1. Buletin CAC - Comissão Anti-Corrupção | Komisaun Anti
Transcrição
1. Buletin CAC - Comissão Anti-Corrupção | Komisaun Anti
CAC EDISAUN No. I AGOSTU 2011 REDASAUN Loron 30 fulan Agostu 2011, data importante bo‟ot ba Timor-Leste tanba ita komemora tinan sanoluresin ida ba referendum ne‟ebé mak hodi liberdade ba povu Timor-Leste tomak. Fulan Agostu 2011, CAC mós halo fulan sanulu resin walu. CAC hamrik los iha loron 22 Fevereiru 2010, wainhira Komisariu Adérito de Jesus Soares simu pose husi Parlamentu Nasional, maski Lei CAC aprovadu iha tinan 2009. Buletin dahuluk ne‟e mós publika iha fulan Agustu hodi komemora mós loron konsulta popular ba povu Timor-Leste hodi hetan mehi ukun rasik a‟an ne‟e.CAC hanesan instituisaun estadu nian ida mak sei nurak liu kompara ho instituisaun estadu sira seluk. Hanesan Komisariu Adérito Soares nia analojia konaba halai maratona. Instituisaun sira seluk halai to‟o tiha kilómetru sia hahu husi independensia 20 de Maiu 2002CAC sei iha kilómetru ida. Maibe, CAC tenke halai toman instituisaun estadu sira seluk, nune‟e CAC bele halao duni nia mandatu tuir lei haruka: misaun prevensaun no investigasaun criminal. Maski foin COMISSÃO ANTI-CORRUPÇÃO GABINETE DO COMISSÁRIO Rua Sérgio Viera de Melo, Faról, Díli, Timor-Leste Telef. (+670) 3331329, (+670) 3331382 Email : [email protected] Responsavel Jeral: Komisáriu Adérito de Jesus Soares, Komisáriu Adjuntu ECP, José Antonio de Jesus das Neves, Komisáriu Adjuntu Prevensaun, Manuel C. C. Bucar C. Real Xefi Redasaun: Almério Alvares EKIPA TÉKNIKU: DIR. EDUCAÇÃO, CAMPANHA, E PESQUISA (ECP), DIR. PREVENSAUN, DIR. INVESTIGASAUN , DIR. ADMINISTRASAUN & FINANSAS ISU IMPORTANTE: KORRUPSAUN CAC Kaptura Suspeitu Ida Ekipa Redasaun Mensajen Anti-Korrupsaun 2 11 AKTIVIDADE WORKSHOP HUSI DIRESAUN PREVENSAUN 12 Diresaun ECP Enkontru ho Media 15 PARTISIPA KONFERÉNSIA INTERNASIONÁL IHA AUSTRIA 17 Montajen cover: drpinna.com iha kilómetru ida ho balun, laiha razaun atu CAC la bele toman. Nune‟e iha tempu ida badak tebes, CAC haka‟as a‟an estabelese nia a‟an hodi monta nia sistema internal nomós halao dadaun misaun importante CAC nian. Maski Komisariu hetan pose Fulan Fevereiru tinan kotuk, nomos Komisariu Adjuntu sira iha fulan Marsu, pratikamente rekrutamentu ba funsionariu sira nomos investigador sira foin mak remata iha fulan Novembru 2010. Buletin dahuluk ne‟ebe dau-daun ne‟e ita bo‟ot sira sani daudaun ne‟e, hanesan dalan ida atu habelar informasaun konaba lalaok CAC nian desde Fevereiru 2010 to‟o mai Juniu 2011. Maski sei nurak, CAC halao dadauk atividade lubuk bo‟ot ida hanesan implementasaun husi misaun CAC nian. CAC fiar, katak hamutuk ita bele kombate duni korrupsaun iha Timor-Leste. Ita hotu bele fó signifikadu bo‟ot liutan ba loron 30 fulan Agostu ne‟e hodi hateten: LAE ba korrupsaun liu husi ita nia prátika moris lor-loron nian! "Korrupsaun ho hipokrísia tuir lolo’os labele sai produtu ne’ebé inevitável husi demokrasia, tanba ohin loron, ema sei la dúvida ho sira nia ezistensia." Mahatma Gandhi Paj. 1 SIKUN REFLESAUN KORRUPSAUN K Komisáriu CAC Adérito de Jesus orrupsaun sai hanesan lia-fuan populer ida oras ne‟e iha mundu tomak. Populer la‟os tanba nia diak, maibe tanba nia a‟at. Korrupsaun nia impaktu ba nasaun laos ba ema individu ida-idak nian moris de‟it, maibe ba mós nasaun tomak. Durante okupasaun Portugál iha Timor-Leste (molok invasaun Indonézia nian) ita kuaze la rona, mós seidauk hatene saida mak Korrupsaun. Lia-fuan ne‟e sai populer wainhira Indonézia invade ona Timor-Leste. Ne‟e la signifika katak wainhira Portugál ukun la iha Korrupsaun. Korrupsaun iha maibe iha nia forma ida mak primitivu liu tuir mós Timor-Leste nia ekonomia subsisténsia momentu ne‟eba, ne‟ebé seidauk iha „osan cash‟ barak iha ukun nain sira nian liman, la‟os hanesan tempu Indonézia ukun nomós oras ne‟e depois iha independénsia nia laran. Korrupsaun mai husi liafuan Latino „corruptio‟ signifika morál tu‟un (degradasaun morál), hahalok a‟at. La iha definisaun ida mak akadémiku sira simu universalmente. Definisaun jerál ida mak „abuzu ba poder ne‟ebé públiku fó fiar maibe uza fali ba benefísiu/interese privadu‟. Iha lian Te-tun, ita traduz Korrupsaun husi lian Portugés „corrupcão‟, no „korupsi‟ iha lian Indonézia. Iha ita nia Kódigu Penál foun, Korrupsaun define ho aktu krimi oi-oin hanesan pekulatu, Korrupsaun pasiva ba aktu ilísitu, Korrupsaun pasiva ba aktu lísitu, abusu poder, tráfiku de influénsia, no sst. Wainhira Indonézia nia ukun, Ita barak hare‟e, mós karik barak mak esperiénsia hahalok a‟at ida naran Korrupsaun. “Korrupsaun signifika morál tu’un, hahalok a’at.” Ohin loron ukun rasik a‟an tiha, ita mós komesa rona, hare‟e, karik balun mós komete hela hahalok a‟at ida naran Korrupsaun. Loos duni, laiha dadus konkretu ida mak hatudu númeru Korrupsaun mak akontese iha ita nian rai doben ida ne‟e, maski komesa iha númeru kazu husi Ministériu Públiku. Foto: Antonio Dasiparu Nune‟e mós difísil tebes atu hetan dadus konkretu konaba Korrupsaun iha nasaun barbarak. Ita so iha deit mak númeru konaba persepsaun ema nian konaba Korrupsaun. Tanba Korrupsaun diferente ho aktu kriminál sel-seluk, nune‟e dala barak difísil atu halo peskiza ida konaba asuntu Korrupsaun. Iha tinan 2009, Index persepsaun Korrupsaun ne‟ebé mak hasai husi ONG Transparency International, tau Timor-Leste iha ranking 146. Ranking ida ne‟e diak liu uituan iha tinan 2010 ne‟ebé TimorLeste monu ba 127. Loos duni, ida ne‟e hanesan persepsaun ida deit. Ida ne‟e la hatudu hard data ne’ebé ke susar tebes ba ita atu hatene. Korrupsaun dala barak komete husi ema ne‟ebé mak iha poder. Bele poder polítiku mós poder finanseiru. Korrupsaun bele komete husi ema ne‟ebé mak kaer ukun (grand corruption), maibe mós komete husi emprezáriu sira mós ema sidadaun baibain, no funsionário ki‟ik sira (petty corruption). Dala barak Korrupsaun envolve ema ne‟ebé mak matenek atu halo manobra. Nune‟e sempre fó difikuldade ba autoridade sira atu halo investigasaun. Nune‟e mak persiza aten brani nomós matenek iha estratéjia atu bele kombate Korrupsaun. Persiza esforsu konjunta ida husi entidade sira hotu iha nasaun nian laran atu bele kombate Korrupsaun. KONTINUA PAJ..........