1. Buletin CAC - Comissão Anti-Corrupção | Komisaun Anti

Transcrição

1. Buletin CAC - Comissão Anti-Corrupção | Komisaun Anti
CAC
EDISAUN No. I
AGOSTU 2011
REDASAUN
Loron 30 fulan Agostu 2011, data
importante bo‟ot ba Timor-Leste
tanba ita komemora tinan sanoluresin ida ba referendum ne‟ebé mak
hodi liberdade ba povu Timor-Leste
tomak. Fulan Agostu 2011, CAC
mós halo fulan sanulu resin walu.
CAC hamrik los iha loron 22
Fevereiru 2010, wainhira Komisariu
Adérito de Jesus Soares simu pose
husi Parlamentu Nasional, maski Lei
CAC
aprovadu iha tinan 2009.
Buletin dahuluk ne‟e mós publika
iha fulan Agustu hodi komemora
mós loron konsulta popular ba povu
Timor-Leste hodi hetan mehi ukun
rasik a‟an
ne‟e.CAC hanesan
instituisaun estadu nian ida mak sei
nurak liu kompara ho instituisaun
estadu
sira
seluk.
Hanesan
Komisariu
Adérito
Soares
nia
analojia konaba halai maratona.
Instituisaun sira seluk halai to‟o tiha
kilómetru
sia
hahu
husi
independensia 20 de Maiu 2002CAC sei iha kilómetru ida. Maibe,
CAC tenke halai toman instituisaun
estadu sira seluk, nune‟e CAC bele
halao duni nia mandatu tuir lei
haruka: misaun prevensaun no
investigasaun criminal. Maski foin
COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃO
GABINETE DO COMISSÁRIO
Rua Sérgio Viera de Melo,
Faról, Díli,
Timor-Leste
Telef. (+670) 3331329,
(+670) 3331382
Email : [email protected]
Responsavel Jeral:
Komisáriu Adérito de Jesus Soares,
Komisáriu Adjuntu ECP, José
Antonio de Jesus das Neves,
Komisáriu Adjuntu Prevensaun,
Manuel C. C. Bucar C. Real
Xefi Redasaun:
Almério Alvares
EKIPA TÉKNIKU:
DIR. EDUCAÇÃO, CAMPANHA,
E PESQUISA
(ECP),
DIR. PREVENSAUN,
DIR. INVESTIGASAUN ,
DIR. ADMINISTRASAUN &
FINANSAS
ISU IMPORTANTE:
KORRUPSAUN
CAC Kaptura Suspeitu Ida
Ekipa Redasaun
Mensajen Anti-Korrupsaun
2
11
AKTIVIDADE WORKSHOP HUSI
DIRESAUN PREVENSAUN
12
Diresaun ECP Enkontru ho Media
15
PARTISIPA KONFERÉNSIA
INTERNASIONÁL IHA AUSTRIA
17
Montajen cover: drpinna.com
iha kilómetru ida ho balun, laiha
razaun atu CAC la bele toman. Nune‟e
iha tempu ida badak tebes, CAC
haka‟as a‟an estabelese nia a‟an hodi
monta nia sistema internal nomós
halao dadaun misaun importante CAC
nian. Maski Komisariu hetan pose
Fulan Fevereiru tinan kotuk, nomos
Komisariu Adjuntu sira iha fulan
Marsu, pratikamente rekrutamentu ba
funsionariu sira nomos investigador
sira foin mak remata iha fulan
Novembru 2010. Buletin dahuluk
ne‟ebe dau-daun ne‟e ita bo‟ot sira
sani daudaun ne‟e, hanesan dalan
ida atu habelar informasaun konaba
lalaok CAC nian desde Fevereiru 2010
to‟o mai Juniu 2011. Maski sei nurak,
CAC halao dadauk atividade lubuk
bo‟ot ida hanesan implementasaun
husi misaun CAC nian. CAC fiar, katak
hamutuk ita bele kombate duni
korrupsaun iha Timor-Leste. Ita hotu
bele fó signifikadu bo‟ot liutan ba
loron 30 fulan Agostu ne‟e hodi
hateten: LAE ba korrupsaun liu husi
ita nia prátika moris lor-loron nian!
"Korrupsaun ho hipokrísia tuir
lolo’os labele sai produtu ne’ebé
inevitável husi demokrasia, tanba
ohin loron, ema sei la dúvida ho
sira nia ezistensia."
Mahatma Gandhi
Paj. 1
SIKUN REFLESAUN
KORRUPSAUN
K
Komisáriu CAC Adérito de Jesus
orrupsaun sai hanesan lia-fuan
populer ida oras ne‟e iha mundu
tomak. Populer la‟os tanba nia
diak, maibe tanba nia a‟at. Korrupsaun nia impaktu ba nasaun laos ba ema
individu ida-idak nian moris de‟it, maibe ba
mós nasaun tomak. Durante okupasaun Portugál iha Timor-Leste (molok invasaun
Indonézia nian) ita kuaze la rona, mós seidauk hatene saida mak Korrupsaun. Lia-fuan
ne‟e sai populer wainhira Indonézia invade
ona Timor-Leste. Ne‟e la signifika katak
wainhira Portugál ukun la iha Korrupsaun.
Korrupsaun iha maibe iha nia forma ida mak
primitivu liu tuir mós Timor-Leste nia ekonomia subsisténsia momentu ne‟eba, ne‟ebé
seidauk iha „osan cash‟ barak iha ukun nain
sira nian liman, la‟os hanesan tempu Indonézia ukun nomós oras ne‟e
depois iha independénsia
nia
laran.
Korrupsaun mai husi liafuan
Latino
„corruptio‟ signifika morál tu‟un
(degradasaun
morál), hahalok a‟at. La iha definisaun ida
mak akadémiku sira simu universalmente.
Definisaun jerál ida mak „abuzu ba poder
ne‟ebé públiku fó fiar maibe uza fali ba
benefísiu/interese privadu‟. Iha lian Te-tun,
ita traduz Korrupsaun husi lian Portugés
„corrupcão‟, no „korupsi‟ iha lian Indonézia.
Iha ita nia Kódigu Penál foun, Korrupsaun
define ho aktu krimi oi-oin hanesan
pekulatu,
Korrupsaun pasiva ba aktu ilísitu, Korrupsaun pasiva ba aktu lísitu, abusu poder, tráfiku de influénsia, no sst. Wainhira Indonézia nia ukun, Ita barak hare‟e,
mós karik barak mak esperiénsia hahalok
a‟at ida naran Korrupsaun.
“Korrupsaun
signifika morál
tu’un, hahalok
a’at.”
Ohin loron ukun rasik
a‟an tiha, ita mós komesa
rona,
hare‟e,
karik balun mós komete hela hahalok a‟at
ida naran Korrupsaun.
Loos duni, laiha dadus
konkretu ida mak hatudu númeru Korrupsaun mak akontese iha
ita nian rai doben ida
ne‟e, maski komesa iha
númeru
kazu
husi
Ministériu Públiku.
Foto: Antonio Dasiparu
Nune‟e mós difísil tebes atu hetan dadus
konkretu konaba Korrupsaun iha nasaun barbarak. Ita so iha deit mak númeru konaba persepsaun ema nian konaba Korrupsaun. Tanba
Korrupsaun diferente ho aktu kriminál sel-seluk,
nune‟e dala barak difísil atu halo peskiza ida
konaba asuntu Korrupsaun. Iha tinan 2009, Index persepsaun Korrupsaun ne‟ebé mak hasai
husi ONG Transparency International, tau Timor-Leste iha ranking 146. Ranking ida ne‟e
diak liu uituan iha tinan 2010 ne‟ebé TimorLeste monu ba 127. Loos duni, ida ne‟e hanesan
persepsaun ida deit. Ida ne‟e la hatudu hard
data ne’ebé ke susar tebes ba ita atu hatene.
