administration in East Timor
(UNTAET) accompanied by a group of local children as they conduct a security patrol in the Becora
district of Dili. (UN Photo/Eskinder Debebe)
hotu-hotu pozitivu. Liutiha besik tinan tolu autoridade polisia ezekutivu, Polisia
Nasoins Unidas (UNPOL) hahú tiha faze entrega knaar ba autoridade nasionál.
Hatudu mós iha relasaun diak liután entre PNTL no F-FDTL. Kontrola nasionál
fila fali ba polisia ne’e katak bem-vindu ba dezenvolvimentu hanesan ida ne’e hatudu
hasa’e lejitimasaun instituisaun seguransa nasaun nian no aumenta proprietáriu lokál
liu prosesu. Oinsá mós, ida ne’e mai ho risku/perigu balu; ne´e mak jestaun governu
2
Sentru internasioNAL ba inovasaun governasaun
Timorense kona-ba setór seguransa ne’ebé lori ba krize
Kona-ba Monitór SSR
2006.
Maske edisaun ne’e kona-ba Monitór ba Reforma Sektór
Monitór ba Reforma Sektór Seguransa maka
publikasaun trimestrál ida ne´ebé akompaña
dezenvolvimentus no tendénsias iha prosesu
reforma setór seguransa (RSS) ba nasoins
lima ne´ebé la´o daudaun: Afghanistan,
Burundi, Timor-Leste, Haiti no Sudan Súl.
Kada trimestre, sei iha edisaun ketak ba kada
paíz estudu kazu. Adota definisaun olístika
ba setór seguransa, Monitor envolve eskala
prekuénsia boot husi atóres, tópikus no
temas, husi reforma iha instituisaun sira lei
ho orden nian no forsas armadas ba atividads
demilitarizasaun no papél husi seguransa no
atóres justisa non- estatutu.
Peskiza ba Monitór maka bazeadu ba kampu:
peskizadór rezidente ida iha kada paíz
estudu kazu xefia kolesaun data no análizes,
ho apoiu husi sekretária-bazeada analistas
iha Sentru Internasionál ba Inovasaun
Governasaun (CIGI). Diretrizes peskiza
hanesan aplika ba kada paíz. Edisoins hotu
kona-ba Monitor sujeita tiha ba prosesu
revizaun esternál ida maka´a, aumenta tan
ho ita ninia revizaun editoriál internál
Seguransa: Timor-Leste sei kobre dezenvolvimento setorial
no tendénsias, ida ne’e sei konsentra liuliu ba reforma
polisia.
Istória Antesedente
Sektór Seguransa
Instituisaun primária iha setór seguransa Timor Leste ninia
idade kuran husi dekada ida.
Maske estrutura sira ne’e
hetan tiha susesu balu, sira mós sofre tiha kontra-tempu,
no seidauk konsidera iha maturidade kompleta. Iha Marsu
2000, forma tiha Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL).
Iha jogada ida kontroversa, Administrasaun Tranzisionál
Nasoins Unidas iha Timor-Leste (UNTAET) (1999-2002)
rekruta tiha komandu senior barak ba forsa husi postu
senior antigu Polisia Nasionál Indonesia (POLRI) (Hood,
2006: 64).
Iha Fevereiru 2001, forsa uluk halo gerilla ba independénsia,
Forças Armadas da Libertação Nacional de Timor-Leste
(FALINTIL), transforma tiha ba forsa defeza nasional,
Força de Defeza de Timor Leste (F-FDTL). Maneira ne´ebé
UNTAET observa harii no rekrutamentu ba F-FDTL mós
sai hanesan fonte deskontente ida iha sosiedade Timorense,
no influénsia iha kriasaun no dezenvolvimentu politika ba
grupu ativista veteranu sira (Rees, 2004: 3). Konfrontu entre
PNTL no grupu veteranus reprezenta tiha preokupasaun
Pesoál
sériu ida ba seguransa iha 2002 no 2003.
Mark Sedra
Editór Jerál
Nélson Belo
Peskizadór Kampu
Geoff Burt
Koordenadór Projetu
Carla Angulo Pasel
Asistente Peskiza
Geoff Burt
Dispoin & Produsaun
Lauren Amundsen
Editór Kópia
UNTAET no misaun susesor falla atu harii estrutura
sivil deskuidu ba PNTL no F-FDTL. Hanesan rezultadu,
politika lejislativa no kapasidade orsamentu ba organizasaun
sira ne’e tuir prátika la eziste iha tempu independénsia
Monit ór ba revizuan sekt ór seguransa • Timor-Leste
nian.. Foin tinan rua liutiha simu kontrolu formál iha
setór seguransa, governu Timorense hasoru krize boot iha
politika no seguransa iha Abril no Maiu 2006. Iha Janeiru
Konsellu Editoriál
Eveline de Bruijn
in Sudan (UNMIS)
2006, soldadu na’in 159 husi F-FDTL asina petisaun ida
haruka ba Prezidente Xanana Gusmão keixa kona-ba
United Nations Mission
Mark Downes
International Security
diskriminasaun iha forsas armadas kontra soldadu sira
Sector Advisory Team
husi rejiaun Oeste nasaun nian (loromonu) a favor ba sira
(ISSAT)
ne´ebé husi lorosa´e (ICG, 2008). Falta asaun governu nian
ba responde petisaun ne’ebé petisionáriu sira hato’o hodi sai
Rory Keane
Network on Conflict and
husi sira ninia barraka no hahú protesta. Iha Marsu 2006,
Brigadeiru-Jenerál Taur Matan Ruak halo tiha desizaun
hodi hasai soldadu na’in 594, besik metade husi ema na’in
1,435-membru forsas armadas (IFP, 2009). Demonstrasaun
OECD International
Fragility
Alexander Mayer-Rieckh
After Conflict Group
Boubacar N’Diaye
The College of Wooster
iha Dili liutiha despedimentu hamosu konfrontu violentu
and African Security
entre elementus F-FDTL no PNTL nune’e mós
Sector Network (ASSN)
petisionáriu sira rasik. Iha Maiu 2006, Komandante Polisia
Militar Major Alfredo Reinado, hamutuk ho ema lubun ida
Nader Nadery
Human Rights
husi ninia subordinadu sira no ofisiál PNTL nian, sobu no
sai husi kadeia komandu nian ho sira ninia kilat. Maske
formalmente sira la tuir petisionáriu sira partilla kauza
komún. Ostilidade kulmina tiha ho batalla kilat ida entre
forsas F-FDTL no PNTL iha Maiu loron 25, 2006 hale´o
Commission
Gordon Peake
populasaun Timor-Leste, mate ema na’in 37, politiza
maka´as divizaun étnika, no propriedade rihun ba rihun
Robert Perito
Edward Rees
Peace Dividend Trust
Serge Rumin
After Conflict Group
Yasmine Shamsie
Wilfrid Laurier
University
Jake Sherman
Ho pedidu husi governu Timor-Leste, Australia diriji
Forsa-Tarefa Konjunta 631 utiliza iha Maiu 27-30, 2006
Center on International
Cooperation (CIC)
no Unidade Espesial Polisia nian, no metade husi militar
abandona tiha ka despede tiha (ICG, 2008).