>7 Paj. 2 Joven Kombate Korrupsaun “Y oung people were a key part of the re- sistance,”afirma Komisáriu Comissão AntiCorrupção, Adérito de Jesus Soares liu husi komunikadu imprensa iha 31 Marsu 2011. Loos duni katak nasaun foun ida ne‟e, iha foinsa‟e sira nia liman. Tanba ne‟e mak foinsa‟e sira mós preukupa tebes ho problema ho informasaun konaba korrupsaun ne‟ebé mak dadaun ne‟e la‟o haleu iha Timor-Leste tomak. “Iha futuru, luta kontra korrupsaun, seidauk hotu. Inimigu foun agora mak korrupsaun. No joven Timor-Leste bele hala‟o papél ne‟e ho ativu hodi kombate korrupsaun,” afirma Komisáriu Soares iha notisias ne‟ebé hatún iha Suara Timor-Lorosa‟e no Jornal Nacional Diário iha 1 Abríl foin lalais ne‟e. Kuaze enkontru ne‟ebé maka Komisaun hala‟o hamutuk ho foinsa‟e sira durante ne‟e, foinsa‟e sira iha mehi ida ké di‟ak, hakarak kombate korrupsaun. “Husi ami Conselho, ami bele koopera no serbisu hamutuk ho se de‟it. Ami nia prinsípiu, buat ida halo di‟ak ba ita nia rain no ita nia nasaun, ami bele afirma katak ami prontu nafatin atu kopera ho instituisaun Comissão Anti-Corrupção,” afirma Prezidente CNJTL (Conselho Nacional Joventude de Timor-Leste), Loevigildo Hornai iha 10 Marsu liu ba iha edifisiu CAC. Prezidente CNTJL ne‟e hatutan katak husi Conselho Joventude hakarak kria kolaborasaun ho Komisaun, tanba tuir ninia pontu de vista, Comissão AntiCorrupção ne‟e instituisaun ida ne‟ebé independente. Substansia Conselho joventude atu kria kolaborasaun ho Comissão AntiCorrupção ne‟e mak atu kombate korrupsaun. “Durante ne‟e problema korrupsaun, sai mós preukupasaun povu kiik sira. Tanba korrupsaun ne‟e la‟os povu maka halo, la‟os joven maka halo, la‟os mós povu agrikultór sira maka halo,” hateten Ildefonso Ribeiro, reprezentante CNJTL Distritu Lautem. Jonas Caeiro Lopes, reprezentante Conselho Joventude Distritu Maliana iha enkontru ho Komisaun subliña katak Conselho Joventude sei la nonok, bainhira rona ema halo korrupsaun. “Ami husi Conselho sempre prontu nafatin atu halo kooperasaun hamutuk ho Comissão Anti-Corrupção,” afirma Lopes. Konaba apresiasaun CNJTL atu kria kooperasaun hamutuk ho Comissão AntiCorrupção, Komisaun sei kria kolaborasaun ho grupu foinsa‟e sira iha área edukasaun, kampaña, no peskiza sosiál. “Ami iha ona planu atu envolve grupu foinsa‟e sira iha edukasaun públiku no atividade prevensaun,” subliña Komisáriu Adérito de Jesus Soares iha komunikadu imprensa ne‟ebé STL no Diário Nacional públika iha 1 Abríl 2011 foin lalais ne‟e. “Ami sempre iha esperansa, inklui foinsa‟e sira iha peskiza sosiál no monitorizasaun iha futuru ba projeitu infrastrutura públiku iha Distritu,” salienta Komisáriu Soares. Iha semináriu nasionál, 7 Dezembru 2010, iha Dili Convention Center, iha ninia reflesaun Komisáriu hateten katak korrupsaun sai hanesan moras bo‟ot. “Korrupsaun ida ne’e ataka nasaun barbarak. La‟os de‟it nasaun terceiro mundo. Maibé mós nasaun dezenvolvidu sira. Loos duni, nasaun terceiro mundo, sofre maka‟as liu, husi impaktu korrupsaun. Preukupasaun ba ita hotu mak, oinsá foinsa‟e sira halo afirmasaun ida ké adekuadu atu kombate korrupsaun? (Ekipa ECP) DOK / Almério Alvares Estrada ne‟ebé aat, difikulta komunidade sira atu hala‟o viajen ka faan sira nia produtu to‟o kapital Dili ka iha Distritu seluk. Fotografia ne‟e hasai iha distritu Paj. 3 REFLESAUN LORON MUNDIAL ANTI-KORRUPSAUN DEZEMBRU 2010 Korrupsaun! Hariku-An no Hamate Dezenvolvimentu “Lalehan hatún mahu-ben. Kalohan fakar udan vitoria nian. Rai nakloke, hatubun, haburas aifuan salvasaun nian, no hatubun haburas justisa. Kriasaun tomak ho esperansa no nakonu foti ulun lao ba oin. Parabens ba Comissão Anti-Corrupção.” L Nune‟e ita bele kombate korrupsaun ne‟ebé maka ita hotu-hotu hatene katak sei sai moras a‟at ida iha ita nia rai laran,” hato‟o Komisáriu Adérito de Jesus Soares iha ninia diskursu iha DCC, 7 Dezembru 2010. Prezidente Parlamentu Nasionál, Fernando Lasama de Araújo, esplika katak soru mutu halo reflesaun ne‟e atu ida-idak halo reflesaun ba ninia aan. “Korrupsaun dala barak ita hateten katak hamate dezenvolvimentu. Kuandu ita la forte no la reziste hasoru tentativas ne‟ebé maka lorloron mosu iha ita nia hanoin, ita monu ba korrupsaun,” subliña Lasama iha abertura ba reflesaun loron mundial anti-korrupsaun ne‟ebé hala‟o iha 7 Dezembru 2010, iha Dili Convention Center. ia-fuan hirak iha leten hato‟o husi Amu Bispo Dom Alberto Ricardo da Silva, Bispo Dioseze Dili, iha seminário nasionál, komemora loron mundiál kombate korrupsaun ne‟ebé hala‟o iha Dili Convention Center (DCC) iha 7 Dezembru tinan 2010. Tinan-tinan mundu internasionál sempre komemora loron boot ne‟e, inklui Estadu Timor-Leste ne‟ebé mós ratifika tiha ona Konvensaun UNCAC (United Nation Kont. Paj..........>5 Convention Against Corruption) iha Mérida, Mexiko. Reflesaun ne‟ebé mak envlove autoridade Estadu, Militár, Relijioza, akademista Organizasaun Naun Govermental (ONG), ho lideres partidu politiku sira ne‟e, maioria iha hanoin ida deit. Hakarak hamutuk kombate korrupsaun. “Hamutuk ita kombate korrupsaun, maka ita mós bele realiza mehi husi heroi sira ne‟ebé fó a‟an ona ba ita nia luta ba ukun rasik a‟an. importante tebes ba ita hotu; governante sira no instituisaun estadu hotuhotu, setór privadu, Serimonia ba abertura kona ba kursu administrasaun no jestaun eskritoriu ba funsionariu publiku husi Tribunal Rekursu no Komisaun Anti-Korrupsaun ne’ebe hala’o durante fulan haat, hahu husi Marsu to’o Juñu tinan ne’e. Formador ba formasaun ne’e suporta mai husi sosiedade sivíl halibur MSD-USAID. Iha fotografia husi karuk Komisáriu CAC, senhor Adérito de Jesus Soares, USAID Acting Mission Director Cheryl A. Prezidente Tribunal Rekursu, Cláudio Ximenes, no Diretor MSD (Management Science for Development), Roger Batty halo hamutuk fó liman ba malu Williams, abertura iha Hotel Arbiru fulan Marsu liu ba ofisialmente loke kursu iha Hotel Arbiru. hodi tau hamutuk ideia atu Paj. 4 REFLESAUN LORON, HUSI PAJ....