Korrupsaun dala barak komete husi ema ne‟ebé
mak iha poder. Bele poder polítiku mós poder
finanseiru. Korrupsaun bele komete husi ema
ne‟ebé mak kaer ukun (grand corruption),
maibe mós komete husi emprezáriu sira mós
ema sidadaun baibain, no funsionário ki‟ik sira
(petty corruption). Dala barak Korrupsaun
envolve ema ne‟ebé mak matenek atu halo
manobra. Nune‟e sempre fó difikuldade ba autoridade sira atu halo investigasaun. Nune‟e mak
persiza aten brani nomós matenek iha estratéjia
atu bele kombate Korrupsaun. Persiza esforsu
konjunta ida husi entidade sira hotu iha nasaun
nian laran atu bele kombate Korrupsaun.
KONTINUA PAJ..........>7
Paj. 2
Joven Kombate Korrupsaun
“Y
oung people were a key
part of the re-
sistance,”afirma Komisáriu Comissão AntiCorrupção, Adérito de Jesus Soares liu husi
komunikadu imprensa iha 31 Marsu 2011.
Loos duni katak nasaun foun ida ne‟e,
iha foinsa‟e sira nia liman. Tanba ne‟e mak
foinsa‟e sira mós preukupa tebes ho problema
ho informasaun konaba korrupsaun ne‟ebé
mak dadaun ne‟e la‟o haleu iha Timor-Leste
tomak. “Iha futuru, luta kontra korrupsaun,
seidauk hotu. Inimigu foun agora mak korrupsaun. No joven Timor-Leste bele hala‟o papél
ne‟e ho ativu hodi kombate korrupsaun,” afirma Komisáriu Soares iha notisias ne‟ebé hatún
iha Suara Timor-Lorosa‟e no Jornal Nacional
Diário iha 1 Abríl foin lalais ne‟e.
Kuaze enkontru ne‟ebé maka Komisaun
hala‟o hamutuk ho foinsa‟e sira durante ne‟e,
foinsa‟e sira iha mehi ida ké di‟ak, hakarak
kombate korrupsaun. “Husi ami Conselho, ami
bele koopera no serbisu hamutuk ho se de‟it.
Ami nia prinsípiu, buat ida halo di‟ak ba ita nia
rain no ita nia nasaun, ami bele afirma katak
ami prontu nafatin atu kopera ho instituisaun
Comissão Anti-Corrupção,” afirma Prezidente
CNJTL (Conselho Nacional Joventude de
Timor-Leste), Loevigildo Hornai iha 10 Marsu
liu ba iha edifisiu CAC. Prezidente CNTJL ne‟e
hatutan katak husi Conselho Joventude
hakarak kria kolaborasaun ho Komisaun,
tanba tuir ninia pontu de vista, Comissão AntiCorrupção ne‟e instituisaun ida ne‟ebé
independente. Substansia Conselho joventude
atu kria kolaborasaun ho Comissão AntiCorrupção ne‟e mak atu kombate korrupsaun.
“Durante ne‟e problema korrupsaun, sai mós
preukupasaun povu kiik sira. Tanba korrupsaun ne‟e la‟os povu maka halo, la‟os joven
maka halo, la‟os mós povu agrikultór sira maka halo,” hateten Ildefonso Ribeiro, reprezentante CNJTL Distritu Lautem. Jonas Caeiro
Lopes, reprezentante Conselho Joventude Distritu
Maliana iha enkontru ho Komisaun subliña katak
Conselho Joventude sei la nonok, bainhira rona ema
halo korrupsaun. “Ami husi Conselho sempre prontu
nafatin atu halo kooperasaun hamutuk ho Comissão
Anti-Corrupção,” afirma Lopes.
Konaba apresiasaun CNJTL atu kria
kooperasaun hamutuk ho Comissão AntiCorrupção, Komisaun sei kria kolaborasaun
ho grupu foinsa‟e sira iha área edukasaun,
kampaña, no peskiza sosiál. “Ami iha ona
planu atu envolve grupu foinsa‟e sira iha
edukasaun públiku no atividade prevensaun,” subliña Komisáriu Adérito de Jesus
Soares iha komunikadu imprensa ne‟ebé STL
no Diário Nacional públika iha 1 Abríl 2011
foin lalais ne‟e. “Ami sempre iha esperansa,
inklui foinsa‟e sira iha peskiza sosiál no monitorizasaun iha futuru ba projeitu infrastrutura públiku iha Distritu,” salienta Komisáriu
Soares.
Iha semináriu nasionál, 7 Dezembru
2010, iha Dili Convention Center, iha ninia
reflesaun
Komisáriu
hateten
katak
korrupsaun sai hanesan moras bo‟ot.
“Korrupsaun ida ne’e ataka nasaun barbarak. La‟os de‟it nasaun terceiro mundo.
Maibé mós nasaun dezenvolvidu sira. Loos
duni, nasaun terceiro mundo, sofre maka‟as
liu, husi impaktu korrupsaun. Preukupasaun
ba ita hotu mak, oinsá foinsa‟e sira halo
afirmasaun ida ké adekuadu atu kombate
korrupsaun? (Ekipa ECP)
DOK / Almério Alvares
Estrada ne‟ebé aat, difikulta komunidade sira atu
hala‟o viajen ka faan sira nia produtu to‟o kapital Dili
ka iha Distritu seluk. Fotografia ne‟e hasai iha distritu
Paj. 3
REFLESAUN LORON MUNDIAL
ANTI-KORRUPSAUN DEZEMBRU 2010
Korrupsaun! Hariku-An no Hamate Dezenvolvimentu
“Lalehan
hatún
mahu-ben.
Kalohan fakar udan vitoria nian. Rai
nakloke,
hatubun,
haburas
aifuan
salvasaun nian, no hatubun haburas
justisa. Kriasaun tomak ho esperansa no
nakonu foti ulun lao ba oin. Parabens ba
Comissão Anti-Corrupção.”
L
Nune‟e ita bele kombate korrupsaun
ne‟ebé maka ita hotu-hotu hatene katak
sei sai moras a‟at ida iha ita nia rai laran,”
hato‟o Komisáriu Adérito de Jesus Soares
iha ninia diskursu iha DCC, 7 Dezembru
2010. Prezidente Parlamentu Nasionál,
Fernando Lasama de Araújo, esplika katak
soru mutu halo reflesaun ne‟e atu ida-idak
halo reflesaun ba ninia aan. “Korrupsaun
dala barak ita hateten katak hamate
dezenvolvimentu. Kuandu ita la forte no la
reziste hasoru tentativas ne‟ebé maka lorloron mosu iha ita nia hanoin, ita monu ba
korrupsaun,” subliña Lasama iha abertura
ba reflesaun loron mundial anti-korrupsaun
ne‟ebé hala‟o iha 7 Dezembru 2010, iha
Dili Convention Center.
ia-fuan hirak iha leten hato‟o
husi Amu Bispo Dom Alberto
Ricardo da Silva, Bispo Dioseze
Dili,
iha
seminário
nasionál,
komemora loron mundiál kombate korrupsaun ne‟ebé hala‟o iha Dili Convention
Center (DCC) iha 7 Dezembru tinan 2010.
Tinan-tinan mundu internasionál sempre
komemora loron boot ne‟e, inklui Estadu
Timor-Leste ne‟ebé mós ratifika tiha ona
Konvensaun
UNCAC
(United
Nation
Kont. Paj..........>5
Convention
Against
Corruption) iha Mérida,
Mexiko. Reflesaun ne‟ebé
mak envlove autoridade
Estadu, Militár, Relijioza,
akademista Organizasaun
Naun Govermental (ONG),
ho lideres partidu politiku
sira ne‟e, maioria iha hanoin ida deit. Hakarak
hamutuk
kombate
korrupsaun. “Hamutuk ita
kombate korrupsaun, maka ita mós bele realiza mehi husi heroi sira ne‟ebé fó
a‟an ona ba ita nia luta ba
ukun
rasik
a‟an.
importante tebes ba ita
hotu; governante sira no
instituisaun estadu hotuhotu,
setór
privadu, Serimonia ba abertura kona ba kursu administrasaun no jestaun eskritoriu ba funsionariu publiku husi Tribunal Rekursu no Komisaun
Anti-Korrupsaun ne’ebe hala’o durante fulan haat, hahu husi Marsu to’o Juñu tinan ne’e. Formador ba formasaun ne’e suporta mai husi
sosiedade
sivíl
halibur MSD-USAID. Iha fotografia husi karuk Komisáriu CAC, senhor Adérito de Jesus Soares, USAID Acting Mission Director Cheryl A.
