Agromet Fev FINAL22 April2013
Transcrição
Agromet Fev FINAL22 April2013
Monitoria Agrometeorologia Fevereiro 2013 Edisaun: 9 Fevereiro 2013 Vol. 07 - 2013 Fulan Fevereiru, Agrikultor Hahu Kolheta batar Iha Epoka Premeira Fulan Fevereiru hanesan tempu hahu kolheta batar ba agrikultores iha distrtitu balun (Distritu Ermera, Manatuto no Bobonaro). Agrikultor sira kuda batar iha fulan Novembru hahu kolheta ona, sei utiliza ba aihan loronloron, balun mos agrikultor sira lori ba merkadu hodi fa’an, atu nune bele hola fali sira nia nesesidade nebe presiza tebes. no halo selesaun ba batar hanesan fini ba epoka kuda tuir mai. Maior parte distritu hotu hetan udan ben ho volume entre 110 to’o 348 mm. Geral-mente akumulativu udan be’en diak iha fulan Fevereiro, nivel ás liu infrenta iha distritu Dili, Liquica, Manatuto, Aileu, Ainaro, Ermera no Oecusse ho volume 285 mm to’o 348 mm. Mesmu volume udan be’en fulan Janeiru nian as liu Fevereiro, maibe kondisaun ne’e favoravel ba to’os nain sira hodi bele hahu kolheta iha epoka ne’e. Komparasaun husi resultadu modelu nebe apresenta iha leten nudar aquisitasaun husi Mars Viewer Dekadal no wainhira kompara ho dadus observasaun husi estasaun Agrometeorologia nian iha 19 estasaun nebe estabelese hatudu katak volume no areas distribuisaun udan be’en fulan Fevereiru nian kuaze laiha diferensia nebe signifikante. Nune’e mos wain hira ita kompara ho dadus NDVI nian, hatudu katak realidade kondisaun kobertura vegetais iha Timor laran matak tebes. Kobertura vegetais nebe mahar no saudavel iha areas balun ou terenu ne’ebe indika husi imagen satelite nian sei hatudu valor real hodi fo indikador ida nebe as (0.5 - 1.0), maibe wainhira valor indikador (-1.0 - 0.5) hatudu katak kobertura vegetasaun menus ou oituan. Wainhira ita hasoru kondisaun kobertura vegetasaun menus ne’be refleta husi imagen satelit nian iha areas balun ou terenu, ne’e hatudu katak ita iha kondisaun tempu la iha udan ou udan monu rai maibe menus. Distritus ne’en ne’be hili hodi reprezenta distritus balun, hanesan Lautem, Manatuto, Ermera, Aileu, Bobonaro, no Covalima nia resultadu NDVI hatudu katak sasukat husi valor mediu (average) kor sinza hatudu iha grafiku, NDVI husi kada distritu nia fluktuadu entre 0.56 sae to’o 0.79. Valor mediu ne’e nudar valor klaran entre valor maximu no valor minimu. Valor maximu (Max; kor azul) valor ida ne’ebe as liu, entretantu valor minimu (Min; kor matak) nudar valor kraik liu husi reflektasaun NDVI iha areas selesionadu. Resultadu NDVI hatudu katak maior parte areas sira ne’ebe nudar areas produsaun alimentar iha Timor-Leste matak (nia valor NDVI entre 0.56 to’o 0.79), Prosesa fotosintesa normal, no be’e sufisiente iha fase reproduktif no sei fo vantagen diak ba batar, hare nomos aihan seluk. Produs mensalmente husi Servisu ALGIS-AGROMET MAP hetan suporta husi EC/FAO Atu asesu kopias halo favor kontata Sr. Raimundo Mau iha [email protected] ou kontata Projetu Sistema Informasaun Nasional no Avisu Antisipada -NIEWS, [email protected]. Produtu ida ne’e hetan fundu husi Komisaun Europeia. Opiniaun neebe espresa iha publikasaun ida ne’e la nesesariamente refleta opiniaun Komisaun Europeia nian. Monitoria Agrometeorologia Timor-Leste - Fevereiro 2013 - Vol. 7 - 2013 Análiza udan be’en Figura 1 hatudu