AtRes Relatoriu Trimestral 5 (Jun-Sept 2010)

Transcrição

AtRes Relatoriu Trimestral 5 (Jun-Sept 2010)
SISTEMA ATENSAUN NO
RESPONDE SEDU
RELATÓRIU TRIMESTRAL:
JUÑU 2010 – SETEMBRU 2010
DILI, DEZEMBRU 2010
Iha tinan 2008, Belun hala’o koperasaun ho Centru Universidade Colombia ba assuntu
Rezolusaun Konflitu Internasional (CICR – Columbia University’s Center for International
Conflict Resolution), hodi harii Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) iha Timor
Leste. AtReS harii atu aumenta liu tan sistema responde sedu ba konflitu no hamenus
violensia ne’ebé aas iha nivel nasional no nivel komunidade.
Sistema AtReS hetan suporta husi Departamentu Negosiu Estranjeiru Governu Irlandia liu
husi Unidade Rezolusaun Konflitu.
BELUN mos hakarak espresa nia apresiasaun sinsera ba hirak ne’ebé mak ho laran-luak
oferese sira nia tempu no rekursu hodi partesipa iha peskiza ne’e. Se laliu husi suporta
hirak ne’e, sei laposivel mos atu koleta dadus ne’ebé aprezenta iha relatoriu ba trimester
ida ne’e.
Obrigado mos ba ema hotu ne’ebé mak diretamente involve iha realizasaun relatoriu ida
ne’e, ba rede monitorizasaun BELUN iha Timor laran, nune’e mos NGO Internasional,
organizasaun sosiedade sivil sira, no públiku jeral. Ba imi nia suporta hotu, BELUN hato’o
agradese wa’in.
BELUN mos konkorda nu’udar autor únika ba relatoriu ida ne’e, no ideia, opiniaun no
komentariu hotu ne’ebé mak inklui iha relatoriu nia laran la intende atu reflekte ou
reprezenta hirak ne’ebé iha Governu Irlandia.
Kobertura foto husi Andrew Marriott, Farol, Distritu Dili, 19 Agostu 2010
Atu hatene liu tan informasaun ba sistema AtReS, favor kontaktu:
Luis Ximenes
Direitur, BELUN
[email protected]
(+670) 723 4406
Marilia Maria da Costa
Program Manager AtReS
[email protected]
(+670) 727 6671
Sarah Dewhurst
CICR Program Manager
[email protected]
(+670) 742 8371
NGO Belun, 5 Rua de Farol, Dili, Timor-Leste
2
Sumáriu Exekutivu
Relatoriu ida ne’e kompostu husi programa monitorizasaun konflitu husi BELUN
hanaran Atensaun no Responde Sedu (AtRes). Entre Juñu no Setembru, monitor lokal
sira iha targetu subdistritu 39 – tolu iha kada distritu iha teritoriu laran – lori relatoriu
relasiona ho tensaun iha nivel komunidade. Kada insidente violensia husi area hirak
ne’e detalladu, no foti medida nen-nulu resin-tolu husi fatores sosial, ekonómika,
polítika no fatores external sira seluk – buat sira ne’e nu’udar báze ba tensaun. Análiza
ba relatoriu ne’e permite sentidu ne’ebé diak la’os de’it ba preokupasaun lokal, maibe
mos tendensia ba nivel nasional.
Trimestre ne’e nu’udar períodu difisil ba komunidade barak, ho fenómena natureza
hanesan tempestade (badai), rai-monu, bé/mota sa’e ne’ebé estraga síkulu koleta
regular. Subdistritu iha area rural lamenta tebetebes ho agrikultura ne’ebé sustenta
sira, no tensaun ulterior/ba-oin aumenta iha presaun ba siguransa ai-han,
disponibilidade ba produsaun lokal tun, resulta komérsiu ne’ebé neineik. Area
monitorizasaun barak mak apaña ida ne’e ho nia nivel ne’ebé oioin, mais disvantajen
ne’ebé piór la dun afeita ba area urbana.
Maske nune’e, hahú mosu optimismu husi dinámika konflitu ne’ebé mak mosu. La’os
de’it númeru konfrontasaun komesa menus – ho númeru média insidente hitu ba kada
sub-distritu iha trimestre ida ne’e – maibe intensifikasaun natural konflitu hahú tun.
Maioria insidente atualmente akontese liu husi ameasa verbal: baku-malu entre
individu no grupu komesa menus. Grupu artemarsiais involve menus. Disputa ba rai sei
evidente iha komunidade no agrikultor sira ne’ebé mak involve iha ataka violenta, mai
kuaze ida ne’e akontese entre membru komunidade ne’ebé laiha relasaun – ida ne’e mos
bele indika ba impaktu alkohol iha kazu balun. Membru familia sira dala ida
demográfikamente envolvidu iha violensia, no dadus konfirma katak asalta doméstika
no violensia seksuál akontese regular iha komunidade barak. Responde ba konflitu
felízmente forsa, komunidade sira iha liurón kuaze foti medida hodi domina disputa
violenta hanesan polisia. PNTL hetan progresu iha sira nian involvementu iha
komunidade, no bele nota kontribuisaun positiva ba siguransa públika.
Maske komunidade iha area rural sofre ba mudansa klimátika ne’ebé latuir tempu,
asistensia dezenvolvimentu kualitativa ne’ebé bele hamenus disvantajen hahú evidente
iha fatin ne’eba. Maske sei iha projetu infrastrutura balun impulsiona meius
subsistensia (karik temporaria), area ne’ebé mak dook sei falta asistensia ne’ebé diak,
tuir dadus, sira hetan ajudu. Suplente programa produsaun benefisiu, resiklajen (daurulang) presiza liu iha distritu, maibe husi monitorizasaun haktuir katak barak liu mak
predominante iha sentru urbana. Ida ne’e sertamente refleksaun ida ba difikuldade hotu
ba rede manutensaun no distribuisaun lojístika ne’ebé efektiva ba populasaun ne’ebé
espalladu no terenu ne’ebé difisil.
Iha parte seluk area urbana hasoru dezafiu sira ne’ebé mak diferente, ne’ebé refleta ba
kontinuasaun, inklui ba joven sira ne’ebé buka servisu. Infelízmente, resulta
dezempregu ne’ebé evidentemente aas. Adisionalmente, relata problema jogu illegal no
alkohol (ne’ebé estende ba droga) hahú sa’e. Evidensia ne’ebé hatudu desperasaun husi
segmentu populasaun hirak ne’e, nota iha relatoriu barak kona ba prostituisaun. Bazea
ba frustrasaun no insatisfasaun, susar atu detekta katak kulpa hotu iha lider lokal sira
nia leten. Maske monitorizasaun uluk típikamente nota disinterese polítika – fiar katak
autoridade sira failla hodi kaer metin sira nia promesa ba hirak ne’ebé hili sira. Dadus
monitorizasaun sujere ida ne’e nu’udar espresaun ne’ebé diak atu motiva
reprezentasaun diak ba interese rural. Relatoriu ne’e inklui rekomendasoens ruma.
3
Introdusaun
Durante hahú harii tinan lima liu ba, BELUN dezenvolve ona reputasaun forte atu
hametin sosiedade sivil no servisu prevensaun konflitu. Nu’udar parseria ho Sentru
Universidade Columbia ba Rezolusaun Konflitu Internasional (CICR - Columbia
University’s Center for International Conflict Resolution) no ho suporta jeneroza husi
Unidade Rezolusaun Konflitu husi Governu Irlandia, BELUN estabelese Sistema
Atensaun no Responde Sedu (AtRes) hodi halo monitorizasaun, atende konflitu no
tensaun iha nasaun laran.
Sistema ne’e suporta husi rede monitor voluntariadu sira ho báze iha subdistritu, sira
ne’e mak koleta informasaun relevante ba potensial konflitu sivil. Durante periodu
reportajen, targetu subdistritu 13 mak hetan monitorizasaun husi sistema AtRes, ida ba
kada distritu, ne’ebé reprezenta area urbana no rural barak, sira hotu iha istória
partikular ba konflitu lokal. Iha Janeiru 2010, BELUN rekruta no treinu ba membru
monitor foun hamutuk 52. iha Fevereiru, monitor hirak ne’e hahu halo monitorizasaun
iha 26 subdistritu foun. Tan ne’e, resultadu atual refleta dadus diretu husi subdistritu
39, kuaze dois – terço husi komunidade Timor-Leste.
Relatoriu ne’e reprezenta sumáriu husi periodu monitorizasaun husi Juñu 2010 to’o
Setembru 2010. Espera katak revizaun sistemátika ba kondisaun lokal sei utiliza mos
husi Governu no reprezentante estadu nian, parseiru dezenvolvimentu sira, no
komunidade sira rasik, atu bele hamosu konsiderasaun no reforsa rekursu lokal hodi
promove paz. BELUN sei kontrubui nia espesializasaun ba hametin dame, suporta
monitorizasaun atu bele dezenvolve dezeñu kompletu ba dinámika konflitu iha
komunidade. Posivel komparasaun halo dadaún ona iha relatoriu ida ne’e ho dadus husi
relatoriu trimestral uluk. Relasiona ho espansaun projetu ba area foun sira, ladehan
katak dadus sempre disponivel. Ho koleksaun dadus ne’ebé kontinua, antisipasaun ba
análiza klean ba tendensia sira sei posivel, estruturadu no responde sistemátika ba
konflitu. (haree anexu metodolojia ne’ebé detalladu iha parte metodolojía AtRes.)
Rezultadu no Análiza Nasional
Monitorizasaun atual AtRes rezulta tendensia jeral insidente ne’ebé menus, no fornese
razaun barak ba optimismu. Númeru total konfrontasaun violentu tún kompara ho
trimestre uluk, husi 264 tún to’o 205. Número hamenus hanesan ne’e koresponde ba
númeru média (número klaran) subdistritu nasional, ne’ebé tún husi 7 ba 5. Bainhira
monitorizasaun komesa, total 14. Alén de ida ne’e, iha mos mudansa ba intensidade.
Maske iha sirkulasaun monitorizasaun nota, iha tinan uluk, tendensia konfrontu ne’ebé
intensifika ba violensia físika, no tendensia ba asaltu grupu, fatores preokupasaun hirak
ne’e lamosu iha resultadu husi Juñu to’o Setembru 2010. Elementu komún husi
insidente violensia mak abuzu verbal, ne’ebé akontese kuaze metáde (93) husi total
kazu 205. Pontu ho interese mak iha de’it 89 relatorio instansia ba konfrontu entre
individu, hamutuk ho númeru komparativamente ki’ik husi 26 okazisaun ba violensia
grupu. (tún husi 32). Estragu ba propriedade no naúk mos, ne’ebé hatudu liu husi
insidente 33 (tolu-nulu resin-tolu) 1.
1 Insidente típikamente involve elementu barak, maioria eskalasaun husi ameasa no intimidasaun to’o violensia
físika. Insidente hanesan ne’e hetan rejistasaun, dala barak mak resulta total ás liu fail kontajem insidente atual ba
sub-distritu.
4
Kontajen Insidente ba Subdistritu iha Períodu Monitorizasaun Konsekutiva
Sub-distritu
Distritu
Aileu Vila
Aileu
Ainaro Vila
Ainaro
Alas
Manufahi
Atabae
Bobonaro
Balibo
Bobonaro
Baucau Vila
Baucau
Bazartete
Liquica
Cristo Rei
Dili
Ermera Vila
Ermera
Fatuberliu
Manufahi
Hatolia
Ermera
Hatu-Udo
Ainaro
Laclo
Manatuto
Laga
Baucau
Laleia
Manatuto
Laulara
Aileu
Lautem Vila
Lautem
Letefoho
Ermera
Liquica Vila
Liquica
Lospalos
Lautem
Maliana Vila
Bobonaro
Manatuto Vila
Manatuto
Maubara
Liquica
Maubisse
Ainaro
Metinaro
Dili
Oesilo
Oecusse
Ossu
Viqueque
Pante Makassar Oecusse
Passabe
Oecusse
Remexio
Aileu
Same
Manufahi
Suai
Covalima
Tilomar
Covalima
Tutuala
Lautem
Vemasse
Baucau
Vera Cruz
Dili
Viqueque Vila
Viqueque
Watulari
Viqueque
Zumalai
Covalima
Total
Average
*dadus ba fulan 3 nian
** dadus ne’ebé la disponivel
Feb-Maiu
‘09
31
18
10
13
12
8
50
10
7
6*
12
**
10
187
14
Jun-Set
‘09
34
3
6
7
11
22
17
16
10
2
5
3
3
139
11
Okt ‘09Jan ‘10
34
2
3
3
13
11
14
5
13
3
12
4
5
123
9
Feb ‘10Maiu ‘10
13
16
1
0
4
10
9
12
1
4
3
7
5
7
4
11
6
0
6
7
2
7
10
13
13
9
10
8
4
8
8
3
3
5
5
7
9
9
5
264
7
Jun ’10Set ‘10
9
11
1
0
4
10
5
10
1
1
0
4
7
2
4
7
7
1
11
6
4
9
0
4
7
5
2
17
4
5
2
9
1
4
2
9
8
7
5
205
5
/









































NB: Monitorizasaun sistema AtRes ne’ebé espande iha períodu relatoriu uluk husi 13 to’o 39 area
sub-distritu.