United States Institute
of Peace (USIP)
mak naksobu. Liután. Liután ida ne´e, parte balu husi polisia
disolve tiha, hatudu hosi dezintegrasaun kuartél-jenerál
Timor-Leste Police
Development Program
edifisiu kuartel-jerál PNTL iha Dili (IFP, 2009).1
Krize ne’e hamosu dezlokadu persentajen sanulu husi
Afghanistan Independent
Graham Thompson
UK Department
for International
Development (DFID)
hodi restaura seguransa.2 Iha Agustu 2006, misaun foun
(UNMIT)3 hetan autorizasaun ho mandatu ida fó atensaun
Nasoins Unidas, Misaun Integrada ONU iha Timor-Leste
liuba asuntus polisiais inklui papél ezekutivu polisia no
diretiva ida hodi asisti iha reforma, re-estrutura no re-
1 Batalla halo tiha entre kuartel-jenerál husi instituisoins rua ne’e, iha fatin besik
malu iha sentrál Dili.
2 JTF 631 konsiste husi tropas Australia, Zelándia Foun no Malázia – hamutuk ho
kontinjente boot ida ajentes Polisia Federál Austrália (AFP) nian.
3 Harii tiha tuir Rezolusaun UNSC 1704, UNMIT foufoun fó mandatu ida fulanneen. Mandatu ne’e foin daudaun hanaruk tan to’o Fevereiru 2010 ho Rezolusaun
UNSC 1867.
3
4
Sentru internasioNAL ba inovasaun governasaun
konstrusaun PNTL. Ida ne’e inklui mós mandatu ida hodi
ba abuzu direitus umanus oioin, populasaun Dili konsidera
halo konta revizaun komprensivu ida ba setór seguransa.
inisiativa ne’e susesu ida. Iha fulan ida ninia laran, kareta
kalan nian no pedestre trafiku fila fali ba estradas.
Ambiente Seguransa
Timor-Leste oras ne’e daudaun goza nivel seguransa ida no
seguransa la haree horik molok krize 2006. Maibe, maske
oras ne’e daudaun paradu, fratura sosiedade lubun ida no
lina falla, liuliu iha esfera seguransa, iha potensial mosu fali.4
Krize 2006 sei tabele liu Timor-Leste, maske iha prezensa
Forsa Estabilizasaun Internasional (ISF) no UNPOL
UNMIT membru forte 1,600 no Unidade Polisia Formada.
Liu tiha krize, konflitu nivel-kiik maka norma iha Dili to’o
Dezembru 2007. Entre Junu 2006 no Dezembru 2007 Dili
mak fatin politika konstante, violensia malta no komun.5
Evidensia anedotika sujere katak ema barak hanesan 150
maka mate no propriedade rihun ba rihun maka destrui tiha
durante periodu ne’e (Governu, sosiedade sivil no ofisial
ONU nian, 2009). Ema rezidente Dili no ema deslokadu
internal (IDPs) moris obrigatóriu ho esforsu rasik.
Governu foun Aliansa Maioria Parlamentar (AMP) hahu
kaer poder iha Agustu 2007 ho mandatu atu restaura
estabilidade ba nasaun. Governu foun hatudu frustasaun
konsideravel aparente inkapasidade husi autor internasional
hodi restaura normalidade Dili ninia ambiente seguransa.
Hanesan konsekuénsia, iha Dezembru 2007 Sekretáriu
Estadu ba Seguransa Francisco da Costa Guterres, iha
mudansa ida ne’ebé infrinje politika UNMIT, autoriza
tiha PNTL hodi reativa fali Forsa-Tarefa Dili, unidade ida
responde lalais. Unidade ne’e simu mandatu hodi rezolve
violénsia nivel Estrada uza forsa karik nesesária. Iha semana
rua ninia laran violénsia estrada hamenus dramátika.
Enkuantu UNMIT no autor internasionál seluk kritika
maka’as asaun, alega katak unidade ne’e maka responsável
4 Ba análizes foin daudaun haree oras Notísia PBS (http://www.pbs.org/newshour/
bb/politics/july-dec09/easttimor_11-12.html), tinan 10 Liu Tiha Independénsia,
Timor-Leste Sei Rekonstroi, 12 Novembru, 2009.
5 Relatóriu ida husi Avaliasaun Violénsia Armada Timor-Leste (TLAVA) deskreve
kreximentu resente violénsia grupu/gang iha Timor-Leste, ameasa grupu/gang
afeta seguransa no sira ninia asesu ba armas no armamentu kiik (SALW).
Iha Fevreiru 8, 2008 Major Alfredo Reinado, ninia vise
Lt. Gastao Salsinha no balu husi sira ninia apoiantes
lansa tiha saida maka mosu ataka ida liuhusi frente rua
kona-ba Prezidente no Primeiru Ministru. Reinado oho
tiha iha ataka no Prezidente Ramos-Horta hetan kanek
todan (IFP, 2009). Hamosu Estadu de sitiu ne´ebé impoin
rekolle obrigatóriu hahu husi 8 kalan to’o 6 dader, limita
tiha liberdade ba movimentu no suspende direitu ba
halibur no hatudu an (OHCHR, 2008). Iha esforsu ida atu
kapitaliza indignasaun públika kona-ba atentadus no hola
medidas rigorozas ba grupus rebeldes, governu estabelese
Komandu Konjuntu ida, lori hamutuk F-FDTL no PNTL
iha autoridade ida nia okos descreve o recente crescimento
da violência de gangues (ICG, 2009).6 Komandu Konjuntu
lansa tiha Operasaun Halibur, ne’ebé, remata iha Abril 2008,
lori ba rende, grupus armadus balu konstitui ho membrus
sanulu resin rua. Governu kombate ba hasa’e fiar públiku ba
ambiente seguransa, konvense IDPs barak hodi fila fali ba
sira ninia uma. To’o tinan 2009 klaran, besik IDPs 150,000
hotu-hotu kria tiha husi krize 2006 ne’e fila fali tiha ba
sira ninia uma ka instala tiha iha fatin sira seluk. Komandu
Konjuntu disolve tiha iha Junu 2008 no komandu formál
polisia nian maka aparente fila tiha ba UNMIT. Susesu
ida metin husi Komandu Konjuntu maka normalizasaun
relasaun entre PNTL no FDTL. La’os deit konfronta entre
grupus, nune’e komún antes 2006, hapara, maibe loloos sira
hahú atu servisu hamutuk tuir forma konstrutiva ida.
Persesoins públika hahú tiha ona hodi reflete proveitu
seguransa sira ne’e. Peskiza ida Fundasaun Asia 2008/2009
hetan katak:
Persentajen limanulu resin tolu husi peskiza
6 Dezobedese mandatu ezekutivu UNMIT nian, Governu fó hatene deit UNMIT
kona-ba kriasaun Komandu Konjuntu depois harii no funsiona.
Monit ór ba revizuan sekt ór seguransa • Timor-Leste
Tabela 1: INSTANTÁNEU UNPOL
Forsa Autorizadu husi Forsa
1,748 pesoál polisia; 34 militar no relasaun ho funsionárius; “apropriadu”
komponente sivil.
