comissão das infra-estruturas e equipamentos sociais relatoriu vizita

Transcrição

comissão das infra-estruturas e equipamentos sociais relatoriu vizita
COMISSÃO DAS INFRA-ESTRUTURAS E EQUIPAMENTOS SOCIAIS
RELATORIU VIZITA ESTUDU KOMPARATIVU IHA REPÚBLIKA INDONESIA HO PORTUGAL1
14 Julhu a 02 Agostu 2010
I.
INTRODUSAUN
Tuir Planu Anual Aktividade Komisaun nian ba tinan 2009/2010, ne’ebe estabelese mos vizita estudu
komparativu ba instituisaun relevantes iha estrangeirus. Planu ne’e hatur hanesan knal ida atu desenvolve
konhesementu, hasa’e kapasidade no aumenta esperensia membrus Komisaun
kona-ba asuntu
relevantes iha juridisaun komisaun Infra-estruturas nian, hanesan: Transportes, Telekomunikasoes,
Eletresidade, Be-mos, Saneamentu no Obras Publikas, husi nasaun seluk atu nune’e bele sai hanesan
referensia ba desenvolvimentu Timor-Leste.
Bazea ba Planu Anual aktividade ne’e, Komisaun hato’o ba S E Presidente Parlamentu Nasional
Requerementu vizita ba Republika Indonesia no Portugal atu hetan aprovasaun. Nune’e iha loron 10 Maiu
2010 Presidente Parlamentu Nasional hatun despaixu ho numeru 0490 ba pedidu Komisaun nian.
Haktuir despaixu ne’e, Komisaun realiza tiha ona visita estudu komparativu ba Repúblika Indonesia ho
Portugal iha loron 14 julhu to’o 02 Agostu 2010.
II.
KOMPOZISAUN
Membrus Komisaun ne’ebé integra iha visita ne’e, kompostu husi deputados nain hat, assesor ida no
tekniku ida. Kompozisaun kompletu hanesan tuir mai nee:
1
Relatoríu ne’e hetan aprovasaun iha Komisaun ho votus Afavor 5
Kontra zero no Abstensaun zero
hosi deputadus nain lima, iha loron 13 Outubro 2010 iha sala Komisaun.
1. Deputado Pedro Mártires da Costa
(Presidente Komisaun hanesan mos Chefe
delegasaun),
2. Deputadao Inacio Freitas Moreira (Vice-Presidente);
3. Deputado Arão Nóe de Jesus C. Amaral (Secretario);
4. Deputado Joaquim Amaral (Membro);
5. Bruno de Lancastre(Assesor Juridiku Komisaun);
6. Manuel Chradus (Tekniku Apoiu Komisaun).
Durante vizita iha Portugal, delegasaun hetan apoiu transporte no akompanhamentu husi funsionariu
Relasaun Publika Embaixada TL iha Portugal, Dra. Fernanda Tilman Dindo
III.
OBJETIVU
Vizita estudu komparativu ba Repúblika Indonesia ho Portugal hala’o ho objetivu atu hasa’e kapasidade
membrus Komisaun nian, liu-liu atu fahe esperiensia, aprende teknologia foun, liu-liu prosesu konsepsaun,
planeamentu, ezekusaun, supervizaun ba projeitu sira no buka hatene dezafius no hala’o observasaun
direita ba servisus Obras Publikas, Eletricidade, rodoviaria, telekomunikasaun, saniamento no area seluk .
Alein atu aprende, hametin mos parceria no ko’operasaun entre Parlamentu Nasional Timor-Leste liu-liu
Komisaun Infraestruturas ho Guvernu, Instituisaun no kompanhia ne’ebe relevante hosi nasaun Repúblika
Indonesia ho Portugal hanesan parseiru desenvolvimentu ba Timor-Leste.
IV.
PROGRAMA DURANTE VISITA
Programa detalhu vizita ba nasaun rua ne’e, hanesan tuir mai :
Quarta-feira, 14 Julho 2010
13h30
Delegasaun sai husi Dili-Denpasar
Quinta-feira, 15 Julho 2010
07h00
Delegasaun sai husi Denpasar-Makassar- Kendari- Polama (Kolaka, Sulawesi
Tenggara)
Sexta-feira, 16 Julho 2010
10h00
Aprezentasaun husi Kontrak Manajer PT. Wartsila Indonesia, PTL-3 ANTAM Power Plant
Pomala
11h30
Visita Central Eletricidade utiliza gerador ho marka Wartsila, (uzaHFO) ne’ebe fornece energia
ba fabrica PT. Aneka Tambang, Pomala ho kapasidade 102 MW;
13h00
Fila husi Polama – Kendari
Sabadu, 17Julho 2010
12h00
Fila husi Kendari-Makassar- Denpasar (Bali)
Dominggo, 18Julho 2010
10h30
Audiencia
ho
kompanhias
PT
CAHAYA
CENTRAL
SWADAYA
LDA,
PT.
PANDAMAPUTRA UTAMA. LDA ho, PT. INDODARO SUKSES MAKMUR.
Segunda -feira,19 Julho 2010
16h45
Delegasaun sai husi Denpasar- Portugal via Singapura
Quarta –feira, 21, Julho 2010
12h50
to’o iha Aeroporto Lisboa ho voo British Airways – BA 506
13h30
Sai husi Aeroporto ba Hotel Sana Rex, Rua Castilho, No. 169
Quinta-feira, 22 Julho 2010
11h30
Vizita Assembleia da Repúblika
13h00
Almosu oferecidu husi Komisaun Obras Publicas no Rodoviaria Assembleia Republika
ba Delegasaum iha Assembleia da Repúblika Portugal
14h00
Reuniaun ho Grupu Parlamentar Amizade Portugal-Timor Leste
14h45
Assiste Plenariu
Sexta-feira, 23 Julho 2010
10h30
Reuniaun ho EDP / Vizita Parque Eólico Serra de Rei (Peniche)
19h00
Reuniaun ho S E Ministro das Obras Publikas, Transportes no
Komunikasoens- Rua dos Lusiadas no.9-4ª Fte. Lisboa
Segunda-feira, 26Julho 2010
12h00
Enkontro ho Presidente no Vice-Presidente Conselho Administrasaun ANARCOM, iha-Av.