>4 Procuradoria Geral da República, Ana Pessoa Pinto mós haforsa liu tan katak korrupsaun ne‟e hamate duni dezenvolivmentu. “Tanba korrupsaun krime bo‟ot no hamate dezenvolvimentu,” esklarese Procuradoria Geral da República, Ana Pessoa Pinto. Entretantu, Sekretáriu Jerál partidu Fretilin, Mari Bin Amude Alkatiri iha ninia dikursu, nia mensiona kona ba korrupsaun. “Korrupsaun ne‟e mai husi abuzu de poder. Kuandu ema ida iha poder no iha ninia funsaun, nia uza ninia poder para halo kobransas oioin. Ou nia uza ninia poder, para halo apropriasaun ilegal,” afirma nia. Marí Alkatiri hatutan tan katak korrupsaun la‟os de‟it iha estadu. Bele mós korrupsaun iha instituisaun privadu ka iha instituisaun sosiais. Maibe preukupasaun fundamental ita nian hotu, kuandu ko‟alia konaba korrupsaun ne‟e akontese iha estadu nia laran. “Administrasaun públiku halo jestaun ba rekursus publikus. Ne‟e povu tomak nian. Kuandu rekursu ne‟e estadu tomak nian ka nasaun tomak nian, halo benefisiu ba nia aan rasik, nia interese rasik, ou uza ba interese ita nia familia nian, ou uza ba interese ita nia amigo sira nian de‟it, ne‟e ita halo korrupsaun,” subliña eiz Primeiru Ministru ne‟e. Atu kombate korrupsaun, tenke kria sistema ida ké adekuadu. Iha Primeiro Ministru Xanana Gusmão ninia intervensaun, nia hateten katak presiza kaer metin sistema ka mekanizmu ruma atu hamenus ou halakon buat bo‟ot ida ne‟ebé maka ita hotu temi korrup-saun. Tanba ne‟e, tuir observasaun Reprezentante Espesiál Na-soens Unidas iha Timor-Leste, Finn Reske-Nielsen katak refor-ma aprovizionamente sei sai importante atu garante katak si-dadaun sira hetan valor ba osan sira ne‟ebé Estadu gasta. “Reforma ninia signifikasaun ba aprovizionamentu sei sai mós importante, atu garante katak despeza ne‟e bele fasilmente planeia no responsabiliza ho didi‟ak husi funsionariu públiku no konstrutór setor privadu sira. Ha‟u hatene katak, Primeiru Ministru hala‟o dadaun ona kna‟ar ida ne‟ebé mak ativu iha reforma aprovizionamentu nian,” esplika Finn ReskeNielsen iha ninia diskursu. “Ita haree ohin loron, ita nia maluk barak ne‟ebé ké fo ninia vida tomak, ba ita ninia ukun aan ne‟e. Ne‟e maka ha‟u apela de‟it ba ita nia ukun nain sira, kuandu halo buat ruma hanoin ba kotuk. Hanoin ba ita nia maluk sira nia terus, ita nia maluk sira nia mate, no hanoin ba ita nia feto faluk, no hanoin ba ita nia oan kiak,” tenik Brigadeiru Jenerál, Lere AnanTimur iha ninia reflesaun. Iha reflesaun ba loron mundiál anti-korrupsaun ne‟e lider sira maioria hateten LAE BA KORRUPSAUN. Tanba ho korrupsaun, ema hariku aan no hamate dezenvolvimentu. *** FOTO/DOC CAC Entidade Estadu halo reflesaun hamutuk oinsa prevene no kombate korrupsaun iha Timor-Leste. Iha fotografia, Primeiro Ministro, Xanana Gusmão, Prezidente Parlamentu Nasionál, Fernando Lasama de Araujo, Komisáriu CAC, Adérito de Jesus Soares, Amu Bispo Dom Alberto Ricardo da Silva, Reprezentante Espesiál Nasoens Unidas iha Timor-Leste, Finn Reske-Nielsen sai núdar palestrante iha loron mundiál Anti-Korrupsaun ne’ebé hala’o iha Centru Konvensaun Dili iha 7 Dezembru tinan 2010 liu ba. Paj. 5 Tomada Pose Komisáriu Adjuntu CAC E leitu tiha husi Parlamentu Nasionál (PN) ho votus maioria absolutu nudar Komisariu ba Comissão Anti-Corrupção (CAC), Senhor Adérito de Jesus Soares simu pose husi Prezidente Parlamentu Nasionál iha 22 Fevereiru 2010. Tomada pose halo iha Salaun Plenária PN iha prezensa deputadu sira, entidade estadu, partidu politiku, sosiedade sivíl, korpu diplomátiku no konvidadu seluk. Iha nia diskursu tomada pose, Senhor Adérito hateten “hau hakarak bolu ita hotu nia atensaun, wainhira ita ko‟alia kona ba meius atu kombate KKN. Investigasaun kriminál ne‟e dalan ida de‟it. Ida ne‟e, kna‟ar ida de‟it tuir lei CAC nian. Kna‟ar ida fali mak CAC tenke dezenvolve asaun preventivu hodi bele kombate KKN hanesan hateten iha artigu 4 no 5 Lei CAC nian. Ne‟e duni, wainhira ko‟alia kona ba kombate KKN, tenke dezenvolve planu stratéjiku ida ne‟ebé kompreensivu ne‟ebé inklui aspeitu bo‟ot rua: Asaun preventivu no investigasaun kriminál.”Tuir Lei no.8/2009 kona ba CAC artigu 12, Komisáriu iha poder hili adjuntu to‟o nain tolu hodi koadjuva nia servisu. Ha mahon-an iha artigu ida ne‟e, Komisáriu hili no fo pose ba Komisáriu Adjuntu na -in rua iha 16 Marsu 2010. K o m i s á r i u Adjuntu Manuel do Carmo CorteReal Bucar responsabiliza ba asuntu prevensaun no Komisariu Adjuntu José António de Jesus das Neves responsabiliza ba asuntu Edukasaun, Kampaña no Peskiza. Tomada pose hala‟o iha CAC nia servisu fatin iha Rua Sergio Viéira de Melo, Farol, Dili. Marka prezensa iha serimonia tomada pose ne‟e Prezidente Parlamentu no deputado lobuk ida, Vice-Primeiro Ministro Senhor José Luis Guterres, Procuradora Geral da República, Dr. Ana Pessoa, Xefe Estado Maior Brigadeiro Lere, Reprezentante Espesiál Sekretariu Jerál ONU nian, Senhora Ameerah Haq, Comissário Polícia ONU, Luís Carilho, Provedor Direitos Humanos no Justiça, Sebastião Ximenes, Presidente Função Pública, Libório Pereira, Diretor BPA, Abraão Vasconcelos, reprezentante korpu diplomátika balu no konvidadu sira seluk.*** Komisáriu Adérito de Jesus Soares fó pose ba Komisáriu Adjuntu nain rua. Komisáriu Adjuntu Manuel do Carmo Corte Real Bucar responsabiliza ba asuntu prevensaun no Komisariu Adjuntu José António de Jesus das Neves responsabiliza ba asuntu Edukasaun, Kampaña no Peskiza iha edifisu CAC. Paj. 6 KORRUPSAUN Husi Pajina.........