Forsa Atual husi Forsa (husi
1,582 pesoál polisia nian; 33 funsionáriu ligasaun militár; 364 funsionáriu sivil
Jullu 31, 2009)
internasionál; 880 pesoál sivil lokál; 170 voluntárius ONU.
Kontribudores ba Ligasaun
Australia, Bangladesh, Brazil, China, Fiji, India, Malaysia, Nepal, New Zealand,
Militár no Funsionárius
Pakistan, Philippines, Portugal, Sierra Leone, Singapore.
Kontribuidores ba Polisia
Australia, Bangladesh, Brazil, Canada, Croatia, Ecuador, Egypt, El Salvador,
Gambia, India, Italy, Jamaica, Jordan, Kyrgyzstan, Malaysia, Namibia, Nepal,
New Zealand, Nigeria, Pakistan, Philippines, Portugal, Romania, Russia, Samoa,
Senegal, Singapore, Spain, Sri Lanka, Sweden, Thailand, Turkey, Uganda, Ukraine,
Uruguay, Vanuatu, Yemen, Zambia, Zimbabwe.
Nasoins Lima Kontribui Boot Malaysia – 215 funsionárius; Portugal – 196 funsionárius; Bangladesh – 187
Liu
funsionárius; Pakistan – 166 funsionárius; Filipinas – 151 funsionárius.
Fonte: UNMIT, 2009c
publika nasional hateten situasaun seguransa
daudaun ne’e nakonu ho insidente violentu entre fornesedór
iha sira ninia fatin aumenta diak kompara ho
seguransa nasionál no internasionál. Ida ne’e hanesan
tinan ida liuba, enkuantu persentajen 41 hateten
sinál ida katak falta profisionalizmu no aumenta ódiu
hanesan nafatin, no persentajen tolu hateten
husi autór nasionál ba prezensa nakonu ho internasionál.
sai aat liutan. Iha membrus PNTL ninia leet,
Iha konfrontasaun balu entre membrus Guarda Nasional
persentajen 83 fiar katak situasaun seguransa
Republika (GNR), Unidade Polisia Formada UNPOL
aumenta diak (Chinn and Everett, 2009: 7).
(FPU) husi Portugal no PNTL iha bár sira iha Dili, inklui
konflitu ida entre membru sira folga hela husi GNR no
Oinsá mós, Timor-Leste kontinua ho esperiénsia nivel
PNTL. Komandante Jeneral foun husi PNTL, Longuinhos
kiik kriminál asosiadu ho boot ida, populasaun juventude
Montero, insisti UNPOL iha Televizaun Nasional (TVTL)
barakliu maka la servisu, liuliu iha Dili. Liután, maske
atu identifika no kastigu pesoál GNR envolve tiha iha
relasaun ho Indonesia aumenta diak liu, númeru kiik ida
insidente ne’e. Iha entervista Rádio Austrália Monteiro
maibe importante katak konflitu baliza kontinua la rezolve,
admite katak funsionáriu PNTL envolve tiha iha konflitu
bele nota liuliu iha enklave Oe-cusse, no kauza tensaun.7
armadu masken folga hela (Radio Australia, 2009). Ikusliu,
Iha mós tensaun bilateral demora entre Timor-Leste ho
ONU la hola asaun kontra pesoál UNPOL ne´ebé envolve
Indonesia tanba grupus Timorense ezije persegisaun
tiha.
ba individu sira ne´ebé sai nu´udar autor krime kontra
populasaun sivil durante tinan-24 okupasaun Indonesia.
Ho eleisoins xefe aldeia no munisípiu prepara tiha hodi
hala´o iha tinan oin mai, iha interesse balu ne’ebé aumenta
Iha tendénsia alarme seguransa ida iha fulan hira foin
7 Haree fontes hirak ne´e: “Internet Eskluziva: Disputa Fronteira, Enklave OeCusse 60,000 Timorense Iha Indonesia Laran,” Tempu Semanál, 15 Outubru, 2009;
http://temposemanaltimor.blogspot.com/2009/10/internet-exclusive-borderdispute.html; “Indonesia, Timor-Leste: Disputa Fronteira Manas,” Lian Globál Iha
Liña, 7 Outubru, 2009. http://globalvoicesonline.org/2009/10/07/indonesia-easttimor-border-dispute-heats-up/
tensaun polítika bele tradús ba inseguransa boot liu.
5
6
Sentru internasioNAL ba inovasaun governasaun
Nasoins Unidas & Reforma Revizaun Setór Seguransa
Sektór Seguransa (RSS)
Unidade ida ba Apoiu Setór Seguransa
Mandatu prinsipál UNMIT nian maka “dezenvolvimentu
no fortaleza” PNTL. Ida ne’e mós responsável ba setór
seguransa. UNPOL hala´o responsabilidade polisia nian
no apoiu reforma PNTL. Ida ne’e konsiste husi Sentru
Operasaun Nasionál, Polítika Komunidade no Unidade
Umanitária,
Unidades
Polisia
Formada,
Gabinete
Koordenasaun Tráfiku Nasionál, Unidade Protesaun
Seguransa Besik, Unidade Operasaun Espesiál, Gabinete
Koordenasaun Patrulla Fronteira no Seguransa Eleitorál
no Unidade Planeamentu (UNMIT, 2009c)
Unidades Polisia Formada (FPU), ne´ebé inklui Malaysia,
Bangladeshi, Portugés no kontinjentes Pakistan, tau baze
permanente iha Dili, Baucau no Maliana. Utiliza sira ba
operasaun espesiál, fornese seguransa estátika no hetan
despaxu hodi kontrola distúrbiu no revolta sivil. FPU
Portugés fornese mós protesaun besik ba ulun boot sira
governu nian (UNMIT, 2009c).
ONU ninia esforsu hodi promove RSS hatodan an tiha
ho problemas estrutural internal balu. Hanesan ezemplu,
UNPOL hetan tiha krítika tanba komunikasaun ne´ebé
kiak ho sira ninia ómologu polisia nasionál nune´e mós
ho populasaun Timorense, tanba sira ninia perísia ho
lian loká no tradutores insufisientes. Rotativa ás ba
funsionáriu UNPOL, rezultadu ida husi rotasaun badak
(fulan 6-12) ba polisia balu –kontribui ba estadu sira kria
tiha inkonsisténsia no konfuzaun iha esforsu ba treinu no
mentór. Estraordináriu, lokalizasaun hamutuk unidade sira
PNTL no UNPOL la koko tiha tuir substantiva, rezultadu
maka servisu polisia rua ne´ebé servisu ho kolaborasaun ba
malu, maibe nunka “hamutuk” duni.