Prezidente Tribunal Rekursu, Cláudio Ximenes, no Diretor MSD (Management Science for Development), Roger Batty halo
hamutuk fó liman ba malu Williams,
abertura iha Hotel Arbiru fulan Marsu liu ba ofisialmente loke kursu iha Hotel Arbiru.
hodi tau hamutuk ideia atu
Paj. 4
REFLESAUN LORON, HUSI PAJ....>4
Procuradoria Geral da República, Ana
Pessoa Pinto mós haforsa liu tan katak
korrupsaun ne‟e hamate duni dezenvolivmentu.
“Tanba korrupsaun krime bo‟ot no hamate
dezenvolvimentu,” esklarese Procuradoria Geral
da República, Ana Pessoa Pinto.
Entretantu, Sekretáriu Jerál partidu
Fretilin, Mari Bin Amude Alkatiri iha ninia
dikursu, nia mensiona kona ba korrupsaun.
“Korrupsaun ne‟e mai husi abuzu de poder.
Kuandu ema ida iha poder no iha ninia funsaun,
nia uza ninia poder para halo kobransas oioin.
Ou nia uza ninia poder, para halo apropriasaun
ilegal,” afirma nia.
Marí Alkatiri hatutan tan katak korrupsaun la‟os de‟it iha estadu. Bele mós korrupsaun iha instituisaun privadu ka iha
instituisaun sosiais. Maibe preukupasaun fundamental ita nian hotu, kuandu ko‟alia konaba
korrupsaun ne‟e akontese iha estadu nia laran.
“Administrasaun públiku halo jestaun ba rekursus publikus. Ne‟e povu tomak nian. Kuandu
rekursu ne‟e estadu tomak nian
ka nasaun tomak nian, halo benefisiu ba nia aan rasik, nia interese rasik, ou uza ba interese ita
nia familia nian, ou uza ba interese ita nia amigo sira nian de‟it,
ne‟e
ita
halo
korrupsaun,”
subliña eiz Primeiru Ministru
ne‟e.
Atu
kombate
korrupsaun, tenke kria sistema ida
ké
adekuadu.
Iha
Primeiro
Ministru Xanana Gusmão ninia
intervensaun, nia hateten katak
presiza kaer metin sistema ka
mekanizmu ruma atu hamenus
ou halakon buat bo‟ot ida ne‟ebé
maka ita hotu temi korrup-saun.
Tanba ne‟e, tuir observasaun
Reprezentante Espesiál Na-soens
Unidas iha Timor-Leste,
Finn
Reske-Nielsen katak refor-ma
aprovizionamente sei sai importante atu garante katak si-dadaun sira hetan valor ba osan
sira ne‟ebé Estadu gasta. “Reforma ninia signifikasaun ba
aprovizionamentu sei sai mós
importante, atu garante katak despeza
ne‟e bele fasilmente planeia no
responsabiliza ho didi‟ak husi funsionariu públiku no konstrutór setor
privadu sira. Ha‟u hatene katak, Primeiru Ministru hala‟o dadaun ona kna‟ar
ida ne‟ebé mak ativu iha reforma aprovizionamentu nian,” esplika Finn ReskeNielsen iha ninia diskursu. “Ita haree
ohin loron, ita nia maluk barak ne‟ebé
ké fo ninia vida tomak, ba ita ninia ukun
aan ne‟e. Ne‟e maka ha‟u apela de‟it ba
ita nia ukun nain sira, kuandu halo buat
ruma hanoin ba kotuk. Hanoin ba ita nia
maluk sira nia terus, ita nia maluk sira
nia mate, no hanoin ba ita nia feto faluk, no hanoin ba ita nia oan kiak,”
tenik Brigadeiru Jenerál, Lere AnanTimur iha ninia reflesaun. Iha reflesaun
ba loron mundiál anti-korrupsaun ne‟e
lider sira maioria hateten LAE BA
KORRUPSAUN. Tanba ho korrupsaun,
ema hariku aan no hamate
dezenvolvimentu. ***
FOTO/DOC CAC
Entidade Estadu halo reflesaun hamutuk oinsa prevene no kombate korrupsaun iha Timor-Leste. Iha fotografia, Primeiro
Ministro, Xanana Gusmão, Prezidente Parlamentu Nasionál, Fernando Lasama de Araujo, Komisáriu CAC, Adérito de
Jesus Soares, Amu Bispo Dom Alberto Ricardo da Silva, Reprezentante Espesiál Nasoens Unidas iha Timor-Leste, Finn
Reske-Nielsen sai núdar palestrante iha loron mundiál Anti-Korrupsaun ne’ebé hala’o iha Centru Konvensaun Dili iha 7
Dezembru tinan 2010 liu ba.
Paj. 5
Tomada Pose Komisáriu Adjuntu CAC
E
leitu tiha husi Parlamentu
Nasionál (PN) ho votus maioria
absolutu nudar Komisariu ba
Comissão Anti-Corrupção (CAC),
Senhor Adérito de Jesus Soares simu pose
husi Prezidente Parlamentu Nasionál iha
22 Fevereiru 2010. Tomada pose halo iha
Salaun Plenária PN iha prezensa deputadu
sira, entidade estadu, partidu politiku,
sosiedade sivíl, korpu diplomátiku no
konvidadu seluk. Iha nia diskursu tomada
pose, Senhor Adérito hateten “hau
hakarak bolu ita hotu nia atensaun,
wainhira ita ko‟alia kona ba meius atu
kombate KKN. Investigasaun kriminál ne‟e
dalan ida de‟it. Ida ne‟e, kna‟ar ida de‟it
tuir lei CAC nian. Kna‟ar ida fali mak CAC
tenke dezenvolve asaun preventivu hodi
bele kombate KKN hanesan hateten iha
artigu 4 no 5 Lei CAC nian. Ne‟e duni,
wainhira ko‟alia kona ba kombate KKN,
tenke dezenvolve planu stratéjiku ida
ne‟ebé kompreensivu ne‟ebé inklui aspeitu
bo‟ot
rua:
Asaun
preventivu
no
investigasaun kriminál.”Tuir Lei no.8/2009
kona ba CAC artigu 12, Komisáriu iha
poder hili adjuntu to‟o nain tolu hodi
koadjuva
nia
servisu.
Ha mahon-an
iha
artigu ida ne‟e,
Komisáriu hili no
fo pose ba Komisáriu Adjuntu na
-in rua iha 16
Marsu
2010.
K o m i s á r i u
Adjuntu Manuel
do Carmo CorteReal Bucar
responsabiliza ba asuntu prevensaun
no Komisariu Adjuntu José António de
Jesus das Neves responsabiliza ba
asuntu
Edukasaun,
Kampaña
no
Peskiza. Tomada pose hala‟o iha CAC
nia servisu fatin iha Rua Sergio Viéira
de Melo, Farol, Dili. Marka prezensa iha
serimonia tomada pose ne‟e Prezidente
Parlamentu no deputado lobuk ida,
Vice-Primeiro Ministro Senhor José Luis
Guterres,
Procuradora
Geral
da
República, Dr. Ana Pessoa, Xefe Estado
Maior Brigadeiro Lere, Reprezentante
Espesiál Sekretariu Jerál ONU nian,
Senhora Ameerah Haq, Comissário
Polícia ONU, Luís Carilho, Provedor
Direitos Humanos no Justiça, Sebastião
Ximenes, Presidente Função Pública,
Libório Pereira, Diretor BPA, Abraão
Vasconcelos,
reprezentante
korpu
diplomátika balu no konvidadu sira
seluk.***
Komisáriu Adérito de Jesus Soares fó pose ba Komisáriu Adjuntu nain rua. Komisáriu Adjuntu Manuel do
Carmo Corte Real Bucar responsabiliza ba asuntu prevensaun no Komisariu Adjuntu José António de Jesus
das Neves responsabiliza ba asuntu Edukasaun, Kampaña no Peskiza iha edifisu CAC.
Paj. 6
KORRUPSAUN Husi Pajina.........>2
Timor-Leste iha ona lei sira ne‟ebé
mak regula konaba Korrupsaun, maski
seidauk
kompletu.