>2 Timor-Leste iha ona lei sira ne‟ebé mak regula konaba Korrupsaun, maski seidauk kompletu. Nune‟e mós iha instituisaun lubuk ida mak iha papel atu kombate Korrupsaun. Instituisaun sira ne‟e mak hanesan Ministériu Públiku, Inspesaun Jerál Estadu, PDHJ, PNTL no Comissão AntiCorrupção (CAC) ne‟ebé mak foin hari iha tinan 2010. Maibe tuir lei, so CAC no PNTL mak iha poder ba halo investigasaun kriminal. CAC mak iha poder espesífiku hodi servisu hamutuk ho Ministériu Públiku ba asuntu investigasaun kriminal kazu Korrupsaun. CAC iha misaun importante rua, ida mak misaun ba asaun preventiva; no misaun investigasaun kriminál. Misaun bo‟ot rua ne‟e refleta mós hanoin ida katak esforsu atu kombate Korrupsaun tenke mós involve públiku em jerál, hanesan sosiedade sivil, instituisaun relijiosa sira, akadémiku sira, no komponente sosiedade sira seluk. Kombate Korrupsaun so bele lao di‟ak se instituisaun sira ne‟e bele funsiona tuir idaidak nia mandatu nomós bele hala‟o koordenasaun másimu entre instituisaun sira ne‟e hotu. CAC iha faze importante ida ne‟e. Koordenasaun lao hela entre CAC ho entidade sira iha leten, liu-liu ho Ministériu Públiku hodi hare‟e ba prosesu investigasaun. Dala barak wainhira ita koalia konaba Korrupsaun, ita hakarak hare‟e deit mak ema nain hira mak ita konsege investiga depois lori ba tribunál hodi bele haruka ba “Hotel Becora‟. Ida ne‟e importante, bele iha sentidu „shock therapy’, maibe la sufisienti se‟e ita hakarak kombate duni Korrupsaun iha ita nian rai doben ida ne‟e. Oras ne‟e dadaun, CAC mós halao hela investigasaun ba kazu balun ne‟ebé mak delega mai husi Ministériu Públiku nomós kazu balun mak CAC rasik propoin ba Ministériu Públiku. Maibe, CAC mós fiar katak investigasaun de‟it sei la sufisienti hanesan dalan ida ba kombate Korrupsaun. Atu kombate duni Korrupsaun persiza espíritu síviku sidadania ida-ida nian. Signifika katak sidadaun hot-hotu tenkeser hola responsabilidade iha asaun kombate Korrupsaun iha nia moris lor-loron hanesan sidadaun síviku iha TimorLeste. Liu husi kombinasaun entre spíritu síviku sidadaun nian ho efikasia papel instituisaun sira ne‟ebé hakna‟ar a‟an ba kombate Korrupsaun, mak ita sei bele duni kombate Korrupsaun iha Timor-Leste. *** FOTO/DOC CAC Komisáriu CAC, Adérito de Jesus Soares, Komisariu Adjuntu ECP, Neves, ho Komisariu Adjuntu Prevensaun, Bucar hamutuk ho ekipa investigador CAC hala’o hela enkontru ho Procurador Geral da Republica, Ana Pessoa Pinto ho ekipa husi Ministeriu Publico, iha edifisu CAC hodi hametin Relasaun iha serbisu Inivestigasaun kazu korrupsaun nian. Paj. 7 Rekrutamentu Pesoal Administrasaun no Investigador Sira R ekrutamentu ba pesoal administrasaun no investigador sira iha 2010 hahu iha 22 Abril too Novembru no fahe ba etapa tolu: Etapa dahuluk hahu 22 Abril to‟o 21 Juniu ba nivel-7, etapa darua ba nivel-4, 5 no 6 ne‟ebé hahu fulan Julliu too Outubru no etapa datolu ba investigador sira hahu 20 Julliu too Novembru. Husi rekru-tamentu ne‟e hetan funsionáriu permanente nivel 7 nain hat, nivel 6 nain tolu, nivel 5 nain hat no nivel 4 nain rua. Funsionáriu temporáriu nivel 5, nain walu no investigador nivel 6 nain lima no nivel 5 nain ha‟at. Iha 2011 aumenta tan funsionáriu temporáriu nain lima. Too Maiu 2011 CAC iha fun- no programa nian permanente nain 13, temporariu nain 13, investigador nain 9, motorista nain 5, pesoál limpeza nain 3 no pesoal seguransa Gardamor nain 6. Ekipa júri ba rekrutamentu nivel 7, kompostu husi, Komisáriu Adérito de Jesus Soares, Komisáriu Adjuntu ba asuntu prevensaun, Manuel do Carmo Corte-Real Bucar, Komisáriu Adjuntu ba Edukasaun Kampaña no Peskiza, José António de Jesus das Neves, Komisária Funsaun Públiku, Olandina Caero, Maria Angelina Lopes, júri independente.*** DOK/CAC Ekipa júri ba rekrutamentu nivel 7, kompostu husi, Komisáriu Adérito de Jesus Soares, Komisáriu Adjuntu ba asuntu prevensaun, Manuel do Carmo Corte-Real Bucar, Komisáriu Adjuntu ba Edukasaun Kampaña no Peskiza, José António de Jesus das Neves, Komisária Funsaun Públiku, Olandina Caero, Maria Angelina Lopes, júri independente hala’o hela entrevista ba kandidatus nivel 7 iha eskirtoriu CAC . Paj. 8 CAC INTRODUS AN BA PÚBLIKU Komisáriu Adjuntu ECP, José António de Jesus das Neves: “Ema Uza Riku-Soin Estadu ba Interese Privadu, Ne’e Korrupsaun” Korrupsaun ne’e mai husi lian korruptu. Dodok, aat, naksobu. Ema halo korrupsaun tanba ninia étika ho moral ne’e dodok no naksobu tiha ona. C Koalia konaba korrupsaun iha Timor-Leste, Adjuntu Komisáriu ECP ne‟e subliña katak ema ne‟ebé uza riku-soin estadu nian ba interese privadu, pesoál ka grupu (bele osan no bele mós podér ne‟ebe maka ema uza sala), ida ne‟e mos korrupsaun hotu. Iha okaziaun ne‟e, estudante balun hato‟o perguntas ba Adjuntu Komisáriu konaba oinsá korrupsaun ne‟e mosu. Perguntas ne‟e hato‟o husi Rozelio da Silva, estudante primeiro anu. Hatan ba perguntas ne‟e, Adjuntu Komisáriu esplika katak korrupsaun ne‟e Mosu bainhira ema nia étika ka morál hahú naksobu ona. Étika ka morál halo ita bele hili buat ne‟ebé di‟ak para halo tuir no hadok-an husi buat ne‟ebé la di‟ak.*** omissão Anti-Corrupção, liu husi Diresaun Educação, Campanha e Pesquisa (ECP) tama ba tinan foun 2011, hala‟o sosializasaun iha nivel ensino Sekundáriu Canossa-Comoro. Ko -misáriu Adjuntu ECP, José Antonio de Jesus das Neves ba estudante sira husu perguntas kona ba saida maka korrupsaun ho ninia lala‟ok. Maioria estudante sira hatán perguntas Adjuntu Komisáriu nian katak si-ra rona ema ko‟alia konaba korrupsaun liu husi televizaun, radio, no jornal. “Ko-rrupsaun ne‟e di‟ak ka lae,” husu Komisáriu Adjuntu ECP, Neves. Maioria estudante sira hatan perguntas ne‟e de-han korrupsaun ne‟e la di‟ak. “Ko-rrupsaun ne‟e la di-‟ak tanba na‟ok os -an. Ema na‟ok osan ninia konsekuensia negativu. Iha stiker husi Comissão AntiCorrupção, ne‟ebe ema lubun boot ida hamriik iha ne‟eba hateten katak “korrupsaun ne‟e hamate ami nia futuru,” es Dok/CAC -plika A d j u n t u Komisáriu Adjuntu ECP,Neves koalia iha semináriu loron ida ba Membru Parlamentu Foinsa’e, iha salaun Madre Dominicana, Bidau Akadiru-Hun 2/05/11 liu-ba. Iha semináriu ne’e, Komisáriu Adjuntu fó esplikasaun kona ba natureza CAC nian no mós Komisáriu EKP. oinsé Parlamentu Foinsa’e sira evita no hakribi korrupsaun iha sira nia moris lor-loron nian. Paj. 9 Realizasaun Atividade ECP Janeiru-Fevereiru 2011 I ha loron 11, 13 no 14 Janeiru, liu ba, ekipa