José Malhoa, 12 Lisboa
14h30
Vizita Portugal Telekom (PT), (PT. Investimentu Internasional, SAPO, Centro Gestaun
Rede, Ligasaun Internasional, Data Centre, Casa Digital, Loja PT/ TMN)- Av. Fontes
Perreira de Melo, 40 Lisboa
Tersa-feira, 27Julho 2010
10h00
Vizita Valorsul-Plataforma Ribeirinha da CP, S.João da Talha- Zona Lisboa
15h00
Reuniaun ho INIR (Instituto de Infra-Estruturas Rodoviarias) – Rua dos Lusiadas no. 9-4
Fte. Lisboa
Quarta –feira, 28 Julho 2010
10h00
Reuniaun ho Companhia Euro Atlantic Airways- Rua das Sesmarias, 3 Quinta da
Beloura.
Quinta-feira, 29 Julho 2010
10h00
Vizita Refinaria de Sines iha Alentejo;
Sexta-feira, 30 Julho 2010
10h00
Vizita Baragem Alqueva/ EDIA – Empresa de Desenvolvimento e Infra-Estruturas do
Alqueva (Vizita aproveitamento Hidroagricola Pissão, Apresentasaun Projeitu EFMA,
Vizita Barragem Alqueva, vizita Amieira Marina);
Sabadu 31 Julho 2010
13h45
Husik hela Lisboa- Denpassar- Bali via Londres e Singapura
Segunda-feira 02 Agostu 2010
09h00
Denpasar-Dili
V.
RESULTADU VISITA
Durante vizita Komisaun Infra-Estruturas no Equipamentos hasoru malu ho entidades sira hanesan tuir
mai ne’e:
1. Enkontru ho Manajer PT. Wartsila Indonesia-Finlandia, PTL-3 Antam Power Plant Pomalaa.
Enkontru ne’e halaó iha PT. Wartsila Indonesia-Finlandia Office, Sub distritu Pomala, distritu Kolaka,
Sulawesi Tengara/Sudeste. Iha enkontru ne’e kontrak manajer PT. Wartsila Indonesia-Finlandia, PTL-3
Antam Power Plant, Senhor Sergio C. Simbajon halo aprezentasaun badak kona-ba Operasaun ho
Managemen (O& M) husi PT. Wartsila Indonesia-Finlandia.
PT. Wartsila Indonesia-Finlandia hetan kontratu iha tinan 2003 husi PT. Aneka Tambang atu fornese
eletricidade ba fabrika pertambangan, peleburan, pemurnian nikel iha Pomalaa, distritu Kolaka, Sulawesi
Sodeste ho kapasidade 102 MW, ho termu kontratu PT Wartsila-Finlandia maka instala gerador, kontrola
no opera gerador. PT Aneka Tambang selu tuir kapasidade energia nebe uza, ho durasaun tinan sanuluresin ida depois ida ne’e, PT Wartsila-Finlandia entrega sentral nee ba PT Aneka Tambang ou renova
kontratu.
PT. Wartsila Indonesia-Finlandia halo instalasaun ba primeiru faze ho kapasidade 51 MW no intrega ba
PT. Aneka Tambang iha loron 21 Januari 2005 no segunda faze ho kapasidade 51 MW intrega iha loron 1
April 2005. Husi faze rua ne’e instala total kapasidade 102 MW, Gerador Wartsila ho marka 6x18V46, oras
ne’e dadaun konsumu Olio pessadu (Heavy fuel oil). Maibé gerador ne’e ekipadu ona ho teknologia
konversaum husi HFO ba konsumo GAS Natural bainhira kompanhia hetan facilidade ruma ba teknologia
ida ne’e iha futuru. Tuir informasaun ne’ebé Komisaun hetan katak, operasaun gerador hirak ne’e to’o ona
loron rihun ida atus sia sianulu resin rua la iha falhansu/avaria ne’ebé grave, la iha sirkuitu ka ahi han no
la iha impaktu ambiente (maske uja olio pessadu maibe la iha suar). Gerador nia operasaun liu ona tinan
lima maibe nia kondisaun sei normal hela.
Informasaun seluk ne’ebé Komisaun hetan mos katak, PT. Wartsila Indonesia-Finlandia fó garantia ba
produktividade servisu, garantia out put, efektividade utilizasaun konsumu HFO, garantia suplay rezerva
mina nian.
PT. Wartsila
Indonesia-Finlandia mos iha ninia kredibilidade, tamba hetan rekonhesementu husi
instituisaun estadu iha mundu no kompanhia multi internasional. PT. Wartsila Indonesia-Finlandia mos iha
ninia pesoal ne’ebé iha kompetensia no iha esperiensia mundial. Iha susesu barak iha sira nia maneira
kaer gestaun no operasional makinas sira.
Vantagen seluk husi produsaun PT. Wartsila Indonesia-Finlandia maka : garantia tekniku no skill pesoal
servisu, garantia ba stok pessa, garantia ba pessa original, garantia atu servisu tuir planu no tuir target,
garantia atu fo treinu ba staf, haki’ik risko no halo relatoriu regular.
Hafaoin halo tiha apresentasaun badak Operation Manager Senhor Eng. Arief Budiman ho Maintanance
planer Senhor Wayan Putra akompanha delegasaun ba vizita Antam Power Plant.