5
6
Previamente/molok, akontese insidente barak entre asaltante dezarmadu sira, maske
nune’e relata tuda-fatuk iha okaziaun 30 no uza katana iha okaziaun 25. Tan ne’e, hetan
66 mak kanek: mane 59 no feto 7. Númeru ida ne’e refleta aspeitu konflitu violensia
jéneru iha Timor-Leste laran, faktu ne’ebé moris konsistentemente wainhira
monitorizasaun AtRes hahú. Iha fulan hat ne’e, feto involve nu’udar provokadora iha
de’it insidente 32 husi total insidente 205 ne’ebé relata (dala 18 involve feto deit
hanesan provokadora, dala 12 feto sira involve hamutuk ho mane sira), mais feto sira
hetan violensia durante insidente 52 (26 feto deit hetan violensia, 26 feto sira hamutuk
ho mane sira hetamn violensia). Numeru total sire ne’e la inklui insidente kona ba
violensia domestika.
Inisiador ba insidente violensia hahú ho Jéneru
Vítima insidente violensia husi Jéneru
Alegadu omesidiu rua relata iha lokalizasaun monitor iha trimestre ne’e (tún husi 6).
Primeru akontese iha loron 15 Agostu 2010, iha Suco Tibar, distritu Liquiça. Hamosu
mate husi disputa familia ne’ebé kria violensia, entre grupu mane armadu ho fatuk no
katana. Segundu akontese iha loron 27 Agostu 2010, iha aldeia Ililai, suku Laivai distritu
Lautem. Ida ne’e mosu hahú ho sokar-lia entre pessoal F-FDL hatais sivil no membru
grupu joven lokal, rezulta rua joven hetan baku, ida to’o mate. Iha kazu rua ne’e,
autoridade hetan informasaun no akuzasaun formal no prepara dadauk ona.
Fatin insidente dala ida tan besik ba fatin públiku no uma privada sira, 103 akontese iha
uma privada, no restu akontese iha liurón ou iha merkadu fatin. En-termus de konflitu
demográfiku, sei kontinua tendensia síklu monitorizasaun uluk. Maske disputa entre
membru familia sira hamosu insidente barak (48), hanesan mos sira halo ona iha kada
síklu reportajen, númeru alarmante (72) ba konfrontasaun akontese entre membru
komunidade sira ne’ebé laiha ligasaun ba malu. Resultadu ne’ebé hanesan husi
trimestre Fevereiru – Maiu 2010 solisita peskiza ba iha funsaun alkohol (ba eskala
menus nune’e mos droga) iha konflitu nivel komunidade. Relatoriu ne’e sei lansa husi
BELUN iha Dezembru 2010.
Konflitu ba rai no propriedade hanesan fatores ne’ebé konsistente ba konfrontasaun
violensia. Ida ne’e bele nota iha númeru akontesementu entre viziño (39) no agrikultor
sira (18) ne’ebé involve iha konfrontu. Maske minoridade ki’ik involve iha kada
insidente 3, de faktu pesoal PNTL no F-FDTL involve iha insidente hirak ne’e hotu
nu’udar kaúza ba atensaun. Parte seluk, iha mos involvementu husi grupu arte marsial
relasiona ho violensia. Ida ne’e nu’udar kauza prinsipal ba konflitu violensia ne’ebé
7
relata iha relatoriu sistema AtRes uluk, total kontajen iha trimestre ida ne’e hamutuk
11.
Reportajen Inisiador sira ba Insidente Violensia tuir Kategoria Sosial – Nasional
Reportajen Vitima Insidente Violensia tuir Kategoria Sosial – Nasional
Dala ida tan tuir tendensia ne’ebé estabelese iha monitorizasaun uluk, insidente
violensia barak (108) mak lori ba finalizasaun (maske la-nesesariamente resolvidu) liu
husi asistensia husi komunidade lokal iha liurón – membru komunidade hirak ne’ebé
laiha mandatu ofisial ba rezolusaun disputa. Maske nune’e, PNTL kontinua halo
progresu ba sira nia responde, hodi atende konfrontasaun 96 ne’ebé relatadu. Iha area
monitorizasaun balun, bele dehan katak, polisia halo atendementu maka’as – Viqueque
8
hetan pontu ne’ebé aas ba parte ida ne’e hanesan iha relatoriu ikus. Lider lokal mos halo
sira nia parte, hodi halo intervensaun iha okaziaun 78. Iha de’it insidente 33 mak hetan
solusaun rasik laliu husi intervensaun external.
Indikador ekonómika durante periodu fó satisfasaun oituan liu, ho area monitorizasaun
sira (barak liu mak rural) hatudu diminuizasaun ba acesu familia nian ba ai-han, no
barak liu mak relata lahetan progresu. Informasaun ne’ebé hanesan bele haree dadus
kona ba disponibilidade produsaun lokal. Negósiu hahú reduz iha area balun, iha parte
ida, bele liga mos ba desvantajen klíma iha tinan tomak ne’ebé afeta ba kolleta husi
komunidade barak. Tempestade, rai-halai, bé sa’e ne’ebé mak relata, hamosu mos
deskontente adisional. Lamentavelmente, ida ne’e latama ba planu dezastre naturais.
Situasaun ne’e hetan atensaun barak liu husi ofisial estadu no doadores.
Ba kondisaun hirak ne’e, foti ona mos medida diferente oioin. Hamós ba area-rai foun
no ai-monu komesa fali ona iha area barak. Kuaze metade monitorizasaun situasaun,
subdistritu reklama disputa substansial ba rai no asesu ba rekursu naturais. Ida ne’e
mosu, alén de disputa lokal sira seluk, no barak mak tama ba negosiasaun liu husi dalan
justisa tradisional. Maske evidentemente sei iha ajudu ba sira ne’ebé dook husi area
urbana, iha sinal balun (hanesan síklu monitorizasaun uluk) ne’ebé hatudu
diskontentemente ba tempu oportunu no natura mekanismu sira. Progresu
dezenvolvimentu kontinua tún iha area barak. Dili, no area centru rejional hanesan
Baucau, sentru sira sei hetan asistensia ne’ebé diak em termu de saúde no edukasaun,
no projetu infrastrutura kontinua fornese (maske temporaria de’it) vizaun empregu iha
lokalizasaun izolada. Komunidde area rural, afeitadu husi difikuldade kondisaun
klimátika ne’ebé propria, durante trimestre, ne’ebé lahetan alternativu benefisiu husi
kursu, treinamentu, no seminar ne’ebé mak paradu. Jeralmente, komunidade sira senti
katak benefisiu husi ajudu asistensia sei sente oituan liu. Karik ne’e refleta prioridade
ne’ebé troka husi doadores ruma.
Maske komunidade rural balun buka atu evita sira nia disvantajen husi difikuldade
sosial ne’ebé aumenta iha area urbana. Iha parte seluk, ida ne’e bele refleta ba
movimentu joven , feto no mane sai husi sira nia uma hodi ba buka servisu iha kapital
no sentru rejional sira. Maske númeru ema buka servisu aas, dezempregu sei nafatin
iha, ne’ebé visivel espesialmente iha vila no sidade. Hanesan nota mos iha relatoriu
anterior, jogu ilegal, droga no alkohol nu’udar fatores ne’ebé liga besik liu ba senariu
(adegan). Adisionalmente, trimestre ida ne’e relata mos númeru ne’ebé aas (23) ba
prostituisaun, aumenta husi 16 iha relatoriu ikus.
Komunidade barak kuaze buka atu evita muda sira nia moris susar ba iha divizaun
internal. Tau ketak argumentu kona ba fronteira propriedade, no promesa ne’ebé lahalo
tuir (hamosu insidensia), deskontentementu nivel komunidade dirijidu ba parte
external. Maske sei iha evidensia balun kona ba antipatia ne’ebé sei mosu entre
kongregasaun relijiosa diferente iha Maliana, maioria lideransa polítika mak sai sujeitu
ba deskontentementu no frustrasaun. Maske monitorizasaun uluk jeralmente marka
apatia, agora iha sensu real husi parte hotu iha nasaun laran katak autoridade falla atu
halo tuir sira nia promesa hotu. Iha parte ida, presaun ekonómika no sosial halo moris
sai difisil ba komunidade barak, maibe mais ou menus siguransa públika aparentemente
hetan progresu. Nune’e mos redusaun ba insidente violensia, iha responde ne’ebé
qualitativa husi parte polisia. Maske iha monitorizasaun ba subdistritu iha relatoriu
uluk presenza polisia nu’udar fonte deskonfiansa no tauk, maibe agora ema sente la’o
9
livremente, maske PNTL hala’o nafatin nia patrulla regular. Seidauk iha aseitasaun boot
husi extensaun patrulla F-FDTL. Ikus liu, konsistente ho dadus anterior, reportajen ba
asalta doméstika, violensia kontra labarik no abuzu seksuál sei alertadu regularmente.
Tendensia Tempu
Gráfika iha leten husi Fevereiru 2009 refleta troka husi subdistritus hotu ne’ebé iha
monitorizasaun, nomos troka husi subdistritu inklui iha programa depois Fevreiru
2010. Tuir programa espansaun, husi subdistritu 13 to’o 39, sei iha tendensia ne’ebé
mak positiva. Komparasaun ba númeru média ba insidente violensia (atualmente 5 ba
kada subdistritu durante síkulu nia laran), bele haree diminuizasaun kontinua ne’ebé
maka’as ba tensaun lokal. Diferensia ne’ebé bele haree durante periodu Juñu to’o
Augostu 2010 bele karik hatudu ligasaun ho klíma ne’ebé mosu latuir tempu afeita ba
kolleta, ida ne’e aumenta liu tan presaun ekonómika. Indikasaun ne’e liu husi
monitorizasaun AtRes ba situasaun ne’ebé relata sistema klíma ne’ebé hamosu konflitu.
Resultadu no Análiza ba Subdistritu
Aileu Vila, Distritu Aileu
Aileu Vila, nu’udar area ida ne’ebé sistema
AtRes halo espansaun iha 2010, hetan
esperiensia ba diminuizasaun asidente
violensia iha trimestre ida ne’e. iha total
insidente violensia 9 ne’ebé relata husi
monitor sira entre Juñu no Setembru, tún
husi kuantidade 13 iha fulan hat foin laláis
ne’e. Maioria insidente akontese iha uma
privada, no kuaze ho eskala ne’ebé ki’ik,
relata mos insidente violensia grupu ne’ebé akontese dala ida de’it, nune’e mos
insidente ida iha estragu propriedade. Insidente sira seluk ne’ebé iha mak
konfrontasaun verbal (4) no insidente ne’ebé involvementu husi parte rua de’it (4).
Hanesan mos insidente sira uluk, insidente hirak ne’e mos dezarmadu, haree hetan
katana iha okaziaun rua, no total kanek hamutuk ema na’in tolu.
10
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
9
Ameasa/intimidasaun
4
Konfrontu entre individu
4
Konfrontu entre grupu
1
Náuk/estragu ba propriedade
1
Lahanesan bain-bain, feto sira involve dala
barak hanesan mos mane (insidente 4), sira
Se mak responde ba insidente?
sai hanesan provokadores no sujeitu ba Lider lokal
5
violensia. Tuir monitorizasaun ba area Membru komunidade
3
ne’eba, nota membru familia sira dala
La iha respondente
3
barak mak involve (5), konfrontasaun
2
estudante dala rua no viziñu, ho membru Polisia (PNTL)
komunidade sira seluk respektivamente
involve iha insidente sira seluk. Lider
komunidade mosu dala barak hodi halo intervensaun ba disputa, hodi atende kazu 5.
Membru komunidade (ne’e laiha designasaun ofisial) asiste dala tolu, no PNTL dala rua
iha konfrontasaun. Klaru katak, grupu hirak ne’e atende hamutuk, no iha insidente tolu
mak finaliza laliu husi intervensaun external.
Atividade ekonómika iha Aileu Vila nafatin la’o, merkadu sai forti ho presu ne’ebé diak.
Preokupasaun balun sei nafatin iha, tuir reportajen monitor, iha area siguransa ai-han,
ida ne’e mos karik liga ba mudansa klimátika ne’ebé laregular durante 2010. Iha medida
seluk, Aileu Vila prezenta mos dezafiu oin-oin, hanesan dezempregu ba joven sira, hahú
mosu uzu ba droga no alkohol, ne’ebé loke oportunidade ba income (ho treinamentu no
workshop).
