ADTL-Annual Report 2015 - Asosiasaun Defisiente Timor

Transcrição

ADTL-Annual Report 2015 - Asosiasaun Defisiente Timor
ASOSIASAUN DEFISIENSIA TIMOR-LESTE
ADTL
RELATÓRIU ANUÁL 2015
Relatóriu Anuál ADTL 2015
1
INFORMASAUN JERÁL KONA-BA ORGANIZASAUN
ASOSISASAUN DEFISIENSIA TIMOR-LESTE
RELATÓRIU ANUÁL
Organizasaun nia
naran
Responsavel nia
naran
Kontaktu detailes
(Submisaun 31 Jullu 2015)
ASOSIASAUN DEFISIENSIA TIMOR-LESTE
João Soares Reis Pequinho
Phone: 77242099 / Email: [email protected]
Posisaun
Direitor Exekutivu
Enderesu
Rua. Mascarenhas, Aldeia 04, Suku Mascarenhas, Vera
Crus, Dili
(+670) 7851 3128 / 7662 8663
Telefone Ofisiu
nian
Data hatama
relatóriu
31 Juliu 2015
Relatóriu Anuál ADTL 2015
2
LISTA KONTEÚDU
Akrónimu…………………………………………………………..……....……………………………………………....……i
A. INTRODUSAN..............................................................................................................................................5
A.1. Asosiasaun nia Dezemvolvimentu Instituisaun…………………………………………….…....…………….……..5
A.2. Transformasaun hosi DWG ba ADTL no re-organizasaun ba membru………………………......................…...6
A.3. Progresu no Atinjimentu sira…………………………………………………………………………………….……...7
B. AVALIASAUN BA ASOSIASAUN NIA OBJETIVU SIRA…………...…………………...…………..…………..7
Objetivu 1: Hakbi’it Organizasaun Membru…………………………………………………..…………………………….7
Objetivu 2: Edukasaun no Kapasitasaun………………………………………….……………….……………………...14
Objetivu 3: Advokasia no Inkluzaun Sosiál……………………………………………………..……………….………...17
C. LAKUNA
Lakuna sira ne’ebé satán netik Asosiasaun nia Dezemvolvimentu…………………………………………………………..……24
Relatóriu Anuál ADTL 2015
3
Lista Akrónimu
ADTL- Asosiasaun Defisiénsia Timor-Leste
AVI – Australian Volunteer International
AlFeLa – Asisténsia Legal ba Feto no Labarik
CBR – Community Based Rehabilitation
CKP – Charles Kendall and Partners
CRL - Centru Liman Hamutuk
CNR – Centro Nacional de Rehabilitação.
CNPTL - Comite Nasional Paralimpico Timor-Leste
DFAT – Department of Foreign Affairs and Trade
DNACS - Direcção Nacional de Assistência e Coesão Sosiál
DPO – Disability Persons Organisation
DWG – Disability Working Group
EhD – Ema ho Defisiénsia
ETBU – East Timor Blind Union
EVAW – Ending Violence Against Women
FONGTIL – Forum Organizasaun Naun-Governmental
HDMTL – Halibur Defisiénsia Matan Timor-Leste
IDD – International Disability Day
IPB – Institute Pertanian Bogor
KN-DEHD – Konsellu Nasional ba Direitu Ema ho Defisiénsia
KATILOSA – Klibur Aleizados Timor Lorosa’e
MNE – Monitoring and Evaluation
MSS - Ministeriu Solidaridade Sosial
PLSF – Procurement and Logistics Support Facility
PRADET – Psychosocial Recovery & Development in East Timor
PAN-EhD – Planu Asaun Nasional – Direitu Ema ho Defisiénsia
PDHJ – Provedor Direitus Humanus e Justisa
PMY - Putri Maria dan Yosef
PKD-UI – Pusat Kajian Disabilitas – Universitas Indonesia
RHTO – Raes Hadomi Timor Oan
RBK – Rehabilitasaun Baze Komunidade
SETP – Secretária de Estado das Terras e Propriedade
SEJD - Secretária de Estado Joventude e Desporto
STL – Suara Timor Lorosa’e
TLMTL – The Leprosy Mission Timor-Leste
TADF - The Asian Disability Forum
UNTL – Universidade Nacional Timor-Leste
UN-CRPD – United Nations Convention on the Rights of Peoples with Disabilities
Relatóriu Anuál ADTL 2015
4
A. INTRODUSAUN
Ida ne’e mak ADTL nia Relatóriu Anuál 2015, nia sei aprezenta konta ida kompleitu i komprensivu ba atividade hotu ne’ebé
mak asosiasaun ida ne’e hala’o tiha ona durante periódu tinan fiskál 2014-2015. Aprezenta kompleitu ho nia deskrisaun ba
atividade idaidak ho-nia indikador susesu sira, ho nia-meius verifikasaun sira, no mos ho avaliasaun ida kle’an ba impaktu
hosi atividade idaida ne’ebé hala’o tiha ona hodi atinji ADTL nia objetivu estratéjiku sira. Relatóriu ida ne’e tuirmai sei uza
hanesan meius hodi halo komunikasaun ho Governu Australia, RHTO no mos donor seluk ne’ebé iha interese atu servisu
hamutuk ho asosiasaun ida ne’e iha área defisiénsia no mos área seluk ne’ebé relevante. Relatóriu ida ne’e mos sei
informa kona-ba progresu servisu ida ne’ebé mak jeré ho transparansia, kustu efetivu no lori impaktu ba realizasaun
progresivu ba ADTL nia programa hotu ho susesu.
A.1. Asosiasaun nia Dezemvolvimentu Instituisaun
Asosiasaun ida ne’e hetan re-estrukturasaun iha fulan Jullu 2014 hatudu liuhosi estabelesimentu ba nia Sub-Committee ida
bazea ba matrix CBR no mos aumentu nia numeru staff hosi nain 5 sa’e ba nain 17 iha tinan dahuluk. Aumentu staff ne’e
kontribui ba mudansa bo’ot iha atendimentu ba membru no mos progresu bo’ot iha atinjimentu sira iha área advokasia nian.
ADTL mos simu staff voluntáriu lokál liuhosi servisu estajiadu hosi Euros, no mos voluntáriu internasional hosi servisu AVI.
Indikador susesu ne’e hatudu hosi akontese enkontru periódiku involve membru hotu, mobilizasaun membru ba
selebrasaun IDD aas, partisipasaun aas iha Natal ho EhD, Konferénsia Nasional Membru nian, no mos Jantar hamutuk ho
Presidente da Republica iha Palacio Nobre, Lahane, Dili. Liutan ida ne’e, sirkulasaun informasaun ba membru aumentu.
Indikador ne’e hatudu liuhosi membru sira asesu ba relatóriu trimestrál no fahe informasaun liuhosi programa radio,
televizaun, diariu lokál sira hanesan STL, TP, Independent ho Business Timor, Jornal Inkluzivu no ADTL nia website foun
(www.adtl.tl).
Bazea ba struktura foun, staff hotu servisu iha lideransa Direitor Exekutivu ida (uluk General Manager). Nia kna’ar atu
reprezenta Presidente Asosiasaun (Presidente Konsellu Exekutivu) hodi hala’o kna’ar asosiasaun ida ne’e nian no relata nia
servisu hotu direkta ba Presidente ho Membru Konsellu Exekutivu hotu. Membru Konsellu kompostu hosi ema nain 4 ne’ebé
eleitu demokrátikamentu liuhosi Asembleia Jeral dahuluk ne’ebé mak hala’o iha loron 6 Dezembru tinan 2013 iha Salaun
São Paulo, Comoro, Dili hodi transforma DWG ba ADTL. Konsellu nia kna’ar prinsipál mak halo supervizaun ba
funsionamentu asosiasaun ida ne’e nian liuhosi simu relatóriu periódiku hosi Direitor Exekutivu no halo fiskalizasaun ba
orsamentu asosiasaun nian hodi asegura katak regras no prosedimentu hotu ne’ebé aplika hela implementa ho loloos.
Hatutan ba ida ne’e, liuhosi Enkontru Jeral Trimestrál dahuluk hili tan ema nain 5 hodi lidera Sub-Committee ida ne’ebé
estabelese bazea ba matrix CBR. Sira nia kna’ar prinsipál mak atu asegura katak PAN-EhD implementa liuliu iha área
prioridade sira hanesan saude, edukasaun, empregu no justisa i sosiál.
Asosiasaun ida ne’e mos rejiztu tiha ona ba FONGTIL hanesan organizasaun salurik ba membru, no mos ba Notariadu
Ministériu Justisa hanesan asosiasaun. Bainhira nesesáriu sei afilia ba plataforma sosiedade sivil sira seluk iha rejiaun asia
no pasifiku iha área defisiénsia no seluk ne’ebé relevante. Asosiasaun ida ne’e utiliza eskritóriu ida ne’ebé aluga hela hosi
Orfanato Santa Bakhita ba tinan rua 2014 to’o 2016 no iha hela prosesu atu hetan direitu ba posse ka arendamentu hosi
SETP. Utiliza hela motor unidade 9 no kareta unidade ida marka Hilux doasaun hosi TLMTL. To’o Junu 2015 ADTL jere
Relatóriu Anuál ADTL 2015
5
fundus rua hosi Governu Australia liuhsosi PLSF ho TLMTL liuhosi RHTO, no mos fundus kontribuisaun hosi membru sira
hodi selebra loron IDD 2014 nian ho-nia gastus hotu hanesan hatudu iha Tabela 1 tuir-mai ne’e.
TABELA 1 : Gastus Juliu 2014 – Juniu 2015
Fontes Orsamentál
Projektu
Governu Australia
Hakbi’it Instituisaun
RHTO
Hakbi’it Instituisaun
RHTO
Kursu CBR Diploma I
AusAID – unspent
Hakbi’it Instituisaun
Kontribuisaun Membru
Selebrasaun IDD
Total
Gastus (US$)
204, 342.75
67,121.40
107,424.00
24.027.83
7,635.00
410.550.98
A.2. Transformasaun hosi DWG ba ADTL no re-organizasaun ba membru
Histórikamente ADTL ba dahuluk funda husi ONG 5; ASSERT (agora CNR), Klibur Domin, Klinika Uma Ita nian, TLMTL, ho
KATILOSA. To’o Maiu 2015 hamutuk organizasaun 19 inklui Federasaun Disportu Defisiénsia mak indika an atu hola-parte
iha asosiasaun ida ne’e, entre sira 10 mak paga tiha ona sira nia taxa ba adesaun nian, no ida deit (HDMTL) mak
regularmente selu nia taxa membru nian kada tinan, seluk iha hela prosesu laran.
