Agromet Fev FINAL22 April2013

Transcrição

Agromet Fev FINAL22 April2013
Monitoria Agrometeorologia
Fevereiro 2013
Edisaun: 9 Fevereiro 2013
Vol. 07 - 2013
Fulan Fevereiru, Agrikultor
Hahu Kolheta batar Iha Epoka Premeira
Fulan Fevereiru hanesan tempu hahu kolheta
batar ba agrikultores iha distrtitu balun
(Distritu Ermera, Manatuto no Bobonaro).
Agrikultor sira kuda batar iha fulan Novembru
hahu kolheta ona, sei utiliza ba aihan loronloron, balun mos agrikultor sira lori ba
merkadu hodi fa’an, atu nune bele hola fali
sira nia nesesidade nebe presiza tebes. no
halo selesaun ba batar hanesan fini ba epoka
kuda tuir mai.
Maior parte distritu hotu hetan udan ben ho
volume entre 110 to’o 348 mm. Geral-mente
akumulativu udan be’en diak iha fulan
Fevereiro, nivel ás liu infrenta iha distritu Dili,
Liquica, Manatuto, Aileu, Ainaro, Ermera no
Oecusse ho volume 285 mm to’o 348 mm.
Mesmu volume udan be’en fulan Janeiru nian
as liu Fevereiro, maibe kondisaun ne’e
favoravel ba to’os nain sira hodi bele hahu
kolheta iha epoka ne’e.
Komparasaun husi resultadu modelu nebe
apresenta iha leten nudar aquisitasaun husi
Mars Viewer Dekadal no wainhira kompara
ho dadus observasaun husi estasaun Agrometeorologia nian iha 19 estasaun nebe
estabelese hatudu katak volume no areas
distribuisaun udan be’en fulan Fevereiru nian
kuaze laiha diferensia nebe signifikante.
Nune’e mos wain hira ita kompara ho dadus
NDVI nian, hatudu katak realidade kondisaun
kobertura vegetais iha Timor laran matak
tebes.
Kobertura vegetais nebe mahar no saudavel
iha areas balun ou terenu ne’ebe indika husi
imagen satelite nian sei hatudu valor real
hodi fo indikador ida nebe as (0.5 - 1.0),
maibe wainhira valor indikador (-1.0 - 0.5)
hatudu katak kobertura vegetasaun menus
ou oituan. Wainhira ita hasoru kondisaun
kobertura vegetasaun menus ne’be refleta
husi imagen satelit nian iha areas balun ou
terenu, ne’e hatudu katak ita iha kondisaun
tempu la iha udan ou udan monu rai maibe
menus.
Distritus ne’en ne’be hili hodi reprezenta
distritus balun, hanesan Lautem, Manatuto,
Ermera, Aileu, Bobonaro, no Covalima nia
resultadu NDVI hatudu katak sasukat husi
valor mediu (average) kor sinza hatudu iha
grafiku, NDVI husi
kada distritu nia
fluktuadu entre 0.56 sae to’o 0.79. Valor
mediu ne’e nudar valor klaran entre valor
maximu no valor minimu. Valor maximu
(Max; kor azul) valor ida ne’ebe as liu,
entretantu valor minimu (Min; kor matak)
nudar valor kraik liu husi reflektasaun NDVI
iha areas selesionadu.
Resultadu NDVI hatudu katak maior parte
areas sira ne’ebe nudar areas produsaun
alimentar iha Timor-Leste matak (nia valor
NDVI entre 0.56 to’o 0.79), Prosesa
fotosintesa normal, no be’e sufisiente iha
fase reproduktif no sei fo vantagen diak ba
batar, hare nomos aihan seluk.
Produs mensalmente husi Servisu ALGIS-AGROMET MAP hetan suporta husi EC/FAO
Atu asesu kopias halo favor kontata Sr. Raimundo Mau iha [email protected] ou kontata
Projetu Sistema Informasaun Nasional no Avisu Antisipada -NIEWS, [email protected].
Produtu ida ne’e hetan fundu husi Komisaun Europeia. Opiniaun neebe espresa iha publikasaun ida
ne’e la nesesariamente refleta opiniaun Komisaun Europeia nian.
Monitoria Agrometeorologia Timor-Leste -
Fevereiro 2013
-
Vol. 7 - 2013
Análiza udan be’en
Figura 1 hatudu performa udan monu rai iha loron sanulu nia laran (dekada ida) durante dekada tolu