Ainaro Vila, Distritu Ainaro
Uluk Ainaro sai hanesan area ho nia preokupasaun barak, bazeia ba dadus AtRes uluk,
agora reportajen violensia iha Ainaro Vila kontinua tún, durante períodu tinan 2010. Iha
períodu fulan hat ida ne’e relata de’it insidente 11, númeru ida ne’e menus liu fali lista
komparativa trimestre tinan uluk. Maske bele dehan sei aas liu fali subdistritu sira
seluk, maibe ida ne’e reprezenta mudansa positiva ne’ebé tenke toma konsiderasaun.
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
11
Ameasa/intimidasaun
2
Konfrontu entre individu
8
Konfrontu entre grupu
1
Ne’e,
la’os de’it mudansa frekuensia
violensia ne’ebé mosu, maibe mos haree ba
nia dinámika. Uluk area ida ne’e alertadu ba
violensia grupu, agora akontese de’it dala
ida husi númeru total ne’ebé iha, ataka
físika entre individu (8) no konfrontasaun
verbal (2). Uza króat dala rua (fatuk no
katana), ne’ebé resulta ema ida de’it mak kanek.
Se mak responde ba insidente?
Buat foun mos katak, juventude – ne’ebé
10
mak nu’udar demográfika signifikante iha Membru komunidade
4
violensia ba area ne’eba – latama nu’udar Lider lokal
fator iha resultadu atual. Konfrontasaun La iha respondente
3
dala barak akontese entre membru familia Polisia (PNTL)
1
(4), agrikultor (2), viziñu (2) no membru
komunidade sira seluk (2). Arte marsial
ne’ebé involve relata iha okaziaun ida. Interesadu tebetebes katak, membru familia –
ne’ebé lahola parte iha kanal ofisial – mak dala barak involve hodi rezolve konflitu
violentu (insidente 10). Ida ne’e demostra vontade no regulasaun ba an-rasik nu’udar
fatores ne’ebé diak hodi minimiza konfrontasaun iha area laran. Lider komunidade mos
11
nu’udar rekursu, atende ba konfrontasaun 4, no PNTL halo intervensaun dala ida.
Insidente tolu hetan nia finalizasaun laliu husi involvimentu parte external sira.
Ho persepsaun situasaun ekonómika ne’ebé netral durante períodu, interese tebes atu
nota katak diminuizasaun suporta dezenvolvimentu ne’ebé aparente. Monitor sira
lamenta ba programasaun infrastrutura foun oportunidade ba benefisiu ne’ebé menus.
Ho númeru disputa ba rai ne’ebé menus, bele dehan katak hahú hetan konkluzaun ba
impedimentu naruk ba produtividade. Nune’e mos konfirmasaun dadus ba insidensia
durante períodu relata katak atividade grupu arte marsial, enkontru partidu polítiku
(ne’ebé mak historikamente istímula violensia) komesa mos menus.
Alas, Distritu Manufahi
Komesa inisiasaun monitorizasaun iha Alas
husi Fevereiru 2010, rejistadu violensia
konflitu ne’ebé mínimu iha area ne’eba.
Trimestre ida ne’e hetan númeru
konsistente ida hanesan mos total iha
trimestre anterior. Involve konfrontasaun
verbal no físika entre membru komunidade dezarmadu (mane hasoru feto) iha uma
privada, laresulta kanek no insidente ne’e hetan nia finalizasaun liu husi ajudu membru
komunidade sira, no PNTL. Identifika katak iha mos ligasaun insidente uluk nian.
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
1
Ameasa/intimidasaun
1
Konfrontu entre individu
1
Iha orgullu boot ba Alas ba númeru
violensia ne’ebé ki’ik tanba iha ekonomía
Se mak responde ba insidente?
lokal ne’ebé la’o diak. Siguransa ba ai-han
Membru komunidade
1
lasai nu’udar preokupasaun boot, komersiu
Polisia
(PNTL)
1
buras no sasán lokal sira hetan presu
ne’ebé sirkula iha merkadu. Maske númeru
joven ne’ebé ba buka servisu hahú menus, problema dezempregu ba joven sira sei
nafatin iha. Rezultadu positivu seluk mak komunidade tuir reportajen hahú hetan
asistensia ne’ebé diak intermus de klínika saúde no asesu ba ai-moruk ne’ebé kontinua.
Patrulla PNTL kuaze aseitadu, no tendensia persepsaun ba siguransa lokal hahú
positivu.
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
0
Atabae, Distritu Bobonaro
Nu’udar subdistritu ida entre subdistritu tolu iha monitorizasaun atual, relata dala ida
tan katak Atabae lahetan insidente violensia durante períodu reportajen. Medida
garante ba kualidade dadus foti husi monitor sira ne’ebé monta iha area ne’eba, liu husi
fallow-up ho kordenador responsavel rejional, hodi konfrima ba resultadu ne’e. Maske
nune’e, ladehan katak area ne’eba lahetan problema. Iha parte ida, ekonomía
komunidade komparativamente diak (maske progresu benefisiu neineik hela), iha parte
seluk, problema jogu illegal, uzu alkohol, abuzu ba labarik no prostituisaun sei nafatin
iha. Intermus de siguransa jeral, sei nota dúvida ba prezensa PNTL no (okasionalmente)
patrulla F-FDTL.
Balibo, Distritu Bobonaro
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
4
Ameasa/intimidasaun
1
Konfrontu entre individu
3
12
Insidente ne’ebé akontese iha Balibo ho total 4, konflitu dezarmadu entre mane, maioria
entre asaltante individual (3). Maske lautiliza króat, relata iha ema nain tolu ne’ebé
hetan kanek. Disputa entre viziñu envolve iha metade husi total númeru, no membru
familia no grupu arte marsial involve iha konfrontasaun ida. Diferente komparasaun ho
area monitor sira seluk, iha intervensaun lubuk ida ba insidente mak hala’o husi
membru komunidade ne’ebé asiste dala tolu, PNTL dala ida no lider lokal intervene iha
okaziaun 3.
Se mak responde ba insidente?
Balibo mos bele dehan hasoru difikuldade
Membru komunidade
3
klimátika, ho indikador ekonómiku ne’ebé
Local leaders
3
tún – iha komersiu, siguransa ai-han no
Polisia (PNTL)
1
presu lokal. Suporta dezenvolvimentu
komesa la’o diak, iha treinamentu no
programasaun benefisial ne’ebé disponivel no konsistente. Ida ne’e liga la’os de’it ba
koneksaun istórika ho Australia, maibe mos vontade polítika, ho atividade partidu
ne’ebé regular iha subdistritu no satisfasaun husi komunidade ba aplikasaun lider lokal
relativamente aas. Nota mos kestaun ida, husi area monitor balun relasiona ho prezensa
króat balun (ne’ebé lahetan aturorizasaun).
Baucau Vila, Distritu Baucau
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
10
Ameasa/intimidasaun
6
Konfrontu entre individu
6
Konfrontu entre grupu
3
Náuk/estragu ba propriedade
3
Baucau Vila, nu’udar sentru urbanu sei iha
númeru ne’ebé aas ba kontajen insidente,
kuaze hetan konfrontasaun vilensia regular
durante períodu, ho total 10. Intensidade
konflitu sai aas iha fatin ne’e, liu fali area
monitor sira seluk. Maske konfrontasaun
verbal kuaze hola parte iha insidente barak (6), kuaze barak mak inklui elementu balun
husi ataka físika (9). Konfrontasaun 3 involve violensia grupu, no destrusaun ba
propriedade no náuk iha 3.
Uza króat (tuda-fatuk iha okaziaun 7, haree hetan katana dala 5) aumenta mos ba
eskalasaun, relata 7 hetan kanek: iha vitima 6 mane, no feto ida. Lahanesan bain-bain ba
kontestu area urbana ne’e, grupu arte marsial sira lasai hanesan autor prinsipal (involve
de’it dala rua), maioria konfrontasaun akontese entre membru komunidade sira ne’ebé
laiha relasaun ba malu (7). Disputa membru familia sira iha insidente ida. Dadus
monitor relata prezensa PNTL ne’ebé forte, hodi atende iha okaziaun 7. Membru
komunidade sira asisti dala 5, no lider lokal sira dala 4. Refleta ba insidente ne’ebé
mosu iha públiku no uma privada, iha insidente hat mak lasimu atendementu husi
intervensaun external.
Se mak responde ba insidente?
Nu’udar segunda sidade nasaun nian,
7
Baucau Vila iha progresu ekonómiku, liu Polisia (PNTL)
Membru
komunidade
5
husi prezensa kontinua ne’ebé forte husi
parseiru dezenvolvimentu. Komersiu iha Lider lokal
4
sentru rejional komesa buras, no problema La iha respondente
4
siguransa ai-han
mak sei minima.
Infrastrutura foun hahú harii, no númeru
ajudu benefisiariu kontinua sa’e. Ida ne’e ladehan katak ema ida-idak hetan diak ona.
Dezempregu sei sai nafatin hanesan fenómena ne’ebé visivel, no maske iha vantajen
13
komparativa maibe joven barak mak sei buka servisu iha kapital. Siguransa lahanesan
preokupasaun boot, maske atividade grupu arte marsiais kontinua la’o, sei iha
persepsaun ba divizaun polítika. Ida ne’e karik relasiona mos ho prezensa PNTL ho
númeru ne’ebé boot no aseitavel. Husi patrullamentu hotu, relatoriu indika maioria
violensia doméstika no asaltu seksuál.
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
5
Bazartete, Distritu Liquica
Konfrontu entre individu
3
Maske iha redusaun insidente husi númeru Náuk/estragu ba propriedade
2
anterior, ne’ebé tún husi 9 ba 5, maibe
Konfrontu entre grupu
1
natura no intensidade ba konflitu sei sai
Ameasa/intimidasaun
1
preokupasaun nafatin. Insidente involve
1
asaltu individu ho individu, no seluk mak Alegasaun oho-ema
violensia grupu. Hahú ho konfrontasaun
verbal ne’ebé akontese iha insidente ida de’it. Estragu ba propriedade akontese dala
rua. Preokupasaun boot katak fatin ne’e relata alegasaun oho-ema dala rua duratne
trimestre – mosu prinsipalmente husi disputa familia.
Se mak responde ba insidente?
Polisia (PNTL)
4
Lider lokal
2
Membru komunidade
1
Elementu akontesementu violensia iha
Bazartete relata hetan mos involvimentu
membru armadu F-FDTL. Maioria insidente,
involve membru familia (3), viziño involve
iha konfrontasaun ida. Iha mos tuda-fatuk,
no uza katana, iha okaziaun ida-idak, ne’ebé
resulta nain lima hetan kanek, mane tolu no feto rua. PNTL responde dala barak (4),
lider lokal halo intervensaun dala rua no membru komunidade seluk atende ida.
La’os buat foun katak, husi resultadu ne’e, relasaun entre komunidade no forsa armada
bele dehan iha tensaun, ne’ebé bele liga ba konfrontasaun seluk ne’ebé la-konfirmadu.
Unidade polisia lokal fó kontribuisaun positiva ba persepsaun siguransa. Estrutura
sosial mos hamosu tensaun seluk, ho disputa ne’ebé relasiona ho mekanismu justisa
tradisional ne’be mosu durante períodu, no relata kazu barak ne’ebé lakonsege hetan
solusaun liu husi meius ida ne’e. Tuir dadus atual, argumentu kona ba alokasaun rai no
rekursu natural kuaze fornese mos
proporsaun substansial ba buat hirak ne’e.
Tipu violensia, tuir insidente
Total
insidente
10
Cristo Rei, Distritu Dili
Ameasa/intimidasaun
6
4
Area ne’e ho númeru kontajen ne’ebé aas Náuk/estragu ba propriedade
ba insidente, hamutuk 10 iha trimestre ida Konfrontu entre individu
4
ne’e, ida ne’e mos bele dehan progresu se Konfrontu entre grupu
1
kompara ho númeru ida uluk (12 iha
Fevereiru to’o Maiu 2010) ba Cristo Rei.
Nu’udar area urbana ne’ebé evidente ho problema urbanu, konflitu maioria akontese
iha fatin públiku. Konfrontasaun involve komponente verbal ne’ebé aas (6), no iha hat
ne’ebé hamosu violensia individual, no violensia grupu akontese dala ida. Estragu ba
propriedade akontese iha insidente 4: ho
proporsaun ne’ebé aas. Katana uza iha
Se mak responde ba insidente?
okaziaun 3, no resulta 3 hetan kanek.
Lider lokal
7
Membru komunidade
5
14
Polisia (PNTL)
4
Konsistente ho dadus anterior, maioria partesipante ne’ebé involve iha violensia mak
membru komunidade sira ne’ebé laiha relasaun ne’ebé klaru (5), membru familia mos
involve iha disputa (3). Nune’e mos, estudante no viziño sira, involve iha insidente ida.
Lider komunidade hatudu sira nia partisipasaun louvável, hodi atende insidente 7,
membru komunidade sira atende dala 5 no PNTL halo intervensaun dala 4.