2. Audiensia ho Kompanhia PT. CAHAYA SENTRAL SWADAYA
Audiensia hala’o iha hotel Haris, Kuta-Bali. Iha aprezentasaun Senhor Mulyadi hanesan Direktur CSS
Group halo introdusaun badak ba CSS Group no objetivu husi audiensia. Iha audiensia ne’e CSS Group
halo aprezentasaun rua kona-ba Power Generator ho Linha distribuisaun (Jaringan distribusi).
Aprezentasaun kona-ba Power generator hato’o husi Senhor Marno reprezenta PT. Indodaru Sukses
Makmur. Aprezentasaun foka liu ba kondisaun real central EDTL Comoro. Iha tinan 2000 PT. PLN
Indonesia husik hela ba sentral EDTL Comoro geradores hirak tuir mai :
1. Gerador Set MAK 453 AK # 1+2 produsaun tinan 1984. Kada gerador ho kapasidade @ 2, 650 KW
kapasidade maximu 2,200. Total kapasidade gerador rua ne’e hamutuk 4,400 KW.
2. Gerador Set Nigata 8L 40 X# 1 produsaun tinan 1988, ho kapasidade 3000KW, maibe kapasidade
output hetan deit 2,600 KW.
3. Gerador Set MAK 453 C # 3+4 produz iha tinan 1994. Kada gerador ho kapasidade 2,940 KW.
Maibe iha kapasidade output hetan deit 2,400 KW. Total kapasidade maximu iha tinan 2000
hamutuk 11,800 KW.
Hafoin tinan 10 (2000-2010), iha fulan Julhu 2010 indika katak kondisaun geradores sira ne’e balu komesa
at no balu nia kapasidade output komesa tun. Kondisaun hirak ne’e hanesan tuir mai:
1. Gerador Set MAK 453 C # 4 rabenta. Oras ne’e hasai tiha
0KW
ona husi Central EDTL Comoro
2. Gerador Set NIGATA 16V32CLX# 2 produz iha tinan 2005
3,600KW
kada gerador produs 4,167 KW maibe kapasidade out put
hetan deit 3,600 KW.
3. Gerador Set KATERPILLAR D. 3616 produz iha tinan 2006,
ho kapasidade 4700KW maibe iha nia funsionamentu so
bele produs deit 4,200 KW.
Total kapasidade reforsa (Unit Tambahan) 7800KW
4200KW
Iha mós geradores balu, iha hela nia funsionamentu maibe nia kapasidade komesa tun. Geradores hirak
ne’e maka:
1. Gerador Set MAK 453 AK # 1+2 Kada gerador ho
kapasidade @ 2, 800 KW maximum kapasidade output
3,600K W
1,800. Total kapasidade gerador rua ne’e hamutuk.
2,250KW
2. Gerador Set Nigata 8L 40 X# 1 @ 3,000KW maibe
kapasidade output hetan deit 2,250 KW.
3. Gerador Set MAK 453 C # 3
kada
gerador
ho
2000KW
kapasidade 2,940 KW maibe kapasidade output hetan deit
2,000 KW.
Husi deminuisaun hirak ne’e, oras ne’e dadaun geradores hirak ne’e iha hela funsionamentu maibe
kapasidade tun ba 7,850 KW.
Unidade Gengset temporariu (Tambahan unit Gengset Sementara)
1. Gerador Set Cummis KTA 50 G3 produz iha tinan 2002 (Unidade 6) kada gerador ho kapasidade
1000KW. Maibe kapasidade output kada gerador 600KW
total seis unidades hamutuk
3,600KW.
2. Gerador Set Cummis KTA 50 G3 produz iha tinan 2007 (Unidade 8) kada gerador ho kapasidade
1000KW. Maibe kapasidade output kada gerador 600KW
total oitu unidades hamutuk
4,800KW.
3. Total kapasidade temporaria 8,400KW. Total kapasidade Baseload + unidade aumenta hamutuk
24,050 KW. Total kapasidade utilizasaun ohin loron hahu husi 18h00 -22h00 hamutuk 23,000KW –
(July 2010).
Konkluzaun husi aprezentasaun hatudu katak:
a) Kapasidade energia EDTL Central Comoro naton deit ba uju konsumidores sira nian.
b) Karik iha manutensaun ba geradores sei iha kortes energia iha zona balu
c) Karik iha akontesementu emergensia karik, sei iha kortes ba zona rua ka tolu
d) La iha geradores reserva atu mantein energia no karik pedidu foun hosi konsumidores ba
ekstensaun linha energia labele atende.
Aprezentasaun husi Senhor Suroso husi kompanhia PT. Pandaman Putra Utama foka liu ba linha
distribuisaun energia eletrika iha Díli laran no aredores. Tuir Senhor Suroso linha transmisaun iha Dili
barak maka afeitadu husi : kabu sira tuan hotu ona, ai sanak barak kona fiu maibe la tesi ne’ebe afeita ba
perdas, postes eletrisidade utiliza mos ba telekomunikasaun, rede media tensaun barak maka at, trafo
distribuisaun barak maka at no la kontrola, postes eletricidade la iha numeru, ligasaun ilegal la kontrola no
selu-seluk tan. Se la hadia linhas no kontrola perdas energia hirak ne’e, maka bele instala gerador foun
mos sei la resolve menus/falta energia iha kapital Díli.
Iha oportunidade ne’e mos Director PT Pandama Putra Utama, Lda kompromete no garantia katak, se nia
kompanhia maka manan tender atu hola gerador foun ba apoiu sentral EDTL Comoro, ninia kompanhia sei
suporta gerador balu ba sentral EDTL Comoro hodi kontinua fornese eletresidade ba konsumidores sira
durante instalasaun gerador foun to’o remata.