ADTL mak organizasaun salurik ba organizasaun sira ne’ebé servisu iha área defisiénsia ho organizasaun sira ne’ebé hari’i
hosi EhD (DPO), no organiza an hanesan plataforma sosiedade sivil ida hodi halo advokasia ba direitu EhD atu hetan
partisipasaun aas iha dezemvolvimentu nasional. Membru ativu mak DPO ka ajénsia nasional eh internasional sira ne’ebé
iha duni programa espesífiku kona-ba defisiénsia. Membru asosiadu iha kontekstu ida ne’e refere ba institutu akádemiku ka
peskiza, ka ajénsia nasional eh internasional sira ne’ebé iha projektu iha área defisiénsia, maibe laiha programa dura konaba defisiénsia.
Asosiasaun ida ne’e iha hela prosesu atu re-rejiztu ba organizasaun membru hotu hodi estabelese sistema membru nian ida
mak forte hodi asegura membru hotu bele hola-parte iha ADTL nia Asembleia Jeral daruak ne’ebé tuir planu atu ba realiza
iha fulan Novembru tinan ida ne’e. Organizasaun sira ne’ebé atu hetan rejiztu foun mak hanesan hatudu iha Tabela 2 iha
dokumentu ida ne’e kona-ba organizasaun sira ne’ebé mak hetan tiha ona avaliasaun atu hola-parte iha ADTL.
Transformasaun husik hela dezáfius lubun ida kona-ba re-organizasaun ba membru no prosedimentu foun sira ne’ebé
presiza sosializa hodi asegura atendimentu diak no efetivu.
Maiske husik hela dezáfius sira haktemin, transformasaun ne’e lori impaktu bo’ot iha aspeitu atendimentu no mobilizasaun
ba organizasaun membru, liuliu iha área promove lideransa organizasaun membru nian. Hanesan ezemplu HDMTL ho
EBTU tama iha Komisaun Konjunta ba konsultasaun rejionál ba estabelesimentu KN-DEDH, HDMTL nia lider sira involve
nakonu iha programa radio no televizaun ne’ebé ADTL mak organiza no sira-nia profil organizasaun sa’e naka’as. Iha parte
seluk, HDMTL ho RHTO partisipa no halo aprezentasaun kona-ba área defisiénsia iha Timor-Leste Development Partners
Meeting Maiu 2015 ne’ebé organiza hosi Ministériu Finansa ho FONGTIL.
Relatóriu Anuál ADTL 2015
6
A.3. Progresu no Atinjimentu sira
Asosiasaun ida ne’e susesu iha hala’o tiha ona atividade 33 resin iha periódu fulan 12 nia laran, entre sira iha atividade
prinsipál 6 ne’ebé konsidera hanesan Susesu Liu tanba lori tiha ona influénsia bo’ot ba hasa’e ADTL nia profil hanesan
organizasaun sosiedade sivil ida ne’ebé bele halo transformasaun iha área defisiénsia. Indikador ne’e hatudu liuhosi susesu
iha hala’o atividade sira tuir-mai ne’e:
1) Long-marching 3 Dezembru halibur ema atus lima resin no hetan partisipasaun aas hosi parseiru no mos
Governante sira. Impaktu hosi atividade ida ne’e bo’ot hatudu liuhosi akontese Plenaria Parlamentu Nasional iha
loron 4 Dezembru Presidente Komisaun F levanta kestaun orsamentu ba EhD.
2) Konferénsia Nasional dahuluk ne’ebé hetan partisipasaun aas hosi Governante ho Membru Parlamentu, no mos
parseiru dezemvolvimentu sira. Vise Presidente Komisaun F ho Vise Premeiru Ministru aprezenta komitementu
Governu nian atu alkansa implementasaun ba Planu Asaun Nasional.
3) Jantar hamutuk ho Presidente da Republica Taur Matan Ruak ne’ebé hetan partisipasaun maka’as hosi
Governante ho parseiru dezemvolvimentu sira no ida ne’e mak ba dahuluk Presidente oferese jantar ba EhD.
Impaktu hosi atividade ida ne’e maka’as hatudu liuhosi publikasaun iha media nasional sira ne’ebé enfaze maka’as
ba Presidente nia mensajen atu Governu apoiu organizasaun sosiedade sivil sira ne’ebé servisu ba EhD.
4) Membership Assessment ba organizasaun membru 18 hanesan atividade prinsipál ida hodi idéntifika nesesidade
organizasaun membru ba formasaun no aspeitu seluk kona-ba atendimentu ba EhD. Impaktu hosi atividade ida
ne’e mak ADTL hatene kona-ba situasaun organizasaun membru no nia rekomendasoens sira uza hodi elabora
ADTL nia Planu Estratéjiku ba tinan 5 tuirmai.
5) Apoiu Small Grants ba organizasaun membru 10 hodi implementa atividade 12 iha organizasaun no mos vizita ba
komunidade.
6) Konsultasaun Rejionál ba estabelesimentu Konsellu Nasional ba EhD. Atividade ida ne’e konsidera hanesan
Susesu Liu tanba lori impaktu ba deklarasaun politika Ministra Solidaridade Sosiál iha Enkontru Tékniku Ministériu
Solidaridade Sosiál (MSS) ho Sekretária Estadu Polítika Formasaun Profesional e Empregu (SEPFOPE) deklara
Konsellu Nasional refere sei ba lansa iha tinan 2015.
Liutan ida ne’e, to’o Juniu 2015 ADTL hala’o tiha ona atividade bo’ot hamutuk 33, la inklui atividade adisional sira ne’ebé
staff hosi unidade idaida hala’o hamutuk ho organizasaun membru sira iha Dili no mos iha munisipiu. Ezemplu ADTL simu
pedidu hosi HDMTL hodi halo avaliasaun ba sira-nia projektu hotu no mos sai fasilitador ba sira-nia planu estratéjiku. ADTL
mos simu pedidu hosi Handicap International hodi halo treinamentu kona-ba advokasia. Pedidu hosi Ahisaun hodi halo
treinamentu kona-ba jestaun projektu, avaliasaun, relatóriu no hakerek proposal. Ikus liu ADTL simu pedidu hosi MSS hodi
lidera konsultasaun rejionál ba estabelesimentu KN-DEHD iha Liquisa, Ainaro, Baucau, Oecusse ho Dili. Sira ne’e hotu
influénsa tiha ona ba hasa’e asosiasaun ida ne’e nia profil iha aspeitu atendimentu ba membru no parseiru sira. Lideransa
organizasaun nian mos ativu iha enkontru sira nivel altu ho Vise Premeiru Ministru, Ministru Komersiu Industria no MeiuAmbeintal, Vise Ministru Solidaridade Sosiál, ho Premeira Dama no mos ho donor sira hodi informa kona-ba servisu ADTL
nian no mos hodi estabelese kooperasaun iha área sira relevante ho apoiu ba EhD nia organizasaun sira.
Relatóriu Anuál ADTL 2015
7
B. AVALIASAUN BA ASOSIASAUN NIA OBJETIVU SIRA
(Parte ida ne’e sei halo deskrisaun kona-ba atividade, aprezenta indikador, meius verifikasaun ho nia-impaktu)
Objetivu 1: Hakbi’it Organizasaun Membru
1.1. Lansamentu Fundus hosi Governu Australianu
Ambassador Australianu, Peter Doyle ofisiálmente lansa
Fundu USD450.000 hodi apoiu ADTL iha área Hakbi’it
Instituisaun Sosiedade Sivil hodi Asegura Partisipasaun
Ema ho Defisiénsia iha Timor-Leste nia Dezemvolvimentu
(haree Press Release Embaixada Australia loron 10 Juliu
2014). Seremonia lansamentu fundus refere hala’o iha loron
22 Agostu 2014 iha Eskritóriu Klibur Domin, Tibar, Liquisa.
Seremonia ne’e hodi haktuir ba akordu ida ne’ebé asina tiha
ona iha loron 25 Juñu 2014 entre ADTL ho Embaixada
Foto: Seremonia lansamentu fundus hosi Governu Australia ba ADTL
Australia liuhosi PLSF ne’ebé hanesan jestór ba fundus refere. Durasaun ba implementasaun fundus refere mak tinan rua
sura hosi Jullu 2014 to’o Junu 2016 hodi apoiu ADTL nia objetivu prinsipál tolu; 1) Hakbi’it Organizasaun Membru; 2)
Edukasaun no Kapasitasaun, no 3) Advokasia hodi promove Inkluzaun Sosiál no estabelesimentu sistema adekuadu hodi
halo protesaun ba direitu EhD.
Fundu refere lori impaktu no mudansa signifikativu iha re-organizasaun ba ADTL ne’ebé hatudu liuhosi mobilizasaun no
atendimentu ba organizasaun membru sai efetivu, profil ADTL ho nia organizasaun membru sa’e hatudu liuhosi sira-nia
partisipasaun iha desizaun politiku kona-ba defisiénsia no mos sira-nia partisipasaun iha eventu moris públiku nian mos
sa’e.
1.2. Inagurasaun Eskritóriu foun ADTL
ADTL nia eskritóriu foun formalmente hetan inaugurasaun iha loron 29 Agostu 2014 hosi Ministra Solidaridade Sosial liuhosi
nia saseluk Direitor Geral. Hafoin halo tiha inaugurasaun hetan mos bensaun hosi Padre Angelo Salsinha hosi Catedral Dili.
Eskritóriu foun ne’e ba asosiasaun ida ne’e importante tebes tanba durante misaun DWG, asosiasaun ne’e utiliza eskritóriu
TLMTL ne’ebé labele akumula staff liu nain 4. Aumentu staff mos rekere duni espasu natón atu hala’o servisu iha ambiente
ne’ebé konfortabel. Ho fundus foun ADTL bele selu kustu reabilitasaun no mos kustu aluga ba tinan rua. Hatutan ba ida
ne’e, ADTL iha hela prosesu negosiasaun ho SETP no Orfanato Santa Bakhita atu utiliza eskritóriu refere ba tempu naruk
ne’ebé de serteja sei permite asosiasaun ida ne’e atu bele organiza fatin servisu halo diak liutan, no mos bele organiza fatin
propriu ida ba formasaun no atividade ekónomiu sira.
1.3. Enkontru Membru Konsellu Exekutivu
Enkontru Konsellu Exekutivu parte ida hosi kontrolu no fiskalizasaun ba lala’ok no funsionamentu asosiasaun ida ne’e. Hosi
fulan Juliu 2014 to’o Juñu 2015 akontese ona enkontru hamutuk 9 inklui enkontru extra-ordinariu sira. Liuhosi enkontru sira
Relatóriu Anuál ADTL 2015
8
ne’e mak membru konsellu sira halo avaliasaun ba progresu servisu asosiasaun nian no mos fiskalizasaun ba ezekusaun
orsamentu hotu.