Nune‟e
mós
iha
instituisaun lubuk ida mak iha papel atu
kombate Korrupsaun. Instituisaun sira ne‟e
mak hanesan Ministériu Públiku, Inspesaun
Jerál Estadu, PDHJ, PNTL no Comissão AntiCorrupção (CAC) ne‟ebé mak foin hari iha
tinan 2010. Maibe tuir lei, so CAC no PNTL
mak iha poder ba halo investigasaun kriminal. CAC mak iha poder espesífiku hodi
servisu hamutuk ho Ministériu Públiku ba
asuntu investigasaun kriminal kazu Korrupsaun. CAC iha misaun importante rua, ida
mak misaun ba asaun preventiva; no
misaun investigasaun kriminál. Misaun bo‟ot
rua ne‟e refleta mós hanoin ida katak esforsu atu kombate Korrupsaun tenke mós
involve públiku em jerál, hanesan sosiedade
sivil, instituisaun relijiosa sira, akadémiku
sira, no komponente sosiedade sira seluk.
Kombate Korrupsaun so bele lao di‟ak se
instituisaun sira ne‟e bele funsiona tuir idaidak nia mandatu nomós bele hala‟o koordenasaun másimu entre instituisaun sira
ne‟e hotu. CAC iha faze
importante ida ne‟e. Koordenasaun lao hela entre CAC
ho entidade sira iha leten,
liu-liu ho Ministériu Públiku
hodi hare‟e ba prosesu investigasaun.
Dala
barak
wainhira ita koalia konaba
Korrupsaun,
ita
hakarak
hare‟e deit mak ema nain
hira mak ita konsege investiga
depois
lori
ba
tribunál hodi bele haruka ba
“Hotel Becora‟.
Ida ne‟e importante, bele iha sentidu
„shock therapy’, maibe la sufisienti
se‟e ita hakarak kombate duni Korrupsaun iha ita nian rai doben ida
ne‟e. Oras ne‟e dadaun, CAC mós
halao hela investigasaun ba kazu
balun ne‟ebé mak delega mai husi
Ministériu Públiku nomós kazu balun
mak CAC rasik propoin ba Ministériu
Públiku. Maibe, CAC mós fiar katak
investigasaun de‟it sei la sufisienti hanesan dalan ida ba kombate Korrupsaun.
Atu kombate duni Korrupsaun
persiza
espíritu
síviku
sidadania ida-ida nian. Signifika katak
sidadaun hot-hotu tenkeser hola
responsabilidade iha asaun kombate
Korrupsaun iha nia moris lor-loron
hanesan sidadaun síviku iha TimorLeste. Liu husi kombinasaun entre
spíritu síviku sidadaun nian ho
efikasia papel instituisaun sira ne‟ebé
hakna‟ar a‟an ba kombate Korrupsaun, mak ita sei bele duni kombate
Korrupsaun iha Timor-Leste. ***
FOTO/DOC CAC
Komisáriu CAC, Adérito de Jesus Soares, Komisariu Adjuntu ECP, Neves, ho Komisariu Adjuntu
Prevensaun, Bucar hamutuk ho ekipa investigador CAC hala’o hela enkontru ho Procurador Geral
da Republica, Ana Pessoa Pinto ho ekipa husi Ministeriu Publico, iha edifisu CAC hodi hametin
Relasaun iha serbisu Inivestigasaun kazu korrupsaun nian.
Paj. 7
Rekrutamentu Pesoal Administrasaun
no Investigador Sira
R
ekrutamentu
ba
pesoal
administrasaun no investigador
sira iha 2010 hahu iha 22 Abril
too Novembru no fahe ba etapa
tolu: Etapa dahuluk hahu 22 Abril to‟o
21 Juniu ba nivel-7, etapa darua ba
nivel-4, 5 no 6 ne‟ebé hahu fulan Julliu
too Outubru no etapa datolu ba
investigador sira hahu 20 Julliu too
Novembru. Husi rekru-tamentu ne‟e
hetan funsionáriu permanente nivel 7
nain hat, nivel 6 nain tolu, nivel 5 nain
hat no nivel 4 nain rua. Funsionáriu
temporáriu nivel 5, nain walu no
investigador nivel 6 nain lima no nivel 5
nain ha‟at. Iha 2011 aumenta tan
funsionáriu temporáriu nain lima.
Too Maiu 2011 CAC iha fun-
no programa nian permanente nain
13, temporariu nain 13, investigador nain 9, motorista nain 5,
pesoál limpeza nain 3 no pesoal
seguransa Gardamor nain 6. Ekipa
júri ba rekrutamentu nivel 7, kompostu husi, Komisáriu Adérito de
Jesus Soares, Komisáriu Adjuntu
ba asuntu prevensaun, Manuel do
Carmo Corte-Real Bucar, Komisáriu
Adjuntu ba Edukasaun Kampaña no
Peskiza, José António de Jesus das
Neves, Komisária Funsaun Públiku,
Olandina Caero, Maria Angelina
Lopes, júri independente.***
DOK/CAC
Ekipa júri ba rekrutamentu
nivel 7, kompostu husi,
Komisáriu Adérito de Jesus
Soares, Komisáriu Adjuntu ba
asuntu prevensaun, Manuel do
Carmo Corte-Real Bucar, Komisáriu Adjuntu ba Edukasaun
Kampaña no Peskiza, José António de Jesus das Neves,
Komisária Funsaun Públiku,
Olandina Caero, Maria Angelina Lopes, júri independente
hala’o hela entrevista ba kandidatus nivel 7 iha eskirtoriu
CAC .
Paj. 8
CAC INTRODUS AN BA PÚBLIKU
Komisáriu Adjuntu ECP, José António de Jesus das Neves:
“Ema Uza Riku-Soin Estadu ba Interese Privadu, Ne’e Korrupsaun”
Korrupsaun ne’e mai husi lian korruptu. Dodok, aat, naksobu. Ema halo
korrupsaun tanba ninia étika ho moral ne’e dodok no naksobu tiha ona.
C
Koalia konaba korrupsaun iha Timor-Leste,
Adjuntu Komisáriu ECP ne‟e subliña katak
ema ne‟ebé uza riku-soin estadu nian ba interese privadu, pesoál ka grupu (bele osan
no bele mós podér ne‟ebe maka ema uza
sala), ida ne‟e mos korrupsaun hotu. Iha
okaziaun ne‟e, estudante balun hato‟o perguntas ba Adjuntu Komisáriu konaba oinsá
korrupsaun ne‟e mosu. Perguntas ne‟e hato‟o
husi Rozelio da Silva, estudante primeiro
anu. Hatan ba perguntas ne‟e, Adjuntu Komisáriu esplika katak korrupsaun ne‟e Mosu
bainhira ema nia étika ka morál hahú naksobu ona. Étika ka morál halo ita bele hili
buat ne‟ebé di‟ak para halo tuir no hadok-an
husi buat ne‟ebé la di‟ak.***
omissão Anti-Corrupção, liu husi
Diresaun Educação, Campanha e
Pesquisa (ECP) tama ba tinan foun
2011, hala‟o sosializasaun iha nivel ensino Sekundáriu Canossa-Comoro. Ko
-misáriu Adjuntu ECP, José Antonio de Jesus das Neves ba estudante sira husu
perguntas kona ba saida maka korrupsaun
ho ninia lala‟ok. Maioria estudante sira
hatán perguntas Adjuntu Komisáriu nian
katak si-ra rona ema
ko‟alia konaba korrupsaun liu husi televizaun, radio, no
jornal. “Ko-rrupsaun
ne‟e di‟ak ka lae,”
husu Komisáriu Adjuntu ECP, Neves.
Maioria
estudante
sira hatan perguntas
ne‟e de-han korrupsaun ne‟e la di‟ak.
“Ko-rrupsaun ne‟e la
di-‟ak tanba na‟ok os
-an. Ema na‟ok osan
ninia konsekuensia
negativu. Iha stiker
husi Comissão AntiCorrupção, ne‟ebe ema lubun boot ida
hamriik iha ne‟eba
hateten katak “korrupsaun ne‟e hamate ami nia futuru,” es Dok/CAC
-plika
A d j u n t u Komisáriu Adjuntu ECP,Neves koalia iha semináriu loron ida ba Membru Parlamentu Foinsa’e, iha salaun Madre Dominicana,
Bidau Akadiru-Hun 2/05/11 liu-ba. Iha semináriu ne’e, Komisáriu Adjuntu fó esplikasaun kona ba natureza CAC nian no mós
Komisáriu EKP.
oinsé Parlamentu Foinsa’e sira evita no hakribi korrupsaun iha sira nia moris lor-loron nian.