ECP hamutuk ho Komisáriu Adju-ntu José de Jesus das Neves halao sosializasun kona ba papel CAC ba estudante foun sira ne‟ebé tuir orientasaun iha escola Secundaria 5 de Maiu, Becora, Escola Secundaria 28 de Novembro no Presecundaria Esperanca da Patria, Becora. Partisipasa APG Meeting iha Singapura, 12-16 Jullu 2010 N udar membru ida husi Asia Pacific Group ba Anti Money Laundry and Financing of Terrorism desde tinan 2008, Timor-Leste halo parte mos iha reuniaun annual desde tinan 2009. Reuniaun APG tinan 2010 nebe halao iha Singapura ne‟e diskuti assuntu lobuk ida hahu husi kestaun brankeamentu kapitais, finansi- DOK CAC workshop entre koperasaun elevada CAC ho Diresaun Geral Reseitas no Alfándega (DGRA), Ministériu Finansas. iha 17 Maiu iha salaun Delta Nova, hola prezenta Vise-Ministru Finansas, Komisáriu, Adérito Soares, hosi parte Igreja, reprezenta Madre Esmeralda, Director-Geral Reseitas no Alfándega, Diretor Nasionais, Xefe Departamentu sira. terrorismu, kooperasaun institusional, kooperasaun internasional, troka informasaun kona ba asuntu oi-oin nebe relasiona ho krime organizadu sira too avaliasaun mutua husi pais membru nebe destinadu ona. Asuntu nebe relasiona ho brankeamentu kapitais no finansiamentu terrorismu rele-vante tebtebes ho servisu prevene no kombate korrupsaun. Iha oportunidade ne‟e halo mos visita ba Corrupt Practice Investi-gation Bureau (CPIB) Singapura hodi esplora mos posibilidade halo kooperasaun iha area formasaun no investigasaun iha futuru. Delegasaun Timor-Leste kompostu husi reprezentante husi Autoridade Bankaria no Pagamentu (PBA), Senhora Maria José Sarmento, husi Ministeriu Públiku, Prokurador Geral Adjunto Senhor Vicente Brites no Prokurador Senhor Domingos Barreto, husi Comissão anti-Corrupção Komisariu Adjuntu Senhor José A. J. das Neves no husi PNTL Segundu Komandante Geral Senhor Afonso de Jesus. *** Paj. 10 CAC Kaptura Suspeitu Ida no Investiga Kazu 16 E mprezáriu ida ho nasionalidade Indonézia, Kuarta 11/05 hetan kapturasaun husi Comissão AntiCorrupção ne’ebé serbisu hamutuk ho ho Polísia Nasionál Timor-Lorosa’e husi Serbisu Investigasaun Kriminál (SIK). Sidadaun Indonéziu ne’e CAC kaptura tanba deskonfia maka’as halo manipulasaun iha prosesu aprovizionamentuno implementasaun projetu rehabilitasaun sala no sintina fatin iha Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e (UNTL). Suspeitu hetan kapturasaun iha tuku 08.00, iha aldeia Rai Nain, suku Bairo-Pité bainhira investigadór husi CAC halo preparasaun ba ekipa loron ida molok operasaun hahú. Operasaun ne’e hala’o ho pesoál nian nain 11, karreta tolu no hetan apoiu husi ekipa SIK husi tuku 08.00 – 10.30. Tuir komunikadu ne’ebé Komisáriu CAC fó sai ba média nasionál katak ekipa investigasaun CAC hetan akompaña husi PNTL hodi hala’o operasaun depois entrega suspeitu ba iha sentru detensaun PNTL Kaikoli. Iha operasaun ne’e suspeitu hetan interogasaun husi investigadór CAC. Entretantu depois investigasaun iha Sesta 13/05) tuku 14.30, suspeitu tuir primeiru interogatóriu iha Tribunal Distrital Dili. Komisáriu CAC, Adérito de Jesus Soares iha komunikadu hateten katak CAC sériu tebes ho ninia asaun kontra korrupsaun liu husi misaun importante boot iha área prevensaun no investigasaun kriminál. « Ami husu ba entidade hotu iha Timor-Leste atu kopera ho CAC hodi foti asaun ne’ebé efetivu liu tan hodi kombate korrupsaun. Tuir lei númeru 8/2009, CAC núdar orgaun Polísia Kriminál Espesializada kaer mós knár núdar Polísia, » afirma Komisáriu Soares. To’o fin de Jullu, CAC halo investigasaun ba kazu hamutuk sanulu resin neen ne’ebe mak hetan despaxu husi Ministériu Públiku (MP)no mos kazu ne’ebe CAC rasik propoin ba MP hodi hetan despaxu. To’o fin de Jullu CAC konsege finalize investigasaun ba kazu neen hodi entrega fali ba MP. Ba aspeitu investigasaun, desde hahu, CAC halo koordenasaun diak ho MP, liliu ho Prokurador sira ne’ebe kaer kazu korrupsaun. Atu hasae investigador sira nia kapasidade diak liu tan, CAC organiza nafatin treinamentu internal no mos CAC haruka ona investigador balun ba tuir treinamentu iha estranjeiru hanesan Bangkok, Darwin/Australia, Malazia, Hong Kong no India. Tomada Pose ba Funsionáriu no Investigador Sira Ekipa júri ba rekrutamentu nivel 7, kompostu husi, Komisáriu Adérito de Jesus Soares, Komisáriu Adjuntu ba asuntu prevensaun, Manuel do Carmo Corte-Real Bucar, Komisáriu Adjuntu ba Edukasaun Kampaña no Peskiza, José António de Jesus das Neves, Komisária Funsaun Públiku, Olandina Caero, Maria Angelina Lopes, júri independente. T omada pose ba funsionáriu no investigador sira halo iha Sentru Komunidade Sergio Vieira de Melo, Sub-distritu Maubara, 9 Dezembru 2011, iha okaziaun komemorasaun Loron Mundiál Anti-Korrupsaun. Hola parte iha serimánia komemorasaun no tomada pose ne‟e Prezidente Parlamentu Nasionál, Senhor Fernando La Sama de Araújo, Senhor Finn Riske Nielson, ViseReprezentante Espesiál Sekretariu Jeral ONU ba Timor-Leste. Aleinde hala‟o tomada pose ba funsionáriu CAC, Komisáriu Adérito de Jesus Soares mós halo diálogu ho komunidade kona ba problema korrupsaun ne‟ebé akontese iha Timor-Leste.