Durante enkontru sira konsellu nian hamosu tiha ona Resolusaun 9 ketaketak inklui resolusaun importante haat; 1)
Resolusaun loron 25 Juñu 2014 hodi troka estruktura tuan ne’ebé lidera hosi Sekretáriu Nasional ba estruktura foun ho
aumentu numeru staff ho lideransa foun hanaran General Manager; 2) Resolusaun loron 3 Jullu 2014 hodi aprova tabela
salarial no mos aprova estruktura foun; 3) Resolusaun 6 Outubru 2014 hodi nomea General Manager foun Rigoberto
Monteiro hosi kargu Program Manager ba General Manager; no 4) Resolusaun 4 Juñu 2015 hodi halakon kargu General
Manager no kria kargu foun Direitor Exekutivu. Enkontru konsellu ne’e nian mak desizaun aas liu iha jestaun asosiasaun ida
ne’e nian. Desizaun hotu ne’ebé halo liuhosi Resolusaun konsellu nian lori implikasoens positivu no hatudu loloos kona-ba
podér konsellu nian iha halo kontrolu no supervizaun maximu ba asosiasaun ida ne’e nia funsionamentu.
Liutan ida ne’e, ADTL hala’o enkontru staff nian kada semana hodi rona aprezentasaun kona-ba progresu servisu hosi
atividade staff idaidak nian, no mos hodi hatene kona-ba planu atividade iha semana tuir mai nian. Enkontru staff hanesan
parte ida hosi jestaun ba staff nia servisu no mos hodi asegura partisipasaun staff hotu iha prosesu dezemvolvimentu
instituisaun. Hatutan ba ida ne’e, hanesan parte ida hosi jestaun organizasaun, staff senior sira hasoru-malu regular kada
fulan hodi halo avaliasaun ba progresu servisu no idéntifika desáfius sira iha servisu-fatin. Enkontru staff senior dalaruma
hodi foti desizaun sira relasiona ho performa staff no asuntu seluk relevante ho operasional no jestaun organizasaun nian.
1.4. Enkontru Jeral Trimestrál
Hafoin halo tiha Asembleia Jeral 2013, Enkontru Jeral Trimestrál dahuluk ba tinan 2014 nian hala’o iha loron 3 Marsu 2014
iha Salaun TLMTL, Dili. Enkontru dahuluk ne’e hodi halibur membru hotu hodi foti desizaun kona-ba funsaun SubCommittee no mos hili delegasaun organizasaun membru hodi lidera servisu sub-committee nian iha área saude,
edukasaun, empregu, no mos justisa i sosiál. Durante enkontru hili reprezentante nain 5 hodi tuur hanesan Presidente SubCommittee hodi hola-parte iha komposisaun Konsellu Exekutivu nian. Sira nian kna’ar prinsipál mak halo akompañamentu
ba servisu staff Sub-Committee nian iha área prinsipál sira haktemin iha leten, no simu relatóriu hosi staff programa kona-ba
atinjimentu sira iha área haktemin.
Enkontru Jeral Trimestrál daruak akontese iha loron 26 Setembru 2014 iha Eskritóriu foun ADTL. Durante soru-mutu ida
ne’e, General Manager aprezenta relatóriu servisu no mos aprezenta Planu Orsamental Editadu nian ba membru hotu
haktuir kedas ho estabelese Ekipa Organizador ida ba selebrasaun IDD. Tanba kestaun organizasaun nian, Enkontru Jeral
Trimestrál datoluk la akontese, no soru-mutu anuál tuir planu atu hala’o iha fulan Dezembru 2014, maibe tanba kestaun
tempu atividade refere foin mak bele realiza iha loron 15 Janeiru 2015.
Enkontru Jeral Trimestrál mak atividade ida importante iha sistema governasaun asosiasaun ida ne’e nian. Nia impaktu
konserteja importante tanba fornese oportunidade ba membru hodi rona aprezentasaun hosi orgaun exekutivu kona-ba
lala’ok no funsionamentu asosiasaun ida ne’e nian. Ida ne’e mak biban ba kontrolu no supervizaun ba asosiasaun no mos
Relatóriu Anuál ADTL 2015
9
hanesan oportunu ba membru sira hodi fahe informasaun entre sira kona-ba se halo saida iha área atendimentu ba EhD no
asuntu seluk relevante kona-ba Governu nia polítika no programa foun.
1.5. Soru-mutu Anuál Membru
ADTL nia Sorumutu Anuál Membru mak atividade prinsipál ida iha rohan hosi sikúlu servisu tinan ida nian. Nia mak
oportunidade ba membru sira atu hatene kona-ba progresu servisu iha asosiasaun nian. Atividade ne’e hala’o iha loron 15
Janeiru 2015 iha Salaun ETDA, Fatuhada, Dili. Partipantes ba enkontru ne’e mak reprezentante membru tuan no mos
membru foun hamutuk 16 no mos parseiru sira hanesan reprezentante Projektu BESIK, reprezentante Projektu EVAW hosi
Asia Foundation, reprezentante Presidente da Republica, PLSF, Embaixada Australia, no mos mediá lokal. Hamutuk ema
nain 38 mak partisipa, sira kompostu hosi feto 20 mane 18 no EhD nain 5 hosi organizasaun sira haktemin iha leten.
Soru-mutu ne’e hahú ho aprezentasaun kona-ba progresu servisu tinan ida nian ne’ebé aprezenta hosi General Manager
akompaña hosi Presidente Konsellu Exekutivu hodi hetan apresiasaun hosi membru sira. Enkontru ne’e haktuir kedas ho
sesaun aprezentasaun hosi delegasaun membru. Durante enkontru delegasaun membru idaida halo aprezentasaun konaba atividade sira ne’ebé organizasaun idaida mak hala’o, liuliu kona-ba atendimentu ba kliente, dezáfius finanseiru no
problema sosio-ekónomia sira ne’ebé sira hasoru. Parseiru seluk hanesan Projektu BESIK ho EVAW mos hetan
oportunidade hodi halo aprezentasaun kona-ba sira-nia projektu relevante ba asuntu defisiénsia. Sorumutu Anuál ida ne’e
mak ba oportunidade dahuluk ba reprezentante hosi organizasaun foun sira hanesan CLM ho PMY hodi hasoru-malu ho
parseiru hotu ne’ebé servisu kleur ona iha área defisiénsia. Liutan ida ne’e, iha enkontru ida ne’e mak ba dahuluk membru
sira halo diskusaun kona-ba polítika nasional ba edukasaun inkluzivu ne’ebé ninia programa sira hahú implementa hela tiha
ona iha munisipiu Aileu, Manufahe ho Lautem, maiske polítika ne’e rasik sei iha hela prosesu hakerek.
1.6. Sosializasaun no Lansamentu Fundu Ki’ik ba Membru
Atividade prinsipál ida atu atinji ADTL nia objetivu konaba Hakbi’it Organizasaun Membru mak hatudu liuhosi
fornese Small Grants ba membru. Fundus refere destiña
ba atividade kapasitasaun ho advokasia. Total fundus
Small Grants ne’e mak USD50.000 tau hamutuk
USD40.000 hosi Governu Australia liuhosi PLSF no
USD10,000 hosi TLMTL liuhosi RHTO. Hamutuk
organizasaun membru 10 mak asesu tiha ona ba fundus
refere ho-nia montante hahú hosi USD1,000 to’o 5,000
Foto: Sosializasaun no lansamentu Small Grants ba membru sira
kada proposta. Fundus ne’e destiña ba atividade kapasitasaun ho advokasia. Atividade sosializasaun ba guideline no
lansamentu ba fundus refere hala’o iha loron 26 Setembru no hetan partisipasaun aas hosi organizasaun membru hotu
tanba atividade ne’e hala’o iha okaziaun Enkontru Jeral Trimestrál daruak nian.
ADTL hetan expresaun positivu katak fundus refere lori impaktu bo’ot, liuliu ba DPO sira tanba bele fornese oportunidade ba
sira hodi hatudu an iha komunidade hodi aprezenta rasik sira nia opiniaun kona-ba EhD nia direitu. Liuhosi fundus refere
Relatóriu Anuál ADTL 2015
10
organizasaun membru sira hala’o atividade advokasia, sensibilizasaun no mos kapasitasaun ba staff. Seluk aproveita ho
diak hodi apoiu sira-nia staff ba Kursu CBR Diploma I iha UNTL. Barak liu mak hala’o atividade community outreach
hanesan ezemplu HDMTL hala’o atividade community outreach iha Viqueque, KATILOSA iha Baucau, Pradet iha Maubise,
Alma Sister iha Ermera no Klinika Uma Ita nian iha Aileu. Iha parte seluk Ahisaun, ETBU ho AGAPE halo kapasitasaun ba
staff no sira nia-kliente. Iha parte seluk Federasaun Disportivu Defisiénsia konsege hala’o nia kongresu dahuluk hodi reorganiza fila-fali federasaun hotu no iha hela dalan atu re-organiza Comite Paralimpiku atu bele sai mahon ba federasaun
disportivu defisiénsia hotu iha futuru. To’o Maiu 2015 hamutuk organizasaun 10 mak simu tiha ona fundus refere hanesan
hatudu iha Tabela 2 tuir-mai ne’e.
TABELA 2: LISTA ORGANIZASAUN BA FUNDU KI'IK
GASTUS FUNDU KI'IK TINAN 2014
Organizasaun
Área Atividade
Pagamentu
AGAPE
Kapasitasaun
$
5,000.00
KATILOSA
Sensibilizasaun
$
2,903.00
KATILOSA
Kapasitasaun
$
2,031.00
HDMTL
Sensibilizasaun
$
3,223.50
HDMTL
Kapasitasaun
$
3,000.00
CNR
Kapasitasaun
$
1,800.00
PRADET
Sensibilizasaun
$
4,896.00
Kongresaun Alma Sister
Sensibilizasaun
$
3,592.00
ETBU
Kapasitasaun
$
4,995.00
Ahisaun
Kapasitasaun
$
4,607.00
Clinika Uma Ita nian Aileu
Sensibilizasaun
$
2,565.00
Federasaun Desportivu
Defisiénsia
TOTAL
Kapasitasaun
$
1,470.00
$
40,083.00
Gastus
Balansu
Prosesu pagamentu hala’o bazea ba proposta hosi organizasaun membru idaida. Painel ida ne’ebé kompostu hosi staff
senior sira iha ADTL mak halo avaliasaun ba proposta atividade no proposta orsamentu sira. Avaliasaun hala’o bazea ba
Guideline Small Grants ne’ebé sosializa tiha ona. Guideline ne’e kobre aspeitu kritériu, prosedura pagamentu, relatóriu
kontabilidade no aspeitu sira interligadu ho avaliasaun nian. Bainhira proposta ida hetan ona aprovasaun, sei haktuir kedas
ho halo asinatura ba akordu entre ADTL ho organizasaun implementador no haktuir ho pagamentu. Bazea ba órariu no fatin
implementasaun nian mak Ekipa MNE sei kria planu monitoriamentu no avaliasaun hodi rekolha dadus relevante kona-ba
rezultadu implementasaun nian.
1.7. Membership Assessment
Membership Assessment hala’o hosi loron 11 Fevereiru to’o 5 Marsu. Ekipa assessment ida kompostu hosi staff nain 6 mak
involve iha atividade refere. Atividade refere halo hodi idéntifika programa sira ne’ebé membru idaidak hala’o, sira-nia
nesesidade ba formasaun no idéntifika dezafius sosio-ekónomiu sira mak organizasaun idaida hasoru hela relasiona ho
atendimentu ba kliente. Hamutuk organizasaun 18 mak hetan vizita no ema nain 20 mak hetan intrevista, entre sira feto
nain 8 no EHD nain 4.