(SSSU) maka
estabelese tiha iha UNMIT laran hodi responsabiliza
revizaun ida ba setór seguransa. Ninia objetivu hodi “asisti
governu ba hala´o revizaun ida komprensivu kona-ba papél
futuru no nesesidade setór seguransa nian,” inklui F-FDTL,
Ministru Defeza nian, PNTL, no Ministériu Interiór ho
vizaun ida hodi fó apoiu ba governu (Rezolusaun UNSC
1704). Revizaun ne’e fahe ba faze haat: (1) análize funsionál
ida kona-ba governasaun no instituisoins seguransa nian;
(2) análiza institusionál ida no lakuna regulatóriu (ajénsia
ne´ebé regula); (3) avaliasaun ameasa ida; no (4) revizaun
ida ba opiniaun públika (Funaki, 2009). Objetivu prinsipál
ba revizaun ne´e maka atu kria planu servisu ida hodi
rezolve áreas no nesesidade prinsipál/xave, hanesan sistema
no forsas integrada ida; reforma estruturál iha sentru
instituisaun hanesan PNTL, F-FDTL no Ministériu Defeza
no Seguransa; seguransa máritima no jestaun fronteira;
kapasidade jestaun finansas públikas; no supervizaun sivil
(UNDP, 2008). Oinsá mós, iha tiha esperiénsia atrazu
signifikante, no barakliu maka autoridade Timorense la fó
tiha atensaun ba revizaun ne´e.
Rekrutamentu ba SSSU hahú deit tinan ida tama ninia
mandatu iha besik remata tinan 2007 no la to’o prinsipiu
tinan 2009 ne’ebé unidade ne’e iha tiha ona funsionáriu
kompletu. Maske Governu asina dokumentu projetu ida
husi UNMIT/UNDP iha tinan 2008 ninia klaran, kona-ba
rezultadu revizaun setór seguransa, hanesan partida kontra
mandatu ne’e, hala’o tiha ona. Ulun Boot Timorense reklama
katak revizaun no esforsu reforma ONU nian maka ilejitimu
tanba sira falta proprietáriu Timorense (Roughneen, 2009).
Hanesan Funaki deklara: “Governu la’o daudaun ba oin tuir
ninia planu rasik ba reforma setór seguransa; la’os tanba
asidente nia esklui tiha ONU” barakliu (Funaki, 2009: 12).
Monit ór ba revizuan sekt ór seguransa • Timor-Leste
Polisiamentu
Peskiza ida husi Fundasaun Asia iha tinan 2008/2009
Tabela 2: PNTL Pesoál
fahe ba
Unidade
Totál
Mane
Feto
Aileu
92
70
22
Ainaro
101
82
19
Baucau
176
121
55
Bobonaro
132
89
43
Covalima
130
100
30
Dili
452
361
91
Ermera
131
101
30
Lautem
148
114
34
Liquica
101
76
25
Manatuto
104
83
21
Manufahi
109
92
17
Oecusse
115
82
33
Viqueque
137
112
27
Immigration
83
70
13
URP (Unidade Polisia
Rezerva)
81
80
1
UPF (Unidade
Patrulla Fronteira)
240
227
13
Dili /UIR (Unidade
Intervensaun Rápida)
143
137
6
Baucau/UIR (Unidade
47
Intervensaun Rápida)
46
1
Unidade Polisia
Internasional
3
3
0
Polisia Akademia
92
81
11
Unidade Maritima
50
48
2
Maske tuir faktu katak PNTL iha konsistente labele ezekuta
Quartel Nasionál
499
416
83
ninia orsamentu anuál, nia hasoru falta ekipamentu, bele
Total
3,168
2,591
577
hetan katak sira ne’ebé buka PNTL ninia asisténsia “fó
relatóriu katak hetan tratamentu ho minimu respeitu no
profisionalizmu (47%), ho komportamentu abuzu verbal
ida (15%), no ho komportamentu abuzu fizika (19%)”
(Chinn no Everett, 2008: 8). Liután ida ne’e hato’o relatóriu
katak “Dala haat ona maka públika nasionál adekuadu liu
hodi identifika ulun boot komunidade nian, duké PNTL,
nu’udar individual/instituisaun ne’ebé iha responsabilidade
primária ba mantein seguransa iha sira ninia fatin” (Chinn
no Everett, 2008: 8). Rezultadu sira peskiza ne’e hatudu
katak PNTL sei iha fatin natoon hodi halo diak liután ba
atrai komunidade ne’e.
PNTL oras ne´e daudaun iha elojiu ba funsionárius 3,173
(Estatítika Pesoál PNTL, 2009). Tuir fonte PNTL iha planus
hodi hasa’e servisu ho persentajen 10.3 (327 funsionáius)
iha 2012, maske iha evidénsia anedota katak forsa la hasoru
falta pesoál no gasta tempu barakliu. Ida ne´e predominante
ida servisu ema mane nian ho deit persentajen 22.3 husi
forsa maka ema feto (haree Tabela 1). Notavel, persentajen
1.4 deit (7 husi 499 totál funsionáriu) husi funsionáriu
Quartel Nasionál maka atribui ba área polisia komunidade,
enkuantu persentajen 38 (192 husi totál 499) maka atribui
ba Korpu Seguransa Pesoál (CSP), ka Unidade Protesaun
Besik (CSP).8
nota iha área transporte. PNTL iha deit kareta 222 no
motorizada 366 ba nasaun tomak (Perreira, 2009). Oras
ne´e daudaun sub-distritus barakliu maka laiha kareta no
motorizada.
Kareta espesiál ekipadu hodi rezolve difikuldade rai Timor8 Komandante Jerál foun Longuinhos Monteiro iha 26 CSP detalladu ba ninia
protesaun pesoál rasik.
Fonte: Estatíka Pesoál PNTL, 2009
Leste nian maka dalabarak la utiliza efikás ba distritus
ne´ebé presiza liu. Sira ninia papél hanesan simbol signifika
katak dalabarak sira rai iha kapitál ba funsionáriu seniór
sira uza. Kareta kanon bee rua foin daudaun hola husi PT
Pindad iha Bandung, Indonesia, ida husi Asia Leste Sul ninia
produtór boot liu ba ekipamentu seguransa, kilat no kilat
7
8
Sentru internasioNAL ba inovasaun governasaun
musan, no tenke aumenta kapasidade forsa nian ba kontrola
masa (Asosiadu Dili, 2009a). Unidade Marítima PNTL,
vital tebes ba illa nasaun ida, iha ró rapidés tolu, laiha ida
maka operasionál. PNTL tomak falta sistema manutensaun
adekuada, politika no prosedimentu ba ninia kareta sira no
ekipamentus (Perreira, 2009).
PNTL armadu maka’as liu padraun barak, no iha tendénsia
funsiona hanesan forsa paramilitar. Tuir istória, estrutura
jestaun no kontrola kilat iha PNTL fraku (TLAVA, 2009: 4).
Iha ninia orsamentu 2010 hatama ba Gabinete Sekretáriu
Estadu ba Seguransa (SES) iha Jullu 2009, Komandu PNTL
husu osan ba dezenvolve ninia arsenál kilat boot. Pedidu
ne’e hetan rejeita (funsionáriu finansas SES, Jullu 2009).