performa udan monu rai iha loron sanulu nia laran (dekada ida) durante dekada tolu Fevereiru 2013. Udan iha primeira dekada ho volume entre 21 mm to’o 73 mm, udan be’en kontinua sae iha segunda no terseira dekada. Volume udan be’en primeira dekada nian as liu iha distritu Dili, Liquica, Ermera no Aileu. Iha segunda dekada volume udan masimu valor entre 75 mm to’o 174 mm iha distritu ne’ebe refere hanesan iha primeira dekada. Fatin hirak ne’e ita rekonhese hanesan areas batar, hare, hortikultura e kafe nian. Tama ba terseira dekada resultadu husi modelu hatudu katak kondisaun udan be’en akumulativu kontinua sae to’o 205 mm, maibe nia valor minimum tun, 10 mm kompara ba dekada primeira no segunda. Geralmente iha fulan Fevereiru, situasaun ne’e ita konsidera katak udan be’en favoravel iha teritorio Timor laran. Kondisaun ne’e fo vantagen diak ba to’os nain sira katak kolheta batar iha epoka ne’e sei hetan produsaun nebe diak. Figura 1: Udan be’en loron-10 iha milimetru durante Fevereiru 2013. Dadus derivadu husi modelu ECMWF 1o Dekada 2o Dekada 3o Dekada Figura 2: Udan be’en Fevereiru 2013 diferensia valor mediu periodu naruk iha milimetru. Dadus derivadu husi modelu ECMWF. a Figura hatudu resultadu husi modelu Mars Viewer JRC-EC ne’ebe akumula udan be’en durante dekada Fontes:2MARS Viewer of JRC-EC. tolu iha Fevereiru. Valor akumulativu udan be’en entre 110 mm to’o 345 mm. Udan be’en kontinua mantein ho numeru udan be’en as liu regiaun plantasaun kafe hanesan iha laletek Maubara, Ermera, Hatolia, Atsabe, Ainaro no Aileu, mos area produsaun hare no hortikultura hanesan Hera, Loes, Atabae nomos Tono Oecusse. Kondisaun ida ne’e favoravel ba kafe molok tama iha fase vegetative nian. Entretantu maior parte kosta sul to’o ba parte leste rohan husi ilha infrenta udan ben kiik liu fali, maibe sei la fo impaktu bo’ot ba resultadu kolheta ba agrikultor sira iha parte sul tamba oras ne’e daudaun iha distritu refere agrikultor sira komesa hahu kolheta ona sira nia produsaun hanesan batar no aihan hortikultura nian. 2 Monitoria Agrometeorologia Timor-Leste - Fevereiro 2013 - Vol. 7 - 2013 Análiza Sensoriamentu Remotu Valor NDVI hahu husi numeru real -1.0 to’o +1.0. Resultadu analisa temporal husi perfil NDVI hatudu kondisaun favoravel ba epoka kuda batar nian. Areas barak konfirmadu katak atividade vegetasaun kuase atu hanesan ou besik hanesan ho mediu valor NDVI periodu naruk nian, ida ne’e hodi hatudu katak periodu epoka agora sei hetan kolheta no produsaun diak. Resultadu modelu husi MARS Viewer of JRC-EC valor NDVI husi grafiku distritu Lautem semana fulan Janieru hahu husi 0.67 inisiu sae maka’as ba 0.75 semana rua ne’e katak liu ba mediu valor tempu naruk nian. Grafiku NDVI kontinua sae to’o ba aproximasaun 0.81 liu NDVI maximu tempu naruk, maibe tun gardualmente to’o ba 0.73, maka semana primeiru fulan Fevereiru valor NDVI final to’o ba 0.73, signifika katak maior parte vegetasaun barak ou rai matak. Mesmu fluktuasaun grafiku tun sae maibe valor NDVI iha Lautem durante fulan Feverieru liu ba valor mediu tempu naruk nian. Iha Manatuto, valor mediu NDVI iha fulan Janeiru hahu husi 0.58 ne’e katak hanesan valor minimu tempu naruk nian, maibe valor NDVI sae makas to’o 0.78. Semana terceira Janeiru valor NDVI kontinua sae to’o ba .81 