*** Paj. 11 AKTIVIDADE WORKSHOP HUSI DIRESAUN PREVENSAUN Workshop iha Distritu Aileu W orkshop ne‟e halao iha loron 8 Marsu 2011, hanesan workshop dahuluk hosi Diresaun Prevensaun iha Setór Públiku. Partisipante sira mak funsionáriu administrasaun distritu no liña ministerial (Ministériu Edukasaun, Infra-Estrutura no Agrikultura) hosi Distritu Aileu, Ainaro, Ermera no Manufahi. Palestrante sira mak Komisáriu, Komisáriu Adjuntu ba Prevensaun, Padre Parokia Aileu no RSGUN iha Timor-Leste. Iha workshop ne‟e, Administrador distritu haat hatoo sira nia hanoin oinsa atu hadook aan hosi korrupsaun.Objetivu hosi workshp ne‟e, atu: (1) fó koñesimentu ba funsionáriu públiku tomak konaba Lei hari CAC no diploma sira seluk ne‟ebé iha ligasaun ho prosedimentu aprovisionamentu; (2) Hetan informasaun ne‟ebé adekuada kona-ba realizasaun ezekusaun projetu sira ne‟e iha distritu no sub-distritu; Iha métodu ida efikaz ba ezekusaun projetu sirak. Rezultadu hosi workshop ne‟e, ba CAC, atu: (1) garante existensia Komisaun nian iha distritu; (2) fó informasaun loloos konaba lei hari CAC no dokumentu legal seluk sira; (3) hetan informasaun loloos hosi partisipante sira; (4) Desidi estratéjia foun iha programa no aktividade mai oin; no (5) fó informasaun loloos ba diresaun seluk (Diresaun Investigasaun no EKP). Komisáriu iha nia intervensaun, koalia konaba “estabelese instituisaun CAC”, nia prezensa iha Estadu Demokratiku Timor-Leste, korrupsaun ha -nesan krime komplexu ida, definisaun korrupsaun tuir lei CAC no kódigu penal, no oinsa ita hotu bele kombate moras vírus korrupsaun ne‟e. Komisáriu Adjuntu hatoo nia matéria, oinsa kombate korrupsaun iha setór públiku. Tópiku sira maka hanesan: -Area ne‟ebé sai risku boot ba korrupsaun iha TL, -Tamba sa mak mosu korrupsaun hosi funsionáriu estadu sira? –Efeitu negativu saída mak mosu, kuandu halo korrupsaun? Oinsa atu prevene korrupsaun iha funsionáriu Estadu sira? Hosi parte Igreja nian, koalia konaba étika no moral ba funsionáriu sira atu kombate korrupsaun. Iha parte RSGUN, koalia konaba papél Nasoen Unidas nian ba kombate korrupsaun. Enseramentu ba workshop, hato‟o reflesaun hosi administrador nain ha‟at ho komandante Distritu Aileu. KONTINUA PAJ. .........> 13 Funsionariu husi Diresaun Geral Reseitas no Alfándega (DGRA), Ministériu Finansas partisipa iha workshop ne’ebe Diresaun Prevensaun hala’o iha Delta Nova iha loron 7 fulan Maiu liu ba. Paj. 12 AKTIVIDADE WORKSHOP husi PAJ...12 nian iha seitor públiku liu hosi aktividade hanesan workshop, monitorizasaun, inspesaun, analize dokumentus administrasaun Workshop ba DGRA, Ministériu Fino finansas, analize diploma legais, no sst. nansas (1º workshop) Bazeia ba mandatu ka misaun ne‟e, Loron 17 Maiu iha salaun Delta Nova, Diresaun Prevensaun iha Setór Públiku iha halao 1º workshop entre koperasaun nia planu asaun 2011, estabelese elevada CAC ho Diresaun Geral Reseitas no programa “garantir a efectividade da Alfándega (DGRA), Ministériu Finansas. prevenção no Sector Público” ho nia tipu Hola prezenta iha fatin ne‟e, Vise-Ministru atividade hanesan temi tiha ona. Liu hosi Finansas, Komisáriu, hosi parte Igreja atividade 1º workshop uluk ne‟e, Komireprezenta hosi Madre Esmeralda, Directorsaun foti tema jerál “Fortificar o Geral Reseitas no Alfándega, Diretor Desempenho dos Funcionários de Nasionais, Xefe Departamentu sira no Alfândega e Receitas para Minimizar funsionáriu maioria hosi diresaun jerál ne‟e. os Riscos da Corrupção”. Workshop ba Tuir misaun CAC nian iha área prevensaun, ministériu, eskolla diresaun jerál ne‟e iha konsta iha pontu 1, alinea c, artigu 50 katak Ministériu Finansas, laos tamba intrepretalei ne‟e fó kompeténsia ba CAC atu “Fó saun negativa, maibe hanesan parte hanoin (akonsella) kualkér Instituisaun ka dahuluk hosi workshop ministeriál nian no entidade públika konaba oinsa prevene no atividade hanesan ne‟e sei realize mós iha funu hasoru hahalok korrupsaun nian”. Lia ministériu sira seluk. Ita hotu hatene katak fuan fó hanoin ka akonsella, katak CAC Diresaun Jerál nia servisu importante no halo planu adekuadu iha área prevensaun sentrál tebtebes iha Ministériu. Diresaun ne‟e mak kontrola sasán merkadoria tama no sai iha teritóriu nasionál no fó reseitas impostu ba Estadu. Risku boot ba diresaun jerál ne‟e, enkuantu sasán merkadoria tama sai, bele mós mósu. Hanesan dadus iha mundu internasionál hatudu katak país sirak seluk preokupa makas ho trafiku ilísitu ba droga nian, kilat ilegal, revista pornografia nsst. Iha palestra nian, Komisáriu CAC hanesan 1º orador, esplika korrupsaun tuir lei CAC nian ne‟ebé difini iha tipu oi-oin hanesan korrupsaun pasivu aktu ilísitu, pasivu aktu lísitu, korrupsaun ativu, abuzu poder no sst. Atu kombate korrupsaun ho tipu oi-oin ne‟e laos CAC nian knaar mesak deit maibe sai hanesan “Movimentu Nasionál” katak instituisaun Estadu ho sosiedade sivil tomak tenke esforsu hamutuk hodi DOK/CAC asaun prevensaun no Funsionariu husi Diresaun Geral Reseitas no Alfándega, Ministériu Finansas hala’o hela diskusaun grupu halo kona ba Oinsa kria liña koordenasaun entre CAC ho Alfándegas atu prevene no kombate korrupsaun. kombate korrupsaun. Kont. Paj.........>14 Paj. 13 AKTIVIDADE WORKSHOP HUSI PAJ...13 Iha segunda sesaun hosi Vise-Ministru Finansas, nia hatete katak korrupsaun ne‟e akontese iha país barak iha mundu, inklui mós país balu ne‟ebé mak adiantadu ona mós sei hasoru dezafiu ida ne‟e. Maibe país ne‟ebé mak halo korrupsaun makas sempre iha ninia gap entre ema kiak no riku ne‟e bo‟ot tebes no ida ne‟e bele atraza prosesu dezenvolvimentu iha nasaun nia laran. Vise mós destaka katak diresaun reseitas no alfándega sai núdar “lahan basah” no hamósu tentativa barak atu halo korrupsaun, tan ne‟e mak Ministériu Finansas koko atu estabelese sistema, regras no prosedementu atu evita no minimiza atu la bele monu ba tentasaun korrupsaun. Tuir oradora hosi parte igreja nian Madre Esmeralda aprezenta ho tema: “Ética e Morál dos funçionários na Prevenção a Corrupção” hatete katak núdar Timor oan tenke iha sentimentu hanesan Timor oan. “Ita tenke ekilibradu iha ita nia moris lor-loron. Iha ita nia responsabilidade atu halo buat ruma atu sai realidade hodi bele prevene korrupsaun. Nunee mós hosi aprezentasaun DiretórJerál Reseitas no Alfándega, katak diresaun ne‟e mak hatama reseitas ba Estadu atu nune‟e governu bele halo dezenvolvementu nasionál ne‟ebé governu planeia tiha ona no fó protesaun ba fronteiras, halo kontrolu ba fronteira no teritóriu nasionál tomak. Iha workshop ne‟e hato‟o mós hanoin hosi asesór hosi DGRA mak Roger Maguire no Bobby. Diretora Nasionál Alfándega no Diretór Imposto Domestiku fó mós sira nia reflesaun konaba lalaok servisu nian iha idaidak nia servisu fatin. Iha sesaun lokraik nian halao diskusaun grupu ne‟ebé kria grupu 4, ho tema: Korrupsaun ne‟e saida? Fatór saida maka kontribui ba pratika korrupsaun? Existe ona kontrolu