Maske subdistritu ida ne’e bele dehan apaña benefisiu ekonómiku nu’udar nia
lokalizasaun iha kapital, maibe sei hatudu mos dezafiu sosial barak. Infrastrutura foun
komesa harii, no dezenvolvimentu benefisiariu barak. Negósiu sai forte no kuaze
lahetan problema ba siguransa ai-han. Iha parte seluk, uzu droga no alkohol aumenta
(entre mane sira), nune’e mos jogu illegal. Ida ne’e karik mos influensia husi
dezempregu aparente ne’ebé aas entre joven sira. Ba preokupasaun siguransa sai
friksaun ba PNTL nune’e mos forsa armada. Relata mos númeru insidente ne’e aas iha
asaltu doméstika kontra feto no labarik sira, no abuzu seksuál.
Ermera Vila, Distritu Ermera
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
1
Ameasa/intimidasaun
1
Konfrontu entre individu
1
Hanesan mos sírkulu monitorizasaun uluk,
Ermera Vila hetan de’it insidente ida
durante trimestre nia laran. Karik ida ne’e
mos nu’udar resultadu husi konsiderasaun
responde – husi PNTL, lider lokal sira, no membru komunidade sira seluk ne’ebé mak
atende no halo intervensaun. Insidente ne’e involve konfrontasaun la ho króat, maibe
verbal no fisikal, entre membru familia mane, konfrontasaun resulta ida hetan kanek.
Karik liga mos ba tempu udan ne’ebé
lanormal, Ermera Vila ho nia tradisaun
moris ne’ebé depende liu ba kolleta lokal,
demostra númeru aas iha parte hamós rai
no ai-monu. Ida ne’e, hamosu númeru aas
kompara ho konflitu ba rai no rekursu
natural. Hirak ne’e seidauk rezolvidu lolós
tuir meius tradisional, no sei hetan nafatin presaun sosial. Monitor sira relata katak
planu komesa ona hahú iha area ne’eba atu prepara ou haree ba fenómena natural ho
nia efeitu hotu.
Tipu violensia, tuir insidente
Fatuberliu, Distritu Manufahi
Total insidente
1
Ameasa/intimidasaun
1
Area ida ne’e hatudu númeru menus ba
Náuk/estragu ba propriedade
1
insidente violensia durante períodu ida
1
ne’e, tún husi totalidade 4 iha trimestre Konfrontu entre individu
Se mak responde ba insidente?
Lider lokal
1
Membru komunidade
1
Polisia (PNTL)
1
uluk, tún to’o 1. Insidente ne’e akontese
entre membru familia mane (uza króat katana), no konfrontasaun ne’e rezolve liu husi
asistensia lider lokal, PNTL, no membru komunidade sira. Konfrontasaun ne’e involve
ameasa ne’ebé istímula asalta físiku,
Se mak responde ba insidente?
estragu ba propriedade, no resulta ida
Lider lokal
1
hetan kanek. Maske relata deklíniu husi
parseiru dezenvolvimentu sira, ekónomia
Membru komunidade
1
lokal mais ou menus hahú estavel ho presu
Polisia (PNTL)
1
diak. Rezolusaun disputa komunidade sai
15
forte – ho lei konsuetudináriu ne’ebé atende beik-beik kazu sira, inklui disputa ba
fronteira no reklamasaun ba fonte. Persepsaun ba siguransa aumenta positiva, ho PNTL
ne’ebé kontribui reputasaun diak.
Hatolia, Distritu Ermera
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
0
Hatolia nu’udar subdistritu seluk tuir
monitorizasaun atual relata lahetan insidente violensia durante períiodu nia laran, ida
ne’e reprezenta sinal progresu ba Hatolia, ba insidente ne’ebé minimiza husi 3. Medida
kualidade dadus ne’ebé disponivel husi monitor iha area ne’eba, liu husi kordensaun ho
kordenador rejional, konfirma resultadu ida ne’e.
Maske felízmente relata katak laiha violensia ne’ebé mosu, maibe sei mosu sináis
tensaun ne’ebé evidente tuir dadus ne’ebé iha. Kuaze liga ba kondisaun klíma – disputa
ba rekursu natural sai aas kompara ho númeru uluk nian, no mos impaktu husi
tempestade no rai-monu ne’ebé afeita ba ema barak. Maske ho evidensia susar ne’e,
asistensia dezenvolvimentu mos la’o neineik liu, ho oportunidade ne’ebé oituan ba
benefisiu. Iha parte seluk, folin barlake sai aas, no joven feto no mane barak mak husik
hela sira nia subdistritu hodi ba buka servisu.
Hatu-Udo, Distritu Ainaro
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
4
Ameasa/intimidasaun
2
Náuk/estragu ba propriedade
1
Konfrontu entre individu
1
Konfrontu entre grupu
1
Tuir tendensia nasional, subdistritu ida
ne’e mos hahú menus iha insidente
períodu nia laran, tún husi 7 ba 4. Iha
instansia ne’e, amesa no intimidasaun
hamosu konfrontasaun 2, ho ataka físika
ne’ebé akontese iha konfrontasaun rua tuir
mai – ida entre individu no ida seluk entre grupu. Estragu ba propriedade mos relatadu.
Laiha únika demográfika ne’ebé istímula violensia iha komunidade – insidente mosu
husi viziño, lider lokal, membru grupu arte marsial no membru komunidade seluk. Sira
hotu lauza króat, laresulta mos kanek. Responde forte husi PNTL, hodi atende
konfrontasaun 3, membru komunidade
asiste dala 3, no lider lokal halo
Se mak responde ba insidente?
intervensaun dala rua. Alen de progresu enMembru komunidade
3
termus de insidente violensia, Hatu-Udo
Polisia (PNTL)
3
mos hetan progresu jeral barak, ho
Lider lokal
2
siguransa ai-han ne’ebé maka’as ho
atividade komersial liu fali relatoriu
anterior. Maske benefisiu dezenvolvimentu
moderadu, hetan minimizasaun ba tensaun atividade polítika, disputa rai no lei
konsuetudináriu. Persepsaun ba siguransa iha area ne’ebé diak tanba hetan suporta
husi PNTL no F-FDTL.
Tipu violensia, tuir insidente
Laclo, Distritu Manatuto
Total insidente
7
Ameasa/intimidasaun
2
Suporta ba tendensia ne’ebé luan, insidente
Náuk/estragu ba propriedade
2
iha Laclo sa’e husi dadus trimestre anterior,
Konfrontu entre individu
2
Konfrontu entre grupu
1 16
husi 5 sa’e ba 7. Ida ne’e bele reflekta ba lokalizasaun nu’udar area rural (no karik mos
tempu kolheta), maioria insidente akontese entre viziño (3) no agrikultor (1), parte
seluk mak membru familia sira (2) no membru komunidade iha konfrontasaun seluk.
Maske ho prezensa króat (fatuk – 1; katana – 2), no la resulta kanek. Elementu barak
mak uza hodi hamosu konfrontasaun, ho verbal (2) no asalta físika rejista entre individu
(2) no grupu (1), estragu ba propriedade (2). Nivel responde oin-oin mos evidente,
membru komunidade hapara konfrontasaun (3), PNTL halo intervensaun dala rua, lider
lokal atende dala ida, no konflitu seluk atinji
konkluzaun rasik.
Se mak responde ba insidente?
Membru komunidade
3
Presaun ekonómika klaru husi dadus ne’ebé
Polisia (PNTL)
2
kolleta
husi
Laclo.
Maske
medida
Lider lokal
1
dependensia ba rekursu natural forte, iha
Laiha respondente
1
de’it mudansa oituan en-termus de atividade
ekonómika, dezempregu mos aumenta. Joven
barak mak kontinua sai, no seluk relata
involve-an iha jogu illegal no prostituisaun. Benefisiu, nune’e mos provizaun asistensia
iha saúde no edukasaun, hahú la’o diak.
Laga, Distritu Baucau
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
2
Ameasa/intimidasaun
2
Konfrontu entre individu
2
Maske iha sinal minimizasaun violensia iha
Laga, insidente ne’ebé iha (total 2, tún husi
7)
hatudu
katak
seidauk
iha
deskorajamentu atu hasoru dezafius iha
area ne’eba en-termus de konflitu
juventude. Konfrontasuan, entre mane uza katana, eskalasaun husi ameasa verbal
hamosu violensia físika entre individu, no resulta 2 kanek molok PNTL halo
intervensaun (iha okaziaun rua ne’e hotu). Estudante no membru grupu arte marsial
sira involve respektivamente.
Hanesan bain-bain, relata dinámika
violensia iha subdistritu ne’eba, liga mos ba
dezempregu ne’ebé joven sira hasoru, no
impaktu husi jogu illegal no uzu alkohol no
droga ne’ebé mak evidente husi dadus. Atividade grupu arte marsial mos sai nu’udar
fonte ba tensaun ne’ebé mosu. Ho komplikasaun siguransa lokal, komunidade hahú
demostra deskonfiansa ba patrulla F-FDTL, no prezensa PNTL marjinalmente aseitadu.
Moris sosial ne’ebé seidauk estavel, indika mos ba insidente abuzu doméstiku no
violensia kontra labarik sira.
Tipu violensia, tuir insidente
Laleia, Distritu Manatuto
Total insidente
4
Ameasa/intimidasaun
2
Relasiona ho violensia, Laleia sei mantein
Konfrontu entre individu
2
nafatin númeru total insidente iha
Konfrontu
entre
grupu
1
trimestre uluk. Insidente rua involve
1
ameasa no intimidasaun, no rua seluk hetan Náuk/estragu ba propriedade
eskalasaun ba ataku físiku entre individu,
no ida eskala ba violensia grupu. Estragu ba propriedade akontese iha okaziaun ida.
Maioria konfrontasaun entre membru komunidade ho ema seluk ne’ebé laiha relasaun
Se mak responde ba insidente?
Polisia (PNTL)
2
17
evidente (3); viziño mos konfronta malu iha okaziaun ida . Maske relata tuda-fatuk (1)
uza katana (1), maibe laresulta kanek. Komunidade fó responde ne’ebé sólidu, hamutuk
ho lider lokal hodi halo intervensaun dala rua, PNTL no membru komunidade seluk
atende kada konfrontasaun, no seluk
konklude ho konkordansia rasik.
Se mak responde ba insidente?
Lider lokal
2
Maske afeitadu mos husi tempestade no bee
Polisia (PNTL)
1
sa’e durante períodu monitorizasaun, area
Membru komunidade
1
ne’e relativamente menus ba disputa kona
Laiha respondente
1
ba rai no asesu ba bee mos. Rezolusaun
disputa lokal ne’ebé aparente fornese mos
indikasaun ba asuntu ne’e, hodi rezolve
kazu barak efisientemente liu husi meius ida ne’e. Atmósfera polítika mos estavel, nota
katak lider lokal sira halo tuir promesa ne’ebé sira iha. Maske ho tempu susar ne’ebé
diminui siguransa ai-han no asistensia dezenvolvimentu ne’ebé neineik, iha de’it
evidensia oituan relasiona ho divizaun entre komunidade. Espesialmente ho
prevalensia konfrontu entre membru komunidade sira ho ema ne’ebé laiha relasaun,
karik liga mos fator alkohol ne’ebé istímula.
Laulara, Distritu Aileu
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
7
Ameasa/intimidasaun
3
Konfrontu entre individu
3
Konfrontu entre grupu
1
Laulara nu’udar area entre area monitor
sira seluk ne’ebé ho kontajen númeru
insidente aas liu, atualmente tún husi 11
iha trimestre anterior ba total atual 7.
Maske sei merese konsiderasaun, maioria
elementu external husi konflitu hanesan atividade grupu arte marsial lahola parte iha
dadus insidente atual. Iha parte seluk, konfrontasaun akontese maioria entre membru
komunidade sira (5), ho viziño (1) no agrikultor (1) ne’ebé reprezenta iha kontajen.
Kuaze insidente hirak ne’e involve eskluzivamente mane sira.
Iha ne’e, ameasa no intimidasaun (3) mosu
diskretamente husi ataka físika, entre
individu (3), nune’e mos grupu (1).
Konfrontasaun sira ne’e hotu dezarmadu,
maibe ida hetan kanek, husi vitima feto ida.
Lider lokal sira atende ba insidente hat,
PNTL mos atende no fó responde (3). Membru komunidade halo intervensaun iha
okaziaun ida hodi hapara konfrontasaun.
Se mak responde ba insidente?
Lider lokal
4
Polisia (PNTL)
3
Membru komunidade
1
Lahanesan parte seluk iha teritoriu, Laulara hetan progresu en termu de kolleta ne’ebé
halo foin lalais ne’e, produtu lokal barak no siguransa ai-han lasai preokupasaun ne’ebé
boot. Siguransa lokal kontrolada, ho patrullamentu durante períodu nia laran husi PNTL
no F-FDTL ne’ebé aseitadu husi komunidade. Tensaun ne’ebé mosu barak liu mak tanba
stress internal, hanesan dezempregu (ne’ebé resulta númeru aas ba hirak ne’ebé buka
servisu iha fatin seluk) no uzu alkohol.