Relatóriu Anuál ADTL 2015
11
Molok halo assessment, ekipa ne’e deside kona-ba metódulojia ne’ebé atu uza hodi halibur dadus no fahe servisu ba malu
hodi prodúz relatóriu ikus. Ho apoiu hosi technical advisor staff sira dezemvolve lista questioners ida ne’ebé tuirmai uza hodi
halo intrevista ho jerente hosi organizasaun sira ne’ebé tarjetu ba assessment ne’e. Organizasaun sira ne’ebé hetan
intrevista hatudu iha Tabela 3 tuirmai ne’e. Impaktu hosi atividade refere bo’ot tanba liuhosi atividade refere ADTL hatene
kona-ba organizasaun idaidak nia nesesidade ba formasaun iha área tékniku nian no mos aspeitu seluk relasiona
kapasitasaun no apoiu ba kliente sira. Relatóriu ho nia-rekomendasaun sira mak uza tiha ona hanesan referénsia hodi
dezemvolve ADTL nia Planu Estratéjiku ne’ebé mak hala’o tiha ona iha loron 15 to’o 19 Junu 2015 iha Salaun São Paulo,
Comoro, Dili.
TABELA 3: Organizasaun ne’ebé tama iha Membership Assessment
Nú
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
Organizasaun nia naran
Ahisaun
AGAPE -Eskola ba Ema ho Defisiénsia Tilun
Alma Sister
Centro da Rehabilitção Nacional
Centro João de Deus
Klibur Aleizadu (KATILOSA)
Centro Liman Hamutuk
East Timor Blind Union (ETBU)
Fuan Nabilan
Halibur Defisiensia Timor-Leste (HDMTL)
Klibur Domin
Klinika Uma Ita nian
Putri Maria dan Yosef (PWY)
Plan International Timor-Leste
Pradet Timor-Leste
Raes Hadomi Timor Oan (RHTO)
The Leprosy Mission Timor-Leste (TLMTL)
World Vision
Lokál
Fatuhada-Dili
Delta-Dili
Praia dos Coqueiros-Dili
Becora-Dili
Laklubar-Manatuto
Baucau
Hera-Dili
Becora-Dili
Same-Manufahe
Kuluhun-Dili
Tibar-Liquisa
Aileu
Buruma-Baucau
Dili
Dili
Dili
Dili
Dili
Kategória
DPO
NGO
Kongresaun
Instituisaun Nasional
Kongresaun
NGO
NGO
DPO
NGO
DPO
NGO
Kongresaun
Kongresaun
NGO
NGO
DPO
NGO
NGO
1.8. Disability Baseline Survey
ADTL servisu hamutuk ho institutu peskiza East Timor Insight hodi halo asosiasaun ida ne’e nia Baseline Survey ida konaba defisiénsia. Akordu ida ba baseline survey ne’e asina iha fulan Novembru 2014. Atividade survey ne’e hahú liuhosi parte
rua dezemvolve hamutuk lista questionariu ida ne’ebé tuirmai uza ba survey refere. Perguntas sira ne’ebé inklui iha peskiza
refere kobre aspeitu asesu ba informasaun, saude, edukasaun, empregu no seguransa sosiál. ADTL mos halo formasaun
ba enumerador sira atu hatene típu defisiénsia oinoin no oinsa atu halo intrevista ho EhD. Ekipa enumerador Insight foti
sample 300 liuhosi halo intrevista nian iha Munisipiu 4 (Dili, Aileu, Ermera no Liquiça) hanesan sample minimu ba estudu
ida ne’e.
Relatóriu final hosi survey ne’e aprezenta tiha ona ba ADTL iha fulan Maiu 2015. ADTL tuirmai liuhosi servisu AVI ne’ebé
destaka iha ADTL, elabora tiha ona Sumáriu ida ho nia Key Findings sira hodi uza hanesan referénsia ba ADTL nia Planu
Estratéjiku ne’ebé hala’o iha fulan Junu 2015. Tau hamutuk relatóriu rua hosi membership assessment ho survey refere,
ADTL iha ona informasaun natón hodi hatene kona-ba situasaun EhD no mos situasaun ne’ebé organizasaun membru sira
hasoru hela, no uza tiha ona dokumentu ne’e hanesan referénsia forte hodi dezemvolve ADTL nia planu estratéjiku no
planu anuál.
Relatóriu Anuál ADTL 2015
12
1.9. Membru sira hetan vizita hosi Ekipa MNE
Ekipa MNE forma parte hosi servisu Small Grants nian. Ekipa ne’e nia kna’ar prinsipál mak atu asegura katak fundus small
grants nian implementa ho loloos bazea ba-nia guideline hodi atinje ADTL nia objetivu sira. Ekipa refere hala’o nia kna’ar
bazea ba guideline MNE ida ne’ebé dezemvolve hodi avalia performa internál ba fundus refere no mos avalia organizasaun
implementador sira-nia perfoma iha área jestaun ba fundus no área seluk ne’ebé interligadu ho akuntabilidade ba fundus
small grants nian.
Ekipa halo vizita dala 18 ba tereno hahú iha fulan Novembru 2014 to’o Maiu 2015 hodi halo observasaun direkta no mos
halo intrevista ho dirijente organizasaun implementador sira. Metódulojia ne’ebé uza hodi halibur dadus mak observasaun
direkta ba atividade, uza questinariu sira hosi guideline nian hodi halo tracking (rekolha) informasaun ba output hosi
atividade idaida ne’ebé implementador sira hala’o, no mos halo intrevista ho dirijente organizasaun implementador nian hodi
avalia hamutuk relatóriu finansa no relatóriu narativu. Atividade MNE nia lori impaktu forte ba kontrolu ba ezekusaun
orsamentál.
Relatóriu MNE nian deskobre kona-ba lakunan internál no mos eksternál iha área jestaun ba fundus refere ne’ebé hateten
katak maiske atividade hotu hala’o bazea ba proposta, maibe relatóriu kona-ba gastus no relatóriu narativu ba atividade
tarde atu aprezenta ba ADTL, organizasaun membru balun nia sistema finanseiru no prosedura sira seidauk akuáliza ho
mudansa foun iha relasaun parseria ba dezemvolvimentu nasional ne’ebé rekere transparansia, cost effectiveness no
protesaun ba meiu-ambientál. Relatóriu refere mos konklui katak ADTL presiza halo revizaun ba small grants ne’e nia
guideline hodi responde ba kestaun importante rua; 1) membru implementador tenke aprezenta relatóriu finansa tuir tempu;
2) membru implementador tenke haktuir ADTL nia prosedimentu kona-ba konta bankaria. Rua ne’e hotu presiza atensaun
seriú hodi tulun asosiasaun ida ne’e hatene nia papél iha área kapasitasaun ba organizasaun membru.
1.10.
Planu Estratéjiku ADTL 2015 – 2020
ADTL nia Planu Estratéjiku 2015 - 2020 hala’o iha Salaun São Paulo, Comoro, Dili iha loron 15 to’o 19 Junu 2015.
Partisipante sira ba atividade refere mai hosi representante organizasaun membru no mos staff RHTO hosi Munisipiu 12.
Hamutuk ema nain 54 mak partisipa, entre sira feto nain 21 no EhD nain 17. Atu asegura ADTL hetan rezultadu ida ne’ebé
diak, kontrata tiha ona freelance facilitator ida hodi hala’o kna’ar fasilitasaun nian no mos hodi prodúz relatóriu final.
Relatóriu final tenke aprezenta ba membru konsellu exekutivu ho jestór sira atu haree hamutuk molok aprezenta iha
asembleia jeral tinan ida ne’e. Atividade refere importante hodi define ADTL nia objetivu no vizaun i misaun foun ne’ebé
tenke refleta loloos mudansa sira iha situasaun EhD nian. Planu Estratéjiku ne’e hamosu output importante 9 ne’ebé presiza
tau ba konsiderasaun, entre sira mak:
1) Organizasaun sira relevante, komunidade no públiku sensivel ba EhD sira-nian asuntu no problema.
2) EhD nia atividades ekónomia hetan promosaun no dezemvolve.
3) Kooperasaun ho parseiru sira hodi promove direitu EhD nian la’o diak no efetivu.
4) Polítika edukasaun inkluzivu implementa iha nivel edukasaun hotu, tantu formal i non-formal.
5) EhD iha koñesementu i seguru hosi risku dezastre naturais.
Relatóriu Anuál ADTL 2015
13
6) EhD hotu asesu no uza téknolojia informasaun no komunikasaun.
7) Planu Asaun Nasional kona-ba defisiénsia valida no implementa hosi ministériu relevante.
8) ADTL sai sentru informasaun, iha jestaun diak, forte iha advokasia no halo atendimentu diak ba nia membru hotu.
9) Konsellu Nasional ba EhD, leis no regulamentu kona-ba direitu EhD nian kria no sosializa liuhosi involve EhD, no
Governu prepara atu asina no ratifika Konvesaun Nasoens Unidas kona-ba direitu EhD.
TABELA 4 : Sumáriu Atividade Hakbi’it Organizasaun Membru
Nú
1
2
3
4
6
7
8
9
10
ATIVIDADE
FATIN/DATA
Ceremonia Lansamentu
Fundus hosi Governu
Australianu
Inagurasaun Eskritóriu
foun ADTL
Enkontru regular
membru Konsellu
Exekutivu
Ofisíu Klibur Domin,
22/08/14
Enkontru Jeral
Trimestrál dahuluk
Soru-mutu Anuál
Ofisíu TLMTL, 03/03/14
Ofisíu ADTL, 29/8/14
Marsu 2014 – Juniu
2015
ETDA, 15 Janeiru 2015
Sosializasaun no
Lansamentu Fundu Ki’ik
ba Membru
Edifísiu ADTL, 26/09/14
Membership
assessment
Dili, Tibar, Baucau,
Laklubar, Aileu,
Manufahe 11 Fev – 5
Marsu
Nov 2014 – Maiu 2015
Membru hetan vizita
hosi Ekipa MNE
Planu Estratéjiku
Salaun São Paulo, 1519/6/15
OBJETIVU
MEIUS VERIFIKASAUN
Entrega fundus hosi
Governu Australia ba
ADTL
Inaugura eskritóriu
foun ADTL.
Avaliasaun ba
progresu servisu
ADTL.
-
Relatóriu
atividade
-
Estabelese SubCommittee
Avaliasaun ba
progresu servisu
ADTL.