maibe final NDVI inisiu primeira semana Fevereiru tun hikas ba 0.78. Kondisaun ne’e hanesan mos ho Lautem, mesmu fluktuasaun grafiku tun sae maibe valor mediu average mantein iha nafatin iha valor masimu no minimu nia klaran. Signifika katak durasaun udan monu rai iha Manatuto liu-liu parte tasi mane kategoria sedu. Maske nune’e areas natar Laclo nia NDVI hatudu kondisaun matak, maibe presija konfirmasaun kampu hodi valida konaba kuda aihan prinsipais iha epoka agora. Fluktuasaun valor NDVI iha Ermera hahu 0.49 iha inisiu semana primeira fulan Janieru sa’e to’o 0.8 iha terceira semana no tun hikas too 0.78 fulan Feveireru. Signifika katak kondisaun kobertura vegetais fulan Fevereiru iha Ermera konsidera matak, Alen de ne’e kondisaun klima iha Ermera mos diak tebes hodi konserva vegetais iha area neba, liu-liu diak ba fase vegetative kafe nian. Fluktuasaun valor NDVI Aileu fulan Janeiro iha 0.41 liu ba minimu tempu naruk, maibe sae maka’as to’o 0.7 iha segunda semana fulan Janeiru. Grafiku kontinua sae ba 0.79 iha terceira semana Janeiru no tun hikas iha inisiu Fevereiru ba 0.75. Signifika katak Kondisaun kobertura vegetais fulan Fevereiru iha Aileu ladun maran, kondisaun klima iha Aileu mos diak hodi konserva vegetais iha area ne’eba, atu nune’e resultadu husi produsaun iha epoka 2013 bele hamenus numeru vunerabilidade aihan iha distritu Aileu. Valor NDVI iha Bobonaro hahu 0.49 inisiu semana fulan Janeiru. NDVI signifikamente sae besik 0.72 segunda semana nomos kontinua to’o ba 0.79 maibe inisiu semana fulan Feveriru valor NDVI tun oitan ba 0.75. Tamba valor NDVI liu mediu valor tempu naruk, signifika katak kobertura vegetais matak nafatin iha maior parte distritu Bobonaro inklui areas sira iha Maliana no Meligo Cailaco. Valor NDVI Covalima iha fulan Janeiru hahu 0.69 no sae maka’as ba iha 0,8 iha terceira semana Janeiru no tun fali ba 0.75 iha inisiu semana fulan Fevereiru nian . Kondisaun refere ita konsidera katak kobertura vegetais iha Covalima matak tebes,maibe presiza halo validasaun kampo hodi klarifika katak agrikultor sira iha parte ne’eba halao atividade kuda rai iha areas natar hanesan Beko, Maukola, Suai Loro no Tilomar ba epoka 2013 nian. 3 Monitoria Agrometeorologia Timor-Leste - Fevereiro 2013 - Vol. 7 - 2013 Figura 3: Perfil NDVI 2013 distritus mais produtivu iha TLS. Grafiku haktuir hatudu komparasaun valor historiku maximu, mediu no minimu husi NDVI. Fontes: MARS Viewer of JRC-EC. © Ministerio da Agrikultura no Peskas (MAP) Buletin bele download iha: www.maf.gov.tl Renunsia: Baliza geografia nebe hatudu hodi representa deit visualizasaun grafis no somente para intende hodi halo indikasaun deit. Apresiasaun hatoo ba organizasaun: Joint Research of European Commission (JRC-EC). 4
Documentos relacionados
Relatoriu Asesmentu Situasaun Trimestre II 2014
15. Presu foos subsidiu husi governu halo distribuisaun iha distritu tolu deit mak henesan Dili, Baucau, no Ermera. 16. SEPFOPE relata katak durante trimestre ida ne’e governu Timor-Leste haruka on...
Leia maisRelatoriu Asesmentu Situasaun Trimestre I 2014
koordenasaun entre MAF no MCIE seidauk lao. Ida ne’e importante katak programa merenda eskolar fo fundus ba monitorizasaun inter‐ministerial ba impaktu nutrisaun no asesu ai‐han, no lina koordenasa...
Leia mais