3. Vizita Assembleia da Repúblika-Portugal
Iha vizita ne’e, delegasaun simu direitamente husi Dra. Teresa Montalvão iha odamatan prinsipal
Assembleia da Republika. Hafoin simu tiha delegasaun, Dra. Teresa halo introdusaun badak ba istoria
edificiu Assembleia da Republika. Palácio São Bentu maka sai hanesan naran ba edificiu Assembleia da
Republika. Edificiu ne’e halo ho modelu no arquitektura klasiku ne’ebé lokaliza iha Lisboa, sai hanesan
fatin ba servisu Asembleia da Republika Portugal hahu iha tinan 1834. Edificiu ne’e hahu halo konstrusaun
iha seklu 16 hanesan Konventu São Bento. Maibé hare ba mudansa naran Parlamentu nian, entaun muda
mós naran edificiu nian. Naran hirak ne’e maka Palaciu Cortes 1834-1911, Palace of Congres 1911-1933,
ho Palaciu Assembleia Nasional 1933-1974. Iha meadus sekulu 20 komesa utiliza ona no sai hanesan
memoria ex-Konventu São Bento nian.
Durante seklu 19 no 20 Palácio ne’e komesa iha mudansa ba renovasaun husi palaciu nia laran no liur
nian. Ho nune’e maka halo nia arquitektura diferente tiha ho Konventu. Mudansa hirak ne’e tuir mos
periodu no prosesu istoria Portugal. Palaciu ne’e mos klasifikadu tiha ona hanesan monumentu Nasional
iha tinan 2002.
3.1.
Inkontru ho Grupu Parlamentar Amizade Portugal - Timor Leste.
Enkontro halao liu husi almosu ne’ebé oferese husi Assembleia da República. Durante tempu almosu
Komisaun rua halo apresentasaun badak, Presidente komisaun Sr Pedro Mártires da Costa hato’o
objectivu visita Komissau ba membros komisaun OP Assembleia República Portugal nian. Depois almosu
komisaun rua hato’o experiensia servisu ba malu no kompromete atu ajuda malu iha tempo ikus mai.
Durante inkontru diskusaun foka liu ba relasaun bilateral no amizade AR ho Parlamentu Nasional TL, liu-liu
kona-ba servisus infra estruturan nian, no oinsa Assembleia da República halo intervensaun ba aktus
Governo kona-ba implementasaun projektos físicus. Komisaun G apresenta ninia difikuldades hanesan
Parlamento foun ne’ebe precisa aprende barak husi nasaun seluk atu bele servisu diak liu tan ba futuru,
no kooperasaun teknika saída mak Portugal bele fo ba Parlamento Timor Leste. Husi Grupu amizade ida
ne’e kompromete atu ajuda saída deit ne’ebe Parlamento Nacional Timor-Leste precisa, liu-liu iha área
fiskalizasaun no oinsa hadia servisus komisaun Infraestruturas nian iha tempu ikus mai. Enkontro termina
ho troka prendas ba malu.
3.2.
Assiste Plenario A R
Hafoin enkontru, delegasaun hakat ba Plenario hodi assisti debate inseramento Ano legislativo em kurso.
Iha inceramento ne’e bancadas Parlamentares ida-idak hato’o sira nia avaliasaun ba servisu parlamentar
anual no hato’o sira nia vizaun ba melhoramentu servisus no servi povo nia iha período tuir mai. Iha kritikas
maka’as foti husi bancadas opozisaun. Iha inceramentu ne’e marka mos presensa membros do governo
ne’ebe fo kedas respostas ba perguntas no informa, sucesos Governo nian ba ukun tinan ida la’o dadauk
nian ne’e.
Iha Plenario ne’e mós Presidente Assembleia da Republika Dr. Jaime Gama anuncia kona-ba prezensa
delegasaun Parlamentu Nasional TL, ba deputados sira. Deputados sira hotu hamrik no basa liman ba
preseza Komisaun Infra-Estruturas no Equipamentos Sociais Timor-Leste nian iha fatin refere.
3.3.
Enkontro ho Secretaria Gabinete Conselho de Ministros
Enkontru non formal ida ne’ebe Presidente ho Vice-Presidente Comissaun akompanhadu hosi acessor PN
Bruno halo ho Secretaria Conselho Ministros Governo Portugal nian atu troka, impresoens kona-ba
objectivu visita ba Portugal no Governo Portugal ninia kooperasaun mai Timor-Leste iha tempo oin mai.
Husi ne’e ami hetan impresaun katak Portugal sei hametin liutan lasus amizade ho Timor-Leste atu
promove nafatin Lian Português, no pronto atu ajuda Timor-Leste iha desenvolvimentu rekursos humanos
teknicos atu ajuda desenvolve sektores infraestruturas ne’ebe precisa, hanesan electricidade, konsepsaun
leis ba liberalizasaun telekomunikasaun, regulamentasaun orgaun autónoma ba obras publicas no selukseluk tan.
4. Vizita Parque Eóliko Serra d’ El Rei (Wind Power ) - Peniche
Parque Eolico de Serra El Rei partensia ba ENERNOVA Novas Energias S.A, kompanhia EDP
Renovaveis. Iha vizita ne’e delegasaun simu husi Gestor Projeitu, Senhor Eng. Henrique Almeida Oliveira.
Ba delegasaun Sr. Almeida esplika katak: projeitu ne’e hahu iha Setembru 2006. Iha fatin ne’e, instala
turbina 13, ho kapasidade 1.670KW/turbina. Lokaliza iha foho Peniche ho altura 140 M. Total potensia
instalada hamutuk 21,71MW. Parque Eolico de Serra El Rei, produz energia ho kapasidade 48 GWh/ tinan.