Paj. 9
Realizasaun Atividade ECP Janeiru-Fevereiru 2011
I
ha loron 11, 13 no 14 Janeiru, liu ba, ekipa ECP hamutuk ho Komisáriu Adju-ntu
José de Jesus das Neves halao sosializasun kona ba papel CAC ba
estudante foun sira ne‟ebé tuir
orientasaun iha escola Secundaria
5 de Maiu, Becora, Escola Secundaria 28 de Novembro no Presecundaria Esperanca da Patria,
Becora.
Partisipasa APG Meeting iha Singapura,
12-16 Jullu 2010
N
udar membru ida husi Asia Pacific
Group ba Anti Money Laundry and
Financing of Terrorism desde tinan
2008, Timor-Leste halo parte mos iha reuniaun annual desde tinan 2009. Reuniaun
APG tinan 2010 nebe halao iha Singapura
ne‟e diskuti assuntu lobuk ida hahu husi
kestaun brankeamentu kapitais, finansi-
DOK CAC
workshop entre koperasaun elevada CAC ho Diresaun Geral Reseitas no Alfándega (DGRA),
Ministériu Finansas. iha 17 Maiu iha salaun Delta Nova, hola prezenta Vise-Ministru Finansas,
Komisáriu, Adérito Soares, hosi parte Igreja, reprezenta Madre Esmeralda, Director-Geral
Reseitas no Alfándega, Diretor Nasionais, Xefe Departamentu sira.
terrorismu,
kooperasaun
institusional,
kooperasaun internasional, troka informasaun kona ba asuntu oi-oin nebe relasiona
ho krime organizadu sira too avaliasaun
mutua husi pais membru nebe destinadu
ona.
Asuntu
nebe
relasiona
ho
brankeamentu kapitais no finansiamentu
terrorismu rele-vante tebtebes ho servisu
prevene no kombate korrupsaun. Iha
oportunidade ne‟e
halo mos visita ba
Corrupt Practice Investi-gation Bureau
(CPIB)
Singapura
hodi
esplora
mos
posibilidade halo kooperasaun iha area
formasaun no investigasaun iha futuru.
Delegasaun Timor-Leste kompostu husi
reprezentante husi Autoridade Bankaria no
Pagamentu (PBA), Senhora Maria José
Sarmento, husi Ministeriu Públiku, Prokurador Geral Adjunto Senhor Vicente Brites
no Prokurador Senhor Domingos Barreto,
husi Comissão anti-Corrupção Komisariu Adjuntu Senhor José A. J. das Neves no husi
PNTL Segundu Komandante Geral Senhor
Afonso de Jesus. ***
Paj. 10
CAC Kaptura Suspeitu Ida no Investiga Kazu 16
E
mprezáriu ida ho nasionalidade Indonézia, Kuarta 11/05 hetan kapturasaun husi Comissão AntiCorrupção ne’ebé serbisu hamutuk ho ho Polísia Nasionál Timor-Lorosa’e husi Serbisu
Investigasaun Kriminál (SIK). Sidadaun Indonéziu ne’e CAC kaptura tanba deskonfia maka’as halo
manipulasaun iha prosesu aprovizionamentuno implementasaun projetu rehabilitasaun sala no sintina fatin iha
Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e (UNTL). Suspeitu hetan kapturasaun iha tuku 08.00, iha aldeia Rai Nain, suku
Bairo-Pité bainhira investigadór husi CAC halo preparasaun ba ekipa loron ida molok operasaun hahú. Operasaun
ne’e hala’o ho pesoál nian nain 11, karreta tolu no hetan apoiu husi ekipa SIK husi tuku 08.00 – 10.30. Tuir
komunikadu ne’ebé Komisáriu CAC fó sai ba média nasionál katak ekipa investigasaun CAC hetan akompaña husi
PNTL hodi hala’o operasaun depois entrega suspeitu ba iha sentru detensaun PNTL Kaikoli. Iha operasaun ne’e
suspeitu hetan interogasaun husi investigadór CAC. Entretantu depois investigasaun iha Sesta 13/05) tuku 14.30,
suspeitu tuir primeiru interogatóriu iha Tribunal Distrital Dili. Komisáriu CAC, Adérito de Jesus Soares iha
komunikadu hateten katak CAC sériu tebes ho ninia asaun kontra korrupsaun liu husi misaun importante boot iha área
prevensaun no investigasaun kriminál. « Ami husu ba entidade hotu iha Timor-Leste atu kopera ho CAC hodi foti
asaun ne’ebé efetivu liu tan hodi kombate korrupsaun. Tuir lei númeru 8/2009, CAC núdar orgaun Polísia Kriminál
Espesializada kaer mós knár núdar Polísia, » afirma Komisáriu Soares. To’o fin de Jullu, CAC halo investigasaun ba
kazu hamutuk sanulu resin neen ne’ebe mak hetan despaxu husi Ministériu Públiku (MP)no mos kazu ne’ebe CAC
rasik propoin ba MP hodi hetan despaxu. To’o fin de Jullu CAC konsege finalize investigasaun ba kazu neen hodi
entrega fali ba MP. Ba aspeitu investigasaun, desde hahu, CAC halo koordenasaun diak ho MP, liliu ho Prokurador sira
ne’ebe kaer kazu korrupsaun. Atu hasae investigador sira nia kapasidade diak liu tan, CAC organiza nafatin treinamentu
internal no mos CAC haruka ona investigador balun ba tuir treinamentu iha estranjeiru hanesan Bangkok,
Darwin/Australia, Malazia, Hong Kong no India.
Tomada Pose ba Funsionáriu
no Investigador Sira
Ekipa júri ba rekrutamentu nivel 7, kompostu husi, Komisáriu Adérito de Jesus Soares, Komisáriu Adjuntu ba
asuntu prevensaun, Manuel do Carmo Corte-Real Bucar, Komisáriu Adjuntu ba Edukasaun Kampaña no Peskiza,
José António de Jesus das Neves, Komisária Funsaun Públiku, Olandina Caero, Maria Angelina Lopes, júri
independente.
T
omada
pose
ba
funsionáriu no investigador sira halo iha Sentru
Komunidade Sergio Vieira de
Melo, Sub-distritu Maubara, 9
Dezembru 2011, iha okaziaun
komemorasaun Loron Mundiál
Anti-Korrupsaun. Hola parte iha
serimánia komemorasaun no
tomada pose ne‟e Prezidente
Parlamentu Nasionál, Senhor
Fernando La Sama de Araújo,
Senhor Finn Riske Nielson, ViseReprezentante Espesiál Sekretariu Jeral ONU ba Timor-Leste.
Aleinde hala‟o tomada pose ba
funsionáriu
CAC,
Komisáriu
Adérito de Jesus Soares mós halo diálogu ho komunidade kona
ba problema korrupsaun ne‟ebé
akontese iha Timor-Leste.***
Paj. 11
AKTIVIDADE WORKSHOP HUSI DIRESAUN PREVENSAUN
Workshop iha Distritu Aileu
W
orkshop ne‟e halao iha loron 8
Marsu
2011,
hanesan
workshop
dahuluk
hosi
Diresaun Prevensaun iha Setór Públiku.
Partisipante
sira
mak
funsionáriu
administrasaun distritu no liña ministerial
(Ministériu Edukasaun, Infra-Estrutura no
Agrikultura) hosi Distritu Aileu, Ainaro,
Ermera no Manufahi. Palestrante sira mak
Komisáriu,
Komisáriu
Adjuntu
ba
Prevensaun, Padre Parokia Aileu no RSGUN
iha
Timor-Leste.