-
Membru hatene
kritériu aplikasaun ba
small grants
-
Idéntifika no kria
Membership Profile
-
Relatóriu
atividade
Relatóriu
atividade
Kopia
resolusaun
Relatóriu
atividade
Lista
partisipantes
Relatóriu
atividade
Lista
partisipantes
Relatóriu
atividade
Relatóriu
Assessment
Database
membru
Relatóriu
MNE
Relatóriu
Planu Asaun
-
-
-
Monitoriamentu no
avaliasaun
Prodúz Planu
Estratéjiku 2015-2020
-
PARTISIPANTE
F
-
M
-
-
-
-
-
-
-
20
18
-
8
-
12
21
33
Objetivu 2: Edukasaun no Kapasitasaun
Atividade 2.1: Graduasaun Estudante Kursu CBR Diploma I, pilotu I
Kursu CBR Diploma I kria ho objetivu atu fornese
koñesementu kona-ba siénsia iha área RBK ne’ebé
dezemvolve hosi konseitu ida atu hakbi’it komunidade
hodi bele iha abilidade hodi halo rehabilitasaun ba EhD
iha uma no iha komunidade. Bainhira hahú, kursu ne’e
orienta liu atu fo kapasitasaun ba staff sira hosi
organizasaun hotu ne’ebé mak servisu iha área
defisiénsia. Kursu ne’e estabelese bazea ba akordu ida
ne’ebé asina tiha ona entre DWG (agora ADTL) ho UNTL
Foto: Seremonia graduasaun ba estudante CBR Diploma I
Relatóriu Anuál ADTL 2015
14
iha loron 2 Maiu 2013 hodi formalmente loke kooperasaun entre ADTL ho UNTL hodi hatama kursu refere iha
Departementu Dezemvolvimentu Komunitária, Fakuldade Siénsia Sosiais, UNTL.
Kursu ne’e hala’o ho fundus hosi RHTO ho total Orsamentu US$145.000 ba tinan Jullu 2014 – Juniu 2016. Fundus refere
maihosi The Leprosy Mission Australia liuhosi TLMTL no RHTO no fornese hodi apoiu ADTL iha área rua; kapasitasaun no
hakbi’it instituisaun. Indikador susesu iha área kapasitasaun nian hatudu liuhosi estudante nain 17 hosi pilotu dahuluk
hetan graduasaun tiha ona iha loron 21 Novembru 2014 iha Dili Conventional Centre. Estudante sira ne’e kompostu hosi
feto 5 no mane 12, entre sira inklui EhD nain 9. Kursu ne’e involve atividade barak hahú hosi organiza aula loroloron
durante fulan 12 involve teória semana rua no field assignment semana rua. Atividade field assignment involve vizita ba
programa CBR iha Aileu, Manatuto, Liquisa ho Baucau. Bainhira remata ona kursu refere, estudante sira ne’e iha
oportunidade hanesan atu bele asesu ba estuda iha área seluk ne’ebé relevante.
Atividade 2.2: Lansamentu Kursu CBR Diploma I, pilotu II
Lansamentu Kursu CBR Diploma I, Pilotu daruak hala’o iha UNTL iha fulan Janeiru tinan ida ne’e. Estudante nain 23 mak
rejiztu tama iha kursu refere, entre sira inklui EhD nain 8 no feto nain 10. Abertura ba programa refere hala’o hosi Dekanu
Fakuldade Siénsia Sosiál ho Vice Retor Asuntu Akadémiku. Objetivu husi abertura ne’e atu fó koñesimentu ba estudante
sira kona-ba atividade akadémiku no mos aspeitu seluk kona-ba prosesu aprendizajen nian. Estudante sira iha turma CBR
nian rekruta hosi EhD, oan hosi família EhD, staff hosi membru organizasaun ne’ebé servisu iha área defisiénsia no mos
alunus lahó defisiénsia ne’ebé iha interese atu hasa’e sira-nia matenek iha área defisiénsia.
Kursu refere importante hodi fo biban ba EhD no staff hosi organizasaun sira ne’ebé interese atu hasa’e sira-nia
koñesementu kona-ba tékniku reabilitasaun baze komunidade no mos siénsia sira relevante. Iha parte seluk, ADTL haree
kursu refere hanesan ponte ba EhD atu hakat ba nivel edukasaun superior iha área seluk ne’ebé relevante.
Atividade 2.3: Formasaun iha Nepal
Formasaun iha Nepal hala’o hosi loron 6 to’o 16 Janeiru 2015 involve ema nain 8; staff ADTL nain 3 ho dosente nain 5,
inklui Vise Reitor asuntu Akadémiku. Formador ba kursu ne’e mai hosi Enablement Nepal ho Netherland. ADTL halo tiha
ona kooperasaun ida naruk ho Enablement, hodi apoiu kursu refere liuliu iha área kapasitasaun ba dosente, dezemvolve
kurikulu no mos prodúz materiais didátivu sira hodi apoiu kursu refere.
Formasaun iha Nepal importante hodi hasa’e delegasaun ne’e nia koñesementu kona-ba jestaun ba kursu iha área
defisiénsia, no mos aspeitu seluk interligadu ho dezemvolve kurikulu, preparasaun ba matériais didáktivu, metódu ensinar
no hatene típu oioin kona-ba defisiénsia no oinsa servisu ho estudante defisiente. Formasaun ne’e lori impaktu bo’ot ba
hasa’e konfiansa iha dosente sira kona-ba jestaun ba kursu no influénsia iha aspeitu mudansa ba kondisaun ambiental iha
UNTL hodi apoiu kursu refere. Liutan ida ne’e, sei tulun UNTL iha nia preparasaun hotu atu lansa programa estudu kona-ba
disabilidade nivel baxerelatu ne’ebé tuir planu atu ba lansa iha tinan 2017. Hatutan ba atividade refere, iha loron 9 Fevereiru
2015, ADTL nia ekipa jestór sira halo enkontru ida ho ekipa UNTL hodi deside kona-ba preparasaun atu halo comparative
study visit ba PKD-UI iha, Jakarta, Indonesia hodi kontinua fo kapasitasaun ba dosente sira iha área tékniku jestaun ba
kursu.
Relatóriu Anuál ADTL 2015
15
Atividade 2.4: Comparative Study iha Indonesia
Atividade Comparative Study iha Indonesia hala’o iha loron 8 to’o 12 Marsu 2015 iha Jakarta. Ekipa ADTL ho UNTL hala’o
vizita ida ba PKD-UI ho Mimi Institute hodi hatene kona-ba jestaun ba kursu sira relevante ba EhD. Ekipa ne’e kompostu
hosi ema nain 6; tolu hosi ADTL no nain tolu seluk hosi UNTL. Vizita ne’e hala’o ho objetivu atu hasa’e ekipa refere nia
koñesementu kona-ba asuntu disabilidade, servisu organizasaun akadémiku nian iha área defisiensia, inklui kurikulu,
peskiza iha área defisiensia no hatene kona-ba pratika eskola inkluzivu ba EhD.
Vizita dahuluk hala’o ba PKD-UI hodi hatene kona-ba esperiénsia halo peskiza no advokasia kona-ba asuntu defisiénsia
nian, liuliu kona-ba asesu EhD ba ensinu superior. Iha vizita refere ekipa ne’e hasoru-malu ho fundador PKD-UI ho fundador
ba Mimi-Institute. Tuirmai ekipa kontinua halo vizita ba Universitas Katolik Atma Jaya nu’udár universidade privada ne’ebé
simu ema ho defisiénsia ba estuda iha área sira relevante. Vizita ida ne’e foka liu ba hatene kona-ba instalasaun
ekipamentu iha universitáriu hodi fasilita EhD aprende. Vizita tuirmai hala’o ba Kampus IPB ne’ebé iha programa ida ho
naran “Rumah Kampus” ba estudante ho defisiénsia. IPB dezeña programa úniku Diploma I Agrikultura ne’ebé fo dalan ba
estudante sira hodi involve iha atividade agrikola hanesan hakiak ikan, merkadoria ikan no seluk tan ne’ebé relevante. Ekipa
mos halo vizita ba eskola inkluzivu iha Slipi, Jakarta. Vizita ne’e importante ba ekipa ADTL ho UNTL hodi hatene kona-ba
esperiénsia manorin sira iha eskola inkluzivu. Slipi hanesan eskola transitóriu hodi prepara estudante sira ne’ebé iha típu
autism no defisiénsia mentál no intelektuál molok tama ba eskola inkluzivu. Ekipa ne’e mos halo enkontru ho parseiru seluk
hosi DPO no organizasaun lokál no rejionál sira hodi rona kona-ba programa oioin iha área defisiénsia.
Atividade vizita ne’e lori impaktu positivu ba dezemvolvimentu kursu refere, liuliu iha área kooperasaun tékniku entre UNTL
ho PKD-UI ho Atma Jaya kona-ba dezemvolve kurikulu ba estudu kona-ba disabilidade iha UNTL. Preparasaun no asuntu
sira nesesáriu atu lansa kursu refere hala’o hela, inklui formasaun ba dosente, dezemvolve draft kurikulu, sosializasaun no
mos buka akreditasaun hosi Ministériu Edukasaun. ADTL partikularmente fo atensaun ba buka apoiu finanseiru hodi apoiu
planu refere, iha parte seluk ADTL buka oportunidade atu halo ezame ekivalensia ba EhD ruma hodi prepara sira asesu ba
kursu refere.
TABELA 5 : Sumáriu Atividade Edukasaun no Kapasitasaun
Nú
1
ATIVIDADE
DATA, FATIN
21/11/14
3
Graduasaun
Estudante Kursu CBR
Diploma I, pilotu I
Lansamentu Kursu
CBR Diploma I, pilotu
II
Study Visit
4
Comparative Study
5
Turma CBR
Jakarta, 8 – 12
Marsu
UNTL, 2015 –
2016
2
Jan 2015
Nepal, 6-16
Janeiru
OBJETIVU
Hasa’e abilidade litératura
kona-ba defisiénsia no
CBR
Hasa’e abilidade litératura
kona-ba defisiénsia no
CBR
Hasa’e koñesementu
dosente kona-ba jestaun
kursu CBR.
Hatene kona-ba jestaun
ba Kursu CBR.
Hala’o sesaun tóeria no
prátika durante tinan ida
Relatóriu Anuál ADTL 2015
MEIUS VERIFIKASAUN
PARTISIPANTE
F
M
5
12
-
Relatóriu atividade
-
Relatóriu atividade
-
Relatóriu atividade
1
7
-
Relaróriu
Assessment
Lista prezensa
Relatóriu atividade
-
6
10
13
-
-
-
16
Objetivu 3: Advokasia no Inkluzaun Sosiál
3. 1. Simulasaun iha Ponte CPLP Comoro
Iha loron 29 Agostu 2014 ADTL organiza eventu ida
ne’ebé tau-hamutuk atividade rua. Atividade premeiru mak
inaugurasaun
ba
eskritóriu
foun
ADTL
iha
rua
Mascarenhas, Aldeia 04, Dili. Seremonia ne’e hetan
partisipasaun aas husi organizasaun membru, parseiru
servisu,
reprezentante
sosiedade
sivil
seluk,
reprezentante Embaixada Australia, PLSF no mos MSS.
