Saturs - Agropols

AKTUÂLI
Latvijas Agronomu biedrîbas valdes sçdç
Austra Silmale
Lçmums par ceïojoðâs balvas
Zelta vârpa pieðíirðanu
Latvijas Agronomu biedrîbas (LAB)
valdes sçdç 10. martâ apsprieda
ceïojoðâs balvas Zelta vârpa pieðíirðanu. Iepriekðçjâ valdes sçdç tika
ierosinâts balvu pieðíirt agrofirmas
Tçrvete agronomam Modrim Gobam.
Nenoniecinot M. Gobas atbilstîbu
balvas saòemðanai, tika izvirzîts vçl
viens kandidâts - LAB Balvu nodaïas
vadîtâjs Imants Kârkliòð. Viòð nodaïu
vada kopð tâs dibinâðanas, aktîvi
aicina rajona agronomus uz
sanâksmçm, ekskursijâm, saviesîgiem vakariem, ir rosinâjis labâkos
rajona agronomus apbalvot ar LAB
Atzinîbas rakstiem.
Savukârt Tçrvetes pagasts ieguvis
sakoptâkâ pagasta nosaukumu,
pateicoties arî saimniecîbas rûpçm par
apkârtnes labiekârtoðanu. Turklât
Tçrvete ir viena no konkurçtspçjîgâkajâm saimniecîbâm Latvijâ, un
tâda bûs arî ES.
Ir labi, ka mçs vçrtçjam daþâdas
darbîbas sfçras - gan teicamus
raþotâjus, gan aktîvus LAB darbîbas
organizatorus,
bet
ïoti
grûti
kandidâtus salîdzinât, balvu bûtu
pelnîjuði abi. Reiz jau tâ esot izdarîts
- pieðíirtas divas balvas.
Tomçr LAB valdes locekïi uzsver, ka
Latgalç grûti klâjas visiem lauksaimniekiem, arî tiem agronomiem, kas tur
godprâtîgi strâdâ. Tçrvetei ir senas
tradîcijas, bet Latgales situâcijâ
I. Kârkliòam nav viegli vienot rajona
agronomus, uzturçt profesijas garu.
Tâdçï valde, vienam valdes
loceklim atturoties, pârçjiem balsojot
par, nolçma ceïojoðo balvu Zelta
vârpa par 2003. gadu pieðíirt
Imantam Kârkliòam. Balvu pasniegs
LAB 20. kongresa laikâ 3. jûlijâ.
Nepiecieðams precizçt statûtus
Nâkamais apsprieþamais jautâjums LAB statûti. Paðlaik spçkâ esoðie
pieòemti 1988. gada 17. decembrî
biedrîbas atjaunoðanas kongresâ, tie
papildinâti kongresos 1992. un
1994. gadâ. Statûti neatbilst paðreizçjai
situâcijai, tâdçï LAB kongresâ 3. jûlijâ
jâapstiprina jauns dokuments.
Valdes darba grupa - J. Auseklis,
Dz. Kreiðmane, R. Heniòð un
V. Klâsens - maijâ un jûnijâ strâdâs pie
LAB statûtu precizçðanas un
sagatavos tos apsprieðanai kongresâ.
Saturs
2
Asociâcijas jautâjumu atliek
Informâcijas apsprieðana par
Burtnieku ezera apkârtnes asociâciju
tika atlikta, jo nebija ieradies Matîðu
pagasta projektu vadîtâjs O. Krastiòð,
kuram bija ðîs ziòas jâsniedz.
LAB uztrauc finanses
LAB Revîzijas komisiju uztrauc
biedrîbas finansiâlais stâvoklis. Ïoti
negribîgi tiek maksâtas biedru
naudas, daþas nodaïas nav pildîjuðas
ðo pienâkumu pat vairâkus gadus.
Kongresa sagatavoðanai lîdzekïu
pietiks, bet kâ bûs vçlâk? Lîdz galam
nav nokârtotas finansiâlâs attiecîbas
ar mâcîbu pçtîjumu saimniecîbu
Vecauce. Revîzijas komisijai nav
skaidrs, kâ biedrîba iegûs naudas
lîdzekïus no sava îpaðuma Burtniekos.
Nepiecieðams arî precizçt lîgumu ar
SIA Burtnieku zirgaudzçtava.
Konkurss konkursâ
LAB valde atbalstîja vçstuli ZM,
kurâ lûgts konkursu Veiksmîgâkais
jaunais zemnieks - agronoms tâpat kâ
pçrn iekïaut konkursa Sçjçjs norisçs.
Nâkamâ sçde
Nâkamâ LAB valdes sçde notiks
21. maijâ Dobeles rajona Pikðâs
vienlaikus ar agronomu dzimtu
saietu, kurâ saimnieces bûs Rita Tîsa
ar meitu Guntu Ðíupeli.
Marts 2004 (175)
Latvijas Agronomu biedrîbas valdes sçdç . . . . .2
Ðíirnes dzîvnieku audzçðanas izredzes . . . . . .3
Joprojâm riskçt vai apdomâties? . . . . . . . . . . .4
Kartupeïu ðíiròu salîdzinâjuma rezultâti
2002.-2003. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6
Kâpostaugu mçsloðana . . . . . . . . . . . . . . . . .7
Augu aizsardzîbas darbi aprîlî . . . . . . . . . . . . .10
Par pârdomâtu ganîbu saimniecîbu . . . . . . . .11
Sagatavota sertificçta sçkla pavasara sçjai . . .11
VAAD noteiktais lietojums Latvijas Republikâ
reìistrçtajiem augu aizsardzîbas lîdzekïiem
(02.03.2004.) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .12
Pârraudzîbas secinâjumi . . . . . . . . . . . . . . . .14
Pieðíirto kvotu nedrîkstam zaudçt! . . . . . . . . .16
Kazu ciltsvçrtîba pagâjuðajâ gadâ . . . . . . . . . .17
Par zirgiem Latvijâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .18
Ciltsdarbs zirgkopîbâ - ðo dzîvnieku ðíiròu
konkurçtspçjai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .19
Uz 1. vâka Andra Eglîða foto
REDKOLÇÌIJA: Andris Miglavs, Ilze Bûmane
un Agita Pâvule (tematiskâs redaktores),
Rûta Bierande, Viktorija Cîrule,
Ilze Vabole, Ieva Jaunzeme, Mudîte Luksa
© LATVIJAS VALSTS AGRÂRÂS EKONOMIKAS
INSTITÛTS
Reìistrâcijas apliecîbas nr. 1138
Ofsetiespiedums. Iespiests tipogrâfijâ SIA “Nipo NT”.
Pçrnavas ielâ 47/3, Rîgâ, LV-1009
Metiens 1400 eks. 2,5 iespiedloksnes.
AKTUÂLI
3
Ðíirnes dzîvnieku audzçðanas izredzes
Rihards Stumburs, Mâris Lîdaks,
Latvijas Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju savienîba
Latvijas ðíirnes dzîvnieku audzçtâju
savienîbâ ir vairâk nekâ 100 aktîvo
biedru, to starpâ 24 ðíirnes audzçðanas saimniecîbas (11 Latvijas brûnâs
(LB) ðíirnes audzçtavas, septiòas ar LB
un Holðteinas melnraibâs (HM) ðíirnes
govîm, piecas HF melnraibâs ðíirnes
un viena - Zviedrijas sarkanraibâs
ðíirnes audzçtava). Bet kopumâ
savienîbas sadarbîbas partneri ir vairâk
nekâ 400 saimniecîbu, tai skaitâ
mâkslîgâs apsçkloðanas un ciltslietu
stacijas, putnkopîbas uzòçmumi un
35 ðíirnes truðu audzçðanas saimniecîbas.
Cenðas palielinât ganâmpulkus
Pçc
paðreizçjiem
zemnieku
pieteikumiem sprieþot, ir samçrâ liels
pieprasîjums pçc ârzemju ðíirnes
lopiem. No Igaunijas vien grib iepirkt
aptuveni 300 teles. Jâdomâ, ka pçc
iestâðanâs ES varçsim pirkt dzîvniekus
arî no Centrâleiropas valstîm.
No igauòiem varam iegâdâties HM
govis. Cenas ir augstas - Ls 740 par
govi, ieskaitot transporta izmaksas,
veterinârâs
apstrâdes
u.c.
izdevumus. Pagaidâm saimnieki
pçrk pa 20-30 telçm. Pçc 1. maija ES
cenas bûs vçl lielâkas, nekâ tagad
maksâjam igauòiem. Cik varçtu
maksât dzîvnieki, pagaidâm nevaram
pateikt, jo lîdz ðim bija spçkâ Pârtikas
un veterinârâ dienesta (PVD)
ierobeþojumi lopu iepirkumam no
Eiropas valstîm. Cik dzirdçts, pçc
iestâðanâs ES bûðot vienotas
prasîbas.
Tiesa, ðo aizliegumu atcelðana ir
koks ar diviem galiem. Eiropâ baidâs
no govju sûkïveida encefalopâtijas
(GSE), tai paðâ laikâ vienotajâm
prasîbâm
vajadzçtu
garantçt
droðîbu. Tâ kâ ES ir zinâms, ka
Latvijas lopiem GSE nav konstatçta,
tad ir arî interese par mûsu lopu
iepirkðanu. Ja vien mûsu LB govîm
bûtu laba cena, domâjam, saimnieki
tâs audzçtu arî pârdoðanai. Lîdz ðim
viòi to nedarîja, jo teles izaudzçðana
izmaksâja dârgâk, nekâ bija
pârdoðanas cena.
Protams, bûtu iespçjams teles iepirkt
arî tepat Latvijâ. Taèu paðlaik zemnieki
RAÞÎBA
/ NR.3 /
cenðas palielinât ganâmpulkus un
telîtes nepârdod. Lîdz ar to
piedâvâjums vietçjâ tirgû ir mazs.
Eksporta un importa nosacîjumi
Ja no kâdas valsts grib iepirkt
ðíirnes dzîvniekus, turp jâaizsûta
Latvijas PVD prasîbas, par kâdâm
slimîbâm jâizdara izmeklçjumi. Pçc
tam, kad ir noskaidrots, ka atlasîtie
dzîvnieki ir pârbaudîti, veseli un jau
zinâma to mâjâs veðanas diena - lopu
îpaðnieks to paziòo attiecîgajam
robeþkontroles punktam (ðî informâcija
izlasâma mûsu mâjaslapâ - sk. Raþîba,
2004. gada februâris). Ja tas tiek
izdarîts, vairs nav nepiecieðama îpaða
saskaòoðana un atïaujas. Protams,
vçlams, lai dzîvniekus turçtu karantînâ.
Domâjams, ka muitas nodokli pçc
1. maija vairs nevajadzçs maksât uz
robeþas, bet to varçs izdarît VID
atbilstoði noteiktai nodokïu kârtîbai.
Tâdçjâdi dzîvnieku iepirkðanas
process kïûs vienkârðâks.
Tomçr katram dzîvnieku iepircçjam
jâòem vçrâ, ka arî pçc iestâðanâs ES
bûs spçkâ kârtîba, ko tagad paredz
mûsu MK noteikumi Nr. 400 "Kârtîba,
kâdâ sertificçjamas fiziskâs personas,
kuras veic dzîvnieku vçrtçðanu un
kontrolvçrtçðanu, dzîvnieku pârraudzîbu, mâkslîgo apsçkloðanu un
embriju pârstâdîðanu, vaislinieku
bioprodukta un embriju realizâciju, kâ
arî ðíirnes materiâla ieveðanu un
izveðanu." Tie noteic, ka dzîvniekus
drîkst ievest tikai sertificçtas personas,
kas uzòemas par ðo darbîbu pilnîgu
atbildîbu. Lopu îpaðniekam jâsazinâs
ar kâdu no ðîm personâm ar Ciltsdarba
valsts inspekcijas starpniecîbu.
Ja lopu îpaðnieks nevar bût klât
dzîvnieku ieveðanas brîdî valstî, viòam
jâizsniedz ðai sertificçtajai personai
notariâli apstiprinâta pilnvara, ka tâ
tiesîga rîkoties îpaðnieka vârdâ.
Pçc mûsu lopiem pieprasîjuma vçl
nav. Ir interesçjuðies Krievijas
pârstâvji, bet viòu solîtâ cena ir tik
zema, ka neatmaksâjas pat gatavot
dzîvniekus eksportam. Ir bijuðas
sarunas ar bijuðajâm PSRS dienvidu
republikâm, kas senâk bieþi pirka
Latvijas lopus; arî tagad kirgîzi,
uzbeki un kazahi gribçtu to darît, bet
arî viòi nespçj maksât mûsu cenu.
Dienvidnieku interese ir saprotama:
pagâjuðâ gadsimta 80. gados viòu
republikâs daþkârt pârdevâm pa 22
tûkst. telîðu gadâ. Izrâdâs, mûsu LB
govis ir izturîgas arî pret turienes
karsto klimatu, tam labi piemçrojas.
Kâ importa lopi jâreìistrç Latvijâ
Kad ðíirnes lopi ievesti valstî,
importçtajiem dzîvniekiem, protams,
saglabâjas ârzemçs pieðíirtais numurs.
Taèu katram îpaðniekam ar lopu
ciltskartîtçm un pieteikumu jâvçrðas
mûsu savienîbâ, lai mçs ðos dzîvniekus
ierakstîtu Latvijas ciltsgrâmatâ, kur bûs
izlasâms, kas ir ðo telîðu tçvi, buïïi, ar
kuriem
govis
sçklotas.
Ðis
pakalpojums ir bezmaksas, un
reìistrâciju veic mûsu speciâliste
Baiba Èeròjuka - tâlrunis 7046437.
Pçc tam attiecîgie dati tiek nosûtîti uz
Datu centru (VCIDAC).
Kâpçc reìistrâcija vajadzîga? Ja
VCIDAC paziòo tikai dzîvnieka
identifikâcijas numuru, tas nozîmç,
ka trûkst informâcijas par teles tçvu,
tâtad ziòas trûks arî par nâkamajiem
govs pçcnâcçjiem. Tâdçjâdi ne
importçtajai telei, ne tâs pçcnâcçjiem
nevarçs izrakstît dzîvnieka pasi.
Neievçrojot ðo kârtîbu, saimniekam
var gadîties nepatikðanas arî ar
bankas aizdevumu. Piemçram, ja,
òemot kredîtu, viòð ieíîlâ paðus
lopus, banka noteikti pieprasîs par
tiem pilnîgu dokumentâciju.
Tendences pasaulç
Pasaule pamazâm pâriet uz HM
lopu ðíirni. Kâ redzams, igauòi
veiksmîgi tirgojas ar HM lopiem. Kâ
bûs ar LB ðíirnes lopiem, to râdîs
nâkotne. Pagaidâm gan Latvijâ HM ir
nepilna treðdaïa no ganâmpulka.
Mûsu Ðíirnes dzîvnieku audzçtâju
savienîba sadarbojas ar Eiropas
Sarkano govju ðíiròu audzçtâju
asociâciju, kura rîko konferenci reizi
gadâ (asociâcijas viceprezidents ir arî
Mâris Lîdaks - red.). Tâ ir sabiedriska
organizâcija, kuras mçríis ir dzîvnieku
ciltsvçrtîbas izkopðana. Asociâcijâ ir
Skandinâvijas valstis - Zviedrija,
Somija, Norvçìija, visas trîs Baltijas
valstis, Polija, Dânija, Vâcija un Austrija.
Piedalâmies arî Eiropas HM lopu
audzçtâju asociâcijas un Pasaules
Sarkano govju ðíiròu kluba pasâkumos, kas tiek rîkoti reizi trijos gados.
AUGKOPÎBA
4
Joprojâm riskçt vai apdomâties?