Husi total kapasidade ne’e distribui ba 23 000 konsumidores. Hosi turbina 13 ne’e liga diretamente ho
sistema electricidade nacional liu husi transformadores media tensaun ba gardu ne’ebé prosesa ba alta
tensaun, antes atu sinkroniza ho ligasaun publiku. Konstrusaun ida ne’e, kompanhia EDP Renovaveis halo
hanesan centro piloto promosaun ba produsaun energia renovaveis, sem poluisaun, no sai hanesan
kontributor ba desenvolvimento longu prazu ba kumprimentu Protokolu Quiotu. Projeitu ne’e mos hanesan
resposta ba manifestasaun povu Portugal atu hamenus emisaun gas no limita mudansa klimatika. Total
investimentu ba projeitu ne’e hamutuk € 22.300.000.
Hafoin hetan tiha esplikasaun, deputados balu husu kona-ba sistema ne’e bele akumula energias ba
konsumidores atu uza iha tempo anin la iha (Wind out) ? Hatan ba perguntas ne’e Sr. Almeida esplika
katak: turbina la bele akumula energia, ninia funcionamento utiliza principio turbina, nebe depende ba forsa
anin se anin la iha, sei la produz energia.
5. Enkontru ho Ministru Obras Publikas, Transportes no Komunikasaun.
Vizita ba Ministeriu OPTK, delegasaun simu diretamente husi Chefe Gabinete Ministru nian. Iha enkontru
diskusaun foka liu ba estrutura Orgânica Ministério nian, koordenasaun ho Ministeriu seluk kona-ba
implementasaun projektus fisikus, sistema planeamento projectos físicos interministeriais, Instituisaun
Reguladoras independentes no parceirias privadas, Parceirias ba Planeamentu no desenvolvimento
ministerial, politika konsepsaun governo.
Ministru haktuir katak, funsaun
Governo maka fiskaliza
Implementasaun, fo sansaun ba kompanhia ne’ebe viola kontrato no Supervizaun ba projeitu.
Ministru Obras Publikas, Transportes no Komunikasaun Dr, Antonio Mendoça esplika katak, ninia
departemento disposto atu ajuda iha área ida ne’e, kona- ba konsepsaun legislasaun, ka regulamentasaun
ruma ba iha área ida ne’e. Atu kontrola kontratu entre kompania ho Governu kona ba ezekusaun projetus
sira hari Intitutu Reguladora Autónoma ho knar kontrola kumprimentu kontratu nian.
6. Konselhu Administrasaun Autoridade Nasional Komunikasaun – ANACOM
Vizita ne’e simu hosi Presidente C.A ANACOM Prof. Doutor José Amado da Silva. Antes atu hahu,
Presidente Komisaun, halo introdusaun badak ba delegasaun no mos esplika objetivu fundamental husi
vizita Komisaun ba ANACOM. Hafoin halo tiha aprezentasaun Prof. Doutor José Amado mos halo
esplikasaun badak ba papel ANACOM hanesan orgaun regulador telekomunikasaun iha Portugal, no sira
nia papel iha UNIAUN EUROPEIA no ITU. ANACOM servisu tuir mandatu ne’ebe Lei haruka. Funsaun
prinsipal hirak ne’e maka:
a) Funsaun regulasaun ba merkadu komunikasaun. Regula no garantia rede operasaun ne’ebe iha
transparansi, qualidae, equalidade nune’e bele promove kompetisaun ba merkadu komunikasaun.
b) Funsaun kontrolu. Garantia ba implementasaun no aplikasaun Lei, regulamentu no prosedementu
ba obidensia Lei ne’ebe aplikadu.
c) Funsaun representasaun. Representa tekniku husi estadu Portuguesa iha instituisaun
Internasional
Hafoin rona tiha husi parte ANACOM, Deputados sira foti no halo diskusaun badak kona-ba situasaun no
kondisaun real ARCOM Timor-Leste. No konklusaun ne’ebe ami hetan maka, atu tama iha liberalizasaun
komunikasaun tenke iha uluk lei kona-ba liberalizasaun, orgaun reguladora ida organizadu, estruturadu no
iha autoridade. Reuniaun taka ho almosu hamutuk ne’ebe oferesidu husi ANACOM.
7. Enkontru no vizita Portugal Telekom (PT)
Enkontru hahu ho Direktur ezekutivu Portugal Telekom (PT) Dr. Zainal Bava. Iha diskusaun foka liu ba
prestasaun servisu Timor-Telekom (TT) iha lideransa antigo Administrador delegado Brandão ho servisus
desenvolvidus husi Administrador Delegado TT foun Senhor Capitão. Hare husi assesu rede, kustu no
speed ba apoiu telekomunikasaun movel, koperasaun ho Governo.
Hafoin diskusaun tiha, ho Direktur ezekutivu Portugal Telekom (PT), delegasaun kontinua halo diskusaun
ho PT. Investimentu Internasaional. Iha diskusaun ne’e foka liu ba investimentu Portugal Telekom (PT) iha
mundu rai klaran inklui Timor – Leste. Apresentasaun ne’e hato’o husi Administrador, Eng. Francisco
Padinha.
Assunto importante ida mak komisaun diskuti ho PT maka importânsia atu ita implementa Cabos
marinhos/fibre optic iha komunikasaun ba Timor-Leste. Iha dalan rua. Ida, ita halo ligasaun ho DarwinLigasaun ho Telekomunikasaun Australia, no ida seluk, husi Díli-Oecussi-Kupang ho Telekomunikasaun
Indonésia. Ba assuntu ne’e delegasaun mos halo vizita ba: Sentru Gestaun Rede-Responsavel husi Eng.