Hafoin hetan tiha inaugurasaun husi Direitor Jeral MSS,
haktuir kedas ho bensaun husi Padre Angelo Salsinha
Foto: Simulasaun Kadera Roda Ponte Comoro
husi Cathedral, Dili.
Iha loron hanesan, ADTL mos mobiliza reprezentante hosi organizasaun membru no kliente EhD hodi halo atividade
simulasaun ba koridor dalan ba Kadera Roda iha Ponte Comoro. Atividade ne’e hetan partisipasaun husi Vise Premeiru
Ministru, Fernando Lasama de Araujo. Atividade ne’e hetan kobertura maka’as husi mediá lokál hotu, inklui STL-TV ho
RTTL TV. Ema atus rua resin mak hola-parte iha atividade refere, hahú ho palestra husi Vise Premeiru Ministru ho
Presidente ADTL no remata ho atividade simulasaun Kadera Roda iha ponte refere.
ADTL aproveita eventu importante ida ne’e hodi bolu atensaun públiku hodi respeitu EhD bainhira uza fasilidade públiku.
Presidente asosiasaun iha nia ko’alia hato’o obrigado no apresiasaun bo’ot ba Governo ho kompanha konstrusaun sira
ne’ebé tau ona konsiderasaun ba EhD sira-nia ejijensia. Hatutan ba ida ne’e, ADTL sei kontinua kria kontaktu no ligasaun
ho Governu no Parlamentu hodi asegura lei kona-ba Building Permits no Building Code hodi asegura kona-ba universal
design kona-ba asesibilidade ba fasilidade públiku.
ADTL konsidera atividade simulasaun Ponte Comoro hanesan atividade ida ne’ebé susesu liu tanba mai duni hosi ejijensia
EhD nian liuhosi selebrasaun IDD 2013, no kontinua halo presaun politiku to’o hetan resposta iha tinan 2014. ADTL ho nia
membru sira sei kontinua uza aproximasaun hanesan ne’e hodi alkansa nia objetivu advokasia sira.
3.2. Enkontru Komisaun Organizadora IDD
Enkontru Komisaun Organizadora dahuluk hala’o iha salaun enkontru ADTL loron 26 Setembru 2014. Ekipa organiza ida
kompostu hosi representante organizasaun membru sira forma hodi fahe kna’ar entre sira no kria planu atividade ba eventu
IDD. Enkontru ne’e partisipa hosi ema nain 28 kompostu hosi feto 7 no mane 21, maioria EhD. Enkontru daruak akontese
iha loron 10 Outubru hodi fahe tarefas no determina ajenda ba selebrasaun nian. Programa importante lubun ida mak
deside, inklui audénsia ho Premeira Dama, Jantar fraternidade ho Presidente da Republica, organiza Konferensia Nasional,
no mos long-marching 3 Desembru. Liutan ida ne’e, komisaun ne’e mos hatama proposta atividade adisional hosi alumni
KOICA kona-ba limpeja jeral no disportu defisiénsia iha Kristo Rey ne’ebé hala’o iha loron 27 Novembru 2014.
Relatóriu Anuál ADTL 2015
17
3.3. Konferénsia Nasional
Selebrasaun IDD 2014, hahú ho Konferénsia
Nasional ida kona-ba Estabelesementu Konsellu
Nasional no Ratifikasaun ba UN-CRPD hala’o iha
Hotel Ramelau, loron 25-26 Novembru 2014.
Konferénsia ne’e halibur hamutuk partisipantes
hamutuk atus ida resin ualu (108) hosi
delegasaun membru organizasaun 15 hosi Dili ho
munisipiu. Partisipa mos hosi familia no kliente
EhD, parseiru dezemvolvimentu, pontu fokal
Foto: Konferénsia imprensa hodi fo-sai Resolusaun ADTL ba media
defisiénsia hosi ministériu relevante, sosiedade sivil seluk no media. Iha Konferensia ne’e konsellu exekutivu ho membru
organizasaun sira adopta resolusaun ida ne’ebé iha pontu prinsipál 10 ho ejijensia ba Governu atu lalais kria no sosializa
KN-DEHD, implementa PAN-DEHD no mos ratifikasaun ba UN-CRPD.
Konferénsia ne’e loke ho abertura ofisiál hosi Vise Premeiru Ministru, Fernando Lasama de Araujo akompaña hosi Vise
Ministru MSS, Jacinto Rigoberto ho Vise Presidente Komisaun F Parlamentu Nasional, Eduardo Du’sae Barreto. Durante
konferénsia akontese atividade importante lubun ida inklui apresentasaun hosi Pontu Fokal EhD hosi ministériu sira
relevante, aprezentasaun hosi MSS kona-ba Incheon Strategy, aprezentasaun hosi reprezentante eskritóriu Altu
Komisariadu Direitus Umanus iha Timor-Leste kona-ba prosesu ratifikasaun no prosedimentu Nasoens Unidas kona-ba
Konvensaun direitu EhD, no mos aprezentasaun hosi Konselleru ba Dezemvolvimentu nian hosi Embaixada Australia iha
Timor-Leste kona-ba Planu Estratéjiku Governu Australia nian kona-ba jeneru no EhD iha Timor-Leste.
Impaktu hosi atividade refere bo’ot tebes tanba ba dala uluk ADTL halibur reprezentante Parlamentu Nasional ho Governu
hodi ko’alia hamutuk iha atmosphere ida ne’ebé nakloke no aberta kona-ba situasaun EhD. Hafoin adopta tiha resolusaun
refere, ADTL kontinua ho sirkula no fahe kopia hosi resolusaun ne’e ba media lokál hotu, no mos haruka ba instituisaun sira
relevante hanesan meius atu informa kona-ba posisaun no prekupasaun sira EhD nian.
3.4. Jantar ho Presidente Republica
ADTL nia lideransa sira susesu hodi hetan konkordansia hosi Premeira Dama atu tuur nu’udar Embaixadora Boa Vontade
ba EhD. Iha loron 4 Novembru delegasaun ADTL halo enkontru ida ho Premeira Dama iha Palacio Presidente, Dili. Durante
enkontru, Premeira Dama simu ho diak proposta ADTL nian atu sai nu’udar Embaixadora Boa Vontade ba EhD. Hatutan ba
enkontru ne’e, Premeira Dama mos oferese atu halo jantar fraternidade ho EhD iha Palacio Nobre, Lahane. ADTL simu ho
laran ksolok proposta ne’e no konsidera jantar hamutuk ho Presidente sei sai hanesan momentum importante ba
asosiasaun hodi alkansa nia objetivu prinsipál ida kona-ba estabelesimentu konsellu nasional ba EhD no mos promove
kooperasaun ho Gabinete Presidensial iha área defisiénsia.
Relatóriu Anuál ADTL 2015
18
Hatutan ba ida ne’e, ADTL ho protokólu
hosi
Gabinete
Presidente
organiza
hamutuk jantar fraternidade ida ne’ebé
hala’o iha loron 26 Novembru 2014. Jantar
ne’e hetan partisipasaun aas hosi EhD ho
sira-nian familia. ADTL mos konvida
parseiru dezemvolvimentu sira seluk inklui
Ambaxador Australia, Peter Doyle ho niaesposa,
sosiedade
reprezentante
sivil
seluk
organizasaun
no
mos
Foto: Foto hamutuk ho Presidente Republika iha Palacio Nobre, Lahane
reprezentante Governu.
Presidente Taur Matan Ruak iha nia-mensajen iha seremonia refere akresenta liu ba responsabilidade Estadu atu kria
oportunidade ba sidadaun sira ho defisiénsia atu hola parte iha vida sosiedade ho integradu no partisipa iha ekónomia
nasional no dezemvolvimentu Nasaun. Iha jantar refere Presidente Taur Matan Ruak husik hela liafuan murak ida hodi
enkoraza EhD ne’ebé hateten “Fizikamente sira defisiénte, maibe espiritualmente sira la defisiénte”. Liafuan ne’e iha sintidu
luan, maibe iha prinsipiu hakarak rekoñese EhD hanesan parte ida hosi sosiedade inkluzivu no labele hetan diskriminasaun
bazea ba kondisaun defisiénsia.
3.5. Long-marching 3 Dezembru 2014
IDD selebra tinan-tinan iha loron 3
Dezembru. Tinan 2014, ADTL organiza
eventu ne’e iha formatu ne’ebé inkluzivu ho
partisipasaun no mobilizasaun ida mak
kolosal involve parte hotu ne’ebé iha
interese bo’ot ba asuntu direitu EhD.
Selebrasaun tinan ida ne’e hakarak bolu
atensaun Governu ba asuntu importante
tolu; 1) Estabelese Konsellu Nasional ba
Foto: Long-marching 3 Dezembru 2014
EhD; 2) Implementa Planu Asaun Nasional
ba EhD; 3) Edukasaun Inkluzivu. ADTL nia argumentu katak bainhira objetivu 3 ne’e hetan realizasaun kompletu sei sai
modalidade prinsipál ba Timor-Leste atu tama ba ratifika Konvensaun Nasoens Unidas kona-ba Direitu EhD.
Long-marching mak atividade ida bo’ot liu hosi atividade hotu hodi selebra IDD. Atividade ne’e mobiliza EhD ho sira-nia
familia, komunidade, aktivista direitus umanus no edukasaun no mos delegasaun organizasaun membru ho sira-nia kliente
hosi munisipiu hotu. Hamutuk ema liu 500 mak partisipa iha long-marching iha tinan ida ne’e. Partisipante sira konsentra
uluk iha CCD hodi la’o ba Palacio do Governu ho Parlamentu Nasional ho sira-nia ejijensia atu Governu tau atensaun ba
asuntu no problema sira ne’ebé EhD prekupa. Durante sesaun aprezentasaun, Vice Ministru MSS, Jacinto Rigoberto
Relatóriu Anuál ADTL 2015
19
promete atu halo esforsu hotu hodi asegura implementasaun ba Polítika Nasional EhD, estabelesimentu KN-DEDH no
ratifikasaun ba Konvensaun kona-ba Direitu EhD. Iha momentu hanesan, Ambaxador Australia, Peter Doyle halo
aprezentasaun kona-ba komitementu Governu Australia ba promove inkluzaun sosiál no jeneru iha Timor-Leste liuhusi
suporta sira ne’ebé mak Governu Australia fo ba ADTL ho RHTO. Durante atividade long-marching, hetan apoiu hosi Polisia
Transitu ho Cruz Vermelha Timor-Leste.
3.6. Natal hamutuk EhD
Natal hamutuk ho EhD hala’o iha Restorante Metiaut iha loron 19 Dezembru 2014. Ema lima-nulu resin mak partisipa inklui
EhD ho sira-nia familia, staff hosi organizasaun membru, membru konsellu exekutivu no parseiru dezemvolvimentu sira.
Atividade refere hala’o ho objetivu atu hamutuk festeza Natal no Tinan foun, no mos hodi lansa Relatóriu IDD ba komisaun
organizadora ho parseiru hotu hanesan jestu apresiasaun ba kooperasaun hodi halo eventu IDD la’o ho susesu. Orsamentu
ba IDD nian maihosi Governu Australia no mos hosi kontribuisaun organizasaun membru ho parseiru sira seluk hanesan
Rotary Clubs no seluk tan.