Prof. Kazimirs Ðpoìis
(Sâkums Raþîbas 2. laidienâ)
Kopçjâs sçjumu struktûras
izvçle
Nopietniem lauksaimniekiem labi
zinâms
un
saprotams,
cik
daudzveidîga nozîme ir saimniecîbâ
audzçjamo kultûru un ðíiròu
veìetâcijas periodam, kas nosaka
novâkðanas laiku katrai ðíirnei un kas ekonomiski îpaði svarîgi - kopçjo
graudaugu, pâkðaugu un eïïas augu
novâkðanas posma garumu. Tâtad te
katram savâ konkrçtâ dabisko
apstâkïu rajonâ ir jâatrod kompromiss starp saimnieka interesçm vai
riska grupâm:
1) uzsâkt graudaugu, pâkðaugu,
eïïaugu novâkðanu pçc iespçjas
agrâk un turpinât novâkðanas
maðînu intensîvu, nepârtrauktu
izmantoðanu visu sezonu;
2) turpinât novâkðanas maðînu
izmantoðanu lîdz brîdim, kad, pçc
ilggadîgiem
meteoroloìiskajiem
datiem, laikapstâkïu radîto risku
summa sasniedz kritisko robeþu, aiz
kuras draud reâli, lieli zaudçjumi.
Tâtad par saimnieciski nenormâlu
jâuzskata tâda rîcîba, kad îpaði
jâgaida uz kâdas kultûras vai ðíirnes
ienâkðanos.
Riska faktoru daudzums un katra
faktora
bîstamîbas
kapacitâte
vasaras otrajâ pusç, tuvojoties
rudenim, pieaug, jo:
• nokriðòu daudzums arî arvien
palielinâs,
• saules spîdçðanas ilgums un
siltuma pieplûde samazinâs,
• naktis kïûst arvien garâkas un
vçsâkas,
• iztvaikoðana strauji samazinâs,
• veldres briesmas un ietekme
pieaug.
No ðâdiem riska faktoriem vai no
ðâdâm iespçjâm (pavasarî) un
zaudçjumu
draudiem
(vasarâ)
katram lauku saimniekam jâizdara
kardinâli stratçìiski secinâjumi.
1. Jâizvçlas efektîvas, augstraþîgas
ðíirnes
ar
iespçjami
îsâku
veìetâcijas periodu, kuras ienâkas
visagrâk, kamçr dienas garâkas un
saule vçl paceïas augstâk.
2. Jâizvairâs no gara veìetâcijas
perioda
graudaugu
sugâm
(piemçram, vasaras kvieðiem), kuras
nogatavojas relatîvi vçlu, kad bieþo
lietu ûdens vairs nespçj âtri (vai
vispâr) iztvaikot garajâs, vçsajâs
naktîs un îsajâs dienâs.
3. Jâatsakâs no vçlînâm kvieðu,
mieþu un auzu ðíirnçm, kuru
veìetâcijas periods ievelkas rudens
pusç un raþa ir reâli apdraudçta.
4. Plânojot sçjumu platîbas un to
struktûru, ir jâbût skaidrîbai par
novâkðanu: ja labîba gatava un
paðam ir kombains (vai kombaini),
tad sausâ laikâ tam jâstrâdâ
nepârtraukti visu diennakti, visu
novâkðanai piemçroto periodu. Tâtad
jâzina, kurð vadîs kombainu un kas
aizvedîs graudus. Saimnieciski
nepieïaujamas ir pagâjuðâs sezonas
daþas ainas atseviðíâs saimniecîbâs:
saimnieks piekuï kravu, apstâdina
kombainu, aizved graudus un vçl ar
kravu gaida rindâ. Diemþçl kombainu
nepilnîgas izmantoðanas dçï gatava
labîba palika nenovâkta, un zudumi ir
neizbçgami ne jau tikai vienai
saimniecîbai. Te ir absolûti nepiecieðama solîdu kaimiòu vai radu
kooperçðanâs
vai
citu
veidu
sadarbîba ar precîziem, korektiem un
savstarpçji izdevîgiem nosacîjumiem.
Faktiskâ struktûra
Îpaði uzkrîtoða ir vasaras kvieðu
plaða audzçðana, kas ir riskanta
kultûra divos aspektos: pirmkârt,
tiem ir îpaði garð veìetâcijas periods,
tie ienâkas vçlu; otrkârt, tie ir ïoti
prasîgi pret augðòu îpaðîbâm un
racionâlas raþas var dot tikai ïoti
iekoptos un bagâtîgi mçslotos
laukos.
Daþu
rajonu
lauksaimnieki
nepamatoti aizrâvuðies arî ar ziemas
kvieðu audzçðanu, iegûstot pavisam
neekonomiskas raþas. Ziemas
kvieðu audzçðana ziemeïaustrumu
un daþos citos rajonos taèu ir visai
riskanta no raþîbas un izmaksu
atmaksâðanas viedokïa.
Analizçjot garâku laika posmu,
apstiprinâs, ka pçdçjo gadu
nenormâlie - siltâkie, sausâkie un
saulainâkie par normu - laika apstâkïi
Graudaugu kultûru sçjumu platîbu struktûra, %
Rajons
Kopâ
Alûksnes
Balvu
Daugavpils
Dobeles
Limbaþu
Cçsu
Ludzas
Liepâjas
Saldus
Valmieras
Madonas
Rudzi
Kvieði
Mieþi
Ziemas Vasaras Ziemas Vasaras
12,6
7,3
7,9
16,3
2,2
18,8
13,6
14,9
12,9
1,8
26,9
9,3
29,6
22,2
4,7
18,0
52,2
4,8
10,1
12,8
29,2
52,6
5,0
21,6
Avots: pçc CSP datiem
8,0
4,2
7,7
4,6
14,4
8,1
5,8
10,2
6,0
3,9
6,0
6,5
1,5
1,5
1,8
2,5
0,7
0,9
0,8
1,2
1,6
1,7
1,2
0,8
27,8
25,7
27,8
30,8
23,8
22,5
24,9
29,9
34,1
31,1
28,5
36,3
6. tabula
Auzas
12,4
24,2
35,4
17,4
1,7
26,9
21,0
23,2
10,2
4,1
16,2
16,8
Rapðu sçjumi,
ha 2001. g.
Ziemas Vasaras
3400
3
1230
146
20
43
-
4800
33
731
4
402
77
98
147
169
23
192
1
7. tabula
Vasaras kvieðu sçjumu platîbas un to îpatsvars kvieðu sçjumu kopplatîbâ
Latvijâ 1995.-2002. gadâ
Gads
Kvieðu sçjumu
kopplatîba, tûkst. ha
1995.
1996.
1997.
1998.
1999.
2000.
2001.
2002.
109,6
149,2
152,3
150,9
146,0
158,1
166,8
153,5
Avots: CSP dati un autora aprçíini
Vasaras kvieðu
sçjumu platîba,
tûkst. ha
24,1
31,8
42,6
41,7
51,0
40,7
35,5
37,6
Vasaras kvieðu platîbu
îpatsvars kvieðu
sçjumu kopplatîbâ, %
22,0
21,3
28,0
27,6
34,9
25,7
21,3
24,5
RAÞÎBA
/ NR.3 /
AUGKOPÎBA
5
pieradinâjuði pie vasaras kvieðu
plaðas audzçðanas un to îpatsvaram
vçl nav izteikta samazinâðanâs
tendence, kas redzams 7. tabulâ.
Bet ðo vasaras kvieðu audzçðanu,
protams, varçtu saprast un attaisnot,
ja tie raþîbâ pârspçtu ziemas kvieðus.
Agronomijas zinâtnieki speciâlos
lauka izmçìinâjumos jau senâk
noskaidrojuði, ka vasaras kvieði
Latvijas augsnçs un dabas apstâkïos
nespçj sacensties ar ziemas
kvieðiem. Arî praksç pçdçjos gados
to raþîba stipri atpaliek, kas
atspoguïots 8. tabulâ.
Kâ redzams ðajâ tabulâ, no
aplûkotajiem astoòiem gadiem tikai
viens - 1996. gads - ir bijis ziemas
kvieðiem îpaði nelabvçlîgs, kad
ziemas un vasaras kvieðu raþîba ir
bûtîbâ lîdzîga. Visus pârçjos gadus
vasaras
kvieði
ir
ievçrojami
mazraþîgâki par ziemas kvieðiem.
Zaudçtâ raþa aprçíinâta, raþu
starpîbu starp ziemas un vasaras
kvieðu raþîbu reizinot ar vasaras
kvieðu sçjumu platîbu attiecîgajâ
gadâ. Caurmçra zaudçjums ir
miljons latu gadâ.
Lauksaimnieku rîcîbâ ir arî valsts
ðíiròu salîdzinâðanas staciju un
iecirkòu dati, uz kuriem balstîti
speciâlistu lçmumi par ðíiròu
ieteikðanu audzçðanai Latvijâ, tâs
reìionos jeb augðòu rajonos. Tas
nozîmç, ka ðie dati tiek uzskatîti par
ticamiem, pârliecinoðiem, tie parâda
sugu un ðíiròu potenciâlâs iespçjas,
raþotspçju. Ja tâ, tad, lûk, ko liecina
ðie dati Jelgavas ðíiròu salîdzinâðanas iecirknî, kas atrodas kvieðu
audzçðanas galvenâ reìiona centrâ.
Pçdçjos gados te izmçìinâðanâ un
salîdzinâðanâ ir daudzas ziemas
kvieðu, bet tikai divas vasaras kvieðu
ðíirnes - Dragon un Fasan. Rezultâti
ir ðâdi:
• 2001. gadâ ðo divu ðíiròu vidçjâ
raþîba bijusi tikai 5,1 t/ha, kas ir par
3,5 t/ha mazâk nekâ intensîva tipa
ziemas kvieðu èetrâm ðíirnçm
caurmçrâ (Kosack, Tarso, Gembo un
Kris);
• 2000. gadâ raþu starpîba
mazâka - 1,7 t/ha, bet
• 1999. gadâ - 2,9 t/ha.
Caurmçrâ triju gadu starpîba ir
2,7 t/ha.
Vçrtçjot relatîvi, iznâk, ka ðo
ziemas kvieðu intensîvo ðíiròu raþîba
ir augstâka par vasaras kvieðu
RAÞÎBA
/ NR.3 /
raþîbu: 2001. gadâ - par 67%,
2000. gadâ - par 31% un 1999. gadâ
- par 53% jeb caurmçrâ trijos gados
par 51% (!). Citâs salîdzinâðanas
stacijâs absolûtie skaitïi ir mazâki,
bet relatîvâ starpîba aptuveni tikpat
liela.
Varbût vasaras kvieðu zemo raþîbu
atsver stipri augstais proteîna vai
lipekïa saturs, par ko graudu
pârstrâdâji maksâ vairâk? Lûk, kâdi ir
valsts ðíiròu salîdzinâðanas dati tajâ
paðâ Jelgavas iecirknî: proteîna saturs
caurmçrâ 2000.-2001. gadâ vasaras
kvieðiem ir 16,1% un lipekïa saturs
33,5%, bet ziemas kvieðu labâkajâm
ðíirnçm proteîna saturs 13,5-13,8%,
lipekïa saturs - 28,6-30,0%. Ðo râdîtâju
starpîba nav tik liela, lai ekonomiski
kompensçtu vasaras kvieðu relatîvi
stipri zemo raþîbu.
Nobeigumâ, apkopojot vçrojumus,
daþâdas publikâcijas presç un ðajâ
rakstâ izklâstîtâs analîzes rezultâtus,
var formulçt arî noteiktas, konkrçtas
vai vispârçjas pârdomas:
1) veidojot savu saimniekoðanas
stratçìiju, saimniekam jâvadâs pçc
Latvijai raksturîgâ klimata un
meteoroloìisko parâdîbu normâm,
neaizraujoties ar periodisko dabas
parâdîbu noturîbas pârvçrtçðanu;
2) joprojâm jâievçro, ka dabas
apstâkïu atðíirîbas starp reìioniem
ir tik bûtiskas, ka tâs nedrîkst ignorçt,
izvçloties audzçjamâs kultûras un
ðíirnes: kas derîgs Dobelç vai
Daugavpilî, var bût gluþi nepiemçrots
Madonâ vai Alûksnç u.c.;
3) jâatzîst, ka lielu vai lielâko daïu
no 2003. gada raþas novâkðanas
perioda lietavu radîtajiem zaudçjumiem radîja daudzu saimnieku
paðu kïûdaina rîcîba. Pierâdîjums
ðâdam apgalvojumam ir arî jau
iepriekð norâdîtais fakts, ka daþi
graudu raþotâji pagâjuðajâ sezonâ
novâca visu un pietiekami kvalitatîvu
raþu;
4) graudaugu,
pâkðaugu
un
eïïaugu kopçjâ sçjumu struktûrâ ir
jâbût pienâcîgai daïai visagrâk
novâcamu kultûraugu un ðíiròu, lai
iespçjami laikus sâktu darbinât
novâkðanas maðînas;
5) jâizvairâs no reâla, liela,
nepamatota zaudçjumu riska,
audzçjot vçlînâs ðíirnes un kultûras;
6) sçjumu struktûrâ ir jâbût
iespçjami vairâk ziemâju, kuri var
pilnîgâk izmantot vissaulainâko
pavasara - vasaras sâkuma laiku un
vairâk uzkrât saules enerìiju raþas
veidoðanai;
7) raþas novâkðanas un transportçðanas maðînu maksimâli pilnîgai
diennakts izmantoðanai ïoti noderîga
kaimiòu vai radu formâla vai
neformâla kooperçðanâs;
8) godinâma ir gudru saimnieku un
viòu
kooperatîvu
(piemçram,
Latraps) rîcîba, veidojot spçcîgu,
jaudîgu, Latvijas apstâkïos pilnîgi
nepiecieðamu kalðu saimniecîbu;
9) ja saimnieka izvçlçtâ vispiemçrotâkâ ðíirne nav îsstiebraina un
veldres izturîga, nav jâkautrçjas lietot
retardantu, turklât to darot savlaicîgi
un precîzi;
10) izvçloties ðíirnes un kultûras,
jâvadâs pçc tiem raþîbas un graudu
îpaðîbu datiem, kâdus sniedz
(publicç) ðíiròu salîdzinâðanas
sistçma un zinâtnieki par savos,
metodiski korektos lauka izmçìinâjumos Jelgavâ, Skrîveros, Vecaucç,
Stendç, Priekuïos u.c. iegûtiem
rezultâtiem, bet ne no atseviðíu
diletantu apgalvojumiem.
8. tabula
Ziemas un vasaras kvieðu raþîba
Gads
1995.
1996.
1997.
1998.
1999.
2000.
2001.
2002.
LR saimniecîbu sçjumos
Ziemas kvieði, Vasaras kvieði
c/ha
c/ha
23,2
18,7
23,8
24,5
27,0
23,0
26,9
22,0
26,1
20,4
28,6
22,5
27,9
24,1
35,4
29,1
Avots: CSP dati
Starpîba,
c/ha
% pret ziemas Neiegûtâ jeb
kvieðu raþîbu zaudçtâ raþa, t
4,5
19,4
10845
(+0,7)
(2,9)
(+2226)
4,0
14,8
17040
4,9
18,7
20433
5,7
21,8
29070
6,1
21,3
24827
3,8
13,6
13490
6,3
17,8
23688
Kopâ:139,393 t x 60 Ls = 8,4 milj. Ls
AUGKOPÎBA
6
Kartupeïu ðíiròu salîdzinâjuma rezultâti 2002.-2003. gadâ
Andris Lejiòð, Biruta Lejiòa, Velta Andersone, Skrîveru ZC, SIA Aloja Agro
Gan individuâlâ patçrçtâja, gan
pârstrâdes uzòçmuma prasîbas
kartupeïu
bumbuïu
produkcijai
paaugstinâs ar katru gadu. Tâpçc
svarîgi bût informçtiem kâ par ârzemju,
tâ arî par paðmâju selekcionâru
jaunâkajiem sasniegumiem, izvçrtçt to
labâs un sliktâs îpaðîbas.