Manuela Coutinho, Ligasaun Internasional -Responsavel husi Eng. Helena Faria, Data Sentru Responsavel
husi Eng. Mario Costa, Kaza Digital Responsavel husi Eng. Jose Brito ikus liu halo vizita ba Lozas PT/
TMN direktur Rede Distribuisaun Eng. João Mendes
Iha loron hanesan, delegasaun mos halo vizita ba escritório ne’ebe desenvolve investigasaun ba portal
foun ida naran SAPO. SAPO hanesan canal informasaun ne’ebé transmite liu husi internet. Sapo hari husi
estudante nain nen husi Universidadde Aveiro, iha Setembru 1995, simultianamente ho Yahoo no tinan rua
antes Geoogle. To’o oras ne’e hamutuk 900,000 utilizador/ dia, 15.000.000 pesoas vizita pajina SAPO,
3.000.000 haruka e-mails/dia.
Iha fulan Abril 2008 Portugal Telekom (PT) halo lansamentu ba Sapo Cabo Verde, fulan Julhu 2008 Sapo
Angola no Mozambique lansa iha fulan Februari 2009. Tuir informasaun, Sapo Timor sei halo lansamentu
iha fins fulan Agustus 2010.
8. Vizita Central Valorsul
Valor Sul, SA hanesan kompanhia ne’ebé tau matan atu halo rekolhamentu no prosesamentu ba lixu
tokon ida resin iha sidade Lisboa laran, no zona weste Portugal hanesan Alcobaça, Swindon, Amadora
Arruda dos Vinhos, Azambuja, Cadaval Bombarral, Caldas da rainha, Loures, Lourinhã, Nazaré, Obidos,
odivelas, Peniche, Rio Maior, Sobral, Torres Vedras ho Villa França.
Iha vizita ne’e delegasaun simu diretamente husi Directora, Dra. Ana Loureiro. Durante enkontru diskusaun
foka liu ba prosesamentu foer sira ne’ebe la iha valor, atu sai fali rekursu ne’ebé produtivo foun seluk,
hanesan eletricidade. Rekursu hirak ne’e maka plastik, dos, botir, fatuk rahun (uja ba Base Coarse), adubu,
no eletricidade. Karakteristiku Valor Sul maka servisu ho sistema gestaun komunitaria (Sistem Manajemen
Terpadu) ne’ebe efetivu no desenvolve tuir produtividade lixu iha sidade laran tuir fatin hirak ne’ebé
preparadu. Prosesu rekolhamentu lixu iha oin rua: rekolha lixu organik no lixu non organik.
9. Reuniaun ho INIR (Instituisaun Infra-estruturas Rodoviarios)
Instituisaun Infra-estruturas Rodoviarios (INIR) hanesan instituisaun publika autonomia ne’ebé tau matan
ba servisu departementu Obras Públika, transportes, komunikasaun ne’ebé superviziona diretamente husi
Ministeriu Obras Publika.
Iha aprezentasaun ba delegasaun, Vice-Presidente INIR Engº João Sousa Marques hato’o katak papel
importante INIR maka: atu tau-matan/superviziona, atu gere (pengelolaan) ba estradas, monta no halo
sosializasaun ba sinais transitu, atu nune’e bele atigi planu estrada nasional no garantia efisiensia, justu ba
utilizador estrada nian. Aktu implementasaun ba projeitu hirak ne’e INIR servisu hamutuk ho kompanhia
sira tuir kontratu ne’ebé estabelesidu.
Iha fatin hanesan chefe departementu Komunikasaun no relasaun Externa, Dra. Maria Fortunata Rico
Douradu husu atu Ministeriu das Infraestruturas Timor-Leste halo kontaktu ho Instituisaun Infra-estruturas
Rodoviarios (INIR) Portugal atu nune’e bele estabelese koperasaun tekniku iha area Rodoviarios PortugalTimor-Leste no mós Comunidade País Lingua Portuguesa (CPLP) sira seluk kona-ba Rodoviarios.
10. Euro Atlantic Airways
Kompanhia ne’e, Funda husi Tomaz Mettelo, iha 25 Agustus 1993, ho naran Air Zarco. Kompanhia
primeiru ne’ebé halo adopsaun ba naran komersiu Madeira nian. Iha loron 17 Maiu 2000 foin muda ba
Euro Atlantic Airways, SA – Transportes Aeiros, hanesan kompanhia ne’ebé hala’o operasaun iha nasaun
sira hanesan: Amerika, Kanada, Karibia, Afrika, Pasifiku, Azia, Australia no Oceania.
Komesa inisiu halo operasaun, Euro Atlantic Airways iha garantia asuransia ho imperiu iha Portugal. Euro
Atlantic Airways ho nia voo FAA (FAR 129) no EASA (JAR OPS1) iha akordu ho Manutensaun ho TAP Air
Portugal.
Iha vizita ne’e delegasaun simu diretamentu husi Dra. Catarina Mettelo iha hotel Pestana Golfe da Beloura.
Iha reuniaun ne’e diskusaun foka liu ba kriterius saída maka precisa ita atu prepara atu bele tama iha
organizasaun aeronáutica Internacional, hanesan leis servisus aviasaun no navegasaun aérea.
Preparasaun rekursos-humanos no infraestruturas basikas antes atu hakat ba oin. Ami mos fo informasaun
ba malu kona ba kondisaun real Aeroportu internasional Presidente Nicolao Lobato, posibilidade
koperasaun Euro Atlantic Airways ho Governu Timor-Leste no mos Politika Aero Nasional. Kondisoens
hirak ne’e hanesan odamatan bo’ot ba investimentu transporte Aero nian.
11. Vizita Refinaria - Sines
Antes atu vizita, ba dala uluk delegasaun halo enkontru ho Direktur Tekniku, Eng. Manuel Prego, hodi rona
esplikasaun badak kona-ba Refinaria – Sines. Refinaria ne’e equipadu ho equipamentus modernu iha
termu operasional no protesaun ba Meiu ambiente, no iha protesaun ba vida no bens materiais sira hotu.
Total kapasidade instalada ba Refinaria ne’e hamutuk 10.000.000 ton/anu. Akupa rai 320 hektares ho 27
unidades prosesamentu.