3.7. Enkontru ho Media
Enkontru ho media iha relasaun ho sensibilizasaun ba imprensa kona-ba asuntu EhD, no mos iha relasaun ho preparasaun
ba selebrasaun loron IDD hodi kobertura maximu ba atividade seluk ne’ebé relevante. Enkontru ho media ba dahuluk
akontese iha loron 18 Novembru 2014 iha eskritóriu ADTL halibur hamutuk partisipantes hamutuk nain 23 hosi media lokál
no mos reprezentante hosi organizasaun membru sira. Rezultadu hosi enkontru ne’e mak akontese kontaktu besik ho
media no mos ADTL konsege asegura kobertura nakonu ba nia atividade hotu.
3.7.1. Dokumentasaun TV – Edisaun 1
ADTL halo konkordansia ida ho ekipa produsaun RTTL TV tuirmai konkorda katak ekipa produsaun RTTL TV halo
dokumentasaun ida kompleitu ba atividade hotu ne’ebé ADTL organiza durante selebrasaun loron IDD. Kobertura kompleitu
akontese hahú hosi audénsia ho Premeira Dama, Konferénsia Nasional, Jantar iha Palacio Nobre, atividade COIKA iha
Cristo Rey to’o selebrasaun IDD 3 Dezembru. Produsaun Dokumentasaun TV ne’e tuirmai hatudu iha RTTL TV iha loron 3
Dezembru no repete fali iha loron 13 Dezembru 2014 (haree arkivu ADTL).
3.7.2. Dokumentasaun TV - Edisaun 2
Dokumentasaun TV – Edisaun 2 foka ba kobertura kona-ba atividade disportivu EhD ne’ebé hala’o iha fulan Maiu hodi
selebra Loron Restaurasaun Independensia 20 Maiu 2015. Atividade dokumentasaun ne’e hahú iha fulan Marsu no remata
iha fulan Junu. Dokumentasaun ida ne’e hatudu iha RTTL TV iha loron 21 Juñu 2015, no repete fali iha loron 20 Jullu 2015
(haree arkivu ADTL).
3.7.3. Talk Show iha RTTL TV
Atividade Talkshow ne’e hala’o iha loron 2 Dezembru 2014 iha Estudio RTTL TV. ADTL konvida reprezentante hosi
Ministériu Solidaridade Sosiál, reprezentante ida hosi EhD no mos Presidente Konsellu Exekutivu. Talkshow durante oras
ida ne’e hodi ko’alia kona-ba mekanizmu protesaun no asisténsia sosiál ba EhD. ADTL organiza atividade ne’e iha relasaun
Relatóriu Anuál ADTL 2015
20
ho objetivu atu promove EhD nia partisipasaun iha moris públiku liuhosi media audio-visual. Hatutan ba ida ne’e, ADTL mos
hetan konvite hosi STL-TV hodi halo intrevista ekskluzivu ida kona-ba asuntu defisiénsia, liuliu preparasaun ba selebrasaun
loron IDD. Atividade ne’e involve ADTL nia Presidente Konsellu Exekutivu ho General Manager.
3.7.4. Produsaun Jornal Inkluzivu ho Website
Hatutan ba objetivu atu promove asuntu EhD nian liuhosi media, ADTL kria rasik nia jornal ida ne’ebé hanaran “Jornal
Inkluzivu”. Jornal ne’e iha funsaun prinsipál atu fo-sai informasaun kona-ba atividade hotu ne’ebé mak ADTL ho nia membru
sira organiza. Jornal ne’e publika kada trimestrál no sei distribui ba parseiru hotu no mos livru idaida sei fahe ba membru
Parlamentu ho Governu. Matéria hosi publikasaun hotu tuirmai sei up-load iha ADTL nia website (haree ADTL nia website:
www.adtl.tl). Iha konkluzaun, iha observasaun ba publikasaun jornal lokál hotu hatudu katak hahú loron enkontru
ho media lokál hotu to’o remata selebrasaun IDD, hamutuk iha ona article 34 hosi media imprime STL, TP,
Independent ho Busines Timor kona-ba EhD iha Timor-Leste, ne’e la inklui publikasaun sira iha meius audiovisual liuhosi radio, televizaun no media online sira seluk.
3.8. Konsultasaun Rejionál ba estabelesimentu Konsellu Nasional ba EhD
Konsultasaun
Rejionál
ba
estabelesimentu
Konsellu Nasional ba EhD hala’o hosi fulan
Fevereiru – Abril 2015 iha Munisipiu Liquisa,
Ainaro, Baucau, Oecusse no remata iha Dili.
Atividade ne’e involve partisipantes hamutuk ema
nain 335, entre sira iha feto hamutuk 92 ho mane
243 no EhD nain 63. Konsultasaun ne’e hala’o ho
objetivu hodi rona opiniaun hosi parte hotu liuliu
EhD, sira-nia inan-aman eh familia, ka ema
Foto: Abertura ba konsultasaun iha Rejiaun Espesiál Oecusse Ambeno
ne’ebé hakiak sira, professors sira, organizasaun
baze-ema ho defisiénsia nian, organizasaun naun-governmentais sira seluk, pontu fokál sira ba asuntu defisiénsia nian,
lideransa komunitária no mos Governu lokál.
Ekipa ADTL servisu hamutuk ho Ekipa Konjuntu ida ne’ebé servisu iha lideransa Direitor Direcção DNACS-MSS ho
Gabinete Vise Ministru MSS, Miguel Marques Manetellu. ADTL apoiu prosesu refere ho fundus ida hosi RHTO liuhosi ADTL
ho montante USD10.000. ADTL mos kontribui signifikamente ba susesu hosi prosesu konsultasaun tomak hahú hosi apoiu
finanseiru to’o apoiu tékniku hodi elabora metódu konsultasaun, tékniku halibur dadus, halo prosesamentu ba dadus matak
to’o prodúz relatóriu ikus ne’ebé tuirmai aprezenta ba MSS iha Seminar Validasaun ne’ebé akontese iha loron 16 Junu
2015. ADTL ho nia ekipa produsaun relatóriu involve iha prosesu konsultasaun hotu. Konsultasaun dahuluk hala’o iha
munisipiu Liquisa loron 27 Fevereiru 2015 hodi halibur partisipantes hosi Ermera, Maliana ho Liquisa, tuirmai hala’o iha
munisipiu Ainaro iha loron 11 Marsu hodi halibur partisipante hosi Kovalima, Ainaro, Manufahe ho Aileu. Hamutuk ema nain
62 mak partisipa entre sira iha feto nain 15 no EhD nain 18 mak partisipa. Konsultasaun datoluk hala’o iha munisipiu
Relatóriu Anuál ADTL 2015
21
Baucau iha 19 Marsu no iha Rejiaun Espesíal Oecusse hala’o iha loron 9 Abril haktuir ho konsultasaun ikus iha Dili ne’ebé
hala’o iha loron 26 Marsu iha Salaun MSS, Dili.
3.9. Kompetisaun Disportivu EhD
3.9.1. Enkontru Komisaun Organizadora
Enkontru preparativu ba Eventu Disportivu
EhD nian hodi Selebra Loron Restorasaun
Independensia 20 Maiu 2015 organiza hosi
Unidade Advokasia & Inkluzaun Sosiál.
Akontese enkontru dala haat (4) iha fulan
Marsu nia laran hodi halibur reprezentante
sira hosi Federasaun Disportivu EDH nian.
Enkontru ikus liu hala’o iha loron 27 Marsu
hodi deside data kompetisaun nian no mos
Foto: Kompetisaun Baskel Ball EhD iha SEJD Dili
prepara ba dialogu ho SEJD ne’ebé tuirmai realiza duni iha loron 28 Marsu 205 iha Eskritóriu ADTL. Sorumutu entre
reprezentante sira hosi Federasaun Disportivu EhD nian ho SEJD ne’e iha nia importansia bo’ot hodi ko’alia kona-ba Eventu
Kompetisaun Basket Ball EhD nian no mos Kompetisaun Halai-taru Kadera Roda ne’ebé hotu-hotu sei realiza iha fulan
Maiu. Iha enkontru 27 Marsu ne’e hamutuk ema nain 18 mak partisipa, entre sira feto nain 6 no mane nain 12, hotu-hotu
EhD. Enkontru ho SEJD iha loron 28 Marsu hanesan momentum importante ba ADTL nia servisu advokasia. Tanba liuhosi
sorumutu refere, ADTL aprezenta idea prinsipál rua kona-ba Inkluzaun EhD liuhosi Arte no Disportu no mos re-organiza
Federasaun Disportivu EhD nian hanesan dalan hodi apoiu partisipasaun EhD iha moris públiku liuhosi kompetisaun
disportivu. SEJD simu ho diak opiniaun hosi ADTL, no husu atu akontese sorumutu tuirmai hodi realiza opiniaun rua ne’e.
Remata tiha sorumutu ne’e, SEJD halo vizita ba EhD sira nia hela-fatin no fornese apoiu umanitária ba sira.
3.9.2.
Torneiu Bisikleta Roda Tolu
Torneiu Bisikleta Roda Tolu hala’o iha loron 16 Maiu 2015, hahú hosi rotunda Nicolao Lobato-Comoro no remata iha LargoLecidere. Atletizmu EhD hamutuk na’in 11 mak kompete iha atividade refere. Primeiru lugar ba torneiu refere mak Evaristu
da Conceição hosi ADTL, Segundu lugar mak Fransisco Xavier Lopes hosi Ahisaun, terseiru lugar mak José do Rego
Castro hosi CNR, no quartu lugar mak Jose Soares Guterres mos CNR. Premiu ba manan na’in sira mak osan ho montante
hahú hosi USD100 to’o 400 ba primeiru lugar.
3.9.3.
Torneiu Kadeira Roda
Torneiu seluk mak halai taru Kadeira Roda. Atividade ida ne’e hala’o iha loron hanesan involve grupu rua ketaketak grupu
mane no grupu geto. Grupu mane hahú hosi Palacio do Governo no remata iha Largo-Lecidere involve atleta na’in 9.
Torneiu grupu feto hahú hosi Palacio do Governo no remata iha edifisiu SEJD nia oin involve atleta na’in 4. Manan-na’in sira
ba grupu mane nian mak Julio Soares ho Magos de Jesus Soares hosi CHL-Hera, no Zito Mendes ho Zeferino Varela hosi
Klibur Domin. Manan nain ba grupu feto mak Eliza Maria da Costa ho Auxiliadora Lobato hosi Ahisaun, no Olinda Amaral ho
Relatóriu Anuál ADTL 2015
22
Maria Ferreira hosi CNR. Premiu ba manan na’in sira mak osan ho montante USD300 ba premeiru lugar to’o USD75 ba
kuartu klasifikasaun.
3.9.4.