Kartupeïu audzçtâju pieredze
liecina, ka pat mûsu mazâs valsts
daþâdos reìionos daþâdas kartupeïu
ðíirnes katru gadu dod atðíirîgu
produkciju, tâpçc svarîgi to izvçrtçt
iespçjami vairâkâs vietâs. Ar SIA
Aloja Agro palîdzîbu Skrîveru
Zinâtnes centrâ (SZC) tika veikts
astoòu kartupeïu ðíiròu salîdzinâjums, kurâ izmantoja jau zinâmâs,
kâ arî Latvijâ vçl neaudzçtas ðíirnes.
Augsne demonstrçjumâ bija velçnu
vâji podzolçta iekultivçta, pçc
granulometriskâ sastâva - mâlsmilts.
Kartupeïu priekðaugs - 2002. gadâ
eïïas lini, 2003. gadâ - facçlija.
Augsnes strâdâðana - rudens arums,
pavasarî kultivâcija divas reizes.
Pamatmçslojumâ dots amonija nitrâts
- 0,1 t ha-1 + Kemira kombinçtie mçsli
N6P26K30 - 0,45 t ha-1, veìetâcijas
periodâ divas reizes stâdîjumi
apsmidzinâti ar ðíidro kombinçto
mçslojumu. Kartupeïi iestâdîti 2002.
gada 13. maijâ un 2003. gada 14.
maijâ. Pirms herbicîda titusa
izsmidzinâðanas kartupeïu stâdîjumi
divas reizes vagoti un ecçti. Pçc
kartupeïu sadîgðanas jûnija 1. dekâdç
izsmidzinâts herbicîds titus 50 g ha-1
+ Kemivits 200 ml ha-1. Turpmâk
veìetâcijas periodâ, vadoties pçc
prognozes, èetras reizes smidzinâti
fungicîdi ridomils gold 2,5 kg ha-1 vai
ditâns 2,5 kg ha-1. Divas reizes
fungicîdiem tika pievienots insekticîds decis 250 ml ha-1.
Raþa novâkta augusta otrajâ un
treðajâ dekâdç. Iegûtie rezultâti
apkopoti
tabulâs.
Kartupeïu
degustâcijas rezultâti atspoguïo 25
(2002. gadâ) un 22 (2003. gadâ)
dalîbnieku vçrtçjumu.
Kâ redzams 1. tabulâ, salîdzinot
kartupeïu bumbuïu raþas klimatiskâ
ziòâ tik atðíirîgos gados, ievçrojami
augstâkâs raþas bijuðas pirmajâm
seðâm tabulâ atzîmçtajâm Latvijâ
importçtajâm ðíirnçm. Visstabilâko
un augstâko raþu - 53 t ha-1 - uzrâda
ðíirne 'Milva'. Tâlâk seko raþas ziòâ
lîdzvçrtîgas ðíirnes - 'Vitara', 'Vineta',
'Marabela', 'Camila' un 'Laura'.
Atðíirîgie meteoroloìiskie apstâkïi
vismazâk ietekmçja ðíiròu 'Vitara' un
'Vineta' raþîbu. Jâatzîmç, ka 'Milvai' ir
augsts komerckartupeïu iznâkums 90%, laba garða un neliela
tumðoðanâs. Kâ negatîva îpaðîba
jâatzîmç samçrâ zemais cietes saturs
un nedaudz izteikta inficçðanâs ar
daþâdâm puvçm glabâðanas laikâ.
Ievçrîbu pelna Latvijâ mazpazîstamâ ðíirne 'Marabela', kura pçc
raþîbas ieòçma otro vietu ar vidçjo
raþu 46,5 t ha-1. Pçc cietes satura,
komerckartupeïu daudzuma un
viena bumbuïa vidçjâ svara ðî ðíirne
stabili ieòem pirmo vai otro vietu (sk.
râdîtâjus tabulâs). Tâs bumbuïi ir
dzelteni, izlîdzinâti, ar pareizu ovâlu
formu, gludu virsmu un seklâm acîm.
Demonstrçjumu
laikâ,
izrokot
atseviðíus cerus, pie lakstu pamata
varçja saskaitît lîdz 30 lielu un
izlîdzinâtu bumbuïu. Pçc garðas tâ
vçrtçjama ne vairâk kâ viduvçja,
tomçr absolûtais vçrtçjums ir
3,2 balles, pçc tumðoðanâs - 4,5 balles
un pçc konsistences - 4,0 balles.
Vienîgâ sârto bumbuïu ðíirne
'Laura' pçc raþîbas - vidçji 41,8 t ha-1,
ar cietes saturu 13,5%, ieòçma
viduvçju pozîciju. Kaut arî ðîs ðíirnes
bumbuïi ir gludi, ïoti seklâm acîm,
dzeltenu mîkstumu un labu kopçjo
izskatu, tai bija ievçrojami vairâk
kartupeïu, kas ietilpa frakcijâ ar
diametru 4-5 cm. Tâtad bumbuïi bija
nedaudz sîkâki kâ abâm iepriekðçjâm
ðíirnçm. Mûsuprât, ðî ðíirne labi
noder sâlâtu, frî kartupeïu un citu
kulinârijas izstrâdâjumu gatavoðanai.
Kartupeïu ðíirne 'Camila' ðajos
izmçìinâjumu gados nobrieda viena
no pirmajâm un uzskatâma par
agrâko no salîdzinâtâm ðíirnçm. Pçc
raþîbas (vidçji 43,0 t ha-1) un garðas
râdîtâjiem tâ ieòçma viduvçju
pozîciju. Kaut arî garða un pârçjie
degustâcijas rezultâtâ iegûtie râdîtâji
starp salîdzinâtâm ðíirnçm ir
viduvçji, absolûtie râdîtâji ir augsti,
tâpçc tâ uzskatâma par perspektîvu
plaðâkai ievieðanai turpmâk.
Par perspektîvâm jâuzskata arî
ðíirnes 'Vitara' un - it îpaði - 'Vineta',
kas pçc raþîbas ieòçma vidçju lîmeni,
bet pçc komerckartupeïu iznâkuma un
viena bumbuïa vidçjâ svara ir pirmajâs
vietâs. Pçc degustâcijas rezultâtiem
viena no labâkajâm ir arî ðíirne
'Vineta'. Jâuzsver, ka bumbuïu
nobrieðana ðîm abâm ðíirnçm bija
nedaudz vçlâka.
1. tabula
Kartupeïu ðíiròu raþu salîdzinâjums SZC 2002.-2003. gadâ
Ðíirnes nosaukums
'Milva'
'Marabela'
'Laura'
'Camila'
'Vitara'
'Vineta'
'Romula'
'Unda'
Kartupeïu raþa, t ha-1
2002. g.
59,7
54,3
51,4
50,0
45,2
39,5
33,3
32,7
2003. g.
46,5 (1)*
38,6 (4)
32,2 (6)
36,0 (5)
42,2 (2)
40,6 (3)
22,9 (8)
23,9 (7)
Vidçji
pçtîjumu
gados
53,1 (1)
46,5 (2)
41,8 (5)
43,0 (4)
43,8 (3)
40,1 (6)
28,1 (8)
28,3 (7)
Cietes saturs dabîgi
mitrâ materiâlâ, %
2002. g.
2003. g.
13,41
11,3 (5)
16,55
15,5 (2)
16,20
10,7 (6)
14,42
11,9 (4)
10,80
10,6 (7)
12,76
10,2 (8)
14,36
15,0 (3)
12,52
16,0 (1)
Vidçji
pçtîjumu
gados
12,36 (6)
16,03 (1)
13,45 (4)
13,16 (5)
10,70 (8)
11,48 (7)
14,68 (2)
14,26 (3)
RAÞÎBA
/ NR.3 /
AUGKOPÎBA
7
2. tabula
Kartupeïu ðíiròu bumbuïu lieluma izvçrtçjums 2002.-2003. gadâ
Ðíirnes
'Milva'
'Marabela'
'Laura'
'Camila'
'Vitara'
'Vineta'
'Romula'
'Unda'
Komerckartupeïu iznâkums,
% (virs 4 cm)
2002. g.
2003. g.
Vidçji
91 (2-4)*
96 (1)
87 (5-6)
91 (2-4)
85 (7)
91 (2-4)
87 (5-6)
80 (8)
88 (5)
92 (3)
85 (7)
95 (2)
91 (4)
96 (1)
81 (8)
87 (6)
Viena bumbuïa
masa, g vidçji
90 (4)
94 (1-2)
86 (6)
93 (3)
88 (5)
94(1-2)
84 (7-8)
84 (7-8)
Vidçji bumbuïi, %, ar diametru
virs 5 cm
4-5 cm
3-4 cm
63
66
45
71
59
73
48
51
26
28
41
22
29
21
36
33
9
5
12
5
9
4
11
12
69 (4-5)
74 (2)
66 (6)
72 (3)
69 (4-5)
76 (1)
43 (8)
47 (7)
mazâk
par 3 cm
2
1
2
2
2
2
5
4
Piezîme: * (_) - ieòemamâ vieta salîdzinâjumâ
Kartupeïu ðíiròu degustâcijas rezultâti 2002.-2003. gadâ
Ðíirnes
Garða
2002. g.
2003. g.
4,0 (4-5)*
4,0 (1-2)
3,2 (8)
3,5 (4-5)
3,7 (6)
3,6 (3)
4,2 (1)
3,1 (7-8)
3,5 (7)
3,1 (7-8)
4,1 (2-3)
3,2 (6)
4,0 (4-5)
3,5 (4-5)
4,1 (2-3)
4,0 (1-2)
'Milva'
'Marabela'
'Laura'
'Camila'
'Vitara'
'Vineta'
'Romula'
'Unda'
Tumðoðanâs
2002. g
2003. g.
4,5 (2-3)
4,3 (4-5)
4,5 (2-3)
4,6 (1)
4,3 (5-6)
4,5 (2-3)
4,2 (7)
4,3 (4-5)
4,3 (5-6)
4,5 (2-3)
4,6 (1)
3,9 (7)
4,4 (4)
3,7 (8)
3,6 (8)
4,2 (6)
3. tabula
Konsistence
2002. g.
2003. g.
3,9 (4-7)
3,7 (7)
3,9 (4-7)
4,1 (3)
4,1 (1-3)
4,3 (2)
3,9 (4-7)
3,8 (6)
3,9 (4-7)
4,0 (4-5)
4,1 (1-3)
4,9 (1)
4,1 (1-3)
3,5 (8)
3,8 (8)
4,0 (4-5)
Piezîmes: * (_) - ieòemamâ vieta salîdzinâjumâ
Ballu nozîme garðai: 1-negarðîgi... 5-ïoti garðîgi; tumðoðanai: 1-ïoti tumðojas... 5-bez izmaiòâm; konsistencei: 1-izðíîduði...5-labi turas kopâ, uz galda izskatîgi.
Raþîgâkajâm ðíirnçm 'Mirabela',
'Milva' un 'Camila' jâatzîmç tas, ka
ðíiroðanas laikâ tâm vairâk nekâ
citâm bija novçrojami slapjâs puves
bojâti bumbuïi. To var izskaidrot
tâdçjâdi, ka novâkðanas laikâ ðo
ðíiròu bumbuïi tika nedaudz traumçti,
tiem izveidojâs mikroplaisas, pa
kurâm bija iespçjams vairâk inficçties
ar daþâdiem patogçniem.
Kâpostaugu mçsloðana
Dr.biol. Vilnis Nollendorfs,
LU Bioloìijas institûts
Optimâlâ augsnes aktîvâ reakcija
pH/KCl vienîbâs, barîbas
elementu iznese un to attiecîbas
Visiem kâpostaugiem un îpaði
vçlîniem baltajiem galviòkâpostiem ir
raksturîga liela kalcija iznese. Tâdçï
to audzçðanai jâizvçlas augsnes ar
pH/KCl 6,0-7,5. Ziedkâpostiem
vçlams pH/KCl 6,5-7,5, jau pie
pH/KCl zem 6,0 tiem samazinâs raþa,
RAÞÎBA
/ NR.3 /
Vçrtçjot visas ðíirnes kopumâ,
jâatzîmç, ka stabilu raþu deva agrâs
un vidçji agrâs ðíirnes. Tâdas
salîdzinoði vidçji vçlas ðíirnes kâ
'Romula' un 'Unda' lîdz lakstu
nokriðanai
nespçja
pilnvçrtîgi
nobriest, tâpçc to raþas ir bûtiski
zemâkas. Par to liecinâja fakts, ka
novâkðanas laikâ ðo divu ðíiròu
bumbuïi (2002. g.) bija zaudçjuði
turgoru un izskatîjâs savîtuði. Mûsu
Priekuïu selekcijas stacijas lolojums ðíirne 'Unda', kaut arî viena no
garðîgâkajâm, diemþçl bija viena no
mazraþîgâkâm.
Jâteic, ka ðîs ðíirnes laksti
saglabâjâs visilgâk, tâpçc ðie
kartupeïi var bût noderîgi saimniecîbâs, kurâs grib saimniekot ar
bioloìiskâm metodçm.
bet pie pH/KCl ap 5,5 vispâr var
neizveidoties normâlas galviòas.
Kâpostaugi ir ne vien ïoti prasîgi pçc
kalcija, bet tie labi panes arî tieðo
kaïíoðanu. Tâdçï dârzeòu augu sekâ
ieteicams augsnes kaïíoðanu veikt
pirms kâpostaugu audzçðanas.
Augsnes skâbuma neitralizçðanai
vislabâk izmantot kaïíakmens miltus
kopâ ar dolomîtu miltiem attiecîbâ
2:1 vai vismaz 1:1. Kâpostaugi ir
prasîgi arî pçc magnija. Vidçji no 1
ha ar raþu tie iznes 20-30 kg magnija.
Aptuveni tâds pats daudzums
izskalojas arî ar nokriðòiem. Ja veic
augsnes kaïíoðanu arî ar dolomîtu
miltiem, tad daïu no nepiecieðamâ
magnija augi saòem no kaïíojamâ
materiâla.
Augsne sistemâtiski paskâbinâs.
To izraisa vairâki iemesli: kalcija un
magnija iznese ar raþu, izskaloðanâs
zudumi, skâbie lieti un citi. Sekmîgai
kâpostaugu audzçðanai augsne ir
jâkaïío, jau sâkot no pH/KCl 6,0.
Kaïíojamais materiâls ir lçtâkais
kalcija un magnija mçsloðanas
lîdzeklis. Augsnes optimâls pH/KCl
un pareiza augu seka samazina vai
pat novçrð vajadzîbu pçc kalcija
cianamîda (Perlkas). Turklât papildmçslojumâ daudz mazâk vajadzîgs
arî dârgais kalcija nitrâts.
Neitrâls vai viegli skâbs augsnes
AUGKOPÎBA
pH lîmenis nodroðina visu pârçjo
barîbas
elementu
labâku
izmantoðanu un samazina augos
uzòemto kaitîgo smago metâlu
daudzumu. Skâbâs augsnçs kâpostaugi zaudç ne tikai raþu, bet arî
garðas îpaðîbas, slikti glabâjas un âtri
sapûst. Baltie galviòkâposti, kas
cietuði no kalcija deficîta, nav
noderîgi arî skâbçðanai.
Kalcijs ar augsnes organisko vielu
veido stabilus savienojumus - kalcija
humâtus un kalcija helâtkompleksus.