Iha
workshop
ne‟e,
Administrador distritu haat hatoo sira nia
hanoin
oinsa
atu
hadook
aan
hosi
korrupsaun.Objetivu hosi workshp ne‟e, atu:
(1) fó koñesimentu ba funsionáriu públiku
tomak konaba Lei hari CAC no diploma sira
seluk ne‟ebé iha ligasaun ho prosedimentu
aprovisionamentu; (2) Hetan informasaun
ne‟ebé
adekuada
kona-ba
realizasaun
ezekusaun projetu sira ne‟e iha distritu no
sub-distritu; Iha métodu ida efikaz ba
ezekusaun projetu sirak. Rezultadu hosi
workshop ne‟e, ba CAC, atu: (1) garante
existensia Komisaun nian iha distritu; (2) fó
informasaun loloos konaba
lei hari CAC no dokumentu
legal seluk sira; (3) hetan
informasaun loloos hosi
partisipante sira; (4) Desidi
estratéjia foun iha programa no aktividade mai oin;
no (5) fó informasaun loloos ba diresaun seluk (Diresaun
Investigasaun
no
EKP).
Komisáriu iha
nia intervensaun, koalia
konaba “estabelese instituisaun CAC”, nia prezensa
iha Estadu Demokratiku
Timor-Leste, korrupsaun ha
-nesan krime komplexu
ida, definisaun korrupsaun
tuir lei CAC no kódigu
penal,
no oinsa ita hotu bele kombate moras
vírus korrupsaun ne‟e. Komisáriu
Adjuntu hatoo nia matéria, oinsa
kombate korrupsaun iha setór públiku.
Tópiku sira maka hanesan: -Area
ne‟ebé sai risku boot ba korrupsaun
iha TL, -Tamba sa mak mosu
korrupsaun hosi funsionáriu estadu
sira? –Efeitu negativu saída mak
mosu, kuandu halo korrupsaun? Oinsa
atu
prevene
korrupsaun
iha
funsionáriu Estadu sira? Hosi parte
Igreja nian, koalia konaba étika no
moral ba funsionáriu sira atu kombate
korrupsaun. Iha parte RSGUN, koalia
konaba papél Nasoen Unidas nian ba
kombate korrupsaun. Enseramentu ba
workshop,
hato‟o
reflesaun
hosi
administrador
nain
ha‟at
ho
komandante Distritu Aileu.
KONTINUA PAJ. .........> 13
Funsionariu husi Diresaun Geral Reseitas no Alfándega (DGRA), Ministériu Finansas
partisipa iha workshop ne’ebe Diresaun Prevensaun hala’o iha Delta Nova iha loron
7 fulan Maiu liu ba.
Paj. 12
AKTIVIDADE WORKSHOP husi PAJ...12
nian iha seitor públiku liu hosi aktividade
hanesan workshop, monitorizasaun, inspesaun, analize dokumentus administrasaun
Workshop ba DGRA, Ministériu Fino finansas, analize diploma legais, no sst.
nansas (1º workshop)
Bazeia ba mandatu ka misaun ne‟e,
Loron 17 Maiu iha salaun Delta Nova,
Diresaun Prevensaun iha Setór Públiku iha
halao 1º workshop entre koperasaun
nia
planu
asaun
2011,
estabelese
elevada CAC ho Diresaun Geral Reseitas no
programa “garantir a efectividade da
Alfándega (DGRA), Ministériu Finansas.
prevenção no Sector Público” ho nia tipu
Hola prezenta iha fatin ne‟e, Vise-Ministru
atividade hanesan temi tiha ona. Liu hosi
Finansas, Komisáriu, hosi parte Igreja
atividade 1º workshop uluk ne‟e, Komireprezenta hosi Madre Esmeralda, Directorsaun foti tema jerál “Fortificar o
Geral Reseitas no Alfándega, Diretor
Desempenho dos Funcionários de
Nasionais, Xefe Departamentu sira no
Alfândega e Receitas para Minimizar
funsionáriu maioria hosi diresaun jerál ne‟e.
os Riscos da Corrupção”. Workshop ba
Tuir misaun CAC nian iha área prevensaun,
ministériu, eskolla diresaun jerál ne‟e iha
konsta iha pontu 1, alinea c, artigu 50 katak
Ministériu Finansas, laos tamba intrepretalei ne‟e fó kompeténsia ba CAC atu “Fó
saun negativa, maibe hanesan parte
hanoin (akonsella) kualkér Instituisaun ka
dahuluk hosi workshop ministeriál nian no
entidade públika konaba oinsa prevene no
atividade hanesan ne‟e sei realize mós iha
funu hasoru hahalok korrupsaun nian”. Lia
ministériu sira seluk. Ita hotu hatene katak
fuan fó hanoin ka akonsella, katak CAC
Diresaun Jerál nia servisu importante no
halo planu adekuadu iha área prevensaun
sentrál tebtebes iha Ministériu. Diresaun
ne‟e mak kontrola sasán merkadoria tama
no sai iha teritóriu nasionál no
fó reseitas impostu ba Estadu.
Risku boot ba diresaun jerál
ne‟e,
enkuantu
sasán
merkadoria tama sai, bele mós
mósu.
Hanesan
dadus
iha
mundu internasionál
hatudu
katak país sirak seluk preokupa
makas ho trafiku ilísitu ba droga
nian,
kilat
ilegal,
revista
pornografia nsst. Iha palestra
nian, Komisáriu CAC hanesan 1º
orador, esplika korrupsaun tuir
lei CAC nian ne‟ebé difini iha
tipu oi-oin hanesan korrupsaun
pasivu aktu ilísitu, pasivu aktu
lísitu, korrupsaun ativu, abuzu
poder no sst. Atu kombate
korrupsaun ho tipu oi-oin ne‟e
laos CAC nian knaar mesak deit
maibe sai hanesan “Movimentu
Nasionál” katak instituisaun
Estadu ho sosiedade sivil tomak
tenke esforsu hamutuk hodi
DOK/CAC
asaun prevensaun no
Funsionariu husi Diresaun Geral Reseitas no Alfándega, Ministériu Finansas hala’o hela diskusaun grupu halo
kona ba Oinsa kria liña koordenasaun entre CAC ho Alfándegas atu prevene no kombate korrupsaun.
kombate korrupsaun.
Kont. Paj.........>14
Paj. 13
AKTIVIDADE WORKSHOP HUSI PAJ...13
Iha segunda sesaun hosi Vise-Ministru
Finansas, nia hatete katak korrupsaun ne‟e
akontese iha país barak iha mundu, inklui
mós país balu ne‟ebé mak adiantadu ona
mós sei hasoru dezafiu ida ne‟e. Maibe
país ne‟ebé mak halo korrupsaun makas
sempre iha ninia gap entre ema kiak no
riku ne‟e bo‟ot tebes no ida ne‟e bele
atraza
prosesu
dezenvolvimentu
iha
nasaun nia laran. Vise mós destaka katak
diresaun reseitas no alfándega sai núdar
“lahan basah” no hamósu tentativa
barak atu halo korrupsaun, tan ne‟e mak
Ministériu Finansas koko atu estabelese
sistema, regras no
prosedementu
atu
evita no minimiza
atu la bele monu ba
tentasaun
korrupsaun. Tuir oradora
hosi
parte
igreja
nian Madre Esmeralda
aprezenta
ho
tema: “Ética e Morál
dos funçionários na
Prevenção a Corrupção” hatete katak
núdar Timor oan tenke iha sentimentu
hanesan Timor oan. “Ita tenke ekilibradu
iha ita nia moris lor-loron. Iha ita nia responsabilidade atu halo buat ruma atu sai
realidade hodi bele prevene korrupsaun.
Nunee mós hosi aprezentasaun DiretórJerál Reseitas no Alfándega, katak diresaun ne‟e mak hatama reseitas ba Estadu atu nune‟e governu bele halo dezenvolvementu nasionál ne‟ebé governu planeia tiha ona no fó protesaun ba
fronteiras, halo kontrolu ba fronteira no teritóriu nasionál tomak. Iha workshop ne‟e
hato‟o mós hanoin hosi asesór hosi DGRA
mak Roger Maguire no Bobby. Diretora
Nasionál Alfándega no Diretór Imposto
Domestiku fó mós sira nia reflesaun konaba lalaok servisu nian iha idaidak nia
servisu fatin. Iha sesaun lokraik nian halao
diskusaun grupu ne‟ebé kria grupu 4, ho
tema: Korrupsaun ne‟e saida? Fatór saida
maka kontribui ba pratika korrupsaun?