Estrutura Komandu PNTL
Iha Marsu 2009, antigu Prokuradór Jerál no aliadu Xanãna,
Longuinhos Monteiro hili tiha nu’udar Komandante Jeral
PNTL.9 Monteiro figura ida kontroversiál ho alegasaun
korupsaun balu ne’ebé autores sosiedade sivil no partidu
opozisaun halo kontra nia10 (FRETILIN, 2009). Monteiro
iha impaktu imediatu ba PNTL. Ligasaun ba konflitu
orsamentu ho Sekretariu Estadu ba Seguransa nia fó tiha
orden ba pesoál PNTL hotu sai husi Ministériu (funsionáriu
finansas SES, 2009). Monteiro mós foin dadaun buka aprova
husi Ministru Defeza no Seguransa hodi asegura kontrolu
orsamentu ba PNTL husi SES, potensial liu hatun kontrolu
politika sivil ba PNTL (membru G-RDTL, 2009).
Iha loron 20 Jullu 20, 2009, Monteiro fó orden halo reestruturasaun boot ida ba Komandu PNTL, iha ne’ebé
nia promove tiha aliadus no esklui adversárius (Nota ba
Akompaña, 2009). Númeru signifikante ida husi sira ne’ebé
promove tiha simu tiha sansaun iha tempu liubá tanba
9 Longuinhos Monteiro tenta prosesa ONG prinsipál Direitus Umañus, Asosiasaun
HAK, kona-ba direitu alegasaun nian ne´ebé Monteiru envolve tiha iha prátikas
korruptu 2001. Depois adia tiha ba tinan ualu, Tribunál Distritu Dili rejeita tiha
prosesu ne´e tanba laiha fundamentu (Tempu Semanál, 2009).
10 Tuir Asosiasaun HAK, Monteiro envolve tiha ho Marcal “Hercules” Rosario
bandidu Timorense bazeadu-Jakarta iha tráfiku fetu ba Timor-Leste.
Tabela 3: Orsamentu PNTL
Área
2009
Salárius
US$
12,480,000
Rikusoin no Servisus
US$
7,160,000
Despeza Kapitál Menór
US$
2,836,000
Total:
US$
22,476,000
Fonte: Funsionáriu finansas SES, 2009
violasaun sériu hasoru padraun profisionál ka iha kazu
kriminál pendente kontra sira mak seidauk rezolve. Ninia
deputadu ba Administrasaun, Basilio de Jesus, seidauk simu
sertifikadu husi PNTL.
PNTL sofre husi korupsaun nivel as, ho sira na´in rua boot
no kiik sai komún forma korupsaun. Iha tinan 2007, Primeru
Ministru identifika kontrolu korupsaun iha servisu polisia
hanesan prioridade ida, maibe halo tiha progresu uit’uan.
Enkuantu kazus korupsaun maka komun liu hetan iha
unidades polisia bazeadu iha Dili, distritus esterior la livre.
Hanesan ezemplu, iha espekulasaun, katak destakamentu
PNTL iha Distritu Cova Lima envolve tiha iha kontrabandu
taa ai illegal (Suara Timor Lorosae, 2008).
Abilitasaun PNTL
Liu tiha krize 2006, UNMIT, liuhusi akordu ho Governu
Timor-Leste, instaura tiha prosesu sertifikasaun ba pesoál
PNTL hotu hodi halo triajen ba funsionárius ne’ebé hola
parte iha krimes no violénsia ne’ebé hale’o krize. Tuir mai
dezenvolve tiha prosesu sertifikasaun hodi inklui revizaun
ida kompletu liu kona-ba funsionáriu ida-idak (Funaki, 2009).
Prosesu triajen kompleta iha fulan sanulu resin neen nia
laran (iha Dezembru 2007). Husu tiha ba Igrejas, tribunais,
no ONG hodi partisipa liuhusi hatama informasaun konaba funsionárius. Painel avaliasaun konsiste husi Deputadu
Ministru Interior, reprezentante husi UNPOL, ofisiál
ida husi gabinete Prokuradoria-Jeral nian, reprezentante
ida husi Igreja no membru ida husi Konsellu Supremu ba
Monit ór ba revizuan sekt ór seguransa • Timor-Leste
Defeza no Seguransa (La’o Hamutuk, 2007).
iha kestaun ne’e kontinua iha pozisaun as iha PNTL laran,
ho Inspetór Monteiro servisu nu’udar Xefe ba Gabinete
Painel aseita kandidatu ida ho fornese tiha sertifikasaun
Relasaun INTERPOL nian (Asosiadu Dili, 2009b: 1).
provizóriu. Atu hetan sertifikasaun kompleta, tenke
Ofisiais governu Timorense krítiku ba prosesu abilitasaun.
kompleta tiha kursu treinamentu semana ida, tuir mai
Sekretariu Estadu Francisco Guterres hateten katak karik
hala’o treinamentu servisu ho mentor UNPOL ida (ICG,
nia maka Ministru Interiór iha tempu nebá, nia sei prefere
2008). Iha Junu 2008 hanesan ne’e, funsionárius PNTL
uza mekanizmu Timorense ida hodi ezamina didiak polisia
599 deit mak hetan sertifikasaun kompleta no 2,500 mak
ne’e (Guterres, 2009).
liuhusi sertifikasaun provizória (ICTJ, 2009: 15). Sistema
Marcus Mendonça Tilman husi UIR sujere katak prosesu
sertifikasaun hetan krítika hanesan ezemplu la efetivu
kultural Timorense ba nahe bite boot,11 ka rekonsiliasaun,
burokrátiku liu. Laiha funsionáriu ida maka eskluidu husi
tenke inkorpora tiha ba iha prosesu abilitasaun. Tuir Tilman,
servisu maske iha kestaun sériu kona-ba sira ninia asoins.
prosesu ne’e sai husi realidade lokál no kostumes (Tilman,
(ICTJ, 2009: 15). Membru ida husi ekipa téknika ne’ebé
2009). Ofisiais PNTL Distritu mós rejeita tiha projesaun,
entrevista tiha husi Grupu Krize Internasionál deklara
ho fundamentu katak sira koloka sai tiha husi Dili durante
katak “membru ida husi [polisia] hetan rekomendasaun
krize ne’e tanba ne’e la envolve direitamente. Ofisiais PNTL
ba hala’o liután investigasaun tanba kiminál ka asuntus
argumenta tiha katak projesaun ne’e diskriminatória no
dixiplinár maibe sira agora ativu fali hanesan funsionáriu
katak UNPOL la komprende adekuadu krize ne’e ninia abut
polisia” (ICG, 2008: 7).
(ofisiais distritu PNTL, 2009).