18
Lautem Vila, Distritu Lautem
Tipu violensia, tuir insidente
Reportajen insidente iha Lautem Vila sa’e Total insidente
7
marjinalmente kompara ho númeru
Konfrontu entre individu
3
anterior, husi 6 ba 7. Insidente barak mak
3
akontese regular, involve membru familia Konfrontu entre grupu
1
(1), viziño (2) no membru komunidade Ameasa/intimidasaun
seluk (2), elementu seluk mos kontribui Alegasaun oho-ema
1
kauza partikular ba preokupasaun. Maske
membru grupu arte marsial involve iha
kazu ida, sira nia prezensa mos sei sai hanesan preokupasaun ida. Involvimentu husi
ofisiais F-FDTL mos fó preokupasaun, no relasiona ho informasaun alegasaun
(involvimentu iha violensia ho juventude) ne’ebé resulta ema ida mate, presiza
atensaun ne’ebé espesífika.
En jeral, bele nota eskalasaun insidente violensia ne’ebé rápida, ho ameasa no
intimidasaun hatudu de’it iha konfrontasaun ida, asalta físika 3 entre individu no 3
seluk entre grupu. Alen de resulta mate, ema nain rua hetan kanek – maske
konfrontasaun ne’e dezarmadu. Responde barak liu hala’o husi komunidde (7), no PNTL
atende dala rua.
Se mak responde ba insidente?
Membru komunidade
7
Polisia (PNTL)
2
Refleta ba mudansa husi báze ekonomía
agrikultura, dadus indika ba báze eskritóriu
ba empregu, ne’ebé ladún depende ba
rekursu natural. Negósiu no komersiu
kuaze ke aumenta, no produsaun lokal sai
aas. Iha menus evidensia ba provizaun asistensia ne’ebé bele suporta dezenvolvimentu
– programasaun edukasaun no saúde. Insatisfasaun aparente husi lider lokal karik bele
liga mos ba assuntu ida ne’e.
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
1
Letefoho, Distritu Ermera
Konfrontu entre individu
1
Maske istória violensia aas durante períodu
monitorizasaun AtRes (grava 18 insidente iha Fevereiru – Maiu 2009), Letefoho hetan
esperiensia iha minimizasaun inimizade, ne’ebé atualmente hetan de’it númeru
insidente ne’ebé ki’ik tebes. La’os ho totalidade zero hanesan trimestre anterior, maibe
iha de’it númeru marjinalmente 1. Konfrontasaun únika ne’e akontese entre membru
komunidade mane rua dezarmadu, laresulta kanek ou estragu, no hafahe husi
komunidade liurón. Indika dependensia ba
Se mak responde ba insidente?
kolleta, relata disputa ba rai no bee sai aas,
1
no uza liu-liu meius tradisional atu rezolve. Membru komunidade
Bee sa’e no rai monu halo piór liu tan
tensaun ida ne’ebé iha. Liu-liu, komunidade
mos laiha planu atu responde ba dezastre naturais. Karik ho situasaun susar ne’e,
diminui mos siguransa ai-han durante períodu, nune’e mos ba negósiu. Tensaun
aumenta piór ba presenza F-FDTL, ne’ebé hamosu deskonfiansa liu fali nu’udar sensu
siguransa públika.
19
Liquica Vila, Distritu Liquica
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
11
Ameasa/intimidasaun
5
Konfrontu entre individu
4
Náuk/estragu ba propriedade
4
Nu’udar area husi monitorizasaun trimestre
ne’ebé esperiensia insidente violensia ne’ebé
aas, Liquiça Vila aumenta husi 6 ba númeru
anterior to’o 11. Ne’e ladehan katak atu fó
kulpa ba kualker grupu. Iha parte seluk,
reprezentasaun demográfika barak liu involve violensia membru komunidade ho ema
seluk ne’ebé laiha relasaun (5). Agrikultor sira mos involve maioria iha disputa (4),
karik refleta mos ba kompetisaun aumenta relasiona ho rekursu iha tempu difisil ba
agrikultura iha Timor Leste. Membru komunidade mos reprezenta dala rua iha
konfrontasaun, nune’e mos viziño sira (1).
Konfrontasaun mos involve simulasaun, ho ameasa no intimidasaun mak domina liu (5),
no iha de’it insidente 4 ne’ebé involve ataka físika. Estragu ba propriedade, mos
relativamente aas, relata iha okaziaun 4. Nune’e mos haree hetan katana iha insidente 3,
tuda-fatuk dala ida , no resulta kanek ida. Relata responde PNTL ne’ebé forte – sira
atende insidente 9. Lider lokal asisti dala tolu no lahanesan bain-bain, komunidade iha
liurón nos koko halo intervensaun ba konfrontu ida.
Se mak responde ba insidente?
Dadus mos konfirma presaun ekonómika
Membru
komunidade
10
ligadu ba rai – siguransa ai-han no
9
prevalensia ba produtu lokal ne’ebé mak Polisia (PNTL)
tún durante períodu monitorizasaun. Lider lokal
3
Konflitu ba fronteira propriedade, direitu
ba bee,
mos konsidera aumenta.
Felízmente, promesa balun hahú realiza, hanesan aumenta asesu ba asistensia saúde.
Iha parte seluk, relata mos kona asaltu doméstika ne’ebé akontese.
Lospalos, Distritu Lautem
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
6
Ameasa/intimidasaun
3
Konfrontu entre individu
3
Náuk/estragu ba propriedade
2
Konfrontu entre grupu
1
Nu’udar subdistritu ne’ebé hetan
monitorizasaun AtRes hahú husi Fevereiru
2010, Lospalos hetan númeru ne’ebé tún
moderadu ba total insidente, husi 7 ba 6.
Iha violensia juvenil (estudante – 1), no
konfrontasaun sira seluk akontese entre
membru komunidade (4), ho viziño ne’ebé involve nu’udar responsavel demográfiku
(1).
Reportajen barak husi konflitu violensia
Se mak responde ba insidente?
mosu husi abuzu verbal (3), ho okaziaun 3
5
iha ataka físika entre individu no 1 entre Membru komunidade
grupu. Iha okaziaun rua ba náuk no/ou Polisia (PNTL)
4
estragu ba propriedade mos nota husi Lider lokal
2
monitor sira. Parte hotu lauza króat, no
ema nain rua (mane) iha asalta físika hetan
kanek. Responde ne’ebé maka’as mai husi komunidade iha liurón ne’ebé koko halo
intervensaun dala 5, PNTL atende dala 4, no lider lokal dala rua.
20
Karik fator ida mak hanesan aumenta estatuta ba sentru rejional, indikador ba
ekonomía ba subdistritu ne’ebé estavel, maske hetan progresu ne’ebé moderadu
durante períodu nia laran. Siguransa ai-han ladún hetan preokupasaun boot, no
komersiu lokal hahú buras. Êxodus husi jovens sira ba kapital komesa menus, benefisiu
– nafatin konstante kompara ho rejional seluk iha Timor Leste.
Maliana Vila, Distritu Bobonaro
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
4
Ameasa/intimidasaun
1
Konfrontu entre individu
3
Uluk nu’udar area ne’ebé mak ho konflitu
intensivu sa’e to’o 13 insidente Durante
primeiru trimestre monitorizasaun AtRes,
Maliana Vila hahú hetan dekliniu ou
minimizasaun ba insidente violensia. Iha
dadus atual insidente violensia sa’e husi 2
ba 4. Ida ne’e koinsidensia mos ho relatoriu liu husi investigasaun ofisial BELUN ne’ebé
rekomenda tensaun ne’ebé mosu relasiona mos ho identidade relijiosa – iha sumáriu
polítika AtRes anterior. Insidente 4 ne’ebé mosu ho natura doméstika, ne’ebé mak
involve maioria membru familia sira (3), no viziño involve iha insidente ida. Iha
insidente sira ne’e, involve mos tuda-fatuk
no uza katana, resulta ema rua kanek,
Se mak responde ba insidente?
vitima ne’ebé involve iha konfrontu mesak
Membru komunidade
3
mane de’it. Ameasa no intimidasaun
Polisia (PNTL)
3
karakterizadu iha insidente, no konfrontu
Lider lokal
1
individu konta iha konfrontasaun (3).
Komunidade liurón, nune’e mos PNTL
atende dala 3, no lider lokal asisti dalai da.
Nu’udar sentru rejional, Maliana Vila la sofre husi dependensia ba rekursu natural, no
presaun siguransa ai-han kompara ho area monitorizasaun rural. Presaun ne’ebé iha
bele haree liu iha natura sosial. Presu barlake relata aumenta, maske felízmente nu’udar
okaziaun foun hodi hetan benefisiu. Atividade polítika, no grupu arte marsiais mos
aumenta. Maske iha ligasaun ka lae, persepsaun ba divizaun iha komunidade laran sai
evidente.
Manatuto Vila, Distritu Manatuto
Konsistentemente hetan númeru insidente ne’ebé aas hahú kontajen inisial husi
monitorizasaun sistema AtRes, Manatuto
Tipu violensia, tuir insidente
Vila nu’udar area konsiderasaun ho númeru
Total
insidente
9
ne’ebé sa’e husi dadus anterior, husi 7 ba 9.
Hanesan mos resultadu uluk ba area ida Konfrontu entre individu
4
ne’e, insidente barak mak akontese iha fatin Ameasa/intimidasaun
2
públiku, entre mane dezarmadu (ho Konfrontu entre grupu
2
eksepsaun ba insidente tuda-fatu 2) ne’ebé
Náuk/estragu ba propriedade
2
laihar elasaun iha komunidade laran (7).
Membru familia sira (1) no viziño (1) mos
involve iha konfrontu violentu. Ema ida hetan kanek molok PNTL (8), lider lokal (1) no
komunidade iha liurón (1) atende no hapara konfrontasaun sira. Abuzu verbal dala rua,
21
konfrontu entre individu dala 4, violensia
grupu 2 nune’e mos estragu ba propriedade
dala 2.
Se mak responde ba insidente?
Polisia (PNTL)
8
Membru komunidade
1
Lider lokal
1
Lahanesan ho sentru distritu seluk,
Manatuto Vila hetan presaun en-termus de
siguransa ai-han. Tan ne’e, negósiu lokal mos tún. Nu’udar resultadu, dezempregu
aumenta kompara númeru uluk, sei iha jogu illegal no uzu ba alkohol. Partikularmente,
assuntu alkohol identifika profundamente husi peskiza BELUN, no sai mos
preokupasaun partikular iha area ne’eba. Ida ne’e mos karik iha ligasaun ba
akontesementu violensia ne’ebé iha.
Maubara, Distritu Liquica
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
0
Hatudu nia mudansa dramátika ne’ebé
maka’as liu fali kualker area monitor,
insidente Maubara durante trimestre uluk ho totalidade 10, tún to’o zero. Medida
kualidade dadus ne’ebé disponivel husi monitor sira, no kordenasaun ho kordenador
responsavel rejional, konfirma resultadu ne’e.
Fatores ne’ebé kontribui ba dekliniu ne’e, karik ho nia proximidade ba kapital – no liga
ba benefisiu dezenvolvimentu ne’ebé iha – no karik mos evita ba klíma tempu ne’ebé
estraga. Siguransa ai-han sai estavel, no aumenta mos asesu ba saúde no edukasaun.
Area ne’e lahetan influensia jeralmente husi mudansa sosial, maske nune’e, relata mos
prostituisaun iha area ne’eba.
Tipu violensia, tuir insidente
Maubisse, Distritu Ainaro
Total insidente
4
Konfrontu entre individu
3
Nu’udar fatin monitorizasaun ne’ebé hetan
Ameasa/intimidasaun
3
esperiensia notavelmente ba minimizasaun
1
insidente violensia, kontajen insidente Náuk/estragu ba propriedade
violensia iha Maubisse menus husi
trimestre anterior, tún husi 13 ba 4.
Membru familia sira mak involve dala barak (2), ho membru grupu arte marsial (1), no
seluk entre membru komunidade ne’ebé laiha ligasaun. Maioria uza króat mak tudafatuk ne’ebé akontese dala tolu no katana dala ida. Resulta hetan kanek ba mane 3 no
feto 1. Lahanesan bain-bain, laiha responde husi ofisiais ba konfrontasaun hirak ne’e, no
komunidade iha liurón de’it mak hapara
insidente sira ne’e hotu. Insidente tolu mak
Se mak responde ba insidente?
involve ameasa no intimidasaun, 3 hamosu
Membru komunidade
4
ataka físika entre individu, no relata mos
náuk iha okaziaun 1.