Existe ona kontrolu internu ruma atu
prevene aktu korrupsaun? Saida maka diak para kombate korrupsaun?
Workshop iha DGRA, Ministériu Finansas (2º workshop)
Workshop ba daruak, realiza nafatin ho
DGRA, Ministériu Finansas ho tema jerál hanesan
iha 1º workshop. Iha 2º workshop ne‟e ViseMinistru núdar primeiru palestrante hateten katak
ohin ne‟e eventu ida importante tanba depois de
sorumutu iha fulan ida liu ba, 17 fulan-Maiu 2011,
katak rezultadu ne‟ebé mak mósu, hakerek sistemátiku tebes iha relatóriu ne‟e. Hanoin ida ne‟e,
bele dehan katak esforsu boot ida ne‟ebé durante
ne‟e CAC halao.
Komisáriu CAC, hatoo intervensaun katak
workshop ne‟e importante atu hasa‟e ita nia responsabilidade no dever servi
ho kualidade iha serbisu.
Aprezentasaun ne‟e atu lo
-ri deit tama ba diskusaun ne‟ebé mak orsida
ita boot sira tama ba, hakarak hahu uluk hodi update oituan informsaun
enjerál konaba prosesu
tinan ida ne‟e nian, liu-liu
saida mak ita dehan
“Avaliasaun konaba Konvensaun Anti-Korrupsaun
ne‟ebé ratifika tinan tolu
kotuk ba, Konvensaun Nasoens Unidas Kontra
Korrupsaun (UNCAC), fulan-Dezembru 2008.
Tama iha prosesu ne‟ebé mak ita atu diskuti
dadaun, liu-liu konaba konvensaun ne‟e iha parte
boot ida mak koalia konaba Asaun Prevensaun.
Dala ida tan, kombate korrupsaun laos investigasaun deit. Kombate korrupsaun ne‟e la
sinonimu ho halo deit investigasaun, hatama ema
ba kadeia.
Matéria ba diskusaun grupu nian
ho objetivu atu diskute métodu hirak ne‟ebé atu
prevene korrupsaun iha instituisaun Estadu nian.
Oinsa mak sidadaun ida bele hato‟o keixa kona-ba
korrupsaun? Oinsa ita bo‟ot sira nia hanoin konaba liña koordenasaun entre CAC ho Alfándegas
atu prevene no kombate korrupsaun? Oinsa no sai
-da deit mak ita bele halo atu implementa sistema
kontrola ida diak?Oinsa grupu ki‟ik ida bele halo
monotorizasaun atu hasa‟e no hadia diak liu tan
atendementu? Oinsa mak ita bele implementa
konaba deklarasaun riku-soin. Oinsa mak ita bele
kria formasaun regular? Tuir ita bo‟ot nia opiniaun, saida deit mak presiza atu inklui iha
formasaun nee? Oinsa mak ita bo‟ot sira nian
rekomendasaun konaba prosedimentu atu reforsa sistema pagamentu impos-tu iha Bankaria?
Tuir ita bo‟ot sira nian hanoin oinsa ita bo‟ot bele
prevene atu negosiantes sira labele uza funsionáriu alfándega sai fali broker? Saida deit mak
diresaun Alfándega tenke halo ba nia funsionáriu
ne‟ebé submete iha pratika korrupsaun?***
Núdar Timor oan tenke iha
sentimentu hanesan Timor oan
Paj. 14
Diresaun ECP Enkontru ho Media
D
iresaun Educação Campanha e Pesquisa (ECP)
realiza enkontru ho Diretor
Timor-Leste Media Development Centre (TLMDC), Francisco GARI da Silva, Diretor Timor Video Maker Independent,
Efrem dos Anjos no Diretora
Casa de Produção Audiovisual
(CPA), Amelia Hapsari iha
01/03 liu ba iha CAC. Objetivu
husi enkontru ne‟e diresaun
ECP-CAC atu buka hatene informasaun media tolu ne‟e
oinsa bele kria serbisu hamutuk entre CAC ho media iha
futuru atu habelar informasaun
hodi prevene no kombate korrupsaun iha Timor-Leste liu
husi sidadania civika. Enkontru
ne‟e diriji husi Adjuntu Komisariu ECP, Sr. José Antonio de
Jesus das Neves hamutuk ho
ekipa ECP.***
DOK/CAC
Komisariu Adjuntu ECP, Sr.
Neves hamutuk ekipa ECP
hala‟o
enkontru
koordenasaun ho Diretora
Casa de Produção Audiovisual (CPA) hodi troka informasoens, oinsa media
ninia papel hodi hala‟o sosializasaun no edukasaun
liu husi dalan meius komunikasoens. Entretantu Fotografia iha leten Adjuntu
Komisariu ECP, Sr. Neves
hamutuk ekipa ECP hala‟o
enkontru koordenasaun ho
TLMDC no TV IN iha 1/03
ne‟ebe hala‟o iha edifisiu
CAC.
Paj. 15
Atividade Diresaun
Educação Campanha e Pesquisa
D
CAC Serbisu Hamutuk ho Estudante DIT
iresaun Educação Campanha e
to‟o tuku 7 kalan, iha oras serbisu
Pesquisa (ECP) liu husi Subnian (segunda to‟o sesta) ne‟e
Diresaun Peskiza hala‟o enkonkonsidera nu‟udar oras serbisu petru ho estudante finalista Dili Institute
riodu normál nian. Sai husi oras
of Technology (DIT) iha edifisiu CAC,
periodu normál, veíkulu ka transSábadu 19 Marsu liu ba. Objetivu husi
porte para iha serbisu fatin. Maibé
enkontru ne‟e Komisaun hakarak seriha realidade, bainhira ekipa pesbisu hamutuk ho estudante DIT atu
kiza hala‟o observasaun direitahala‟o serbisu monitorizasaun ba momente iha terrenu, funsionáriu bavimentu veíkulu estadu nian. Iha
lun utiliza sala tiha veíkulu estadu
enkontru ne„e, Komisáriu Adjuntu
nian. Tuir lei se mak bele kaer
Educação Campanha e Pesquisa, Jose
funsionáriu sira ne‟ebé utiliza sala
Antonio de Jesus das Neves esplika liu
veíkulu estadu nian ne‟e? iha Detan kona-ba knár Komisaun nian.
kretu Lei No. 8/2003 ne‟e fó knár
“Papél Komisaun nian iha rua de‟it.
ba Polisia Nasionál Timor-Leste
Knár atu hala‟o prevensaun no knár
mak foti medidas ba funsionáriu
atu hala‟o investigasaun. “Agora iha
sira ne‟ebé viola regras tráfiku
prevensaun, serbisu ida ne‟ebé ita atu
tránzitu. Perguntas bo‟ot ba públihala‟o mak kona ba utilizasaun veíkulu
ku mak tansá PNTL seidauk impleestadu nian,” subliña Komisáriu Adjuntu Neves. Ema balun utiliza veíkulu
menta Dekretu Lei No. 8/2003
estadu nian atu hala‟o serbisu. Maibé
ne‟e ho didiak? (Ekipa ECP). ***
ema balun utiliza veíkulu estadu nian
ba interese privadu. Ita hakarak hamenus ida ne‟e. ita koko
buka dadus forte ba utilizasaun veíkulu estadu nian
ne‟e,” afirma Komisáriu
Adjuntu Educação Campanha e Pesquisa ne‟e. Iha
Dekretu Lei No. 8/2003,
artigu 2 deskreve katak
veíkulu estadu nian fó ho
fins profisionál ho prioridade ba membru governu,
diretór jerál, Administradór
Distritu no diretór nasionál
sira. Iha artigu 3 Dekretu
Lei No. 8/2003 hakerek
klaru katak uzu ka utilizasaun veíkulu estadu nian DOK/CAC- Komisáriu Adjuntu ECP, José António de Jesus das Neves ho Dir. ECP, Jesuína Maria do Rosário Abel fo
informasaun ba estudante DIT fulan Marsu liu ba iha CAC kona ba prosesu halo monitorizasaun.
hahú tuku hitu dadér
Paj. 16
PARTISIPA KONFERÉNSIA
INTERNASIONÁL IHA AUSTRIA
I
ha loron 30 fulan Maiu to‟o 4
Sekretariadu
UNODC
iha
Juniu 2011, Komisáriu Adérito
Viena husi loron 7-8 fulan
Soares partisipa iha ImplemenJuniu. Durante partisipa iha
tation Review Group (IRG) ne‟ebé
IRG, Komisáriu Adérito mós
organiza husi Sekretáriu UNODC iha
halo vizita kortejía ida ba iha
Viena, Austria. Depois de ratifikasaun
International Anti-Corruption
Konvensaun Nasoens Unidas Kontra KoAcademy (IACA) ne‟ebé ONU
rrupsaun, primeira vez reprezentante
no Governu Austria rasik mak
Estadu Timor-Leste partisipa iha eventu
harí. Iha vizita ida ne‟e, Koida ne‟e. IRG ne‟e hanesan forumn ida
m i s ár iu
A d é r it o
h a la ‟ o
ne‟ebé estadu parte ba konvensaun sira
diskusaun ho lider IACA hodi
diskute kona ba implementasaun kondiskute konaba posibilidade
vensaun ne‟e iha nasaun ida-idak.