Fevereiru 2013. Udan iha primeira dekada ho volume entre 21 mm to’o 73 mm, udan be’en kontinua sae
iha segunda no terseira dekada. Volume udan be’en primeira dekada nian as liu iha distritu Dili, Liquica,
Ermera no Aileu. Iha segunda dekada volume udan masimu valor entre 75 mm to’o 174 mm iha distritu
ne’ebe refere hanesan iha primeira dekada. Fatin hirak ne’e ita rekonhese hanesan areas batar, hare,
hortikultura e kafe nian. Tama ba terseira dekada resultadu husi modelu hatudu katak kondisaun udan
be’en akumulativu kontinua sae to’o 205 mm, maibe nia valor minimum tun, 10 mm kompara ba dekada
primeira no segunda. Geralmente iha fulan Fevereiru, situasaun ne’e ita konsidera katak udan be’en
favoravel iha teritorio Timor laran. Kondisaun ne’e fo vantagen diak ba to’os nain sira katak kolheta batar
iha epoka ne’e sei hetan produsaun nebe diak.
Figura 1: Udan be’en loron-10 iha milimetru durante Fevereiru 2013. Dadus derivadu husi modelu ECMWF
1o Dekada
2o Dekada
3o Dekada
Figura 2: Udan be’en Fevereiru 2013 diferensia valor mediu periodu naruk iha milimetru. Dadus derivadu
husi modelu ECMWF.
a
Figura
hatudu
resultadu
husi modelu Mars Viewer JRC-EC ne’ebe akumula udan be’en durante dekada
Fontes:2MARS
Viewer
of JRC-EC.
tolu iha Fevereiru. Valor akumulativu udan be’en entre 110 mm to’o 345 mm. Udan be’en kontinua
mantein ho numeru udan be’en as liu regiaun plantasaun kafe hanesan iha laletek Maubara, Ermera,
Hatolia, Atsabe, Ainaro no Aileu, mos area produsaun hare no hortikultura hanesan Hera, Loes, Atabae
nomos Tono Oecusse. Kondisaun ida ne’e favoravel ba kafe molok tama iha fase vegetative nian.
Entretantu maior parte kosta sul to’o ba parte leste rohan husi ilha infrenta udan ben kiik liu fali, maibe sei
la fo impaktu bo’ot ba resultadu kolheta ba agrikultor sira iha parte sul tamba oras ne’e daudaun iha
distritu refere agrikultor sira komesa hahu kolheta ona sira nia produsaun hanesan batar no aihan
hortikultura nian.
2
Monitoria Agrometeorologia Timor-Leste -
Fevereiro 2013
-
Vol. 7 - 2013
Análiza Sensoriamentu Remotu
Valor NDVI hahu husi numeru real -1.0 to’o +1.0. Resultadu analisa temporal husi perfil NDVI
hatudu kondisaun favoravel ba epoka kuda batar nian. Areas barak konfirmadu katak atividade
vegetasaun kuase atu hanesan ou besik hanesan ho mediu valor NDVI periodu naruk nian, ida ne’e
hodi hatudu katak periodu epoka agora sei hetan kolheta no produsaun diak.
Resultadu modelu husi MARS Viewer of JRC-EC valor NDVI husi grafiku distritu Lautem semana
fulan Janieru hahu husi 0.67 inisiu sae maka’as ba 0.75 semana rua ne’e katak liu ba mediu valor
tempu naruk nian. Grafiku NDVI kontinua sae to’o ba aproximasaun 0.81 liu NDVI maximu tempu
naruk, maibe tun gardualmente to’o ba 0.73, maka semana primeiru fulan Fevereiru valor NDVI final
to’o ba 0.73, signifika katak maior parte vegetasaun barak ou rai matak. Mesmu fluktuasaun grafiku
tun sae maibe valor NDVI iha Lautem durante fulan Feverieru liu ba valor mediu tempu naruk nian.
Iha Manatuto, valor mediu NDVI iha fulan Janeiru hahu husi 0.58 ne’e katak hanesan valor minimu
tempu naruk nian, maibe valor NDVI sae makas to’o 0.78. Semana terceira Janeiru valor NDVI
kontinua sae to’o ba .81 maibe final NDVI inisiu primeira semana Fevereiru tun hikas ba 0.78.