Ðiem savienojumiem ir bûtiska
nozîme
augsnes
struktûras
veidoðanâ. Skâbâs augsnçs dominç
ûdeòraþa un alumînija joni. Tie
negatîvi ietekmç augsnes struktûru,
tâs bioloìiju un barîbas elementu
dinamiku. Tâdçï skâbâs augsnçs bez
kaïíoðanas pat vislabâko minerâlmçslu optimâlas devas nespçj
nodroðinât kâpostaugu atbilstoðu
raþu un tâs kvalitâti.
Dçstu audzçðanas substrâts
Augstas kvalitâtes augs var izaugt
tikai no laba dçsta. Pçc modernâs
tehnoloìijas kâpostaugu dçstu
audzçðanai izmanto kasetes, kuras
piepilda ar kûdras substrâtu. Ïoti
labu
substrâtu
kâpostaugiem
izgatavo SIA Laflora no Kaigu kûdras
purva Jelgavas rajonâ Lîvbçrzes
pagastâ. Tâ marka ir KKS-S (Kaigu
kûdras substrâts - speciâlais).
Speciâlais substrâts ir piemçrots
kâpostaugu un citu kultûru audzçðanai, kuras prasa neitrâlu vidi pH/KCl 6,7±0,3. Noderîgs visu veidu
kâpostaugu,
seleriju,
asteru,
atraitnîðu, dâliju, salviju, anemoòu
dçstu, kâ arî lapu un galviòsalâtu
izaudzçðanai lîdz raþai.
Substrâta KKS-S raksturojums
Kûdras struktûra 0-7 mm un tâdçï ir
noderîga kaseðu piepildîðanai dçstu
audzçðanai. pH/KCl 6,7±0,3; EC
mS/cm
1,8±0,3;
PG
Mix
12+14+24+2 MgO+5,6 S+mikro
1,2 kg/m3 kûdras. Mâla pulveris 8 kg
uz 1 m3 kûdras, kâ arî instants, kas
veicina
kûdras
samitrinâðanu.
Vienmçr ir problçmas ar kûdras
mitrumu. Ja mitrums, îpaði frçzkûdrai,
nesasniedz 40%, tad rodas grûtîbas
ar tâs atkârtotu samitrinâðanu un,
pirmkârt, kasetçs dçstu audzçðanai.
Turklât sausu kûdru sajaucot
vienlaikus ar kaïíojamo materiâlu un
amonija formâ slâpekli saturoðu
pamatmçslojumu, rodas slâpekïa
zudumi amonjaka veidâ. Tâdçï ïoti
svarîgi ir optimizçt kûdras mitrumu
jau pirms citu komponentu piejaukðanas. Kaigos ðim nolûkam ir
uzstâdîta speciâla duðotava. Turklât
kûdrai ðíidrâ veidâ kopâ ar ûdeni
pievieno instantu. Tâ ir speciâla
Anglijâ raþota un patentçta viela, kas
veicina atkârtotu kûdras samitrinâðanu.
Mâla pulveris (bentonîts)
Mâla piedeva uzlabo ûdens
kapacitâti substrâtâ, optimizç barîbas
elementu apgâdi, paaugstina katjonu
apmaiòas
kapacitâti,
palielina
substrâta buferspçju, saista brîvâs
huminskâbes un veido mâla-humusa
kompleksu. Uz 1 m3 kûdras pievieno
8 kg mâla.
Mâla pulvera pievienoðana kûdrai
paaugstina arî substrâta buferspçju
un lîdz ar to mazâkas ir pH tâlâkâs
izmaiòas veìetâcijas periodâ. Turklât
samazinâs arî barîbas elementu
izskaloðanâs zudumi no substrâta, jo
smalkâm mâla daïiòâm ir liela
katjonu apmaiòas kapacitâte (KAK).
Tâ sasniedz 70-85 mg-ekv./100 g un
tâdçï kâlija, amonija slâpekïa un citu
katjonu izskaloðanâs zudumi ievçrojami samazinâs.
Ûdens kapacitâte mâla pulverim
svara procentos ir aptuveni 135%,
bet tilpumsvars 900-1000 g/l. Mâla
pulvera pH/KCl ir 8,4-8,5 un tajâ ir
samçrâ augsts barîbas elementu
saturs (mg/l 1n HCl izvilkumâ): NNH4 - 20-25; P - 200-220; K - 380-
8
420; Ca - 22000-23000; Mg - 60006300; S - 40-50; Fe - 550-650; Mn 90-100; Zn - 15-25; Cu - 3,8-4,8; Mo 0,12-0,14; B - 3,0-4,0. No barîbas
elementiem salîdzinoði maz mâla
pulveris satur slâpekli. Katjoni kalcijs,
magnijs un kâlijs ir nevis ûdenî
ðíîstoðâ veidâ, bet gan apmaiòas
spçjîgâ formâ, kas pasargâ tos no
izskaloðanas un piegâdâ tos augiem
ilgâku periodu. Saistîbâ ar mâla
pulvera bâzisko reakciju nedaudz
samazina kaïíojamo materiâlu devu.
Kûdras struktûra
Augu saknes jâapgâdâ ne tikai ar
ûdeni un barîbas elementiem, bet arî
ar skâbekli. Ideâls substrâts ir tâds,
kur ûdens kapacitâte ir nedaudz
vairâk kâ puse no kopçjâ poru
tilpuma un gaisa kapacitâte ir drusku
mazâka par pusi, bet ne mazâk kâ
30%. Kaigos iegûst kâ frçzkûdru, tâ
arî gabalkûdru. Vislabâkie substrâti
pçc augu sakòu nodroðinâðanas ar
skâbekli tiek gatavoti Kaigos no
sijâtas frçzkûdras (70% pçc tilpuma)
un maltâs gabalkûdras (30% pçc
tilpuma). Maltai gabalkûdrai ir
labâkas fizikâlâs îpaðîbas: vairâk
gaisa saturoðu poru, labâka ûdens
uzsûkðanas
spçja,
mazbojâta
dabiskâ struktûra, kâ arî zemâks
tilpumsvars, salîdzinot ar frçzkûdru.
Bet maltâ gabalkûdra ir dârgâka, un
katjonu apmaiòas kapacitâte ir
zemâka nekâ frçzkûdrai. Tâdçï
vislabâk ir gatavot substrâtu no abu
kûdras veidu maisîjuma, kâ to dara
SIA Laflora.
Dçstu papildmçsloðana
Kâpostaugu dçstu papildmçsloðanai ieteicams izmantot Hydro
Agri speciâlos minerâlmçslus superbas vai kristalonus. Tikai
jebkurâ gadîjumâ vçl jâdod arî kalcija
nitrâts ap 40% no kopçjâs
minerâlmçslu
devas.
Vislabâk
papildmçslojumu ir veidot no divâm
superbâm - zaïâ un plus, un,
Optimâlais pH/KCl, barîbas elementu iznese un to attiecîbas raþâ kâpostaugiem
Kultûra
Baltie galviòkâposti
Sarkanie galviòkâposti
Virziòkâposti
Briseles kâposti
Ziedkâposti
pH/KCl
6,5-7,5
6-7
6-7
6,5-7,5
6,5-7,5
N
250
300
250
200
200
Iznese kg/ha
P
K
40
290
37
290
37
232
26
191
35
208
Ca
286
215
143
122
107
N
1,00
1,00
1,00
1,00
1,00
Attiecîbas
P
K
0,16
1,16
0,12
0,97
0,15
0,93
0,13
0,96
0,18
1,04
RAÞÎBA
Ca
1,14
0,72
0,57
0,61
0,54
/ NR.3 /
AUGKOPÎBA
9
protams, kalcija nitrâta. Minçtâs
superbas nesatur amonija formas
slâpekli un tâm ir pietiekami augsts
bora saturs - 0,04%. Seviðíi
ziedkâposti un arî galviòkâposti ir
prasîgi pçc bora. Vçl kâpostaugi
patçrç arî daudz molibdçna, bet tâ
pietiek no pamatmçslojuma, jo PG
Mix 12+14+24(o) satur 0,2% ûdenî
ðíîstoðo molibdçnu.
Abas superbas var ðíîdinât kopâ
vienâ traukâ, bet kalcija nitrâtu
atseviðíi. Tikai pçc izðíîdinâðanas
salej kopâ ar paredzçto ûdens
daudzumu un tûlît izlieto, lai nepagûtu
izveidoties ìipða nogulsnes. Ar ðâdu
barîbas ðíîduma sastâvu iegûst
ðâdas
elementu
attiecîbas N:P:K:Ca:Mg:S=1,00:0,20:1,41:0,66:0,14:0,15.
Kâpostaugu dçstu papildmçsloðanai var izmantot arî kristalona
tipa kompleksos minerâlmçslus.
Piemçrots ir sarkanais kristalons, jo
tas no kopçjâ slâpekïa satur tikai
16% NH4-N un pietiekami augsts ir
arî kâlija un fosfora daudzums. Bet
sarkanais kristalons satur maz
magnija un sçra. Kâposti, tâpat kâ
visi krustzieþu dzimtas augi, ir prasîgi
pçc sçra. Tâdçï ir jâpiedod vçl ûdenî
labi ðíîstoðais kristâliskais magnija
sulfâts. To var ðíîdinât vienâ traukâ
kopâ ar sarkano kristalonu. Kalcija
nitrâtu jebkurâ gadîjumâ izðíîdina
atseviðíi un tikai baroðanas brîdî
salej kopâ ar pârçjiem. No dotâ
sarkanâ kristalona, magnija sulfâta
un kalcija nitrâta barîbas ðíîdumâ
bûs ðâdas elementu attiecîbas -
N:P:K:Ca:Mg:S=1,00:0,23:1,34:0,57:0,10:0,14.
Pamatmçslojums
Kâpostaugi stâdîðanas gadâ
nepanes svaigus kûtsmçslus. Tâdçï
galvenâ nozîme ir pareizai minerâlmçslu izvçlei un devai. Kopçjo
slâpekïa devu ieteicams dot trîs
paòçmienos: pamatmçslojumâ un
divos
papildmçslojumos.
Pçc
stipriem lietus periodiem slâpekïa
deva jâpaaugstina. Kâpostaugi ar
saknçm slâpekli uzòem kâ nitrâtu, tâ
amonija veidâ. Ap 80-90% slâpekïa
tie uzòem nitrâtu veidâ, jo augi, kas
prasa neitrâlu augsnes reakciju un
daudz kalcija, slâpekli labâk izmanto
nitrâtu veidâ. Tas saistîts ar amonija
slâpekïa konkurçðanu ar kalciju pie
uzòemðanas saknçs.
Kâpostaugi ir prasîgi pçc mikroelementiem. Normâlos apstâkïos
RAÞÎBA
/ NR.3 /
Dçstu papildmçsloðana ar superbâm un kalcija nitrâtu (g/m3 ûdens)
Minerâlmçslu veidi
1. reizç
2. reizç
3. reizç
Superba zaïâ
450
600
750
Superba plus
450
600
750
Kalcija nitrâts
600
800
1000
Kopâ:
1500
2000
2500
Dçstu papildmçsloðana ar sarkano kristalonu, magnija sulfâtu un
kalcija nitrâtu (g/m3 ûdens)
Minerâlmçslu veidi
1. reizç
2. reizç
3. reizç
Kristalons sarkanais
825
1100
1375
Magnija sulfâts
135
180
225
Kalcija nitrâts
540
720
900
Kopâ:
1500
2000
2500
parasti nerodas problçmas ar dzelzs,
mangâna
vai
cinka
deficîtu.
Kâpostaugiem un seviðíi ziedkâpostiem visbieþâk ir novçrojams bora
un molibdçna trûkums. Bora deficîta
gadîjumâ parâdâs audu atmirðana
ziedgalviòâ un kacenu brûnçðana.
Ja trûkst molibdçna, veidojas mazas
un ðíidras galviòas, jaunâs lapas ir
ïoti ðauras un atmirst galvenâs
dzîslas gals.
Vislielâkâs pamatmçslojuma devas
ir vajadzîgas vçlînajiem baltajiem
galviòkâpostiem. Tiem ir garð
veìetâcijas periods, tâdçï iespçjami
arî lielâki izskaloðanâs zudumi. Tâdçï
pamatmçslojumâ ir jâiedod vismaz
800-1000 kg/ha Hydrocomplex
Partner vai Pro Magna NPK. Ðiem
kompleksajiem minerâlmçsliem ir
viens trûkums - tie nesatur
molibdçnu un varu. Bet ðie
mikroelementi ir nepiecieðami, lai
darbotos ferments nitrâtreduktâze un
augos neuzkrâtos nitrâti. Tâdçï
veìetâcijas periodâ jâpiebaro caur
lapâm ar molibdçnu un varu
saturoðo Vito-A.
Papildmçslojums
Papildmçsloðanai sausâ veidâ
kâpostaugiem visbieþâk izmanto
nitraboru vai kalcija nitrâtu. Parasti
papildmçslojumu dod divas reizes
un katrâ 150-200 kg/ha. Vislielâkâs
papildmçslojuma devas ir vajadzîgas
vçlînajiem
baltajiem
galviòkâ-
postiem. Arî Briseles jeb roþu
kâpostiem ir garð veìetâcijas
periods un tâdçï arî tie jâmçslo divas
reizes un tikai nedaudz mazâk par
vçlînajiem galviòkâpostiem. Virziòkâpostiem jeb Savojas kâpostiem
prasîbas pçc barîbas elementiem ir
lîdzîgas kâ vidçji vçliem galviòkâpostiem, bet sauso papildmçslojumu tomçr labâk ir sadalît uz
divâm reizçm. Agrajâm kâpostu
ðíirnçm var pietikt arî ar vienu sauso
papildmçslojumu normâlos laika
apstâkïos, ja turklât pielieto arî
papildmçslojumu ðíidrâ veidâ caur
lapâm.
Atklâtâ laukâ pârbagâts nokriðòu
daudzums veìetâcijas periodâ
pastiprinâti izskalo barîbas elementus no augsnes, bet mitruma
trûkums
savukârt
traucç
to
uzòemðanu caur saknçm. Tâdçï tikai
ar pamatmçslojumu vai papildmçslojumu
sausâ
veidâ
pie
nelabvçlîgiem mitruma un arî
temperatûras apstâkïiem nevar
pilnîbâ nodroðinât augu apgâdi ar
barîbas elementiem caur saknçm.
Ðâdos
apstâkïos
kâpostaugi
jâpiebaro caur lapâm ar speciâla
sastâva
barîbas
ðíîdumiem,
piemçram, Vito-A un Vito-B.
Vito-A lapâm ir noderîgs optimâlu
baroðanâs apstâkïu nodroðinâðanai
kâpostaugiem veìetâcijas perioda
sâkumâ pçc dçstu izstâdîðanas.
Pielietojamâ deva ir 3-4 l/ha kopâ ar
Pamatmçslojuma devas (kg/ha)
Hydro Komplekss NPK 12+11+18+Mg+S+mikro
Kultûra
minimâli
vidçji
maksimâli
Baltie galviòkâposti
800-1000
1000-1200
1400-1600
Sarkanie galviòkâposti
700-800
800-1000
1200-1400
Virziòkâposti
700-800
800-1000
1200-1400
Briseles kâposti
600-700
700-900
900-1000
Ziedkâposti
600-700
700-900
900-1000
AUGKOPÎBA
250 l ûdens divas reizes ar intervâlu
12-14 dienas. Laika ekonomijas
nolûkâ lieto kopâ ar lielâko daïu augu
aizsardzîbas lîdzekïu. Nav ieteicams
tikai jaukt kopâ ar varu, cinku vai
mangânu saturoðiem preparâtiem.
Vito-B lapâm ir speciâla sastâva
augu barîba ar palielinâtu kalcija un
bora saturu, lai veicinâtu pilnvçrtîgu
kâpostaugu orgânu izveidoðanos.