CAC atu haruka staf no invesModelu avaliasaun ne‟e hala‟o ho motigadór CAC nian tuir treidelu peer review katak nasaun parte ba
namentu ka kursu iha akakonvensaun rua mak sei mai halo avademia ne‟e.***
liasaun ba Timor-Leste. Nune‟e mós iha
tempu oin mai, Timor-Leste mós sei
prepara nia peritus hodi ba halo avaliasaun ba nasaun seluk.
Tuir rifa ne‟ebé dada iha
Sekretariadu UNODC durante forum IRG, Namibia ho Fiji mak sei halo
avaliasaun mai TimorLeste maibé tanba Fiji la
partisipa iha forum ne‟e,
mak
Sekretariadu
sei
kontaktu sira, ou sei altera fali ho nasaun seluk.
Hola parte iha prosesu
avaliasaun ne‟e mak Timor-Leste sei halo uluk
self-assesment checklist
mak Komisáriu Adjuntu
José Neves mós ba parDOK/CAC Komisáriu Adjuntu, Manuel Bucar, kaer liman hela ho Komandante Jerál
tisipa iha treinamentu ida PNTL, Longuinhos Monteiro, ne‟ebé partisipa iha konferensia Nasionál Anti-Korrupsaun
ne‟ebé organiza husi
iha CCD 7 Dezembru 2010.
Paj. 17
Komisariu Adjuntu ECP, José de Jesus das Neves:
“CAC La Halo Akuzasaun”
A
djuntu Komisariu ECP koalia
kona ba papel
CAC iha Kongresu Estudante Universitaria
Ermera iha Gleno. Iha
ninia diskursu, Komisariu Adjuntu Neves
esplika kona ba natureza CAC. “CAC hanesan Polisia Krime
Espesializada. CAC halo investigasaun de‟it.
CAC la halo akuzasaun,” subliña Komisariu Adjuntu ECP ba
estudante universitaria
iha Gleno 25/02 liu ba.
K
omisariu
Adjuntu
ECP, José de Jesus
das Neves entrega
kalendariu CAC ba eiz Prezidente ASEER iha Gleno, 25/02
liu ba, depois de Adjuntu
Komisariu ECP fo palestra ba
Asosiasaun Estudante Ermera
(ASEER) kona ba papel CAC.
Iha Okaziasaun ne‟e, Komisariu Adjuntu Neves fo hanoin ba
sira ne‟ebe maka simu kalendariu CAC, para sira sai
nu‟udar
ajente
antikorrupsaun iha sira nia uma
no sira nia serbisu fatin.
Paj. 18
Workshop loron ida iha Distritu Baucau iha
dia 23 de Agostu
ho Tema
“Somos nós próprios a desenvolver a nação
e salva guardar a qualidade
dos bens móveis e imóvéis
para o bem-estar do nosso
povo”.
Lian Badak Komisariu KAK. Ami
diskute hela ho sr. Premeiru
Ministru tinan oin karik bele hahu
ona hari edificiu permanente ba
CAC oras ne‟e ita tau dadaun
orsamentu
ba
hari
edifisiu
permanente ba CAC,
lei anti
korrupsaun
no.8/2009
koalia
kona-ba misaun bo‟ot rua :mak
misaun
prevensaun,
misaun
investigasaun criminal. Lei CAC
ne‟e tau CAC hanesan policia
kriminal especilizada katak CAC
halo investigasaun hanesan ita
nia maluk policia sira, halo buat ida mak diferensa
entre CAC ho PNTL, mak ami la iha pistola mais ami
halo investigasaun hanesan maluk policia sira halo,
kona-ba prevensaun no kona-ba investigasaun nian.
Misaun
prevensaun
importante
iha
kombate
korrupsaun, los kombate korrupsaun mais iha
kestoens utama atu kombate krime, misaun
prevensaun mak modelo ita halo dadauk konversa
ba malu. Halo monitorizasaun ba projetu fisiku
ruma, ami bele tun dereitamente ba projetu PDD ka
PDL, ami ba hare ami ba detekta ou a, b, c, d buat
balu ke lao la los ami bele hola dadus ruma.
Ami bele komunika ba entidade ne‟ebe mak hare
kona-ba asuntu ne‟e komunika ba estatal, bele
komunika ba infrastrutura, ami bele halo ida
ne‟e. ami mos bele ba serbisu hamutuk ho entidade estadu hotu-hotu para atu preven korrupsaun. CAC iha poder tomak hanesan policia, bele
detein, buskas, katak ami bele
tama iha ema nia fatin, para atu
rekoila dokumentus sira ne‟e, Se
ita bo‟ot sira akompania jornal
karik, iha fulan hirak kotuk ba
ami detein suspeitu ida, pois atu
detein ema sira ne‟e suspeitu ka
ne‟ebe mak ami hanoin katak,
nia involve krime korrupsaun
ami presija hetan mandatu hosi
ministeriu publiku. Ida ne‟e
sebisu normal ida ne‟ebe mak ita
halo, hanesan mos policia halo.
Iha prosesu ida ne‟e proezemplu halo kapturasaun ka
atu detein ema, ami serbisu
hamutuk ho ita nia belun policia
sira. Ami nia investigador foin
mak nain 10 entaun ita presija
kolaborasaun ho PNTL bele ajuda
halo esforsu sira ne‟e, halo investigasaun
kiminal ne‟e bele kaer ema, bele taka ema nia
konta bankaria. Primeiru dia halo investigasaun
ami kontaktu ho ministeriu publiku ho prokurador, ne‟ebe mak hare kazu kona-ba korrupsaun, entaun ita espera dehan wainhira investigasaun ne‟e hotu tiha, bele fasilita ministeriu
publiku para prepara akusasaun. Ami la iha
poder atu halo akusasaun, ne‟e iha ministeriu
publiku nia liman ne‟e prosesu normal sistema
judicial.
DOK/CAC
Komisáriu Adérito de Jesus, Komisáriu Adjuntu Manuel Bucar, DOK/CAC
ho konvidados seluk ne‟ebé partisipa iha workshop Distrital Partisipante sira ne‟ebe hola parte iha workshop Distrital Aileu
Aileu
Paj. 19
Foto Investigador simu Sertifikadu konaba Kursu Investigasaun Kriminal
Dok/CAC
Komisáriu CAC, Sr. Adérito hato‟o lia menon iha loron
simu sertifikadu
Dok/CAC
Komisáriu CAC, Sr. Adérito hamutuk ho konvidadus
sira
Dok/CAC
Partisipante kursu husi Investigador ne‟ebe simu sertifikadu
Dok/CAC
Konvidados ne‟ebe partisipa iha seremonia simu sertifikadu
Ba publik ne’ebe hakarak hato’o informasaun ka keixa konaba kazu korrupsaun
bele liu husi :

Direitamente hato‟o iha Edifisiu CAC, Rua Sergio Viéira de Melo Farol , Dili

Numeru kontaktu +670 7305564, 7326597, 7326599

Email : [email protected]
OBRIGADO BA ATENSAUN
Paj. 20
Mensajen Anti-Korrupsaun
KORRUPSAUN !
INIMIGU FOUN BA POVU
TIMOR-LESTE
BELE SAI RIKU,
MAIBE LA’OS HO
KORRUPSAUN !