Konfilitu balun ne’ebé iha hamosu fali violensia durante períodu monitorizasaun, ne’e
la-signifika Maubisse iha de’it tensaun komunidade ne’ebé oituan. Ho nia lokalizasaun
ne’ebé haléu ho foho, ho sentru ba negósiu kafee, relata númeru ne’ebé aas ba konflitu
rai, asesu ba bee, no fronteira propriedade. Ida ne’e konsistente ho dadus uluk tinan ida
ne’e nian, no kuaze refleta ba presaun regular relasiona ho síklu kolleta. Alen de
preokupasaun ida ne’e, Maubisse mos fornese parte ekonómika ne’ebé diak, ho nia
progresu iha siguransa ai-han no komersiu lokal.
22
Metinaro, Distritu Dili
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
7
Ameasa/intimidasaun
6
Konfrontu entre individu
1
Konfrontu entre grupu
1
Sei sente nia impaktu anterior nu’udar fatin
ou kampu ba deslokadu pós-krize ne’ebé
boot, Metinaro sei hela ho númeru
insidente ne’ebé komparativamente aas,
maske tún gradualmente. Númeru menus
husi trimestre uluk, husi 13 tún ba 7. Maioria insidente akontese entre membru
komunidade sira ho ema ne’ebé laiha relasaun (5), viziño (1), no preokupasaun únika
mak involvimentu husi membru PNTL (1).
Inisiu ho abuzu verbal, ne’ebé karateriza iha insidente, hamosu konfrontasaun entre
individu no dala ida iha grupu. Tuda-fatuk akontese iha okaziaun ida, ne;ebe resulta rua
hetan kanek. Lider lokal responde ba konfrontasaun (4), komunidade liurón (1), nune’e
mos PNTL asisti dala ida kada konfrontasaun seluk. Relasiona ho hirak ne’e, insidente 3
kolekta laliu husi resposta external.
Se mak responde ba insidente?
Lider lokal
4
Laiha respondente
3
Polisia (PNTL)
1
Membru komunidade
1
Ekonómikamente, subdistritu Metinaro sai
diak liu, ho problema siguransa ai-han
ne’ebé kuaze la-akontese durante períodu
ne’e, negósiu hahú buras – ladúvida ba
parte benefisiu tanba ho nia proximidade
ba sentru Dili. Iha parte seluk, dezempregu
ba joven sira sai aas, no atividade arte
marsial sei nafatin hanesan kauza ba tensaun maske lainvolve akontesementu insidente.
Sei iha dúvida mos ba prezensa PNTL ne’ebé besik iha area ne’eba – ligadu ba
involvimentu husi ofisiais polisia iha konfrontasaun.
Oesilo, Distritu Oecusse
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
5
Ameasa/intimidasaun
4
Konfrontu entre individu
1
Konfrontu entre grupu
1
Náuk/estragu ba propriedade
1
Oesilo kontinua ho tendensia ba insidente
violensia ne’ebé ki’ik durante períodu
monitorizasaun AtRes iha area ne’eba,
kontajen tún husi 9 iha trimestre uluk ba 5.
Maske iha diminuizasaun, maibe elementu
ba akontesementu violensia nafatina sai
hanesan preokupasaun ida. Primeiru, laiha
dinámika grupu ne’ebé evidente atu determina parte hotu ne’ebé involve iha konflitu –
insidente 5 ne’ebé iha akontese entre membru komunidade sira ho ema sira ne’ebé
laiha relasaun direta. Segundu, hanesan mos area monitor subdistritu balun falta
responde ne’ebé forte ba violensia, iha ne’e maioria konfrontasaun (3) mak husik hela
de’it atu hetan konkluzaun rasik laliu husi
intervensaun external. Lider lokal no
Se mak responde ba insidente?
komunidade iha liurón sira atende de’it iha Laiha respondente
3
okaziaun ida.
Lider lokal
1
Membru komunidade
1
Konfrontasaun barak mak lauza króat
(haree hetan de’it dala ida ba katana),
resulta mane ida hetan kanek. Eskalasaun ne’ebé mosu – ba insidente 4 involve ameasa
23
no intimidasaun, no 1 mak hamosu ataka físika entre individu no 1 seluk hamosu
violensia grupu. Estragu ba propriedade mos relata iha okaziaun ida. Konfrontasaun
sira ne’e típikamente akontese iha area uma privada (4).
Relasiona ho buat ne’ebé mak komunidade rural espera, Oesilo hasoru kompletamente
dezafiu ba disputa sobre rai no rekursu naturais, evidentemente rezolve liu husi lei
tradisional. Maske nune’e, siguransa ai-han lasai nu’udar problema substansial iha
subdistritu, no hetan mos progresu iha produsaun lokal. Ida ne’e nu’udar razaun ida ba
joven sira lasai atu ba buka servisu iha fatin seluk. Iha parte seluk, relata mos aumenta
uzu ba alkohol, ne’ebé mak bele iha ligasaun ho akontesementu insidente violensia. En
jeral, dadus apresenta mos deskonfiansa boot husi komunidade ba patrullu PNTL no
konfrontu ho suku viziño sira.
Ossu, Distritu Viqueque
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
2
Ameasa/intimidasaun
1
Konfrontu entre individu
1
Náuk/estragu ba propriedade
1
Ossu esperiensia diminuizasaun ne’ebé
boot ba insidente violensia durante fulan
hat husi monitorizasaun atual – tún husi
resultadu uluk 10 ba to’o iha 2. Insidente
hirak ne’e, akontese entre agrikultor, no membru komunidade seluk, respektivamente,
ida ho natura verbal no seluk to’o hamosu asalta físika entre individu, no estragu ba
propriedade. Tuda-fatuk akontese dala ida, no resulta ida hetan kanek. Lider lokal
intervene iha okaziaun rua ne’e hotu, no
Se mak responde ba insidente?
PNTL atende ba konfrontasaun ida.
Lider lokal
2
Polisia (PNTL)
1
Maske ho kondisaun ekonómika ne’ebé
estavel, no asistensia dezenvolvimentu
ne’ebé kontinua, Ossu sei karakteriza ba
dezempregu joven no sira ne’ebé mak buka servisu dook husi subdistritu. Oportunidade
treinamentu ba feto no mane, nune’e mos prospektiva ba benefisiu sei menus liu.
Relasiona ho programa suporta, asistensia hanesan klínika saúde móvel no aula literasía
ba adultu mos aumenta ba nia disponibilidade. Mosu mos problema asalta doméstika no
violensia seksuál ne’ebé presiza tempu atu halakon.
Pante Makassar, Distritu Oecusse
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
17
Ameasa/intimidasaun
16
Konfrontu entre individu
1
Náuk/estragu ba propriedade
1
Aprezenta kontajen númeru ne’ebé aas liu
ba insidente violensia kompara ho area
monitor subdistritu sira seluk, Pante
Makassar ho dadus atual 17 ba konflitu
(sa’e husi total kontajen 8 iha trimestre
uluk), area ne’e pesiza hetan atensaun
espesífika nu’udar fatin ba tensaun komunidade. Felízmente konfrontasaun hirak ne’e
oituan de’it mak hamosu asalta físika. Kuaze maioria mak karakteriza ho abuzu verbal,
ho estragu ba propriedade dala rua – konfrontasaun entre individu (dezarmadu) iha
de’it okaziaun ida. Laresulta kanek. Membru familia mak involve liu-liu konfrontasaun
hirak ne’e (10), ho viziño (2), agrikultor (2) no involve mos membru komunidade seluk
(3). Relata mos involvimentu husi ofisiais PNTL. Komunidade liurón mak involve liu-liu
hodi hapara no rezolve konfrontasaun (14), ho PNTL atende kazu 5, lider lokal halo
intervensaun dala rua no 3 seluk hetan konkluzaun rasik.
24
Se mak responde ba insidente?
Membru komunidade
14
Polisia (PNTL)
5
Laiha respondente
3
Lider lokal
2
Dadus Pante Makassar prezenta marka ba
nia progresu nu’udar area urbana, no
sentru distritu. Monitorizasaun sujere
katak laiha númeru aas iha dependensia ba
rekursu naturais, siguransa ai-han estavel
no komersiu sai buras. Subdistritu ne’e mos aumenta asistensia programasaun saúde no
edukasaun, nune’e mos benefisiu dezenvolvimentu sira seluk. Maske ho buat hirak ne’e
hotu, sei aumenta nafatin insatisfasaun ho lideransa polítika, ne’ebé mak falla atu halo
tuir sira nia promesa hotu. Maske iha mos prezensa husi tribunal ida, lei
konsuetudináriu sei nafatin sai hanesan meius jeral ba rezolusaun disputa, maske relata
laefetivu.
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
4
Passabe, Distritu Oecusse
Konfrontu entre individu
3
Maske ho nia intensidade iha pasadu, kuaze Ameasa/intimidasaun
2
violensia
endêmika
(ho
insidente
inkomparavel 50 ne’ebé relata iha primeiru
trimestre husi monitorizasaun AtRes), Passabe gradualmente hetan progresu en-termus
de insidente violensia, hetan de’it 4 – hanesan mos reportajen ida uluk. Monitor lokal
sira no kordenador rejional BELUN simu refleksu positive husi Komisaun lokal ba
Prevensaun no Responde Konflitu, ne’ebé mak hala’o kna’ar ho diak.
Maioria insidente involve membru familia sira (3), dala ida tan hetan involvimentu husi
membru PNTL. Iha insidente rua mak involve ameasa no intimidasaun, tolu seluk
hamosu konfrontasaun entre individu.
Konfrontasaun hotu lauza króat, no
Se mak responde ba insidente?
laresulta ema hetan kanek. Lider lokal sira
Lider lokal
2
halo intervensaun dala rua, PNTL atende
Laiha respondente
1
konfrontasaun seluk, no ida tan atinji
Polisia (PNTL)
1
konkluzaun mesak.
Passabe afeitadu mos husi kondisaun klimátika ne’ebé lafavorável durante trimestre,
rai-monu no bee sa’e afeita ba uma no mos resultadu kolleta. Maske nune’e, siguransa
ai-han mais ou menus estavel, ho aumenta númeru rai ne’ebé ema hamós no ai-monu
nu’udar fatores ne’ebé iha ligasaun mos. Presu barlake sa’e dramátikamente, karik
nu’udar dalan ida atu distribui benefisiu ne’ebé presiza atualmente.
Remexio, Distritu Aileu
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
5
Konfrontu entre individu
2
Náuk/estragu ba propriedade
2
Konfrontu entre grupu
1
Subdistritu ida ne’e kontinua diminui iha
violensia ne’ebé relata durante períodu
monitorizasaun AtRes, númeru insidente
menus liu fali períodu tinan kotuk nian.
Total atual mak 5, ne’ebé tún husi 8 iha
trimestre pasadu. Insidente ida akontese
Se mak responde ba insidente?
Laiha respondente
3
Polisia (PNTL)
2
Lider lokal
1
entre agrikultor, no sira seluk (4) entre
membru komunidade ne’ebé laiha relasaun
direta. Kuaze konflitu hotu dezarmadu
25
(haree hetan katana dala ida) no resulta ema nain 2 hetan kanek. Akontesementu rua
hamosu asalta físika entre individu, iha okaziaun rua seluk mak estragu ba propriedade
no ataka grupu. Lahanesan bain-bain, maioria insidente (3) lahetan responde external,
ho PNTL atende 2 no lidwe lokal sira dala ida.
Ho distansia ne’ebé besik ba Dili, Remexio bele dehan hetan vantajen hodi hetan asesu
ba asistensia, no benefisiu dezenvolvimentu – númeru benefisiariu sira nafatin
konsistente iha area ne’eba, kontrariu ho area monitor seluk. Maske atividade grupu
arte marsiais, no violensia juvenil en jeral, sai nu’udar asuntu preokupasaun, hahú mos
diminui. Dezempregu ho nia impaktu ba jogu illegal, alkohol sei nafatin evidente. Ho nia
proximidade ba kapital, relata mos joven barak ne’ebé husik hela sira nia fatin ho
esperansa atu buka servisu.
Tipu violensia, tuir insidente
Same, Distritu Manufahi
Total insidente
2
Konfrontu entre individu
2
Depois de rekupera husi insidente violensia
durante períodu ne’ebé hanesan iha tinan
kotuk, Same dala ida tan hetan progresu ba kontajen, tún signifikativamente husi 8 ba 2.
Insidente rua ne’e, ida involve ofisiais lokal, no seluk entre membru komunidade ne’ebé
laiha ligasaun, hamosu asalta físika entre individu. PNTL, nune’e mos komunidade
liurón halo intervensaun ba kada kazu.
Tuda-fatuk relata iha okaziaun ida, ne’ebé
Se mak responde ba insidente?
resulta rua hetan kanek.
Membru komunidade
2
Polisia (PNTL)
2
Nu’udar sentru distritu, Same menus ba
benefisiu dezenvolvimentu, lahanesan ho
subdistritu iha area urbana seluk. Programasaun infrastrutura ne’ebé mak uluk mosu
agora menus tiha ona – tipu asistensia ne’e típikamente fornese de’it benefisiu
temporariu nu’udar oportunidade ba traballador lokal. Nu’udar resultadu, dezempregu
komesa aumenta, no iha dependensia boot ba rekursu naturais ba vila ho nia medida.