10
Tas satur arî slâpekli, kâliju un
magniju. Kâpostaugiem ir ïoti augsta
kalcija un bora iznese, piemçram,
vçlie galviòkâposti uz vienu slâpekïa
vienîbu patçrç 1,14 vienîbas kalcija
(Ca). Kâpostaugiem un îpaði ziedkâpostiem visbieþâk ir novçrojams
kalcija un bora trûkums. Bora deficîta
gadîjumâ notiek audu atmirðana
ziedgalviòâ un kacenu brûnçðana.
Kalcija deficîta apstâkïos ziedkâpostiem var vispâr neizveidoties
kvalitatîvas ziedgalviòas vai arî tâs
âtri sapûst. Bet galviòkâposti ir
mîksti, negarðîgi, neglabâjas un
sapûst. Kâpostaugiem var pielietot
augstâkas Vito-B devas - 4-5 l/ha
atðíaidîjumâ ar 250 l/ha ûdens. Augu
apsmidzinâðana jâveic 2-3 reizes ar
intervâlu 12-14 dienas.
Augu aizsardzîbas darbi aprîlî
jâuzmanâs arî no krustzieþu stublâju
smecernieka.
graudaugi sâk stiebrot aprîïa beigâs.
Ceroðanas
fâzes
beigâs
ir
jâizsmidzina pretveldres preparâti cikocels vai Kemira CCC.
Jânis Âboliòð, VAAD
Ziemâju graudaugu sçjumi
Augïu dârzos
Pirms pumpuru plaukðanas augïu
dârzos pret augïu koku vçþa,
bakteriâlâ vçþa, âbolu kraupja,
iedegu,
arî
augïu
puvçju
ierosinâtajiem vçlams bagâtîgs
smidzinâjums ar 0,3-0,4% èempiona
suspensiju. Ja iepriekðçjâ gadâ
stâdîjumos bija novçrojama íirðu
pumpuru tîklkode vai jâòogu
pumpuru kode, insekticîdu vçlams
izsmidzinât, kad kaitçkïi atstâj
ziemoðanas vietas.
Vasarâju graudaugu sçkla
Kad atjaunojas veìetâcija un
parâdâs îsmûþa nezâïu dîgsti, ir
jâuzsâk to ierobeþoðana, izmantojot
herbicîdus. Izvçloties herbicîdus,
jâòem vçrâ to efektivitâte pret sçjumâ
izplatîtâkajâm nezâlçm, kâ arî gaisa
temperatûra, jo daþiem herbicîdiem
izsmidzinot nepiecieðama gaisa
temperatûra +10°-12°C. Vairâki
preparâti lietojami lîdz graudaugu
stiebroðanas sâkumam, un ziemâju
Tâ pirms sçjas jâkodina, jo
pagâjuðajâ gadâ vairâkos laukos
ievçrojamus raþas zudumus izraisîja
slimîbas, kuru ierosinâtâji ir efektîvi
ierobeþojami, sçklas kodinot.
Rapðu sçjumi
Siltâ laikâ var parâdîties spradþi,
kas apgrauþ lapas; to kâpuri
novâjina augus, apgrauþot saknes,
Kodnes - fungicîdi vasarâju graudaugu sçklu kodinâðanai
1,5
1,5-2,0 1,5-2,0
0,5
1,5
1,5
2,0
2,0
2,5-3,0 2,5-3,0
2,5-3,0 2,5-3,0
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
x
Mieþu lapu tîklplankumainîba
Mieþu lapu brûnsvîtrainîba
x
Kvieðu plçkðòu plankumainîba
x
Kvieðu pelçkplankumainîba
Sçklu pelçjumi
Graudaugu sakòu puves
Labîbu tumðbrûnâ plankumainîba
Putoðâs melnplaukas
Cietâs melnplaukas
Auzas
1,5
Graudzâïu rûsas
2,0
1,5
1,5-2,0
1,5-2,0
1,5
Ierobeþojamâs augu slimîbas
Graudzâïu miltrasa
Baitâns - Universâls 19,5 p.s. 2,0
Dividends Stârs 036 s.k.
1,0-1,5
Maksims 025 s.k.
1,5-2,0
Maksims Stârs 025 s.k.
1,0-1,5
Maksims Stârs 035 s.k.
1,0
Panoktîns 35 ð.k.
2,0
Premis 25 s.k.
1,5-2,0
Raksils 060 ð.k.
0,5
Raksils 2 p.s.
1,5
Vincits s.k.
2,0
Vitavakss 200 FF s.k.
2,5-3,0
Kemikars T s.k.
2,5-3,0
Vasaras mieþi
Apstrâdâjamâs
kultûraugu sçklas
Preparâta deva kg, l/t
Vasaras kvieði
Kodnes
x
x
x
x
RAÞÎBA
/ NR.3 /
AUGKOPÎBA
11
Sagatavota sertificçta sçkla pavasara sçjai
Velta Evelone, VAAD
Auzas
Valsts augu aizsardzîbas dienesta
(VAAD) sçklu kontroles laboratorijâs
lîdz 1. martam sertificçtas ir 1227,5 t
auzu sçklas (tostarp IS, PB un B
kategoriju sçkla - 362,5 t); tas ir 75%
salîdzinâjumâ ar pagâjuðajâ gadâ
ðajâ laikâ sertificçto auzu sçklu
daudzumu. Visvairâk sagatavots
ðíirnes 'Laima' sertificçta sçklas
materiâla - 769,0 t, 'Kirovec' - 116,5 t
un 'Freja' - 106,7 t. Auzâm 'Selma' ir
sagatavotas tikai 58 t C2 kategorijas
sçklas, kas tâlâkai sçklaudzçðanai
vairs nav izmantojama.
No
kopumâ
pârbaudîtajâm
1345,5 t nesertificçtas izrâdîjâs 118 t,
galvenokârt pazeminâtas dîgtspçjas
(47% no nesertificçtâ apjoma) un
grûti noðíirojamo kultûraugu piemaisîjumu (45%) dçï.
Vasaras mieþi
No pârbaudîtajâm 4007,2 t vasaras
mieþu sçklas sertificçtas ir 3112,9 t
jeb 78% - par 30% mazâk kâ pçrn.
Sagatavota 931 t augstvçrtîgo
kategoriju (IS, PB un B) sçkla.
Visvairâk ir ðíirnes 'Abava' mieþu
sçklas - 1264,3 t, 'Annabell' - 592,1 t
un 'Ansis' - 348 t.
Ðogad galvenie vasaras mieþu
nesertificçðanas iemesli ir ðâdi:
pazeminâta dîgtspçja (494 t) un grûti
noðíirojamo
kultûraugu
sçklu
piejaukums (395 t).
Vasaras kvieði
Pavasara sçjai sagatavotas arî
1662 t (IS, PB un B kategorijas sçkla
- 433 t) sertificçtu vasaras kvieðu par 23% mazâk kâ 2003. gadâ.
Paðlaik visvairâk sagatavotas ðíirnes
'Vinjett' - 495 t, 'Munk'- 443 t un
'Fasan' - 405 t sçklas.
Galvenais nesertificçðanas iemesls
arî vasaras kvieðiem ir pazeminâta
sçklu dîgtspçja.
Pâkðaugi
Pâkðaugu sçkla sagatavota uz pusi
mazâk kâ pçrn. Taèu jâòem vçrâ, ka
sçklaudzçðanas
sçjumu
lauku
apskates gan arî veiktas gandrîz uz
pusi mazâkâ platîbâ kâ 2002. gadâ.
Lîdz 1. martam sagatavotas 92,5 t
ziròu un 10,8 t vasaras vîíu sertificçta
sçklas materiâla. Visa vasaras vîíu
sçkla
atbilst
augstâkajâm
kategorijâm (PB un B), savukârt no
Par pârdomâtu ganîbu saimniecîbu
Jânis Auseklis, LAB
Augstraþîgâkâs slaucamo govju
ðíirnes ir veidojuðâs apvidos ar
sulîgâm ganîbâm un plaðiem zâïu
laukiem. Ja vien govs nav pârvçrsta
par kûtî turamu piena maðînu, tâs
barîbas devâ nozîmîgu vietu ieòem
paðas plûktâ zâle, kas ir arî vislçtâkâ
barîba.
Laba
zelmeòa
izveidoðana,
protams, ir svarîgâkais darbs
kultivçtajâs ganîbâs. Taèu, lai slauktu
arî daudz piena, jâveic daudz
saskaòotu darbîbu, kas kopâ veido
pârdomâtu ganîbu saimniecîbu.
1. Ganîbu zelmeni veido no paðu
zemç izaudzçtâm un pârbaudîtâm
daudzgadîgo zâïu ðíirnçm. Latvijas
kultivçtajâs ganîbâs sastopams vairâk
nekâ 20 tauriòzieþu un stiebrzâïu
sugu. No tâm lielâka nozîme ir
deviòâm desmit, bet vienâ zâïu
RAÞÎBA
/ NR.3 /
maisîjumâ parasti pietiek ar trim
piecâm sugâm. Lai labâk izmantotu
zâlaugu bioloìiskâs îpaðîbas un
piemçrotîbu daþâdâm augsnçm,
lietderîgi vienâ ganîbu platîbâ, îpaði
lielâkâ, iesçt vairâkus daþâda sastâva
zâïu maisîjumus. Mâjlopi iecienîjuði
ilggadîgâ tipa zelmeni ar apakðzâïu
un baltâ âboliòa pârsvaru, kâ arî
zelmeni, kurâ daudz ganîbu airenes.
Airene arî labâk ziemo smagâkâs
augsnçs. Nosusinâtos kûdrâjos
izturîgâkais ir timotiòð, pïavas auzene,
pïavas skarene un sarkanâ auzene.
Kûdras augsnçs gan nevajadzçtu
ierîkot vairâk par pusi ganîbu.
Mûsu zemnieki arvien pilnîgâk
iepazîst lîdz ðim bieþi peltâs
kamolzâles vçrtîgâs îpaðîbas. Tas ir
izcili raþîgs, âtraudzîgs, sausumizturîgs un ilggadîgs augs. Ja neskopojas ar slâpekïa virsmçslojumu,
pavasarî var sâkt ganît drîz pçc
Jurìiem un sezonâ ganît 8-10 reizes.
sagatavotâ ziròu daudzuma IS, PB
un B kategorijâm atbilst tikai 32 t
sçklas. Vislielâkais ir ziròu ðíiròu
'Vitra' un 'Carneval' îpatsvars, no
vasaras vîíiem - 'Kurðai'.
Arî ziròiem galvenais nesertificçðanas iemesls ir pazeminâta
sçklu dîgtspçja.
Âboliòð
Lîdz 1. martam bija sagatavotas arî
46 t sarkanâ âboliòa, 0,3 t bastarda
âboliòa un 0,8 t baltâ âboliòa
sertificçtas sçklas. Taèu tas ir tikai
61% no pagâjuðajâ gadâ lîdz ðim
laikam sagatavotâ âboliòu sçklas
daudzuma.
Galvenais sçklas nesertificçðanas
iemesls ir sçklu tîrîba (skâbenes,
biðu amoliòð u.c. nezâïu sçklas).
Stiebrzâles
Kopçjais sertificçtâs stiebrzâïu
sçklas apjoms sasniedza 172 t - tikai
70% salîdzinâjumâ ar datiem
2003. gada 1. martâ. Visvairâk ir
sagatavots sertificçta timotiòa 53,8 t, viengadîgâs airenes - 62 t - un
pïavas auzenes sçklas - 31 t.
Arî
galvenais
stiebrzâïu
nesertificçðanas iemesls ir sçklu
tîrîba (vârpatas, skâbeòu sçklu un
citu nezâïu sçklu piejaukums).
Pietiek, ja kamolzâli iesçj piektdaïâ
ganîbu reljefa augstâkajâ vietâ tîrsçjâ
vai maisîjumâ ar lielu pârsvaru.
2. Zelmeòa atjaunoðana nepiecieðama, ja tas izretojies,
savairojuðies mazvçrtîgi un neçdami
augi vai virsma kïuvusi nelîdzena.
Saimnieciski attaisnojas daudzgadîgo zâïu maisîjums kopâ ar
auzâm un viengadîgo aireni. Ðâda
maisîjuma zelmeni var ganît jau 35-40
dienas pçc sçjas. Maija sâkumâ sçto
maisîjumu lîdz rudenim var noganît
vismaz èetras reizes, tâ ievçrojami
samazinot
pïautâs
zaïbarîbas
vajadzîbu vasaras otrajâ pusç.
3. Vispusîgs mçslojums palielina
tiklab zâles raþu, kâ zelmeòa
ilggadîbu. Labai raþai vajadzîgi 60
kg/ha fosfora un kâlija tîrvielu
pamatmçslojumâ un tikpat slâpekïa
tîrvielu katrâ virsmçslojumâ. Pierâdîts,
ka slâpekïa mçslojums bûtiski
nepalielina nitrâtu saturu pat tad, ja
deva nepârsniedz 100 kg tîrvielâ uz
hektâra. Slâpeklis savukârt nav jâdod,
AUGKOPÎBA
ja zelmenî ir 40% âboliòa.
Izcila nozîme zelmeòa ilggadîbas
palielinâðanâ ir kûtsmçsliem, to deva
nekad nevar bût par lielu. Gan
pârarot, gan virspusçji doti kûtsmçsli
îpaði veicina vçrtîgo ganîbu augu baltâ âboliòa, pïavas un parastâs
skarenes, sarkanâs auzenes un
baltâs smilgas savairoðanos zelmenî.
Ja kûtsmçsli virspusçji izkaisîti
pavasarî, tajâ aplokâ govis laiþ
pirmajâ ganîbu dienâ.
4. Ganîbu izmantoðanas pamatprincips - iespçjami îss ganîðanas laiks
aplokâ un pietiekami ilgs zâles
netraucçtas ataugðanas laiks. To
vislabâk panâk, izmantojot pârvietojamo elektrisko þogu. Pârceïot þogu
katrâ cçlienâ vienu vai divas reizes,
govis vienmçr tiek svaigâ nenobradâtâ
zâlç, un tas savukârt nodroðina
augstâko izslaukumu. Nenoçsto zâli
appïauj divas reizes sezonâ.
5. Dzeramâ
ûdens
piegâdei
ganîbâs jânotiek pçc apstâkïiem.
Parastâ dienâ govs izdzer 60-70 litru
ûdens, bet svelmaini karstâs dienâs
patçriòð var divkârðoties. Novçrots, ka
no vaïçjas ûdens virsmas dzîvnieki
spçj remdçt slâpes divreiz âtrâk nekâ
no tradicionâlajiem dzirdnes trauciòiem. Tâdçï labâkais ir plata sile.
Dzîvnieki ûdens avotu uzmeklç daudzreiz dienâ, tâdçï lielos ganâmpulkos ir
svarîgi, lai pie siles vienlaikus varçtu
piekïût ne mazâk par 10-15
dzîvniekiem, kas ganâs vienkop.
Jâpiekrît domai, ka katra piena devçja
ir pelnîjusi tikpat tîru dzeramo ûdeni,
kâ tiek prasîts cilvçku sabiedrîbâ.
6. Govîm ganîbâs jânodroðina
iespçja pçc vajadzîbas saòemt arî
minerâlvielu piedevas.
7. Liela ganâmpulka diennakts
uzrauga patvçrumam un inventâra
glabâðanai vçlams uzbûvçt nelielu
sargbûdiòu, ko novieto uz traktora
piekabes kopâ ar ûdens cisternu un
minerâlvielu trauku un pârvieto reizç
ar ûdens sili.