Kondisaun ne’e hanesan mos ho Lautem, mesmu fluktuasaun grafiku tun sae maibe valor mediu
average mantein iha nafatin iha valor masimu no minimu nia klaran. Signifika katak durasaun udan
monu rai iha Manatuto liu-liu parte tasi mane kategoria sedu. Maske nune’e areas natar Laclo nia
NDVI hatudu kondisaun matak, maibe presija konfirmasaun kampu hodi valida konaba kuda aihan
prinsipais iha epoka agora.
Fluktuasaun valor NDVI iha Ermera hahu 0.49 iha inisiu semana primeira fulan Janieru sa’e to’o 0.8
iha terceira semana no tun hikas too 0.78 fulan Feveireru. Signifika katak kondisaun kobertura
vegetais fulan Fevereiru iha Ermera konsidera matak, Alen de ne’e kondisaun klima iha Ermera mos
diak tebes hodi konserva vegetais iha area neba, liu-liu diak ba fase vegetative kafe nian.
Fluktuasaun valor NDVI Aileu fulan Janeiro iha 0.41 liu ba minimu tempu naruk, maibe sae maka’as
to’o 0.7 iha segunda semana fulan Janeiru. Grafiku kontinua sae ba 0.79 iha terceira semana
Janeiru no tun hikas iha inisiu Fevereiru ba 0.75. Signifika katak Kondisaun kobertura vegetais fulan
Fevereiru iha Aileu ladun maran, kondisaun klima iha Aileu mos diak hodi konserva vegetais iha
area ne’eba, atu nune’e resultadu husi produsaun iha epoka 2013 bele hamenus numeru
vunerabilidade aihan iha distritu Aileu.
Valor NDVI iha Bobonaro hahu 0.49 inisiu semana fulan Janeiru. NDVI signifikamente sae besik
0.72 segunda semana nomos kontinua to’o ba 0.79 maibe inisiu semana fulan Feveriru valor NDVI
tun oitan ba 0.75. Tamba valor NDVI liu mediu valor tempu naruk, signifika katak kobertura vegetais
matak nafatin iha maior parte distritu Bobonaro inklui areas sira iha Maliana no Meligo Cailaco.
Valor NDVI Covalima iha fulan Janeiru hahu 0.69 no sae maka’as ba iha 0,8 iha terceira semana
Janeiru no tun fali ba 0.75 iha inisiu semana fulan Fevereiru nian . Kondisaun refere ita konsidera
katak kobertura vegetais iha Covalima matak tebes,maibe presiza halo validasaun kampo hodi
klarifika katak agrikultor sira iha parte ne’eba halao atividade kuda rai iha areas natar hanesan Beko,
Maukola, Suai Loro no Tilomar ba epoka 2013 nian.
3
Monitoria Agrometeorologia Timor-Leste -
Fevereiro 2013
-
Vol. 7 - 2013
Figura 3: Perfil NDVI 2013 distritus mais produtivu iha TLS. Grafiku haktuir hatudu komparasaun valor
historiku maximu, mediu no minimu husi NDVI.
Fontes: MARS Viewer of JRC-EC.
© Ministerio da Agrikultura no Peskas (MAP)
Buletin bele download iha: www.maf.gov.tl
Renunsia: Baliza geografia nebe hatudu hodi representa deit visualizasaun grafis no somente para intende hodi halo indikasaun deit.
Apresiasaun hatoo ba organizasaun: Joint Research of European Commission (JRC-EC).
4

Documentos relacionados

Periodu Abril

Periodu Abril Primary Contact Name

Leia mais

Relatoriu Asesmentu Situasaun Trimestre II 2014

Relatoriu Asesmentu Situasaun Trimestre II 2014 15. Presu foos subsidiu husi governu halo distribuisaun iha distritu tolu deit mak henesan Dili, Baucau, no Ermera. 16. SEPFOPE relata katak durante trimestre ida ne’e governu Timor-Leste haruka on...

Leia mais

Relatoriu Asesmentu Situasaun Trimestre I 2014

Relatoriu Asesmentu Situasaun Trimestre I 2014 koordenasaun entre MAF no MCIE seidauk lao. Ida ne’e importante katak programa merenda eskolar fo fundus ba monitorizasaun inter‐ministerial ba impaktu nutrisaun no asesu ai‐han, no lina koordenasa...

Leia mais