Medida ba rekursu ‘emerjensia’ hanesan hamós-to’os no ai-monu sai nu’udar
preokupasaun boot iha area ne’eba.
Suai, Distritu Covalima
Relasiona ho kontajen insidente, situasaun
iha Suai ladehan katak iha progresu durante
períodu monitorizasaun. Maske númeru
anterior relata minimizasaun ba tensaun
lokal, dadus atual hatudu mudansa husi
trimestre anterior 3 sa’e to númeru atual 9
nu’udar kauza ba preokupasaun. Maske
nune’e, konfrontasaun barak mak inklui
ameasa no intimidasaun (5), dois-terço mak sai ataka físika – 5 entre individu no 1 entre
grupu.
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
9
Konfrontu entre individu
5
Ameasa/intimidasaun
5
Konfrontu entre grupu
1
Reprezentante estudante, viziño, membru
familia sira no sosiedade sivil involve iha
kada insidente ida, maibe maioria liu mak
(5) entre membru komunidade ho ema
Se mak responde ba insidente?
Membru komunidade
5
Laiha respondente
4
Polisia (PNTL)
3
Lider lokal
3 26
ne’ebé laiha relasaun ba malu. Maske komunidade liurón atende dala 5 no PNTL dala 3 –
nune’e mos lider komunidade – iha total insidente 4 mak lahetan responde external.
Siguransa ai-han, lasai hanesan preokupasaun boot ba subdistritu ida ne’e, maske
indikador ekonómia ne’ebé positivu ladun fó esperansa boot. Komersiu la’o neineik, no
dezempregu relata sai aas. Ida ne’e liga mos ba reklamasaun divizaun iha komunidade
laran no deskontentementu ho lideransa lokal. Uzu alkohol no jogu illegal mos bele nota
nu’udar reasaun ba indispozisaun jeral.
Tipu violensia, tuir insidente
Tilomar, Distritu Covalima
Total insidente
1
Ameasa/intimidasaun
1
Kontrariu ho area urbana viziño Suai,
Tilomar nu’udar fatin ne’ebé remota kuaze
ke hetan vantajen en-termus de konflitu violensia – ne’ebé tún husi 3 ba 1. Maske
insidente ida ne’e ki’ik, ne’ebé inklui de’it
Se mak responde ba insidente?
ameasa no intimidasaun (entre viziño
La iha respondente
1
mane) no la’os asalta físika integradu. Karik
mos tanba ho intensidade disputa ne’ebé
ki’ik, no hetan responde formal.
Ho tempu klíma ne’ebé difísil ba komunidade barak, Tilomar aparentemente sei esforsu
ba siguransa ai-han, ida ne’e koresponde mos ba disponibilidade produsaun lokal
ne’ebé mínimu. Relata mos kona ba tempestade, bee sa’e, iha parte ida, sai mos hanesan
fatores ne’ebé kontribui, ida ne’e mos nu’udar fallansu husi planu dezastre naturais.
Persepsaun ba siguransa públika mais ou menus sai pontu refleksaun positivu, ho
patrullu PNTL ne’ebé mak aseitadu husi
komunidade.
Tipu violensia, tuir insidente
Tutuala, Distritu Lautem
Total insidente
Ameasa/intimidasaun
Konfrontu entre individu
Konfrontu entre grupu
4
3
2
1
Profil insidente violensia iha area monitor
ida ne’e kuaze tún-sa’e durante períodu
tinan tomak. Númeru konfrontasaun sa’e
durante tinan ikus, bazeia ba dadus iha
Fevereiru 2009. atualmente, númeru konfrontasaun fila fali ba nivel ne’ebé hanesan
tinan kotuk ho tempu ne’ebé hanesan – nia total mak 4. AtRes sei análiza besik liu hodi
determina se reportajen ba síklu ne’ebé tuir mai aumenta tuir nia tempu. Iha momentu
ne’ebé hanesan, hirak ne’ebé mak involve iha insidente hanesan mos ida ne’ebé relata
iha ne’e – viziño (2) no agrikultor (3). Insidente seluk involve membru komunidade
ne’ebé laiha relasaun. Abuzu verbal
Se mak responde ba insidente?
akontese iha insidente 3, no 2 inklui ataka
3
físika entre individu no seluk entre grupu. Polisia (PNTL)
Tuda-fatuk akontese dala ida, maibe Lider lokal
3
laresulta kanek. Lider lokal no PNTL atende Membru komunidade
1
dala 3, no komunidade liurón dala ida.
Hanesan hatudu husi profil violensia iha Tutuala, fonte prinsipal husi tensaun mosu
husi propriedade no agrikultura. Dependensia ba rekursu naturais sei forte, sei falta
oportunidade ba alternativu benefisiu. Maske nune’e, existe programa treinamentu
27
balun (ba mane no feto), nune’e mos númeru benefisiariu sai tún.Suporta infrastrutura
ne’ebé mak uluk sai prioridade ba traballador lokal, mos minimiza durante períodu.
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
2
Ameasa/intimidasaun
2
Konfrontu entre individu
1
Náuk/estragu ba propriedade
1
Vemasse, Distritu Baucau
Nu’udar area ne’ebé uluk hetan problema
ho konfrontasaun entre membru grupu arte
marsial, ne’ebé resulta ema ida mate iha
tempu foin laláis ne’e, Vemasse komesa
hetan mudansa ne’ebé diak. Reportajen
atual indika minimizasaun insidente
violensia husi total 5, tún to’o 2 entre Juñu no Setembru. Insidente rua ne’e akontese
entre individu, dezarmadu, mane membru komunidade, no involve mos ameasa no
intimidasaun, ataka físika dala ida, no estragu ba propriedade dala ida. Komunidade
ne’ebé iha liurón hapara okaziaun rua ne’e,
PNTL atende konfrontasaun ida, no lider
Se mak responde ba insidente?
lokal atende konfrontasaun seluk.
Membru komunidade
2
Lider lokal
Polisia (PNTL)
1
1
Maske ho nia proximidade ba sentru
komersial Baucau, subdistritu ida ne’e
presiza esforsu maka’as atu bele defende
sira nia siguransa ai-han. Tempestade
ne’ebé mosu afeita mos ba resultadu kolleta, no hamós-to’o nune’e mos ai-monu afeita
mos ba produsaun ne’ebé regular. Benefisiu dezenvolvimentu aumenta, no asistensia ba
saúde no edukasaun nafatin konsistente – karik ho nia benefisiu proximidade ba sentru
rejional. Ho presaun ekonomía ne’ebé aparente, polítiku lokal sira hanesan bain-bain
sempre hetan kulpa.
Vera Cruz, Distritu Dili
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
9
Ameasa/intimidasaun
6
Konfrontu entre individu
3
Relasiona ho influxu joven, no ho
konsentrasaun
ba
asistensia
no
oportunidade oin-oin, presaun sosial no
ekonómika iha Dili bele nota iha
kombinasaun ba insidente violensia ne’ebé
aas. Vera Cruz la’os exepsaun ida, hetan
Se mak responde ba insidente?
total insidente violensia ne’ebé relata Lider lokal
6
hamutuk 9, ne’ebé sa’e husi kontajen Forsa armada (F-FDTL)
1
anterior 7. Kuaze insidente barak mak Polisia (PNTL)
1
involve ameasa no intimidasaun (6), no 3
seluk inklui ataka físika – ida involve tudafatuk – no resulta ema nain rua hetan kanek. Autoridade sira fó responde ne’ebé forte
hodi atende dala 6, no PNTL atende dala ida. F-FDTL mos intervene iha okaziaun ida, ho
maneira atu esplika involvimentu pessoal F-FDTL iha konfrontasaun ida. Alen de ne’e,
konfrontasaun seluk ne’ebé iha finaliza laliu husi intervensaun external. Insidente seluk
involve membru familia sira (2), viziño (2), no seluk husi membru komunidade sira (4).
Nu’udar subdistritu ida ne’ebé lokaliza iha sentru Dili, benefisiu dezenvolvimentu no
oportunidade treinamentu oin-oin barak tebetebes. Infelízmente, la fó influensia ne’ebé
signifikante ba dezempregu, ne’ebé mak hanesan problema real iha Vera Cruz. Nu’udar
28
area urbana, dependensia ba rekursu naturais sai minimal, no maioria ema buka hili
servisu eskritóriu. Infrastrutura foun kontinua la’o – ne’ebé diferente ho area rural
barak. Nune’e mos, asesu ba programasaun
saúde no edukasaun konsistente nafatin.
Tipu violensia, tuir insidente
Dezafiu sosial hanesan jogu illegal, Total insidente
8
prostituisaun no violensia doméstika relata Ameasa/intimidasaun
6
espalladu.
Konfrontu entre grupu
2
Konfrontu entre individu
1
Náuk/estragu ba propriedade
1
Viqueque Vila, Distritu Viqueque
Viqueque Vila nu’udar sentru distritu seluk ne’ebé mak ho (atual) istória ba konflitu
komunidade, nota dekliniu marjinal kompara ho númeru uluk nian, tún husi 9 ba 8.
Notavelmente, area ne’e rekorda insidente úniku ne’ebé involve reintegrasaun IDPs –
rekomendasaun katak tensaun hanesan ne’e seidauk kompletamente finaliza. Insidente
seluk involve membru familia (4), agrikultor (1) no membru komunidade seluk (2).
Barak liu mak involve abuzu verbal (6), no ida mak hamosu ataka físika entre individu,
no 2 hamosu violensia grupu. Relata mos instansia ida liga ba náuk sasan. Tuda-fatuk
iha okaziaun ida, ne’ebé resulta rua hetan
Se mak responde ba insidente?
kanek. Responde diak ne’ebé relata husi
monitorizasaun anterior, nafatin iha PNTL
Lider lokal
6
ne’ebé atende insidente 5, lider lokal
Forsa armada (F-FDTL)
1
intervene dala ida no komunidade liurón
Polisia (PNTL)
1
dala tolu.
Viqueque Vila ekonómikamente estavel, maibe afeitadu husi tempestade no bee sa’e
ne’ebé kuaze akontese iha teritoriu tomak. Felízmente, iha mos opsaun komún seluk
hanesan projetu infrastrutura, no programa benefisiu income. Ida ne’e koinsidente ho
nivel dezenvolvimentu ne’ebé relativamente aas, no asesu razoável ba asistensia
médika (espesialmente iha lokalizasaun
Tipu violensia, tuir insidente
distritu).
Total insidente
7
Watulari, Distritu Viqueque
Ameasa/intimidasaun
4
Konfrontu entre individu
2
Kontajen insidente tún husi 9 ba 7, no Náuk/estragu ba propriedade
2
maioria konflitu mak konfrontasaun verbal
(4). Nota instansia konfrontasaun entre
individu, no 2 seluk mak distrusaun ba
propriedade. Agrikultor involve iha (3), membru familia sira (1) nune’e mos membru
komunidade ne’ebé laiha ligasaun ba malu (3). Tuda-fatuk dala ida, resulta ida de’it
kanek. PNTL responde frekuentamente
hodi atende insidente 6, no lider lokal sira
Se mak responde ba insidente?
mos responde maka’as (5).
Polisia (PNTL)
6
Lider lokal
5
Watulari iha progresu en-termus de
dezenvolvimentu, hetan benefisiu husi
konstrusaun infrastrutura nu’udar sentru ba distritu. Similarmente, treinamentu ba
harii dame, seminar no benefisiu income mos disponivel, suporta buat barak hodi
diminui ajudu. Iha lisaun diak ne’ebé bele foti husi ne’e, maske sei akontese
regularmente abuzu seksuál no violensia kontra labarik sira.
29
Zumalai, Distritu Covalima
Tipu violensia, tuir insidente
Total insidente
5
Ameasa/intimidasaun
3
Konfrontu entre individu
2
Konfrontu entre grupu
2
Maske laiha insidente ne’ebé mak
konklusivamete liga ba monitorizasasun
atividade ninja iha Zumalai, maibe iha
problema kontinua ba violensia juvinil, ho
insidente 3 involve membru grupu arte marsial no 2 involve estudante sira, total
konfrontasaun iha 5. Iha mos involvementu ameasa no intimidasaun, asaltu individual 2
no violensia grupu 2. Tuda-fatuk iha okaziaun ida, ho kasualidade oin-oin (3). PNTL
atende insidente 4, no lider lokal intervene dala rua.
Dezempregu ba joven aparentemente aas,
Se mak responde ba insidente?
ho jogu illegal no alkohol hahú mos sa’e. Polisia (PNTL)
4
Alen de buat sira ne’e, falta mos suporta Lider lokal
2
external, programa saúde no edukasaun
menus, no mínimu mos ba area ajudu
asistensia. Laiha oportunidade ba benefisiu ne’ebé nota durante períodu, no
komunidade kontinua depende ba seitor agrikultura ne’ebé laregular.