8. Liela slodze jâiztur ganîbu
12
ceïiem, tâdçï tie jâbûvç tikpat
pamatîgi kâ pârçjie saimniecîbas
ceïi. Lai nesavainotu dzîvnieku kâjas,
rupja grants un ðíembas jânosedz ar
irdenas smilts klâjumu. Lopkopji jau
sen ir pârliecinâjuðies, ka tâli
pârgâjieni samazina piena izslaukumu, tâdçï ganîbâm jâbût iespçjami
tuvâk kûtij.
Pârdomâti rîkojoties, labas ganîbas
kïûst arî par pienîgâm ganîbâm.
VAAD noteiktais lietojums Latvijas Republikâ reìistrçtajiem augu
aizsardzîbas lîdzekïiem (02.03.2004.)
Bampers Super e.k. - sistçmas iedarbîba. Raþotâjs: Makhteshim - Agan Industries Ltd. Reì. Nr. 0217, reì. klase 2.
Darbîgâs vielas: propikonazols, 90 g/l, prohlorazs, 400 g/l.
Apstrâdâjamâ
kultûra
Kaitîgais organisms
Ziemas kvieði, Stiebru lûðana (Pseudocercosporella
vasaras kvieði herpotrichoides)
Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis), kvieðu
dzeltenplankumainîba (Drechslera triticirepentis), kvieðu lapu pelçkplankumainîba (Septoria
tritici), kvieðu plçkðòu plankumainîba(Septoria
nodorum), dzeltenâ rûsa (Puccinia striiformis),
brûnâ rûsa (Puccinia recondita), melnais
sodrçjums (Cladosporium herbarum)
Preparâta
deva, l/ha
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes
1,0
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz
divu mezglu stadijai (AS 29-32).
1,0
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz
vârpoðanas beigâm (AS 29 -59).
Maksimâlais
Nogaidîðanas
apstrâþu skaits
laiks dienâs
sezonâ
42
RAÞÎBA
2
/ NR.3 /
AUGKOPÎBA
13
Apstrâdâjamâ
kultûra
Rudzi
Kaitîgais organisms
Stiebru lûðana (Pseudocercosporella
herpotrichoides)
Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis), stiebrzâïu gredzenplankumainîba (Rhynchosporium
secalis), brûnâ rûsa (Puccinia recondita),
melnais sodrçjums (Cladosporium herbarum)
Ziemas un
Stiebru lûðana (Pseudocercosporella
vasaras mieþi herpotrichoides)
Graudzâïu miltrasa (Erysiphe graminis),
stiebrzâïu gredzenplankumainîba (Rhynchosporium secalis), mieþu lapu tîklplankumainîba
(Pyrenophora teres), pundurrûsa (Puccinia
hordei), dzeltenâ rûsa (Puccinia striformis)
Preparâta
deva, l/ha
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes
1,0
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz
divu mezglu stadijai (AS 29-32).
1,0
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz
vârpoðanas beigâm (AS 29-59).
1,0
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz
divu mezglu stadijai (AS 29-32).
1,0
Apsmidzinât sçjumus profilaktiski vai arî
parâdoties slimîbas pirmajâm pazîmçm,
sâkot no kultûrauga ceroðanas beigâm lîdz
vârpoðanas beigâm AS( 29-59).
Maksimâlais
Nogaidîðanas
apstrâþu skaits
laiks dienâs
sezonâ
42
2
42
2
Izmaiòas lietojumâ
Fokuss Ultra e.k. - selektîvs, sistçmas iedarbîba, augi uzòem caur lapâm. Raþotâjs: BASF A/S. Reì. Nr. 0065, reì. klase
2. Darbîgâ viela: cikloksidims, 100 g/l.
Apstrâdâjamâ kultûra
Kaitîgais organisms
Ziemas rapði, vasaras rapði,
cukurbietes, lopbarîbas
bietes, kartupeïi, kâposti,
burkâni, ziròi, lini
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes
1,5-2,0
1. lietoðanas variants
Apsmidzinât, kad vârpatai ir 3-5 lapas. Darba
ðíidrumam pievieno virsmas aktîvo vielu Daðs
0,5-1,0 l/ha.
-
1
1,0-1,5
2. lietoðanas variants
Pirmo reizi apsmidzinât, kad vârpatai ir 3-5
lapas, atkârtoti, kad vârpata ir ataugusi. Darba
ðíidrumam pievieno virsmas aktîvo vielu Daðs
0,5-1,0 l/ha.
-
2
1,0-1,5
Apsmidzinât nezâïu 2-4 lapu stadijâ. Darba
ðíidrumam pievieno virsmas aktîvo vielu Daðs
0,5-1,0 l/ha.
-
1
1,0-1,5
Apsmidzinât linu aireni 2-4 lapu stadijâ. Darba
ðíidrumam pievieno virsmas aktîvo vielu Daðs
0,5-1,0 l/ha.
-
1
Apsmidzinât pçc vârpatas sadîgðanas pirms
zemeòu ziedçðanas sâkuma un pçc raþas
novâkðanas. Darba ðíidrumam pievieno
virsmas aktîvo vielu Daðs 0,5-1,0 l/ha.
40
2
Loþòu vârpata
Ziemas rapði,
vasaras rapði
Rudzu smilga, vçjauza u.c.
îsmûþa stiebrzâles ( izòemot
maura skareni)
Lini
Linu airene
Zemenes
Maksimâlais
Nogaidîðanas
apstrâþu skaits
laiks dienâs
sezonâ
Preparâta
deva, l/ha
Loþòu vârpata
1,0-1,5
Lietojuma papildinâðana
Artea 330 e.k. - sistçmas iedarbîba. Raþotâjs: Syngenta Crop Protection AG. Reì. Nr. 0169, reì. klase 2. Darbîgâs
vielas: propikonazols, 250 g/l, ciprokonazols, 80 g/l.
Apstrâdâjamâ
kultûra
Cukurbietes
Kaitîgais organisms
Bieðu miltrasa (Erysiphe betae), bieðu lapu
sîkplankumainîba (Cercospora beticola),
bieðu sarmplankumainîba (Ramularia
betae), bieðu rûsa (Uromyces betae)
Preparâta
deva, l/ha
0,4-0,5
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes
Apsmidzinât sçjumus, parâdoties pirmajâm
slimîbas pazîmçm.
Maksimâlais
Nogaidîðanas
apstrâþu skaits
laiks dienâs
sezonâ
30
2
Sfçra 267.5 e.k. - sistçmas iedarbîba. Raþotâjs: Bayer CropScience AG. Reì. Nr. 0210, reì. klase 2. Darbîgâs vielas:
ciprokonazols, 80,0 g/l, trifloksistrobîns, 187,5 g/l.
Apstrâdâjamâ
kultûra
Cukurbietes
RAÞÎBA
Kaitîgais organisms
Bieðu miltrasa (Erysiphe betae), bieðu lapu
sîkplankumainîba (Cercospora beticola),bieðu
sarmplankumainîba (Ramularia betae), bieðu
joslainâ plankumainîba (Phoma betae)
/ NR.3 /
Preparâta
deva, l/ha
0,5-0,75
Apstrâdes laiks, norâdîjumi, piezîmes
Apsmidzinât sçjumus, parâdoties
slimîbas pirmajâm pazîmçm.
Maksimâlais
Nogaidîðanas
apstrâþu skaits
laiks dienâs
sezonâ
21
2
LOPKOPÎBA
14
Pârraudzîbas secinâjumi
Daina Lodiòa, VCIDAC
Pagâjuðâ gada pârraudzîbas dati liecina, ka
ievçrojami palielinâjies pârraudzîbâ esoðo
slaucamo govju skaits. Iepriekðçjos gados
pârraudzîbâ atradâs aptuveni 30% govju, bet
tagad ðis îpatsvars jau sasniedz pusi no visâm
saimniecîbâs turçtajâm govîm. Tas izskaidrojams
gan ar iespçju saòemt subsîdijas, gan ar
gaidâmajiem Eiropas Savienîbas maksâjumiem.
Protams, katrs ganâmpulka îpaðnieks, kas arî
turpmâk grib raþot pienu un pelnît, saprot, ka
dzîvnieku pârraudzîba ir galvenais priekðnoteikums
dokumentâcijas
sakârtoðanai.
Jâuzsver, ka tieði mazâko ganâmpulku îpaðnieki vairâk nekâ lielo - ir paaugstinâjuði pârraudzîbas
procentu.
Raksturojot Valsts ciltsdarba informâcijas datu
apstrâdes centra (VCIDAC) informâciju par
raþîgâkajiem slaucamo govju ganâmpulkiem,
jâatzîst, ka saimniecîbas mainâs maz. Nedaudz
palielinot govju skaitu - par pieciem vai vairâk
dzîvniekiem, - mazâko grupu ganâmpulki pâriet
uz nâkamo grupu ar lielâku govju skaitu. Bet par
tendenci to nevar uzskatît. Tas arî nebûtu reâli, jo,
lai jûtami palielinâtu lopu skaitu, uzreiz
nepiecieðami prâvi ieguldîjumi.
Labâkie pârraudzîbas ganâmpulki 2003. gadâ
Tauki, kg
Olbaltumvielas, %
Olbaltumvielas, kg
Tauku un olbaltumvielu summa, kg
Somatisko ðûnu skaits (x1000)
Skaits
10
10
7
10
5
9
10
7
Tauki, %
z/s Krikmaòi
z/s Kurpnieki
z/s Sniedzes
z/s Meþvidi
Anna Spila
Vida Balcere
Laimonis Gûtmanis
z/s Ritmi
Izslaukums (uz gada govi), kg
Govju skaits 5-10
0249610
640888
0121983
465200
0400693
844800
0000005
320244
0328310
741433
0161557
547400
0401411
846600
0246009
647800
Îpaðnieks
Pagasta kods
Ganâmpulka kods
VCIDAC dati
7851
7766
7916
7661
7230
6959
7383
6896
4,83
4,66
4,24
4,42
4,47
4,74
4,51
4,73
378,9
361,9
335,6
338,3
323,3
329,6
333,1
326,4
3,08
3,20
3,11
3,14
3,28
3,24
3,00
3,29
242,2
248,2
246,2
240,7
237,0
225,5
221,8
227,2
621,1
610,1
581,8
579,0
560,3
555,1
554,9
553,6
424
78
468
486
454
146
159
325
RAÞÎBA
/ NR.3 /
LOPKOPÎBA
15
0246400
0085593
Govju skaits
0187892
0488259
0161680
0082296
0481571
0021930
0069302
0065455
0222788
0186551
0242667
Govju skaits
0485211
0503331
0480209
0260460
0081538
0488184
0084104
0324142
0188167
0186509
Govju skaits
0488992
0485615
0383101
0141877
0081544
0482886
0486347
0487951
0380502
0383104
Govju skaits
0327350
0063110
0081874
0060906
0005555
0240750
0249235
0380055
0187760
0463631
Govju skaits
0124604
0262651
0327151
0446515
0383601
0328850
0466701
0141753
0160520
0363767
RAÞÎBA
647800
428000
11-20
561635
966200
548200
424746
960100
364800
409400
407200
626400
568800
648400
21-50
966600
987000
967000
665200
427600
966200
429400
744400
561635
568800
51-100
966400
964400
806800
507200
427600
968800
964800
965800
804200
809200
101-200
740280
406400
427600
404600
324600
647800
648200
804400
569400
947400
>200
468988
666800
740280
905600
806800
740280
949000
507200
545200
789800
/ NR.3 /
Jânis Vilsons
Aivars Buðmanis
7
8
6925
6976
4,63
4,58
320,7
319,4
3,36
3,21
232,5 553,2 326
223,6 543,0 161
z/s Veldres
z/s Vîtoliòi
z/s Pumpuri
z/s Svempi-1
z/s Mareni
z/s Dzintari
z/s Aizkalni
z/s Naikas
z/s Burtnieki
z/s Ielejas
z/s Bidiòi
14
12
17
13
18
17
16
16
16
11
14
8485
8005
7326
7495
7431
6380
7897
7395
6057
7057
6967
4,41
4,38
4,62
4,70
4,35
6,00
3,85
4,14
5,67
4,48
4,48
374,2
350,5
338,8
352,6
323,0
383,0
303,8
306,2
343,7
316,0
312,2
3,35
3,34
3,40
3,01
3,38
2,97
3,22
3,28
3,35
3,24
3,23
283,9
267,0
248,9
225,6
250,9
189,7
254,5
242,6
202,8
228,6
224,9
658,1
617,5
587,7
578,2
573,9
572,7
558,3
548,8
546,5
544,6
537,1
191
94
59
207
98
239
663
308
194
277
327
z/s Pçrles
SIA Ugâle Agro
z/s Rûsas
z/s Jâònoras
z/s Gaidas
z/s Brieþi
z/s Caunîtes
z/s Renèi
z/s Kalna Dambrâni
z/s Lejas Palsâni
48
48
44
28
35
36
27
21
50
28
7863
7929
7894
7885
7905
7782
7591
7448
7491
7436
5,08
4,19
4,20
4,28
4,17
4,20
4,34
4,42
4,46
4,42
399,8
332,5
331,6
337,4
329,3
327,1
329,7
329,4
333,9
328,7
3,26
3,39
3,33
3,18
3,18
3,24
3,16
3,20
3,11
3,14
256,0
268,7
262,5
250,8
251,2
252,5
239,7
238,2
233,3
233,5
655,8
601,2
594,1
588,2
580,5
579,6
569,4
567,6
567,2
562,2
253
217
320
118
417
118
123
82
210
244
z/s Mazdzçrvîtes
z/s Dzintari
z/s Jaunraudas-1
z/s Augstkalni
z/s Viesuïi
z/s Zîvâni
z/s Zemturi
z/s Ceriòi
z/s Graudiòi
z/s Robeþnieki
53
60
85
85
79
60
58
78
52
56
9716
9639
7838
7438
6259
7973
6967
7145
7047
7337
4,21
4,17
4,45
4,46
5,20
3,75
4,40
4,19
4,20
3,85
409,4
401,8
348,6
331,4
325,4
298,7
306,6
299,1
295,9
282,2
3,25
3,19
3,25
3,33
3,43
2,98
3,25
3,22
3,19
3,06
315,7
307,7
254,9
248,0
214,8
237,7
226,6
230,0
224,5
224,3
725,1
709,5
603,5
579,4
540,2
536,4
533,2
529,1
520,4
506,5
225
156
578
221
211
257
245
314
296
202
SIA Kârïi
z/s Jumis
SIA Firma Pasâþa
z/s Pavâri
z/s Pilslejas
z/s Birzmaïi -2
LKS Audarmuiþa
J. Gierkena z/s
z/s Delles
SIA Palsmane
109
125
165
107
167
104
160
164
118
172
7252
6591
5893
6095
6151
6490
5392
6206
5351
5255
4,21
4,15
4,72
4,55
4,31
3,92
5,14
4,19
4,59
4,62
305,0
273,6
277,9
277,6
264,9
254,2
276,9
260,1
245,8
242,9
3,23
3,15
3,29
3,15
3,27
3,13
3,27
3,05
3,31
3,23
234,0
207,7
194,0
191,8
201,0
203,4
176,4
189,4
176,9
169,9
539,0
481,3
471,9
469,4
465,9
457,6
453,3
449,5
422,7
412,8
166
194
223
261
314
563
238
269
301
425
a/s Agrofirma Tçrvete
z/s Ûdri
z/s Zvaigznîtes
a/s LIS Jaunpils
SIA Vidzemes Putniòi
z/s Ogre
SIA Palsa
SIA Brîvzemnieki
SIA Daile Agro
a/s Viïânu SIS
641
278
324
552
374
206
499
262
240
213
7802
6452
6243
6269
5397
6250
5317
5531
5849
5224
4,10
4,59
4,74
4,29
5,44
4,02
4,87
4,49
4,23
4,77
320,0
296,1
295,9
268,8
293,5
251,0
258,9
248,4
247,6
249,4
3,19
3,27
3,22
3,14
3,15
3,17
3,39
3,36
3,16
3,32
249,0
211,3
200,9
197,1
169,9
198,1
180,2
186,1
185,1
173,6
569,0
507,4
496,8
465,9
463,4
449,1
439,1
434,5
432,7
423,0
274
422
142
384
218
267
367
330
237
403
LOPKOPÎBA
Pieðíirto kvotu nedrîkstam zaudçt!