Prosesu sertifikasaun dalaruma halo golpe fatal ida iha
Iha nesesidade ida atu rasionaliza sistema selu no postu iha
Marsu 2007 bainhira T SRSG Atul Khare hakerek ba Vise
PNTL laran. Funsionáriu PNTL ida iha Distritu Lautem
Primeiru Ministru Estanislau da Silva deklara:
entrevista tiha iha Jullu 2009 esplika katak maske servisu
Antigu polisia-Indonesia ajente
liu tiha tinan sia no ninia prezunsaun ba papél komandu
Hau informa tiha ona ba H.E. Dr. Jose Ramos-
ida iha nível sub-distritu, ninia postu formál la muda. Ida
Horta, Primeiru Ministru, iha ami ninia
ne’e kria tiha problema balu iha komandu no kontrolu.
hasoru malu semanál iha loron 12 Marsu
Anedota hanesan ne’e subliña falta orientasaun apropriada
2007 katak na’in rua husi funsionáriu PNTL
kona-ba promosaun. Programa promosaun no saláriu foun
na’in lima hili tiha ba pozisaun senior deklara
implementa tiha oras ne’e daudaun.
tiha la adekuadu ba sertifikasaun. Sira ninia
naran hato’o tiha ona ba Ministru Interior, no
Iha Marsu 2009, iha primeira faze PNTL hahú hikas fali
maka: a) Inspetór Delfin da SILVA (presiza
responsabilidade seguransa husi UNPOL anúnsia tiha hosi
investigasaun liután kona-ba kilat lakon), b)
Primeiru Ministru Xanana Gusmão no Reprezentante
Inspetór Jorge Monteiro (rekomenda ba hasai
Espesial Sekretariu-Jeral Nasoins Unidas nian (SRSG),
tiha tanba razoins integridade). Tanba ne’e
Atul Khare. Rekomesu hahú iha Distritu Lautém, tuir mai
hau sente dezapontadu liu katak funsionáriu
Oecussi no hafoin Distritu sentrál Manatuto (UNMIT,
rua temi tiha ona hetan hili iha públika …ba
2009b). Atu distritu ida hala’a hikas fali responsabilidades
postus boot rua iha PNTL…” (Khare, 2007).
polisia nian, persentajen 80 husi funsionárius PNTL hotu
Governu Timorense ignora tiha UNMIT no funsionárius
11 Mekanizmu ida ba rezolusaun konflitu Timorense. Depois lulun tiha biti boot
ida, Tuir lisan Timorense uza nahe biti boot hodi halibur hamutuk grupu oioin ka
individuais hodi halo mediasaun disputa ida.
9
10
Sentru internasioNAL ba inovasaun governasaun
iha distritu tenke iha sira ninia sertifikasaun finál no
maka inklui: Australia, Ireland, Norway, Portugal, Spain,
distritu tenke iha ema natoon no kapasidade institusionál
Sweden, OHCHR, no UNDP (UNDP, 2009). Maske UNDP
hodi ezekuta ninia responsabilidades ho konfiansa husi
iha setór boot ba projetus apoiu justisa harii horik 2003,
komunidade nian (UNMIT, 2009a). Unidade dsitritu barak
ne´e bele orgullu ho susesu balu/uit´uan.
sei iha prosesu ba remata prosesu sertifikasaun, nune’e
transferénsia responsabilidade seguransa sei sai prosesu
Autores Kostumeiru Justisa
gradual ida. Laiha tempu limite ba prosesu ne’e (UNMIT,
2009a). UNPOL sei kontinua iha distritu hotu ba apoiu
Kostumeiru justisa iha Timor-Leste sentraliza besik
operasionál no monitorizasaun no bele asume fila fali
autoridade tradisionál husi “lia nain” (owner of words).
provizóriu ezekusaun lei karik presiza (UNMIT, 2009a).
Sira iha autoridade hodi halo mediasaun no rezolve
To´o ohin loron, iha sinál ida hakat neineik ba reforma, tolu
konflitus iha nível komunidade nian. Autoridade judisiál
deit husi distritu 13 iha nasaun ne´e mak prense kritéria
husi lia na´in maka hamosu tradisaun oral no bei´ala, la´os
hodi rezume responsabilidades polisia nian.
edukasaun iha sistema justisa formál (DeShaw Rae, 2009:
143-144). Durante okupasaun Indonesia, Timorense barak
Sektór Justisa
Sistema justisa Timor-Leste nian tuir modelu sistema
lei sivil husi ninia antigu inkilinu koloniál, Portugal. Iha
tribunais haat iha nasaun laran: Tribunais Distrital husi
Baucau, Suai, Oecussi no Dili. Tribunal Rekursu iha Dili
funsiona mós hanesan Tribunál Supremu. Aparellu legal
barak trasadu iha konstituisaun tinan 2002 seidauk kria
tiha. Laiha juizes, prokuradores no defensores públikus
sufisiente hodi apoia ba tribunais distritais. Falta ida ba
fasilidades adekuadas, alojamentu no transporte nune´e
mós preokupasaun seguransa halo dezenvolvimentu pesoál
judisiál ba distritus la´o neineik. Faltas kapasidade sira ne´e
kontibui tiha ba atrazu balu iha sistema tribunál nian ne´ebé
buka lia na´in hodi resolve keixas no konflitus. Hanesan
sistema justisa tradisionál barak, públiku hakarak haree lia
na´in hanesan ladún karu, gasta tempu uit´uan no prátika
duké instituisaun judisiál formál. Tanba ne´e, nia okupa
papél lejitimu no sentrál liu hanesan ´fornesedór justisa´
duké norma formál barak husi instituisoins lei hanesan
tribunais no PNTL. Timorense barak aseita katak krimes
graves balu, hanesan omisidiu, violasaun seksual no
agresaun grave, tenke koko iha sistema formál. Oinsá mós,
inkapasidade tribunais estadu nian hodi julga kazus hirak
ne´e ho maneira prudente no justu agrava tiha deskonfiansa
no frustasaun públiku..
Forsas Armadas
rai kazus liu 5,200 (ICNA, 2009: 35). Utiliza tiha Juristas
Internasionál hodi rezolve falta iha áreas balu (Roughneen,
F-FDTL harii tiha iha loron 1 Fevreiru, 2001 no barakliu
2009).
konstrui husi FALINTIL, armadu estremu husi FRETILIN
durante funu sivil iha tinan 1975.12 Transforma FALINTIL
Programa Dezenvolvimentu Nasoins Unidas (UNDP) iha
ba pozisaun forsa modernu ida la´os servisu ki´ik tanba nia
kooperasaun ho governu Timor-Leste oras ne´e daudaun
laiha estrutura formál no falta estrutura komandu koerente
hala´o projetu ida hanaran “Haforsa Sistema Justisa iha
no sistema regularizadu ba kontrola forsa operasionál
Timor-Leste,” ne´ebé harii hodi hala´o to´o 2013. Ne´e
treinadu ida (IFP, 2009).
hetan tiha mandatu hodi harii kapasidade institusionál ba
sistema judisiál no halo diak liután asesu ba justisa. Ne´e iha
orsamentu ida ho osan US$34 millaun no ninia doadores
12 Xefe F-FDTL maka Brigadeiru-Jenerál Taur Matan Ruak no Xefe Pesoál maka
Kolonél Lere Annan Timur, sira na´in rua nu’udar veteranus FALINTIL tinan-24.
Monit ór ba revizuan sekt ór seguransa • Timor-Leste
Iha loron 1 Fevreiru, 2001 Frente Armadu Rezisténsia
tinan 2010.
F-FDTL armadu ho kilat M16-A2 semi-
Timorense, FALINTIL, disolve no harii tiha forsa defeza
automatiku, metralladora no arma branka ba funsionárius.
foun, F-FDTL. Planu orijinál ba F-FDTL ne´e bazeadu
Sistema kontrolu no jestaun kilat F-FDTL, enkuantu boot
ba rekomendasoins husi estudu ida hala´o husi ekipa King’s
liu PNTL nian, maka subdezenvolvidu.