internu ruma atu prevene aktu korrupsaun? Saida maka diak para kombate korrupsaun? Workshop iha DGRA, Ministériu Finansas (2º workshop) Workshop ba daruak, realiza nafatin ho DGRA, Ministériu Finansas ho tema jerál hanesan iha 1º workshop. Iha 2º workshop ne‟e ViseMinistru núdar primeiru palestrante hateten katak ohin ne‟e eventu ida importante tanba depois de sorumutu iha fulan ida liu ba, 17 fulan-Maiu 2011, katak rezultadu ne‟ebé mak mósu, hakerek sistemátiku tebes iha relatóriu ne‟e. Hanoin ida ne‟e, bele dehan katak esforsu boot ida ne‟ebé durante ne‟e CAC halao. Komisáriu CAC, hatoo intervensaun katak workshop ne‟e importante atu hasa‟e ita nia responsabilidade no dever servi ho kualidade iha serbisu. Aprezentasaun ne‟e atu lo -ri deit tama ba diskusaun ne‟ebé mak orsida ita boot sira tama ba, hakarak hahu uluk hodi update oituan informsaun enjerál konaba prosesu tinan ida ne‟e nian, liu-liu saida mak ita dehan “Avaliasaun konaba Konvensaun Anti-Korrupsaun ne‟ebé ratifika tinan tolu kotuk ba, Konvensaun Nasoens Unidas Kontra Korrupsaun (UNCAC), fulan-Dezembru 2008. Tama iha prosesu ne‟ebé mak ita atu diskuti dadaun, liu-liu konaba konvensaun ne‟e iha parte boot ida mak koalia konaba Asaun Prevensaun. Dala ida tan, kombate korrupsaun laos investigasaun deit. Kombate korrupsaun ne‟e la sinonimu ho halo deit investigasaun, hatama ema ba kadeia. Matéria ba diskusaun grupu nian ho objetivu atu diskute métodu hirak ne‟ebé atu prevene korrupsaun iha instituisaun Estadu nian. Oinsa mak sidadaun ida bele hato‟o keixa kona-ba korrupsaun? Oinsa ita bo‟ot sira nia hanoin konaba liña koordenasaun entre CAC ho Alfándegas atu prevene no kombate korrupsaun? Oinsa no sai -da deit mak ita bele halo atu implementa sistema kontrola ida diak?Oinsa grupu ki‟ik ida bele halo monotorizasaun atu hasa‟e no hadia diak liu tan atendementu? Oinsa mak ita bele implementa konaba deklarasaun riku-soin. Oinsa mak ita bele kria formasaun regular? Tuir ita bo‟ot nia opiniaun, saida deit mak presiza atu inklui iha formasaun nee? Oinsa mak ita bo‟ot sira nian rekomendasaun konaba prosedimentu atu reforsa sistema pagamentu impos-tu iha Bankaria? Tuir ita bo‟ot sira nian hanoin oinsa ita bo‟ot bele prevene atu negosiantes sira labele uza funsionáriu alfándega sai fali broker? Saida deit mak diresaun Alfándega tenke halo ba nia funsionáriu ne‟ebé submete iha pratika korrupsaun?*** Núdar Timor oan tenke iha sentimentu hanesan Timor oan Paj. 14 Diresaun ECP Enkontru ho Media D iresaun Educação Campanha e Pesquisa (ECP) realiza enkontru ho Diretor Timor-Leste Media Development Centre (TLMDC), Francisco GARI da Silva, Diretor Timor Video Maker Independent, Efrem dos Anjos no Diretora Casa de Produção Audiovisual (CPA), Amelia Hapsari iha 01/03 liu ba iha CAC. Objetivu husi enkontru ne‟e diresaun ECP-CAC atu buka hatene informasaun media tolu ne‟e oinsa bele kria serbisu hamutuk entre CAC ho media iha futuru atu habelar informasaun hodi prevene no kombate korrupsaun iha Timor-Leste liu husi sidadania civika. Enkontru ne‟e diriji husi Adjuntu Komisariu ECP, Sr. José Antonio de Jesus das Neves hamutuk ho ekipa ECP.*** DOK/CAC Komisariu Adjuntu ECP, Sr. Neves hamutuk ekipa ECP hala‟o enkontru koordenasaun ho Diretora Casa de Produção Audiovisual (CPA) hodi troka informasoens, oinsa media ninia papel hodi hala‟o sosializasaun no edukasaun liu husi dalan meius komunikasoens. Entretantu Fotografia iha leten Adjuntu Komisariu ECP, Sr. Neves hamutuk ekipa ECP hala‟o enkontru koordenasaun ho TLMDC no TV IN iha 1/03 ne‟ebe hala‟o iha edifisiu CAC. Paj. 15 Atividade Diresaun Educação Campanha e Pesquisa D CAC Serbisu Hamutuk ho Estudante DIT iresaun Educação Campanha e to‟o tuku 7 kalan, iha oras serbisu Pesquisa (ECP) liu husi Subnian (segunda to‟o sesta) ne‟e Diresaun Peskiza hala‟o enkonkonsidera nu‟udar oras serbisu petru ho estudante finalista Dili Institute riodu normál nian. Sai husi oras of Technology (DIT) iha edifisiu CAC, periodu normál, veíkulu ka transSábadu 19 Marsu liu ba. Objetivu husi porte para iha serbisu fatin. Maibé enkontru ne‟e Komisaun hakarak seriha realidade, bainhira ekipa pesbisu hamutuk ho estudante DIT atu kiza hala‟o observasaun direitahala‟o serbisu monitorizasaun ba momente iha terrenu, funsionáriu bavimentu veíkulu estadu nian. Iha lun utiliza sala tiha veíkulu estadu enkontru ne„e, Komisáriu Adjuntu nian. Tuir lei se mak bele kaer Educação Campanha e Pesquisa, Jose funsionáriu sira ne‟ebé utiliza sala Antonio de Jesus das Neves esplika liu veíkulu estadu nian ne‟e? iha Detan kona-ba knár Komisaun nian. kretu Lei No. 8/2003 ne‟e fó knár “Papél Komisaun nian iha rua de‟it. ba Polisia Nasionál Timor-Leste Knár atu hala‟o prevensaun no knár mak foti medidas ba funsionáriu atu hala‟o investigasaun. “Agora iha sira ne‟ebé viola regras tráfiku prevensaun, serbisu ida ne‟ebé ita atu tránzitu. Perguntas bo‟ot ba públihala‟o mak kona ba utilizasaun veíkulu ku mak tansá PNTL seidauk impleestadu nian,” subliña Komisáriu Adjuntu Neves. Ema balun utiliza veíkulu menta Dekretu Lei No. 8/2003 estadu nian atu hala‟o serbisu. Maibé ne‟e ho didiak? (Ekipa ECP). *** ema balun utiliza veíkulu estadu nian ba interese privadu. Ita hakarak hamenus ida ne‟e. ita koko buka dadus forte ba utilizasaun veíkulu estadu nian ne‟e,” afirma Komisáriu Adjuntu Educação Campanha e Pesquisa ne‟e. Iha Dekretu Lei No. 8/2003, artigu 2 deskreve katak veíkulu estadu nian fó ho fins profisionál ho prioridade ba membru governu, diretór jerál, Administradór Distritu no diretór nasionál sira. Iha artigu 3 Dekretu Lei No. 8/2003 hakerek klaru katak uzu ka utilizasaun veíkulu estadu nian DOK/CAC- Komisáriu Adjuntu ECP, José António de Jesus das Neves ho Dir. ECP, Jesuína Maria do Rosário Abel fo informasaun ba estudante DIT fulan Marsu liu ba iha CAC kona ba prosesu halo monitorizasaun. hahú tuku hitu dadér Paj. 16 PARTISIPA KONFERÉNSIA INTERNASIONÁL IHA AUSTRIA I ha loron 30 fulan Maiu to‟o 4 Sekretariadu UNODC iha Juniu 2011, Komisáriu Adérito