Erna Galvanovska, VCIDAC
Nacionâlajai piena kvotas rezervei
(saskaòâ ar MK noteikumu Nr. 539
grozîjumiem, kuru vietâ tagad stâjuðies
spçkâ noteikumi Nr. 81) lîdz
15. martam varçja pieteikties jebkurð
piena raþotâjs, kas spçja izpildît èetrus
nosacîjumus: ja bija palielinâts
slaucamo govju ganâmpulks; ja
piensaimniecîbâ ieguldîtas investîcijas;
ja paaugstinâts izslaukums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo pârraudzîbas
gadu; ja raþotâjs sâcis pienu pârdot
pçc references gada un viòam vçl nav
pieðíirta kvota.
Pieteikumi nacionâlajai rezervei
Paðlaik (25. martâ - red.) nacionâlâs rezerves sadalei pieteikuðies
vairâk nekâ 4000 piena raþotâju.
Diemþçl piegâdes kvotas nacionâlâ
rezerve atlikusi niecîga - obligâtais
1% no valsts piegâdes kvotas 4689 t
apmçrâ. Ðim daudzumam var
pieskaitît aptuveni 2000 t kvotas, kas
netika sadalîta lîdz 1. februârim (lîdz
ðim termiòam bija spçkâ citi MK
noteikumi par nacionâlo rezervi), kad
uz ðo kvotu pieteicâs aptuveni
400 pretendentu - galvenokârt lielâs
saimniecîbas.
Pçc 1. februâra tika sadalîta
nacionâlâ rezerve aptuveni 40 tûkst. t
apmçrâ. Lîdz ar to no piegâdes
kvotas nacionâlâs rezerves ir atlikuði
nepilni 2000 t, ko sadalît. Minçto 1%
pagaidâm nedrîkst aiztikt. Tas
nozîmç, ka 25. martâ bija visai mazs
kvotas daudzums: ja to sadalîtu ðiem
4000 pretendentiem, tiem iznâktu
labi ja 10% no pieprasîtâ piena
daudzuma.
Vai iespçjams kvotu palielinât?
Protams, ðâda situâcija raþotâjus
neapmierina. Taèu to var labot.
Ðobrîd, marta beigâs, mums ir brîva
tieðâs tirdzniecîbas kvota - tâ nav
apsaimniekota par 190 tûkst. t. Tas
nozîmç: tie 4000 pretendentu, kas
pieteikuðies piegâdes kvotai, var
saòemt pieprasîto daudzumu pilnâ
apmçrâ, ja viòi piekrît to saòemt no
tieðâs tirdzniecîbas nacionâlâs
rezerves. Savukârt tas nozîmç:
visiem, kas lîdz 15. martam
iesnieguði pieteikumus par piegâdes
kvotu, VCIDAC Piena kvotu komisijai
(PKK) jâiesniedz apstiprinâjums, ka
viòi piekrît prasîto piegâdes kvotu
saòemt no tieðâs tirdzniecîbas
kvotas. Ðo apstiprinâjumu mçs
pievienosim jau esoðajam iesniegumam (lîdz 15. martam). Ja piena
raþotâji tam piekritîs, viòi saòems
prasîto kvotas daudzumu.
Praktiski tas bûs tâ: piena raþotâjs
pçc iepriekð pieðíirtâs piegâdes
kvotas izpildes rakstîs iesniegumu,
ka viòam ir rezervç tieðâs
tirdzniecîbas kvota, un lûgs to
pârveidot par piegâdes kvotu. No
Piena kvotu komisijas tiks saòemts
akcepts kvotas konvertçðanai.
Kâ liecina PKK rîcîbâ esoðâ
informâcija, pârveidot piena kvotu ar
mieru lielâkâ daïa raþotâju - gan mazie
un vidçjie, gan lielie piensaimnieki.
Piena raþoðanai vajadzçtu paplaðinâties, jo saimniecîbas savairojuðas
ganâmpulkus, uzlabojuðas izslaukumus no govs un barîbas bâzi, audzçjuðas un iepirkuðas ðíirnes dzîvniekus,
pârbûvçjuðas
kûtis,
ieviesuðas
raþîgâkâs tehnoloìijas. Mçs esam
ieinteresçti, lai zemnieks arî turpmâk
spçtu attîstît raþoðanu un lai jau pirmajâ
ES gadâ viòam nevajadzçtu raizçties
par raþoðanas sarukumu.
Apstiprinâjums par to, ka raþotâjs
piekrît saòemt piegâdes kvotas
daudzumu no tieðâs tirdzniecîbas
nacionâlâs rezerves, jâiesniedz lîdz
31. martam. Ðo informâciju esam
izplatîjuði visâm LAD pârvaldçm,
raþotâju asociâcijâm un lauksaimniecîbas konsultâciju dienesta birojiem. Ja
minçtie 4000 pretendenti akceptçs ðo
kvotu pârveidi, tad no tieðâs
tirdzniecîbas kvotas 190 tûkst. t viòiem
pienâksies aptuveni 40 tûkst. t. Tâtad
vçl paliek brîvas 150 tûkst. t tieðâs
tirdzniecîbas kvotas.
Kâ saglabât tieðâs tirdzniecîbas
kvotu
Ja
neizmantojam
atlikuðo
daudzumu no tieðâs tirdzniecîbas
kvotas, nacionâlâ rezerve kvotas
gada beigâs arî nebûs izmantojama
kvotas izlîdzinâðanai. Tad nacionâlâs
rezerves
daudzumu
nevarçs
pieskaitît piegâdes kvotai, lai valstij
kopumâ palielinâtu piegâdes kvotu.
Citiem darîjumiem neizmantoto
rezervi lietot nevarçsim. To atkal
varçsim dalît tikai 2005. gadâ, jo
16
kvotas pieðíirðana no rezerves
notiek reizi gadâ.
Neizmantot pieðíirto nav prâta
darbs. Turklât pçc 15. marta iesniegti
ap simts pieteikumu, kurus arî bûtu
vçlams izskatît. Nupat komisijas
sçdç nolçmâm, ka lûgsim ZM, lai
tieðâs tirdzniecîbas kvotas sadali ïauj
turpinât. Ir ïoti svarîgi, lai ðo kvotu
varçtu dalît lîdz 1. jûnijam - saskaòâ
ar ES regulâm tas ir pçdçjais
termiòð, kad jâbût pieðíirtâm
konkrçtâm kvotâm. Lîdz ar to ir
cerîbas, ka tieðâs tirdzniecîbas
kvotas atlikumu - ðos 150 tûkst. t
piena - tomçr varçtu samazinât. Taèu
tas nozîmç, ka ZM jâpiekrît veikt
grozîjumus MK noteikumos Nr. 81.
Atstât tik lielu neizmantotu kvotas
daudzumu nav valsts interesçs.
Kvotu komisijas secinâjumi
Vçl neesam pieraduði strâdât
precîzi. Ðíiet, lielraþotâjiem vislabâk
vajadzçtu zinât informâciju, bet tieði
tie grçko samçrâ bieþi. Piemçram, ja
iesnieguma termiòð noteikts lîdz
15. martam, ierodas nedçïu vçlâk…
LAD ar saviem klientiem strâdâjis ïoti
nopietni, it îpaði, lai pieradinâtu
ievçrot termiòus, kas Latvijai noteikti
ES regulâs. Mçs nevaram atïauties
tos ignorçt. Piemçram, ja neizpildâm
piena raþoðanas kvotu, ko rçíina no
1. maija lîdz nâkamâ gada 1. aprîlim
(tâtad kopumâ neizpildâm arî
piegâdes kvotu), zaudçjam arî
Briseles garantçtâs 33 tûkst. t
papildu nacionâlâs rezerves.
Gaidâm MK noteikumus par darîjumiem ar piena kvotâm, varbût tie palîdzçs sakârtot kvotu izpildi kaut daïçji.
Tagad ir skaidrs, ka nacionâlo
rezervi vajadzçtu dalît vismaz divreiz
gadâ un atstât tâs pieðíirðanu PKK
izlemðanai. Turklât ES regula
nosaka - nacionâlo rezervi var dalît
pçc paðas dalîbvalsts ieskatiem.
Komisijai ir skaidra situâcija rajonos.
Iepriecina, ka Latgalç vairojuðies
piensaimnieki, îpaði aktîvs ir Rçzeknes
rajons, bet Daugavpils rajonâ
zemniekiem trûkst informâcijas.
Domâjam tur pieòemt darbâ VCIDAC
speciâlistu, kas palîdzçs piena
raþotâjiem sakârtot lietas. Lîdzîgi
klâjâs Liepâjas rajonâ, bet, kopð tur
strâdâ mûsu darbinieks, svarîgâkie
jautâjumi ir sakârtoti. Esam lûguði
LLKC vadîbu, lai arî rajonu biroji
aktîvâk informçtu par jaunumiem.
RAÞÎBA
/ NR.3 /
LOPKOPÎBA
17
Kazu ciltsvçrtîba pagâjuðajâ gadâ
Jâzeps Sprûþs, LLU
Kazu pârraudzîbas rezultâtus uzsâka reìistrçt
datorprogrammâ 2001. gadâ, bet 2002. un 2003. gadâ
pârraudzîbas dati tika reìistrçti visa gada laikâ. Kopð
2001. gada kazâm un âþiem ir noteikta ciltsvçrtîba
(1. tab.).
Vidçji pçrn no kazas iegûti 647 kg piena - salîdzinâjumâ
ar 2002. gadu par 114 kg vairâk. Kâ liecina provizoriskie
aprçíini, vidçjais izslaukums no kazas ðogad sasniegs
665 kg un bûs par 18 kg lielâks nekâ 2003. gadâ. Tas
norâda, ka kazkopîbâ tiek rûpîgi veikts selekcijas darbs,
un atraþoðanai, kâ arî ganâmpulka uzlaboðanai atstâti un
izmantoti augstvçrtîgâkie dzîvnieki un vaislinieki. Lielâkais
kazu skaits ir Rîgas, Madonas, Jelgavas un Bauskas
rajonâ, bet augstâkais vidçjais izslaukums no katras kazas
ir Maijas Stoíes ganâmpulkâ Tukuma rajona Smârdes
pagasta Ausekïos - 895 kg. Otrajâ vietâ ar 850 kg ir
Tukuma rajona Vânes pagasta Krastu saimnieces
Teiksmas Bullîtes kazas, treðajâ - Rîgas rajona Allaþu
pagasta saimniecîbas Lielgrodas Aivara Tabuïevièa kazu
ganâmpulks ar izslaukumu 818 kg.
Kazu ciltsvçrtîba 2003. gadâ tika noteikta 13 ðíirnes
kazu saimniecîbâs (2. tab.)
Labâkâs kazas:
1.
2.
3.
4.
5.
Valkas raj. Blomes pag. Muiþnieku kaza Zigrûna,
izslaukums 1186 kg, un
kaza Ziedîte - 1138 kg,
Tukuma raj. Vânes pag. Krastu kaza Tîna 1026 kg, un
kaza Milda - 996 kg.
Rîgas raj. Garkalnes pag. Meþadruvu kaza Frçzija 917 kg.
Lielâkâ dzîvmasa ir Guntas Muiþnieces kazâm Valkas
rajona Blomes pagasta saimniecîbâ Muiþnieki - 60,3 ± 3,5 kg;
Kazu skaita atbilstîba vçrtçjuma klasçm
Nr.
p.k.
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
13.
Saimniecîba
Lielgrodas
Lîvi
Lîcîði
Stopiòi
Muiþnieki
Lejinieki
Birznieki
Krasti
Meþagaiïi
Meþadruvas
Bçrzi
Poriòi
Ausekïi
Kopâ
Kazu
skaits
107
90
76
68
48
37
35
33
32
23
21
18
11
599
E
10
1
4
1
1
5
2
2
1
27
2. tabula
Atbilstîba klasei
I
II
36
52
44
33
22
46
29
37
29
14
6
30
14
16
10
15
17
12
10
11
15
4
1
9
11
244
279
III
19
3
7
2
0
1
4
3
1
0
1
8
0
49
Aivara Liepiòa kazâm Jelgavas rajona Cenu pagasta
Lîcîðos - 56,0 ± 2,5 kg un Raimonda Meldera kazâm
Madonas rajona Bçrzaunes pagasta Lîvos - 54,5 ± 2,0 kg.
Ciltsvçrtîba 2002. gadâ tika noteikta 18, bet 2003. gadâ - 26 vaislas âþiem (3. tabula).
Elites klasei 2002. gadâ atbilda tikai trîs âþi, bet pçrn to
skaits jau sasniedza septiòus.
Labâkie vaislas âþi:
1.
2.
3.
4.
5.
6.
Lîcîðu âzis Nr. 0080, dzîvmasa 92 kg,
indekss 100,0
Lîvu âzis Valts, 90 kg - 95,0
Poriòu âzis Rodþers, 94 kg - 95,0
Lejinieku âzis Dundurs, 90 kg - 94,0
Krastu âzis Arktûrs, 86 kg - 97,0
Meþinieku âzis Aruss, 85 kg - 94,8
Pçc aptuveniem aprçíiniem Latvijâ vajadzçtu no 200
lîdz 300 augstraþîgu vaislas âþu.
Mûsu valstî ðíirnes kazu fermâs jâizmanto tikai augsti
produktîvi vaislas âþi, kuru selekcijas vçrtîba (indekss)
noteikta pçc pçcnâcçju kvalitâtes, un tie novçrtçti kâ
1. tabula
Kazu ciltsvçrtîba
Nr.
p.k.
Adrese, saimniecîba
Skaits
kazas
âþi
Kopâ
Dzîvmasa,
kg
Izslaukums,
kg
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
13.
Rîgas raj. Allaþu pag. Lielgrodas, Aivars Tabulçviès
Madonas raj. Bçrzaunes pag. Lîvi, Raimonds Melderis
Jelgavas raj. Cenu pag. Lîcîði, Aivars Liepiòð
Bauskas raj. Codes pag. Stopiòi, Jânis Mediòð
Rîgas raj. Âdaþu pag. Lejinieki, Valdis Ozoliòð
Valkas raj. Blomes pag. Muiþnieki, Gunta Muiþniece
Tukuma raj. Vânes pag. Krasti, Teiksma Bullîte
Tukuma raj. Vânes pag. Birznieki, Aija Rence
Rîgas raj. Garkalnes pag. Meþadruvas, Liâna Apîne
Talsu raj. Lîbagu pag. Meþagaiïi, Dzintra Strokða
Talsu raj. Vandzenes pag. Bçrzi, A. Piliens
Kuldîgas raj. Vârmes pag. Poriòi, G. Eiíe
Tukuma raj. Smârdes pag. Ausekïi, Maija Stoíe
Kopâ
107
90
76
68
37
48
33
35
23
32
21
18
11
599
110
93
78
69
39
50
34
38
24
33
24
21
12
625
46,9 ± 4,4
54,5 ± 2,0
56,0 ± 2,5
47,0 ± 3,4
51,5 ± 1,9
60,3 ± 3,5
48,0 ± 3,3
45,6 ± 3,0
51,8 ± 4,2
52,4 ± 1,7
46,5 ± 3,0
30,6 ± 0,9
49,0 ± 2,4
x
818
501
465
460
394
802
850
625
685
703
768
660
895
x
RAÞÎBA
/ NR.3 /
3
3
1
1
2
2
1
3
1
2
3
3
1
26
LOPKOPÎBA
uzlabotâji pçc galvenajâm selekcijas
pazîmçm, òemot vçrâ:
· ar âzi aplecinâto kazu auglîbu;
· kazlçnu dzîvmasu piedzimstot;
· kazlçnu
saglabâðanu
lîdz
atðíirðanai;
· meitu produktivitâti u.c.