College London tuir pedidu UNTAET nian iha Jullu
2000. Estudu ne´e, hetan krítika hosi distintu ulun boot
Iha tinan 2006, F-FDTL hetan destrui tanba dezersaun
Timorense, hanaran kriasaun ba forsa regulár ida hamutuk
no demisaun, ho forsa metade liu, tuirmai ema forte na´in
ema 1,500 no rezervistas voluntárius hamutuk ema
1,400, husik tiha sira ninia fileira. Ema barakliu husi sira
1,500 (Sentru ba Estudus Defeza, 2000). Iha tinan 2006,
ne’ebé hasai tiha mai husi rejiaun Loromonu, Timor-
F-FDTL halo tiha lansamentu ba planu estratéjiku ida ba
Leste nian. Iha Maiu 2009, F-FDTL hala’o ninia primeiru
dezenvolvimentu militar, agora koñesidu hanesan Forsa
rekrutamentu liutiha krize, lori fila kbiit forsa ba nivel
2020. Planu Forsa 2020 hanoin tiha atu korrije ne´ebé
pre-krize. Hala’o rekrutamentu, ne’ebé iha rezultadu atrai
konsidera tiha sala husi estudu King’s College nian. Planu
rekruta foun ema na’in 579, aplaude tiha ba ninia esforsu
ne´ebé Timorense ninian rasik loloos, afirma importánsia
ba to’o parte rua Lorosa’e no Loromonu husi nasaun ne’e
ba iha Forsa Aérea no Mariña ida forte. Ida ne’e bolu ba
nian. Oinsá mós, maioria husi kandidatu funsionáriu mai
limite forsa nian hamutuk ema na’in 3,500, abranje unidade
husi Lorosa’e, ho persentajen 60.3 prosede husi distritus
rua rai (45 pursentu husi forsa), forsa naval ida natoon (35
lorosa’e Baucau, Viqueque no Lospalos. Tuir faktu katak
pursentu husi forsa), komponente servisu no apoiu ida (15
lorosa’e sira domina tiha rekrutamentu funsionáriu sujere
pursentu husi forsa) no unidade komandu ida (5 pursentu
katak influénsias rejionais sei moris no diak iha forsa defeza
husi forsa) (Forsa 2020, 2006).13 Kritika prinsipal kona-ba
laran.
planu Forsa 2020 katak ida ne’e bele la proporsional ba
longuprazu.
Polisia diferente, liu tiha krize 2006 no prosesu abilitasaun ka
sertifikasaun asume tiha ba forsas armadas, maske tuir faktu
katak sira hala’o papél krítika ida iha deskontentamentu ne’e
(IFP, 2009). F-FDTL reziste tiha eskrutiniu internasionál
no iha momentu ne’e, hatudu “desprezu ba lei no orden” no
nosaun kontrolu sivil husi aparatus seguransa (ICG, 2009).
Kona-ba ekipamentu, F-FDTL posui tipu veikulu oinoin
liuliu husi Portugal, Malaysia no Japan. Naval F-FDTL
kompostu husi ro patrulla Albatross ne’ebe Naval Portuges
maka fo iha tinan 2001. Ro hirak ne’e iha kondisaun ladun
diak no ladun operasional. Iha prinsipiu tinan 2008, governu
kontrata tiha kompañia Xines Poly Technology hodi
fornese ro Shanghai patrulla nian, hein tiha iha prinsipiu
13 Kontroversu Lei Rekrutamentu Militár ida aprova tiha iha hahú tinan 2007,
rekere ba servisu militál obrigatória ba ema “selesionadu” ho tinan 18.
Konkluzaun
Enkuantu autoridades Timorense halo tiha progresu
konsiderável iha restaurasaun estabilidade ba nasaun
no dezenvolve parte husi setór seguransa nasionál, sei
hela barak maka halo. Dezenvolvimentu institusionál
liutiha ambiente konflitu ida hanesan Timor-Leste
maka prosesu jerasaun ida no setór seguransa sei hasoru
dezafius impoin ba tinan barak iha tempu oin mai.
Enkuantu aumenta diak liután, ambiente seguransa
kontinua frájil no laiha serteza.
Reforma Setór seguransa iha Timor-Leste hala’o kontra
fundu husi mudansa ida lalais ba sosiedade Timorense.
Pobreza kontinua boot iha Timor-Leste, terseira
nasaun ne’ebé populasaun krexe lalais liu iha mundu.
Populasaun krexe lalais ne’e lori ba fenomenu ida
urbanizasaun lalais, ho ninia rekezitu dezafius sosiais
11
12
Sentru internasioNAL ba inovasaun governasaun
tomak. Endémiku korupsaun, kuaze falta totál ida konaba justisa ba krimes komete tiha iha tempu pasadu, no
dezenvolve espasu mamuk ida entre ema riku no kiak
iha Timor-Leste fornese kuda semente krizes ba futuru.
Setór seguransa ida forte no demokrátika responsável
maka xave ida mós hodi konsolida estabilidade iha
Timor-Leste no hakmaan efeitus negativus husi
tendénsia hirak ne’e.
Hanesan paizes demokrasias
jovens seluk, Timor-Leste sei hasoru difikuldades no
krizes. Oinsa setór seguransa responde ba eventus hirak
ne’e iha futuru sei dita viabilidade orden demokrátika
nian.
Servisus sira Ne´ebé Sita
Chinn, Liam, no Silas Everett (2008). Peskiza Komunidade
nian-Persesaun Polisia: Timor-Leste iha 2008. Washington DC:
Fundasaun Asia, 2008.
Forsa 2020 (2006). Planu Estratejiku ba Dezenvolvimentu Forsas
Armadas Timor-Leste 2005-2020. Dili: Ministeriu Defeza.
DeShaw Rae, James (2009). Harii Dame no Justisa Tradisionál Iha
Timor-Leste. Boulder: Primeiru Forum Imprensa.
FRETILIN (2009). Deklarasaun Politika Bankada Parlamentar
FRETILIN. Marsu.
Funaki, Yoshino (2009). ONU no Reforma Setór Seguransa iha
Timor-Leste: Haboot Lakuna Kredibilidade. New York: Sentru ba
Koperasaun Internasional. Disponivel iha: http://www.cic.nyu.
edu/peacebuilding/docs/Funaki%20Timor%20SSR%20Final.
pdf
Hood, Ludovic (2006). “ONU no Reforma Setor Seguransa iha,
1999-2004,” Peacekeeping. Vol. 13, No.1: 60-77.
Nesesidade Avaliasaun Independente Komprensivu (ICNA)
(2009). Dili: UNMIT. Disponivel iha: http://unmit.unmissions.
org/Portals/UNMIT/ICNA.pdf
Inisiativa ba Harii Dame (IFP) (2009). Reforma Setor Seguransa
iha Timor-Leste. Brussels, Belgium.
Sentru Internasional ba Justisa Tranzitoria (ICTJ) (2009).
Reforma Setor Seguransa iha Timor-Leste.. New York: ICTJ.