Viena husi loron 7-8 fulan Soares partisipa iha ImplemenJuniu. Durante partisipa iha tation Review Group (IRG) ne‟ebé IRG, Komisáriu Adérito mós organiza husi Sekretáriu UNODC iha halo vizita kortejía ida ba iha Viena, Austria. Depois de ratifikasaun International Anti-Corruption Konvensaun Nasoens Unidas Kontra KoAcademy (IACA) ne‟ebé ONU rrupsaun, primeira vez reprezentante no Governu Austria rasik mak Estadu Timor-Leste partisipa iha eventu harí. Iha vizita ida ne‟e, Koida ne‟e. IRG ne‟e hanesan forumn ida m i s ár iu A d é r it o h a la ‟ o ne‟ebé estadu parte ba konvensaun sira diskusaun ho lider IACA hodi diskute kona ba implementasaun kondiskute konaba posibilidade vensaun ne‟e iha nasaun ida-idak. CAC atu haruka staf no invesModelu avaliasaun ne‟e hala‟o ho motigadór CAC nian tuir treidelu peer review katak nasaun parte ba namentu ka kursu iha akakonvensaun rua mak sei mai halo avademia ne‟e.*** liasaun ba Timor-Leste. Nune‟e mós iha tempu oin mai, Timor-Leste mós sei prepara nia peritus hodi ba halo avaliasaun ba nasaun seluk. Tuir rifa ne‟ebé dada iha Sekretariadu UNODC durante forum IRG, Namibia ho Fiji mak sei halo avaliasaun mai TimorLeste maibé tanba Fiji la partisipa iha forum ne‟e, mak Sekretariadu sei kontaktu sira, ou sei altera fali ho nasaun seluk. Hola parte iha prosesu avaliasaun ne‟e mak Timor-Leste sei halo uluk self-assesment checklist mak Komisáriu Adjuntu José Neves mós ba parDOK/CAC Komisáriu Adjuntu, Manuel Bucar, kaer liman hela ho Komandante Jerál tisipa iha treinamentu ida PNTL, Longuinhos Monteiro, ne‟ebé partisipa iha konferensia Nasionál Anti-Korrupsaun ne‟ebé organiza husi iha CCD 7 Dezembru 2010. Paj. 17 Komisariu Adjuntu ECP, José de Jesus das Neves: “CAC La Halo Akuzasaun” A djuntu Komisariu ECP koalia kona ba papel CAC iha Kongresu Estudante Universitaria Ermera iha Gleno. Iha ninia diskursu, Komisariu Adjuntu Neves esplika kona ba natureza CAC. “CAC hanesan Polisia Krime Espesializada. CAC halo investigasaun de‟it. CAC la halo akuzasaun,” subliña Komisariu Adjuntu ECP ba estudante universitaria iha Gleno 25/02 liu ba. K omisariu Adjuntu ECP, José de Jesus das Neves entrega kalendariu CAC ba eiz Prezidente ASEER iha Gleno, 25/02 liu ba, depois de Adjuntu Komisariu ECP fo palestra ba Asosiasaun Estudante Ermera (ASEER) kona ba papel CAC. Iha Okaziasaun ne‟e, Komisariu Adjuntu Neves fo hanoin ba sira ne‟ebe maka simu kalendariu CAC, para sira sai nu‟udar ajente antikorrupsaun iha sira nia uma no sira nia serbisu fatin. Paj. 18 Workshop loron ida iha Distritu Baucau iha dia 23 de Agostu ho Tema “Somos nós próprios a desenvolver a nação e salva guardar a qualidade dos bens móveis e imóvéis para o bem-estar do nosso povo”. Lian Badak Komisariu KAK. Ami diskute hela ho sr. Premeiru Ministru tinan oin karik bele hahu ona hari edificiu permanente ba CAC oras ne‟e ita tau dadaun orsamentu ba hari edifisiu permanente ba CAC, lei anti korrupsaun no.8/2009 koalia kona-ba misaun bo‟ot rua :mak misaun prevensaun, misaun investigasaun criminal. Lei CAC ne‟e tau CAC hanesan policia kriminal especilizada katak CAC halo investigasaun hanesan ita nia maluk policia sira, halo buat ida mak diferensa entre CAC ho PNTL, mak ami la iha pistola mais ami halo investigasaun hanesan maluk policia sira halo, kona-ba prevensaun no kona-ba investigasaun nian. Misaun prevensaun importante iha kombate korrupsaun, los kombate korrupsaun mais iha kestoens utama atu kombate krime, misaun prevensaun mak modelo ita halo dadauk konversa ba malu. Halo monitorizasaun ba projetu fisiku ruma, ami bele tun dereitamente ba projetu PDD ka PDL, ami ba hare ami ba detekta ou a, b, c, d buat balu ke lao la los ami bele hola dadus ruma. Ami bele komunika ba entidade ne‟ebe mak hare kona-ba asuntu ne‟e komunika ba estatal, bele komunika ba infrastrutura, ami bele halo ida ne‟e. ami mos bele ba serbisu hamutuk ho entidade estadu hotu-hotu para atu preven korrupsaun. CAC iha poder tomak hanesan policia, bele detein, buskas, katak ami bele tama iha ema nia fatin, para atu rekoila dokumentus sira ne‟e, Se ita bo‟ot sira akompania jornal karik, iha fulan hirak kotuk ba ami detein suspeitu ida, pois atu detein ema sira ne‟e suspeitu ka ne‟ebe mak ami hanoin katak, nia involve krime korrupsaun ami presija hetan mandatu hosi ministeriu publiku. Ida ne‟e sebisu normal ida ne‟ebe mak ita halo, hanesan mos policia halo. Iha prosesu ida ne‟e proezemplu halo kapturasaun ka atu detein ema, ami serbisu hamutuk ho ita nia belun policia sira. Ami nia investigador foin mak nain 10 entaun ita presija kolaborasaun ho PNTL bele ajuda halo esforsu sira ne‟e, halo investigasaun kiminal ne‟e bele kaer ema, bele taka ema nia konta bankaria. Primeiru dia halo investigasaun ami kontaktu ho ministeriu publiku ho prokurador, ne‟ebe mak hare kazu kona-ba korrupsaun, entaun ita espera dehan wainhira investigasaun ne‟e hotu tiha, bele fasilita ministeriu publiku para prepara akusasaun. Ami la iha poder atu halo akusasaun, ne‟e iha ministeriu publiku nia liman ne‟e prosesu normal sistema judicial. DOK/CAC Komisáriu Adérito de Jesus, Komisáriu Adjuntu Manuel Bucar, DOK/CAC ho konvidados seluk ne‟ebé partisipa iha workshop Distrital Partisipante sira ne‟ebe hola parte iha workshop Distrital Aileu Aileu Paj. 19 Foto Investigador simu Sertifikadu konaba Kursu Investigasaun Kriminal Dok/CAC Komisáriu CAC, Sr. Adérito hato‟o lia menon iha loron simu sertifikadu Dok/CAC Komisáriu CAC, Sr. Adérito hamutuk ho konvidadus sira Dok/CAC Partisipante kursu husi Investigador ne‟ebe simu sertifikadu Dok/CAC Konvidados ne‟ebe partisipa iha seremonia simu sertifikadu Ba publik ne’ebe hakarak hato’o informasaun ka keixa konaba kazu korrupsaun bele liu husi : Direitamente hato‟o iha Edifisiu CAC, Rua Sergio Viéira de Melo Farol , Dili Numeru kontaktu +670 7305564, 7326597, 7326599 Email : [email protected] OBRIGADO BA ATENSAUN Paj. 20 Mensajen Anti-Korrupsaun KORRUPSAUN ! INIMIGU FOUN BA POVU TIMOR-LESTE BELE SAI RIKU, MAIBE LA’OS HO KORRUPSAUN !