Vaislas âzim jâbût dzimuðam no
augstvçrtîgas kazu mâtes, labi
attîstîtam un veidotam, veselîgam. Tâ
eksterjeram - bez kïûdâm, ar ðíirnei
raksturîgâm îpaðîbâm.
Vaislas âþu dzîvmasai un íermeòa
izmçriem jâatbilst attiecîgâs ðíirnes
prasîbâm - ar labi attîstîtiem dzimumorgâniem un augstu dzimumaktivitâti.
Piena novirziena kazu ðíirnes
âþus, ja tie labi attîstîjuðies un sasnieguði attiecîgo dzîvmasu, vaislai var
izmantot jau 12 mçneðu vecumâ,
atïaujot aplekt tikai 10-20 kazu.
Labus vaislas âþus var veiksmîgi
izmantot 5-8 gadus.
18
3. tabula
Âþu ciltsvçrtîba 2003. gadâ
Nr.
p.k.
1.
Adrese
Rîgas raj. Lielgrodas
Âþu
skaits
3
2.
3.
Jelgavas raj. Lîcîði
Madonas raj. Lîvi
1
3
4.
5.
Bauskas raj. Stopiòi
Rîgas raj. Lejinieki
1
2
6.
Valkas raj. Muiþnieki
2
7.
8.
9.
Rîgas raj. Meþadruvas 1
Tukuma raj. Krasti
1
Talsu raj. Bçrzi
3
10.
11.
Tukuma raj. Ausekïi
Tukuma raj. Birznieki
12.
Talsu raj. p/s Meþagaiïi 2
13.
Kuldîgas raj. Poriòi
3
Kopâ
26
1
3
Vârds,
dzîvmasa, kg
Rembo, 68
Princis, 37,7
Gabriels, 43
Nr. 0080, 92
Valts, 90
Ansis, 70
Kriðs, 80
Akrobâts, 50
Dundurs, 90
Rûdis, 67
Arnis, 60
Lords, 55
Veiss, 81
Arktûrs, 86
Francis, 55
Miíelis, 62
Pipars, 65
Rikijs, 80
Ziemelis, 82
Karâts, 76
Ûsa, 80
Aruss, 85
Murla, 40
Rodþers, 94
Bleidis, 47
Dzembo, 45
x
Vçrtçðanas
indekss
81,0
66,4
69,0
100
95,0
86,0
85,8
78,2
94,0
79,8
82,3
79,3
86,0
97,0
82,8
80,0
81,7
85,0
92,0
94,8
70,2
68,0
68,6
97,0
x
Klase
I
III
III
E
E
I
I
II
E
II
I
II
I
E
I
I
I
I
E
I
I
E
II
b/k
b/k
E
x
Par zirgiem Latvijâ
Pagâjuðajâ gadâ Latvijâ pârraudzîbâ (pçc Zirgaudzçtâju biedrîbas 2003. gada
datiem) atradâs 229 zirgu ganâmpulki (2002. gadâ - 132), kuros bija 4924 zirgi
(attiecîgi - 2958). Tai skaitâ 1570 íçves (1213), 266 (227) çrzeïi un 109 sertificçtie
vaislas çrzeïi (85), 3088 (1518) jaunzirgi. Zirgu ganâmpulkos pçrn iegûti 374 (376)
kumeïi. Veikta arî 378 jaunzirgu darbaspçju pârbaude.
Kâ informçja Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes (LLU) zirgkopîbas mâcîbu
centra Muðíi vadîtâjs, profesors Guntis Rozîtis, paðlaik Latvijâ notiek zirgu
vçrtçðana. Tas nepiecieðams tâpçc, lai visiem zirgu îpaðniekiem varçtu izrakstît
viòiem piederoðo dzîvnieku pases.
Darâm zinâmas sertificçtâs personas zirgkopîbâ, kas tiesîgas veikt zirgu
pârraudzîbu, vçrtçðanu un kontrolvçrtçðanu (pçc VCIDAC datiem):
Aizkraukles rajonâ: Ildze Maðinska (tâlr. 5155507); Sandra Kïaviòa (6324402)
Cçsu rajonâ: Mareks Samohvalovs (6540008)
Dobeles rajonâ: Kârlis Neilands un Dzintra Neilande (9550181); Oïegs Burkovskis (9409004);
Mârîte Saule (3768680)
Jçkabpils rajonâ: Anna Lazdâne
Jelgavas rajonâ: Gunita Bendrupa (9472776); Guntis Rozîtis (9552446); Gunta Banga (3054056)
Kuldîgas rajonâ: Laima Rozentâle (6040902)
Limbaþu rajonâ: Jolanta Jçkabsone (9239238); Brigita Dzene (6499224)
Ogres rajonâ: Iveta Virsnîte (9421676)
Madonas rajonâ: Maruta Gaujçna (6348544)
Rçzeknes rajonâ: Ligita Lebeda
Rîgas rajonâ: Alvîna Grase (9530152); Jânis Ligeris (9297778); Edgars Treibergs (9542671);
Agnese Kukaine (9194587); Dace Ðtrausa (7620656)
Talsu rajonâ: Inita Sûniòa (3292208); Sandra Bergmane; Agrita Bokuma (9406900); Imants
Zeïìis (6525946)
Tukuma rajonâ: Iveta Pâþe (9186169)
Valkas rajonâ: Vija Maèule (9439792); Inâra Gaile (9298575)
Valmieras rajonâ: Jânis Juraðs (9124573); Maija Kleinberga (9120102); Ingrîda Rozenberga
(9238920)
Sertificçtie zirgu pârraugi
Rîgas rajonâ: Pçrle Strauta (9118940); Ilona Trukðâne
Preiïu rajonâ: Lîga Rancâne (Astièa) (9112796)
Saldus rajonâ: Veronika Milta (9295655)
Zirgu skaits Latvijâ
(pçc Lauksaimniecîbas skaitîðanas datiem
2001. gadâ)
Rajons
Zirgu
skaits
Îpatsv.,
%
Aizkraukles
Alûksnes
Balvu
Bauskas
Cçsu
Daugavpils
Dobeles
Gulbenes
Jelgavas
Jçkabpils
Krâslavas
Kuldîgas
Liepâjas
Limbaþu
Ludzas
Madonas
Ogres
Preiïu
Rçzeknes
Rîgas
Saldus
Talsu
Tukuma
Valkas
Valmieras
Ventspils
Kopâ
325
488
1053
348
441
2442
409
471
368
428
2055
253
462
304
1297
539
301
1508
1860
471
280
346
247
356
591
102
17745
1,8
2,8
5,9
2,0
2,5
13,8
2,3
2,7
2,1
2,4
11,6
1,4
2,6
1,7
7,3
3,0
1,7
8,5
10,5
2,7
1,6
1,9
1,4
2,0
3,3
0,6
100
RAÞÎBA
/ NR.3 /
LOPKOPÎBA
19
Ciltsdarbs zirgkopîbâ - ðo dzîvnieku ðíiròu konkurçtspçjai
Guntis Rozîtis, LLU
Ciltsdarbs
katrâ
valstî
ir
mçrítiecîga dzîvnieku audzçðana,
izkopjot ìençtiskâs un saimnieciski
derîgâs îpaðîbas.
Zirgkopîbâ ciltsdarba mçríis ir
regulçt zirgu audzçðanas nozarç
iesaistîto personu darbîbu, lai
saglabâtu un uzlabotu noteiktas
zirgu ðíirnes konkurçtspçju, nodroðinâtu augstu atraþoðanas spçju, kâ
arî
lai izaudzçtie zirgi atbilstu
noteiktajâm prasîbâm darbspçju
novçrtçjumâ un saglabâtu ìençtisko
daudzveidîbu.
Likuma prasîbas un
Zirgaudzçtâju biedrîbas
pienâkumi
Latvijâ ciltsdarbu zirgkopîbâ regulç
1998. gada 21. aprîlî pieòemtais
Ciltsdarba likums. Nâkotnç to varçtu
nomainît Lauksaimniecîbas dzîvnieku audzçðanas likums.
Ciltsdarba veikðanai ir noteiktas
valsts funkcijas un audzçðanâ
iesaistîto juridisko un fizisko personu
darbîba, noteikta arî to atbildîba un
izvçrtçðanas nosacîjumi.
Valsts funkcijâs ietilpst izskatît un
ZM apstiprinât instrukcijas par zirgu
ciltsvçrtîbas noteikðanas metodiku,
kâ arî audzçðanas programmas un
zirgu audzçðanas konsultatîvâs
padomes nolikumu, izvçrtçt ðíirnes
dzîvnieku audzçtâju organizâcijas;
valsts pârziòâ ir arî Ciltsdarba valsts
inspekcijas nolikuma un Valsts
ciltsdarba informâcijas datu apstrâdes centra (VCIDAC) veicamo darbu
noteikðana.
Zirgkopîbâ, pamatojoties uz MK
noteikumiem Nr. 367, kâ audzçtâju
organizâcija
darbojas
Latvijas
Zirgaudzçtâju biedrîba, kas izstrâdâ
un îsteno Latvijas zirgu ðíirnes
ciltsdarba programmu, tâs ietvaros
veic Latvijas ðíirnç jaunu lîniju
reìistrâciju, kârto Latvijas zirgu
ðíirnes ciltsgrâmatu, izstrâdâ un
saskaòo dzîvnieku izvçrtçðanas
kritçrijus. Tâpat ciltsdarba organizâcija veic ðíirnes dzîvnieku
audzçtâju saimniecîbu reìistru, sertificç vaisliniekus, piedalâs lauksaimniecîbas izstâþu organizçðanâ.
Audzçtâju organizâcija sadarbojas ar
personâm, kuras iesniedz pâr-
RAÞÎBA
/ NR.3 /
raudzîbas datus par konkrçtu îpatni
un aprçíina dzîvnieka ciltsvçrtîbu.
Pârraudzîbâ pirmoreiz vçrtç
kumeïus
Savukârt pârraudzîbu zirgkopîbâ
veic persona, kura ir saòçmusi
sertifikâtu pârraudzîbas vai zirga
vçrtçðanas veikðanai. Par zirga
pilnvçrtîgiem vçrtçtâjiem var strâdât
speciâlisti ar augstâko zootehnisko
izglîtîbu. Zirgu vçrtçtâji veic kumeïu,
jaunzirgu un vaislas zirgu darbaspçju
un eksterjera vçrtçðanu.
Kopð ðâ gada Latvijas zirgu ðíirnes
ciltsdarba programmâ pirmoreiz
iekïauta kumeïu (lîdz seðu mçneðu
vecumam) vçrtçðana, tiem atrodoties
vçl pie mâtes. Ðâda kumeïa
vçrtçjums dod pirmo priekðstatu par
izlases un atlases darba pareizu
veikðanu un vaislas íçves un çrzeïa
vçrtçjumu pçc pçcnâcçju kvalitâtes.
Kumeïa vçrtçðanu veic no èetru
mçneðu vecuma lîdz tâ atðíirðanai
no mâtes. Kumeïa vçrtçðanai
piemçrotâkie apstâkïi ir mançþa vai
pietiekami plaðs aploks. Vçrtçðanâ
iekïautas ðâdas pazîmes, kuras
novçrtç pçc 10 punktu sistçmas:
1) vçrtçjums pçc izcelðanâs;
2) vçrtçjums par eksterjeru un
íermeòa proporcijâm;
3) kumeïa gaitas kvalitâte (soïi, rikði
un lçkði), novçrtçta ar vienu atzîmi;
4) kopçjais iespaids par atbilstîbu
ðíirnei.
Maksimâli iegûstamie punkti - 40.
Reizç ar kumeïa vçrtçjumu tam
izraksta pirmdokumentu zirga pases
iegûðanai.
Jaunzirgu, darba zirgu un
vaislinieku vçrtçðana
Turpmâkajâ dzîves laikâ pçc
pusotra gada vecuma sasniegðanas
lîdz triju gadu vecumam jâveic
jaunzirgu vçrtçðana.
Zirga vçrtçðanâ galvenais râdîtâjs
jeb zirga raþîbas râdîtâjs ir darbspçjas.
To vçrtçðana ietver jaunzirga pârbaudi
jeb jaunzirga gaitas un lçciena
kvalitâtes novçrtçjumu (testçðanu) un
pieauguðu zirgu novçrtçðanu pçc
labâkâ uzrâdîtâ rezultâta sacensîbâs.
Rezultâti tiek apkopoti par katru
jaunzirgu un pieauguðu zirgu un
ievadîti datorprogrammâ Equine line.
Zirgam sasniedzot pieauguða
dzîvnieka vecumu (trîs gadi),
vaislinieka sertifikâta iegûðanai
atkârtoti vçrtç tâ gaitu, lçcienu, kâ arî
eksterjeru un izmçrus.
Latvijas zirgu ðíirnes ciltsdarba
programmâ no 2004. gada paredzçts
iekïaut vaislas çrzeïu vçrtçðanu pçc
to pçcnâcçju kvalitâtes, un to nosaka,
izmantojot darbaspçju indeksu, ko
aprçíina pçc îpaðas formulas.
Potenciâlo vaislas çrzeïu vçrtçðanu
zirgu audzçðanas organizâcija veic
ne retâk kâ reizi gadâ iepriekð
noteiktâs pârbaudes vietâs saskaòâ
ar ðíirnes zirgu audzçðanas
organizâcijas apstiprinâtu vçrtçðanas
nolikumu. Lai vaislas çrzelis saòemtu
sertifikâtu, dzîvniekam jâatbilst
ðâdâm minimâlâ izmçra prasîbâm:
164-185-21,0. Eksterjera vçrtçjumam
jâsasniedz 49 punkti un vairâk,- ar
piebildi, ka neviens no septiòiem
eksterjera vçrtçjuma râdîtâjiem
nedrîkst bût zemâks par seðiem
punktiem. Savukârt darbaspçju
vçrtçjumam, zirgu testçjot, jâbût
vismaz 28 punktiem, kur neviens no
èetriem darbaspçju vçrtçjumiem
nedrîkst bût zemâks par seðiem
punktiem. Darbaspçju indeksam
jâbût augstâkam par 100. Çrzeïi, kuri
nav saòçmuði vaislinieka sertifikâtu,
vaislai nav izmantojami.
Íçves, kuras sasnieguðas saimniecisko vaislas gatavîbu, iekïauj vaislas
sastâvâ, ja tâs atbilst íçvçm noteikto
minimâlo izmçru prasîbâm, kuras ir
ðâdas: 162-180-20,5. Eksterjera vçrtçjumam jâbût 40 punktiem un vairâk,
darbspçju vçrtçjumam jâpârsniedz
24 punkti, bet indeksam jâbût virs 90.
Vaislas sastâvâ iekïauj tikai Latvijas un
tai radniecîgo ðíiròu íçves.
Sekmîgs
selekcijas
darbs
zirgkopîbâ iespçjams tikai tâdâs
saimniecîbâs, kurâs tiek kârtota
regulâra un precîza zootehniskâ
uzskaite. Jo plaðâka un vispusîgâka
ir informâcija par dzîvniekiem, jo
veiksmîgâks ganâmpulkâ ir izlases
un atlases darbs. Kaut arî modernâ
datortehnika atvieglo datu apstrâdi
un izmantoðanu, tâ neatvieglo datu
ieguvi. Ciltsdarba dokumentâcija tiek
kârtota normatîvajos aktos noteiktâ
kârtîbâ.