Grupu Krize Internasionál (ICG) (2008). “Timor Loro Sa’e
(STL),Timor-Leste: Reforma Setor Seguransa,” Relatoriu Asia.
No. 143.
—— (2009). “Timor-Leste: Laiha Tempu ba Komplasénsia,”
Relatoriu Asia. No. 87.
Khare, Atul (2007). Surat ba Vise Primeiru Ministru Estanislau
da Silva. Loron 27 Marsu. Disponivel iha: http://wikileaks.
org/wiki/UN_Timor_Leste_complaint_on_unsuitable_
appointments_of_PNTL_officers_2007
La’o Hamutuk, Institutu Timor-Leste ba Rekonstrusaun
Monitorizasaun no Analizes (2007). “Halo Triajen PNTL Fila
ba Servisu,” Boletin La’o Hamutuk. Juñu.
Nota ba Akompaña Nomeasaun no Transferénsia (2009), No. 175/
Gab. C.G/VII/2009, Jullu 20.
Gabinete Komisáriu Altu ba Direitus Umanus (OHCHR) (2008).
Relatóriu kona-ba Dezenvolvimentu Direitus Umanus iha TimorLeste: Setór Seguransa no Asesu ba Justisa, 1 Setembru 2007 – 30
Junu 2008. Geneva, Switzerland.
Estatistikas Pesoál PNTL (2009). Fornese ba Monitór SSR
iha loron 17 Agustu, 2009 hosi Sub-Inspetór, Xefe Rekursus
Umanus PNTL, Faustino da Costa.
Rádiu Australia (2009). “Tropas Mantein Dame prepara atu
retira husi Timor-Leste.” Loron 28 Agustu. Disponivel iha:
http://www.radioaustralia.net.au/connectasia/stories/200908/
s2669693.htm
Rees, Edward (2004). Iha Presaun. - Falintil – Forsa Defeza Timor
Leste. Dékada Tolu ba Forsa Defeza iha Timor Leste: 1975-2004.
Geneva: Sentru Geneva ba Kontrolu Demokrátiku Forsas
Armadas nian (DCAF).
Roughneen, Simon (2009). “Timor-Leste: Setór Seguransa
Rekaida?” Revizaun Politika Mundiál, loron 31 Jullu.
Suara Timor Lorosa´e (2008). Jornal Lokal. Dili: Timor-Leste.
Loron 15 Outubru.
Tempu Semanál (2009). Jornal Lokal. Dili: Timor-Leste. Loron
16 Fevereiru.
Sentru ba Estudus Defeza , King’s College, London (2000).
Estudu Independente kona-ba Opsaun Forsa Seguransa no Reforma
Setór Seguransa ba Timor-Leste. London.
Asosiadu Dili (2009a). “Indonesia – Timor Leste; Hakbesik
Monit ór ba revizuan sekt ór seguransa • Timor-Leste
Kontinua.” Loron 7 Marsu. Disponivel iha: http://thediliinsider.
blogspot.com/2009/03/indonesia-timor-leste-rapprochement.
html
—— (2009b). “Jenerál Foin Sa´e Komandate PNTL sira - Basilio
Sa´e Ba Xefe Administrasaun.” Loron 24 Setembru. Disponivel
iha: http://thediliinsider.blogspot.com/2009/09/jendral-mudakomandate-pntl-sira.html
Avaliasaun Violénsia Armada Timor-Leste (TLAVA) (2009).
“Asuntu Breve: Avaliasaun Violénsia Armada Timor-Leste,”
Abril. Disponivel iha: http://www.reliefweb.int/rw/rwb.nsf/
db900SID/OYAH-7R7SBX?OpenDocument
Programa Dezenvolvimentu Nasoins Unidas (UNDP) (2008).
Revizaun Setór Seguransa iha Timor-Leste. Dili, Timor-Leste.
—— (2009). Fixa Projetu Nian: Haforsa Sistema Justisa iha
Timor-Leste. Dili, Timor-Leste.
Misaun Integrada Nasoins Unidas iha Timor-Leste
(UNMIT) (2009a). Kestoins Husu Frekuente, Polisia: Hahú Fali
Responsabilidade. Dili, Timor-Leste.
—— (2009b). Komunikadu Imprensa: PM no SRSG Benvindu Hahú
Fali Responsabilidade hosi Ema Timor-Leste. March 27. Disponivel
iha: http://unmit.unmissions.org/Default.aspx?tabid=214&ctl=
Details&mid=627&ItemID=3753.
—— (2009c). Polisia ONU. Timor-Leste. Disponivel iha: http://
unmit.unmissions.org/Default.aspx?tabid=178.
Entrevistas
Guterres, Francisco (2009). Sekretáriu Estadu ba Seguransa.
Entrevistas hosi Nélson Belo, loron 10, 17 Jullu.
Governu, sosiedade sivil, no Ofisiais ONU (2009). Entrevista
hosi Nélson Belo, Jullu.
Membru G-RDTL (2009). Entrevista hosi Nélson Belo, loron 1
Agustu.
Perreira, Moises (2009). PNTL Sub-Inspetór husi Unidade
Lojistika. Entrevista ho Nélson Belo, Loron 18 Agustu .
Ofisiais PNTL distritus (Dili no Lospalos) (2009). Entrevista
hosi Nélson Belo, loron 16 Junu.
Sekretariu Estadu ba Seguransa (SES) funsionáriu finansas
(2009). Entrevista hosi Nélson Belo, Jullu.
Tilman, Marcus Mendonca (2009). Entrevista hosi Nélson Belo,
loron 7 Jullu.
13
14
Sentru internasioNAL ba inovasaun governasaun
The Centre for International Governance Innovation is an independent, nonpartisan think tank that addresses international
governance challenges. Led by a group of experienced practitioners and distinguished academics, CIGI supports research,
forms networks, advances policy debate, builds capacity, and generates ideas for multilateral governance improvements.
Conducting an active agenda of research, events, and publications, CIGI’s interdisciplinary work includes collaboration
with policy, business and academic communities around the world.
CIGI’s work is organized into six broad issue areas: shifting global order; environment and resources; health and social
governance; international economic governance; international law, institutions and diplomacy; and global and human
security. Research is spearheaded by CIGI’s distinguished fellows who comprise leading economists and political scientists
with rich international experience and policy expertise.
CIGI was founded in 2002 by Jim Balsillie, co-CEO of RIM (Research In Motion), and collaborates with and gratefully
acknowledges support from a number of strategic partners, in particular the Government of Canada and the Government
of Ontario. CIGI gratefully acknowledges the contribution of the Government of Canada to its endowment fund.
Le CIGI a été fondé en 2002 par Jim Balsillie, co-chef de la direction de RIM (Research In Motion). Il collabore avec de
nombreux partenaires stratégiques et exprime sa reconnaissance du soutien reçu de ceux-ci, notamment de l’appui reçu
du gouvernement du Canada et de celui du gouvernement de l’Ontario. Le CIGI exprime sa reconnaissance envers le
gouvernment du Canada pour sa contribution à son Fonds de dotation.
57 Erb Street West, Waterloo, Ontario N2L 6C2, Canada
tel +1 519 885 2444 fax +1 519 885 5450
www.cigionline.org

Documentos relacionados