Refinaria instaladu ho kapasidade penyulingan 10,4 mt / ano no forma tuir karakterisku, prosedur no
orientasaun produsaun husi materia prima, tuir unidade konversi catalitíca distilasaun FCC (Fluida
Catalytic Cracking)
Refinaria – Sines servi ho profesionalidade no foti as kualidade produsaun hanesan fator determinante ba
kontinuidade no buka atu hetan fiar husi kliente. Material prima (Mina matak ) importa husi nasaun hirak
hanesan: Libia, Irão, Iraque, Rusia, Brazil, Nigeria, Mexico, Arabia Saude, Egipto.
Iha enkontru ne’e ami mos hare kona ba vantagen no desvantagen hari refinaria ida iha rai laran, hanesan
hamosu infraestruturas apoiu barak, ne’ebé nia kampu trabalhu ba populasaun lokal.
12. Vizita Baragem Algueva
Vizita ba fatin ne’e, delegasaun simu diretamente iha edificiu EDIA (Empresa de Desenvolvimento e InfraEstruturas do Alqueva, SA). Durante apresentasaun Diretor EDIA José Filipe Guerreiro Santos foka konaba projecto Alqueva.
Alqueva hanesan Lagoa/Baragem artifisial bo’ot liu iha kontinente Europeu. Baragem ne’e halibur Bé husi
mota/rio Guardiana ne’ebe lokaliza iha Espanha no agora haburas extensaun terreno iha Alentejo ne’ebe
iha tempu uluk rai-maran bo’ot no kasian. Baragem ne’e lokaliza iha parte Sul Portugal, fronteira ho zona
Sul Algarve no mós Extremadura Spanyol ho Andaluzia.
Objetivu hari Baragem ne’e maka, oinsa bele utiliza teknologia moderna halo aproveitamentu didiak ba
rekursus be’e ba fins múltiplos atu hadia povo nia moris: Irigasaun, reserva Bé, Turismo, produsaun
energia eletricidade. Projeitu ne’e inagura iha 2002.
Komponente prinsipal projeitu Baragem
maka: Reserva Bé mós, abastementu Bé ba populasaun,
mudansa ba modelu kultura agrikultura, produsaun energia eletrisidade no halo promosaun ba sentru
turistika.
Iha tinan 2006 halo inagurasaun ba eletrsidade hydroeletrika ho kapasidade 240 MW, no sei hasa’e tan iha
tempu badak ba to’o kapacidade 520 MW
Empresa de Desenvolvimento e Infra-Estruturas da Alqueva,SA (EDIA) prontu atu ajuda no fo apoiu
tekniko se Timor Leste hakarak hari baragem atu konserva be no produs energia eletresidade.
Atu iha aproveitamento ba be’e iha fins agro-industria, husi dirasaun Alqueva rekomenda atu halo kontaktu
ho Ministeriu Agricultura Portugal.
Barragem de Alqueva
Localização
Concelho
Portel e Moura, Évora e Beja
Baciahidrográfica
Guadiana
Curso de água
Rio Guadiana
Dados gerais
Utilização
Reserva, Rega, Abastecimento, Energia
Inauguração
2002
Características da barragem
Tipo
Betão, Abóboda de dupla curvatura
Altura
96 m
Cota do coroamento
154 m
Fundação
Rocha
Características da albufeira
Capacidade total
4 150 000 000m³
Capacidadeútil
3 150 000 000m³
Plenoarmazenamento
VI.
152 m
KONKLUZAUN
1) Electricidade
a. Kondisaun geradores, axistente iha central EDTL ninia kondisaun atu produs
electridcidade 100% husi ninia kapacidade labele garante ona;
b. Regista katak iha perdas electricidade barak tebes iha rede distribuisaun cidade Díli laran
tanba equipamentos rede nian tuan hotu ona no rede rasik ladun iha manutensaun diak
husi instituisaun responsavel. Kondisaun ida hanesan ne’e, maske iha intensaun atu sosa
geradores foun mos sei la resolve problema, se kazu la moderniza uluk equipamentos
sistema distribuisaun no kontrolu;
c. Sosa Geradores tenke hare ba ninia qualidade no existência peças/spare part iha
mercado. Labele hakfodak deit ba folin baratu makina nian.
2) Liberalizasaun Telekomunikasaun
Atu avansa ba liberalizasaun iha área Komunikasaun nian, estado tenke iha uluk ORGAUN
REGULADORA TELECOMUNIKASAUN nian ida ke estruturadu no organizadu. Tenke iha
rekursus humanos kapasitado, Leis nebe diak, instituisaun ida ke iha autoridade atu bele tama iha
Uniaun/konvivensia Komunikasaun Internasional (ITU) no
telekomunikasaun regional, kazu
kontrariu liberalizasaun komunikasaun sei sai desastre bo’ot ba nasaun.
3) Aproveitamento Lixo hanesan matéria ba produsaun elektricidade
Timor Leste bele mos desenvolve no prepara sistema ida integradu entre Instituisaun Meio
ambiente no autoridade sanitasaun distrital Díli atu estuda no aproveita foer ne’ebe halibur loronloron iha sidade Díli labele soe deit iha fatin lixu, maibe prosesa sai hanesan matéria prima ba
produsaun electricidade.
4) Instituisoes Seluk
a) Instituisoes hirak hanesan: Portugal Telecom (PT), INIR, EDP, Ministério Agricultura Portugal,
Ministério Transportes no Rodoviária Portugal, Komisaun Obras Publicas Assembleia da
Republica Portugal, Valorsul, hatudu animu no vontade diak atu desenvolve cooperasaun ho
Parlamento Nasional, Governo Timor Leste no instituisaun naun governamental sira seluk, iha
area formasaun Rekursus Humanos, elaborasaun leis no apoiu tecniku.
b) Atu iha standarizasaun qualidade obras iha área Infraestruturas tenke iha ORGAUN AUTONOMO
reguladora ida, atu hare los ba assuntu ida ne’e; Ministério idak-idak bele responsabiliza projectos
iha ninia departemento, maibe tenke iha orgaun autónomo ida bele hare espesifikamente ba
standarisasaun qualidade obras hotu-hotu nasaun nian.