Torneiu Basket ball Cadeira Rodas
Torneiu Basket ball Cadeira Rodas hala’o iha loron 4 to’o 9 Maiu 2015 iha SEJD, Dili. Atividade refere involve ekipa 8;
TLMTL, RHTO, CNR, ADTL, CBR D1, Ahisaun, CLH-Hera no Klibur Domin-Tibar. Manan nain ba torneiu ne’e mak ekipa
hosi TLMTL hanesan premeiru klasifikasaun, CNR hanesan segundu klasifikasaun, Ahisaun iha terseiru klasifikasaun no
ikus liu mak CHL-Hera ho premiu osan hahú USD500 ba premeiru klasifikasaun no ikus liu mak USD100 ba klasifikasaun
ikus liu. Atividade disportivu defisiénsia rua haktemin iha leten iha impaktu bo’ot tebes ba rekoñesementu ba talentu EhD
nian, no mos influénsia kedas ba Governu liuhosi SEJD hodi bolu enkontru entre federasaun disportivu EhD 8 hodi tuur
hamutuk. Haktuir ba enkontru refere, tuirmai iha loron 4 Juliu 2015 akontese Kongresu Nasional ba dahuluk hodi hili
estruktura foun no estabelese komisaun eventuál ida hodi organiza Kongresu Nasional CNPTL. ADTL fiar iha konseitu
katak partisipasaun EhD iha eventu nasional ho internasional sira hanesan meius hodi promove sira nia-partisipasaun iha
moris públiku. ADTL haree oportunidade hotu hosi eventu públiku hanesan fatin ba sira hodi partisipa no hatudu sira niaabilidade no talentu.
3.10. Treinamentu kona-ba Disability and Equality Mediá Strategy
Treinamentu kona-ba Disability and Equality Mediá Strategy, Jakarta hala’o hosi loron 24 - 27 Marsu 2015. Involve iha
treinamentu ne’e mak ADTL nia-Mediá Officer ho Reporter ida hosi RTTL TV. Treinamentu ne’e nia importansia ba ADTL
mak hakbi’it kapasidade staff kona-ba oinsa halo kobertura no relatoriu kona-ba asuntu defisiénsia. Ema nain rua feto 1 ho
mane 1 mak partisipa iha trenamentu refere, ho fundus hosi Governu Australia ho TADF. ADTL hatene kona-ba treinamentu
ne’e liuhosi bainhira halo comparative study kona-ba CBR course management iha Jakarta no hasoru-malu ho TADF nia
reprezentante ne’ebé mos parte hosi ekipa ne’ebé ADTL hasoru. ADTL haree treinamentu ne’e hanesan oportunidade hodi
hasa’e koñesementu ADTL nia Mediá Officer nian hanesan parte ida hosi kapasitasaun hodi hadiak kualidade relatoriu iha
ADTL nia jornal no mos hatene halo kobertura ne’ebé sensivel ba EHD. Liutan ida ne’e, ADTL mos husu involvimentu
reporter ida hosi RTTL hodi partisipa iha treinamentu refere hanesan meius hodi estabelese relasaun servisu entre ADTL ho
RTTL iha área reportajen ba asuntu sira EHD nian.
3.11. Treinamentu kona-ba Direitus Umanus no Jestaun Kazu
Objetivu hosi treinamentu ida ne’e mak Atu hasa’e
koñesementu kona–ba konvensaun sira ne’ebé
Estadu Timor-Leste ratifika tiha ona atu uza
hanesan defeza ba direitu ema ho defisiénsia. No
mos Atu hasa’e koñesementu kona–ba aspeitu
defisiénsia, típu defisiénsia no oinsá servisu ho ema
ho defisiénsia no ikus liu objetivu mak Hatene
Sistema Referral kona-ba Violénsia hasoru Feto no
oinsá atu artikula ba área defisiénsia nian, enfaze
Foto: Abertura ba treinamentu kona-ba Direitus Umanus no Jestaun
Kazu
Relatóriu Anuál ADTL 2015
23
ba kria Sistema Referral ba kazu violénsia hasoru ema ho defisiénsia.
Treinamentu ida ne’e hala’o kopera hamutuk entre ADTL ho Unidade Direitus Humanus Altu Komisariadu Direitus Umanus
iha Timor-Leste. Treinamentu ne’e hala’o iha dia 25 to’o 28 Maiu 2015 iha Salao Inkontru Pradet nian, Bidau. Partisipantes
sira ba treinamentu ne’e mak hamutuk ema na’in 30 (feto 15, mane 15), no hosi EHD hamutuk na’in 9. Partisipante sira ne’e
mai hosi organizasaun sira hanesan AGAPE-Dili, KATILOSA-Baucau, SÃO JOÃO DE DEUS-Laklubar, CRL-Hera, RHTODili, CNR-Dili, ETBU-Dili, HDMTL-Dili, Ahisaun-Dili, PMY-Baucau, Klibur Domin-Tibar, Plan-Internasional-Dili. Partisipantes
hosi parseiru seluk mak MSS, Fundasaun Alola, PDHJ, PNTL, AlFeLa, The Asia Foundation-Projektu EVAW (agora
Nabilan) ho Kongresaun Alma Sister, Dili.
TABELA 6 : Sumáriu Atividade Unidade Advokasia i Inkluzaun Sosiál
Nú
1
2
3
ATIVIDADE
Sensibilizasaun kona-ba
direitus EhD ba asesibilidade
Konferénsia
Nasional
Hotel Ramelau,
25 – 26/11/14
Advokasia no Sensibilizasaun
-
Advokasia no Sensibilizasaun
-
Ofisíu ADTL,
26/9/14 –
10/10/14
Ofisíu ADTL,
18/11/14
CCD, 3/12/14
Preparasaun ba IDD
-
Liquica 27 Fev –
Dili 26 Marsu
2015
Estabelesimentu Konsellu
Nasional ba EHD.
Dili, 6, 10, 16, 27
Marsu
Desizaun kona-ba
Kompetisaun Disportivu EDH
no dialogu ho SEJD.
-
Jakarta, 24 – 27
Marsu
Hasa’e koñesementu kona-ba
reportajen EHD.
-
Ofisiu Pradet, 25
– 28/05/15
Hasa’e koñesementu kona-ba
sistema direitus umanus no
jestaun kazu
-
Jantar ho Presidente
Republica
5
Enkontru ho Mediá
Nasional
Long-marching 3
Dezembru 2014
8
9
10
MEIUS VERIFIKASAUN
Ponte Comor,
29/8/14
Enkontru Komite
Organizadora IDD
7
OBJETIVU
Simulasaun Ponte
Comoro
4
6
FATIN/DATA
Konsultasaun
Rejional
Enkontru
preparasaun ba
Eventu Kompetisaun
Disportivu EDH
Treinamentu
Disability & Equality
Mediá Strategy
Treinamentu konaba Direitus Umanus
no Jestaun Kazu
Palacio Nobre,
26/11/14
-
-
PARTISIPANTES
F
M
Relatóriu
atividade
Relatóriu media
Relatóriu
atividade
Relatóriu media
Relatóriu
atividade
Relatóriu media
Relatóriu
atividade
Relatóriu media
-
-
Preparasaun ba IDD
Selebrasaun IDD
-
-
Relatóriu
atividade
Relatóriu media
Lista
Partisipantes
Relatóriu
Atividade
Lista
partispante
Relatóriu
atividade
Relatóriu Viajen
Relatóriu
atividade
4.
5.
92
243
6
12
1
1
15
15
C. LAKUNA
Lakuna sira ne’ebé satán netik Asosiasaun nia Dezemvolvimentu hanesan deskreve tuir-mai ne’e:
Transformasaun hosi DWG ba ADTL hanesan susesu ida hosi kapasidade lideransa sira hosi organizasaun sira mak
hakna’ar iha área defisiénsia atu haree oportunidade, no mos promove kooperasaun tékniku no aspeitu seluk kona-ba
Relatóriu Anuál ADTL 2015
24
konsolidasaun forsa sosiedade sivil hodi halo mudansa ba situasaun EhD.
Maiske nune’e husik hela dezáfius lubun ida ne’ebé nesesita kapasidade atu hatene idéntifika problema no determina
prioridade atu responde ho neneik no kuidade ba problema sira ne’ebé mak haleu hela EhD sira-nia moris sosio-ekónomia
no politiku, edukasaun no dezemvolvimentu téknolojia informasaun no komunikasaun. Durante servisu tinan ida, ekipa
jestór idéntifika no halo dokumentasaun ba asuntu no problema sira ne’ebé satán netik asosiasaun ida ne’e nia
dezemvolvimentu hanesan deskreve tuirmai ne’e.
1. Dezáfius Internál iha asosiasaun
a. Staff foun ho henus koñesementu iha área defisiénsia impede sira-nia abilidade atu dezemvolve
aproximasaun ida ne’ebé ho kobertura luan atu bele hatán ba problema ne’ebé ho típu defisiénsia oinoin
hasoru hela, liuliu EhD iha área rurál.
b. Bazea ba rezultadu avaliasaun ba dezempeñamentu staff nian, idéntifika lakuna sira iha área kapasidade
tékniku, liuliu iha área sira tuir-mai ne’e.
o
Manajement skill iha nivel program nian
o
Language and communication skill iha nivel programa nian
o
Reporting skill iha nivel programa nian
o
Research and survey skill, data base and data processing
o
Business and social entrepreneurhip skill iha nivel programa no operasional nian
o
Sosializasaun kona-ba transparánsia no anti korupsaun.
2. Dezáfius Eksternál hosi asosiasaun
a. Bazea ba rezultadu membership assessment idéntifika katak lideransa hosi organizasaun membru sira presiza
formasaun tékniku lideransa nian iha área sira tuir-mai ne’e:
o
Project cycle management inklui MNE
o
Reporting skill
o
Hakerek proposal
o
Jestaun finanseiru
o
Lideransa, análiza problema, negosiasaun no hari’i pás
o
Sosializasaun kona-ba transparánsia no anti korupsaun.
b. Duplikasaun área servisu entre ADTL ho nia membru sira liuliu iha área negósiu sosiál, disportivu, artes no
kultura rezulta atividade hanesan ba target group hanesan.
c. Burokrásia naruk atu asesu ba fundus, liuliu fundus ba implementasaun Kursu CBR Diploma I ne’ebé liuhosi
liman tolu molok to’o iha ADTL nian.
d. ADTL iha deit fontes fundus ida mak Governu Australia ho TLMTL Australia, bainhira fundus refere remata
bele ameasa ba sustentabilidade ADTL nia programa sira iha futuru.
Relatóriu Anuál ADTL 2015
25

Documentos relacionados

LINK-ASOSIASAUN DEFISIÉNSIA TIMOR LESTE

LINK-ASOSIASAUN DEFISIÉNSIA TIMOR LESTE Asosiasaun ida ne’e nia membru sira iha kategória rua kompostu hosi membru ativu ho membru asosiadu. Membru ativu mak organizasaun sira ne’ebé hari’i rasik hosi EhD no mos ajénsia nasional eh inter...

Leia mais