VII.
REKOMENDASAUN
1. Hare ba gerador marka Wartsila ne’ebe iha sentral ANTAM usa HFO opera ona tinan lima maibé
kondisaun sei diak, suar laiha, kompanhia ne’e rasik iha ro no kareta atu tula gerador ho
kapasidade 17 MW liu ho todan 250 toneladas maka, Komisaun rekomenda ba Governu atu sosa
gerador foun ba apoiu sentral Comoro no sentral foun Metinaru no Betanu atu sosa deit gerador ho
marka Wartsila.
2. Tuir kompanhia Wartsila atu fabrika gerador foun ida ho kapasidade bo’ot presisa tempu minimu
fulan sia, se menus husi ida ne’e hatudu katak gerador ne’e laos foun ka segunda maun (Second
hand). Tamba nee se iha kompanhia balu hateten katak sira bele fornese gerador foun ho
kapasidade 1 MW ba leten iha tempu menus de fulan sira nee bosok.
3. Tamba prosesu aquizisaun ba gerador foun presisa liu fulan sia, hare ba realidade gerador iha
sentral EDTL Comoro avaria bei-beik tamba tuan ona, ne’ebe tenki iha kortes energia ba
konsumidores sira, Komisaun prekupa mos tamba atu tama ona Natal no Tinan foun nesesidade
energia eletrika sei aumenta tan. Tamba ne’e komisaun rekomenda atu governu konsidera
proposta PT Cahaya Central Swadaya Lda, kona-ba atu sosa gerador foun no fo apoiu gerador ba
suporta sentral EDTL Comoro to’o instalasaun gerador foun ne’ebe atu hola.
4. Atu normaliza destribuisaun energia eletresidade ho diak iha kapital Díli no aredores tenki foka liu
ba hadia linha destribuisaun no kontrola ligasaun ilegal sira. Laos deit sosa gerador foun.
5. Governu presisa aprofunda estudos klean liu tan kona-ba sistema kontratu ne’ebe estabelese
entre PT Wartsila-Finlandia ho PT ANTAM iha Makassar-Indonesia atu implementa iha Timor
Leste. Governu subsidia hodi selu energia eletresidade ne’ebe uza no kompanhia maka halo
operasaun ba sentral eletresidade ho durasaun tempu ruma depois entraga ba governu.
6. Antes atu halao Liberalizasaun iha área telekomunikasaun komisaun rekomenda atu, Governu
halo uluk lei ba liberalizasaun no hari uluk Autoridade Reguladora Komunikasaun (ARKOM) no
estabelese akordu bilateral ida ho ANARKOM Portugal atu ajuda elabora lei liberalizasaun no
apoiu tekniku ba ARKOM Timor Leste.
7. Hare ba realidade Timor Leste la iha be sufisiente no energia eletrika depende liu ba gerador uza
mina ne’ebe nia kustu bo’ot, tamba ne’e komisaun rekomenda atu Governu halo estudus no
estabelese kontratu ho Emprensa de desenvolvimento Infra-Estruturas da Alqueva, SA (EDIA)
Portugal, ba konstrusaun baragem atu konserva be, produs energia eletrika, haluan área
agrikultura, turismu no hakiak ikan.
8. Tuir programa atu hari centru Refinaria iha Betanu, tamba ne’e Komisaun
rekomenda atu
Governu bele aprofunda estudus no estabelese kontratus ho sentru Refinaria-Sines Portugal
tamba sira iha ona esperensia iha área refinaria nian.
9. Para lixu sira ba soe deit iha fatin lixu sem prosesamentu ida ne’ebe bele prejudika saúde publiku,
meiu ambiente no okupa fatin, komisaun rekomenda atu Governu hahu halo estudus preparativus
hodi hari sentru destilasaun lixu no estabelese servisu hamutuk ho Sentral Valorsul-Portugal
ne’ebe iha ona esperencia iha área ida ne’e, atu nune’e lixu bele uza ba energia renováveis.
VIII.
DALA IKUS
Ida ne’e maka rezultadu visita Komisaun Infra Estruturas no Equipamentus Sociais ba iha Repúblika
Indonesia ho Portugal.
Relatoríu ne’e hetan aprovasaun iha Komisaun ho votus Afavor 5 Kontra zero no Abstensaun zero hosi
deputadus nain lima, iha loron 13 Outubro 2010 iha sala Komisaun.

Documentos relacionados

escola técnica informática

escola técnica informática funu sivil, Portugal mos lakon prosesu deskolonial iha Timor-Portugal maibe nafatin klaim TimorrPortugal hanesan ninia rai nebe nia husik hela. Amerika ho Australia ”Konkorda” invazaun Indonesia ta...

Leia mais

INFO PARLAMENTAR 4.pmd - Parlamento Nacional de Timor

INFO PARLAMENTAR 4.pmd - Parlamento Nacional de Timor munidade dos Paipublika deit informasoens kona-ba aktividade parlamentar hanesan, aktividade Preses da Lingua Porzidente Parlamentu Nasional, Aktividade Komisoens, aktividade Sekretariu Jeral no tu...

Leia mais

the masterplan study for watershed management in upper

the masterplan study for watershed management in upper no Tohumeta periodikamente halao enkontro mensal atu monitor hametin regulamento suco iha suco. Iha enkontro, lider diskuti issu no problema nebe sira hetan iha suco no hare assaun nebe karik atu f...

Leia mais