Rekomendasaun
Nu’udar parte adisional atu halo análiza disponivel ba nivel dadus monitorizasaun ba
subdistritu, sistema AtRes harii atu promove no enkorajen responde sedu ba fatore
konflitu hotu. Antesipa uluk responde ne’ebé nesesaria iha nivel nasional, no
reprezentante estadu, sosiedade sivil no mos parseiru dezenvolvimentu internasional
bele mos uza relatoriu AtRes hodi informa dezenvolvimentu ‘polítika’ no modifika
programasaun ne’ebé nesesaria atu bele atende ou responde ba tensaun. Inisiativa
barak mos bele implementa iha nivel subdistritu ne’ebé mak hetan impaktu imediatu
husi ameasa, ou violensia atual ne’ebé esiste. BELUN no CICR prontu atu suporta ajénsia
no instituisaun ida-idak atu ko’alia sobre asuntu ne’ebé mosu iha relatoriu trimestral
ne’e. Programa AtReS nomos ajuda atu kria Rede Prevensaun no Responde Konflitu iha
área hotu iha ne’ebé BELUN halo monitorizasaun. Sira ne’e inklui ema husi Governu
nomos sosiedade sivil no halibur hamutuk hodi konsidere relatoriu no halo desizaun
kona ba oinsa bele responde ba dezafius lokal. Maske la’os lista ne’ebé kompletu,
sujestaun tuir mai ho objetivu atu fornese primeiru pasu nesesariu.
Sosiedade Sivil/Autoridade Lokal

Relatoriu atual hatudu katak akontesementu insidente ne’ebé mosu barak liu
entre membru komunidade sira ne’ebé laihar elasaun klara ou sira ne’ebé
estabelese motivu atu hamosu konflitu, tan ne’e, presiza esforsu atu promove
solidariedade komunidade nian, suporta sira ne’ebé iha frustrasaun no
preokupasaun. Presiza fó importansia ba buat hirak ne’e. Tanba asuntu ne’e
evidente tebes, tan ne’e, presiza konsidera mos manajementu mediasaun
esternamente. Karik iha mos presiza ba treinamentu iha transformasaun konflitu.

Relatoriu anterior hatudu realidade ligasaun entre uzu alkohol (nomos droga
illegal) ho númeru dezempregu, jogu illegal, no violensia juvenil. Kampaña ou
hato’o koñesementu ba perigu alkohol espesialmente, no nia ligasaun ba violensia
, presiza tebetebes, atu bele suporta orientasaun joven ba profesaun no buka
30


solusaun sosial ne’ebé konstrutivu. BELUN iha tempu badak nia laran sei lansa
relatoriu peskiza no sujere rekomendasaun espesífika.
Atividade grupu arte marsial, ne’ebé uluk sai hanesan kauza ba konflitu , hahú
minimiza durante períodu reportajen. Ho introdusan lei foun kona ba grupus ne’e,
nomos asaun husi FESTIL no Ita Ba Paz, iha agora diresaun pozitivu. Maske nune’e,
violensia membru grupu arte marsial sei hola parte ba komunidade balun nia
moris loron-loron. Ho tendensia positivu ne’ebé atualmente existe, ida ne’e bele
sai tempu apropriadu ba involvimentu konstrutivu iha nivel nasional. Ne’e
signifika presiza esforsu ne’ebé kontinua, konjuntu husi reprezentante ofisiais
lokal, nune’e mos husi sosiedade sivil. Grupu ne’ebé mak nia membru involve ba
konflitu iha nivel subdistritu bele hili atu organiza visita-hamutuk ba iha area sira
ne’eba hodi halo sosializasaun ba valor non-violensia ba sira nia grupu.
Aproximasaun hanesan ne’e bele garante minimizasaun insidente violensia.
Durante monitorizasaun AtRes komesa, dadus konsistentemente revela
prevalensia violensia doméstika no asaltu seksuál iha area targetu hotu.
Fenómena destrutivu ne’e sempre rezolve liu husi meius tradisional liu fali meius
formal, nu’udar krimi ida. Oportunidade edukasaun báze ba komunidade ne’ebé
komesa ho introdusaun lei violênsia domestika hotu bele fokus liu kona ba matadalan referral. Kampaña ba edukasaun atu habelar kontaktu informasaun ba
fornesedor asistensia sira no liu-liu inklui rekursu no informasaun barak kona ba
protesaun labaik no opsaun promove asesu ba justisa. Tanba polisiamentu
komunitariu mos hetan aseitasaun husi parte barak (hanesan hatudu iha relatoriu
ida ne’e), presiza hasa’e liu tan funsaun no kapasidade (sai treinadu no sensivel)
ba PNTL – iha parte VPU – hodi responde ba problema sira ne’e.
Governu Nasional / Estadu
 Udan ne’ebé mak latuir tempu (mudansa klimatika), liga mos ba bé sa’e no raimonu, afeitadu ba dezafiu komunidade barak. Presaun adisional ne’e hamosu
mos disputa ba fronteira propriedade no asesu ba rekursu naturais ne’ebé sai
nu’udar kauza ba konflitu durante períodu monitorizasaun. Iha momentu ne’ebé
hakerek, lei sertifikadu ba rai iha planu ba debate husi Parlamentu iha inisiu
2011. ida ne’e iha kapasidade atu fó impaktu pozitivu hodi fornese klarifikasaun
no rekursu legal definitivu, maibe prosesu ida ne’e presiza sosializasaun
komprensiva no implementasaun ne’ebé diak.
 Dadus foun hatudu katak maske impaktu klimátika halo estragu iha area barak,
seidauk istímula planeamentu disastre naturais iha nivel lokal, organiza
nesesidade kordenasaun, no presiza aproximasaun estadu. Iha agora atensaun
barak husi Governu nomos husi doadores. Ne’e tempu diak atu konsidere asuntu
ne’e, no presiza suporta liu. Líneas informasaun ne’e bele mos karik haree ba
sistema distribusaun foos ba komunidade ne’ebé hetan seguridade aihan menus.
 Relatoriu rekomenda provizaun asistensia, espesialmente iha seitor saúde no
edukasaun, seidauk to’o (ou insufisiente) iha area rural lubuk ida. Ida ne’e sem
dúvida refleta ba difikuldade ne’ebé hasoru iha parte manutensaun lojístika no
distribuisaun rede ba pupulasaun area remota ne’ebé espalladu ho terenu ne’ebé
difísil. Tan ne’e, frustrasaun ba problema ne’e sai aas. Governu presiza konsidera
mekanismu atu halo estensaun ba suporta barak ba komunidade iha area remota
sira, no análiza nesesidade populasaun rural.
 Ema husi forças seguridade ne’ebé involve iha insidente violênsia aumenta issu
kona ba disiplina iha institusaun PNTL no F-FDTL. Iha tiha ona persepsaun entre
ema ruma iha komunidade katak ema sira ne’e lahetan akusasaun. Hodi
31
responde ho akontabilidade, Governu karik bele fó responsabilidade ba PDHJ atu
konsidere kazus ne’ebé involve membrus forças seguridade.
Parseiru Dezenvolvimentu Internasional
 Dadus atual sujere katak, maioria ema senti katak benefisiu husi asistensia ajuda
hahú menus. Iha mos posibilidade katak doadores troka prioridade deit. Ida ne’e
evidensia ne’ebé bele haree partikular iha distritu sira, fallansu seitor agrikultura
nu’udar parte ida husi fallansu opsaun ba targetu benefisiu ne’ebé diak no
treinamentu. Nune’e mos espesifikamente númeru dezempregu (nota iha joven
sira) domina liu iha area monitor, sem dúvida nesesita programasaun barak.
Doador sira presiza análiza impaktu husi rekomendasaun ne’e, atu presiza halo
estensaun ou fokus fila fali.
BELUN
 BELUN komesa ona atu finaliza nia peskiza ba fenómena uzu alkohol (no droga)
ho nia koneksaun ba konflitu. Konsultasaun komesa la’o dadaun iha kontestu
rural no mos urbanu no relatoriu prepara at lansa iha Dezembru 2010.
 Iha tinan 2011, BELUN atu lansa relatoriu peskiza foun rua, ne’ebé atu konsidere
issu kona ba insidente violensia menus, no temas seluk ne’ebé mai husi dadus.
Espesifiku, peskiza atu fokus ba seguridade alimentariu, nomos esforsus (no
programas) atu harii paz iha komunidade.
 Rede sistema AtRes sei halo kolaborasaun ba targetu subdistritu, atu bele
dezenvolve no implementa Planu Asaun Komunidade ne’ebé mak sei informa liu
husi dadus atual. Ida ne’e, inklui mos opsaun resposta komunidade ba asuntu
relevante iha komunidade ne’ebé identifika tiha ona.
Konkluzaun
Síklu ikus dadus husi sistema AtRes hetan kauza balun ba optimismu. Númeru konflitu
violensia kontinua tún, no evidensia hatudu katak konfrontasaun komesa menus, ladún
hamosu ataka físiku barak. Grupu arte marsial ne’ebé mak uluk hamosu konflitu
regular, hahú mos minimiza. Persepsaun ba siguransa públika hetan progresu, liu husi
responde forte husi PNTL (ho komunidade) hodi hapara violensia no iha involvimentu
konstrutivu liu husi patrullamentu.
Monitorizasaun, subliña mos asuntu barak ne’ebé mak komunidade rural infrenta.
Hanesan tempu kolleta ne’ebé difísil, area sira ne’e presiza liu suporta. Provizaun
asistensia regular, no asistensia dezenvolvimentu sira seluk, presiza liu tan nia
estensaun hodi fó ajuda ba hirak ne’ebé ekonómikamente hetan difikuldade boot.
32
Anexu: Metodolojía
Iha tinan primeiru husi monitorizasaun sistema AtRes, BELUN komesa halo
rekrutamentu ba monitor lokal sira – ema na’in rua (mane no feto) ba kada targetu
subdistritu. Monitor sira nu’udar voluntariadu ne’ebé hola parte iha komunidade, barak
mak hetan pozisaun iha sosiedade sivil nia laran. Monitor sira ne’e hetan treinamentu
kontinua ba análiza no transformasaun konflitu, no hetan suporta direta husi lima
kordenador rejional BELUN nian. Pessoal hirak ne’e fó kontribuisaun boot ba
finalizasaun dadus AtRes, no maske BELUN servisu nafatin atu asegura ligasaun
pozitivu ho parseiru lokal oin-oin, maibe dala barak monitor hasoru dezafiu relasiona
ho validasaun relatoriu husi polisia no ofisial lokal sira.
BELUN iha ligasaun ho parseiru lokal liu husi nia manejamentu no rede-servisu rejional,
atu investiga no reforsa relasaun nesesaria ho autoridade lokal sira. Staff AtRes mos
atualmente servisu hodi suporta monitor sira iha Suai, no fatin sira seluk, atu estabelese
no hametin ligasaun ho fonte ofisial no sosiedade sivil atu bele asegura visaun oin-oin
ba kolesaun dadus.
Monitorizasaun hala’o dala barak liu husi observasaun, la’os investigasaun, modelu
observasaun uza kontaktu rede-servisu lokal no komprende dinámika iha komunidade
ne’ebé hato’o sira nia reasaun. Relatoriu tuir formatu rua – ida mak buka hatene tuir
insidente violensia (husi ameasa no intimidasaun to’o estragu ba propriedade no asaltu
físiku) no seluk mak, halo izame ba fatores ekonomika, sosial, polítika no fatore esternal
seluk ne’ebé liga ba tensaun komunidade. Relatoriu monitor kobre mos atividade dame
no dezenvolvimentu. Ho natura observasaun no objetivu husi monitorizasaun, sistema
AtRes mos fasilita mata-dalan referimentu apropriadu atu bele atende ba asuntu sira
hanesan violensia bazeia ba jéneru. Ida ne’e diak liu fali responde espontanea direta ba
kada insidente.
Sistema monitorizasaun harii tuir estudu komprensivu kona ba mekanismu atensaun
sedu iha nasaun sira seluk, no buka atu limíta resposta individual. Presiza halo kolesaun
informasaun kona ba insidente violensia no mudansa iha komunidade liu husi análiza
komparativa ba rejiaun hotu, tema, no periodu tempu. Wainhira relata insidente ida,
monitor sira presiza hatene autor, respondente, métodu no impaktu (tuir medida oinoin) atu bele deskreve akontesimentu ida. Mínimu presiza fonte rua atu konfirma
insidente ida, no prevene reportajen ba rumóres. Relatoriu ba situasaun tuir formatu
sim/la’e no presiza indikasaun ba mudansa indikador, menus ka aumenta ou nafatin
de’it.
Relatoriu insidente sei kolekta semanal no relatoriu ba situasaun sei realiza kada fulan.
Dadus sei verifika husi referensia informasaun lokal no nasional se posivel, no sei
hatama ba Database Dame no Konflitu Nasional. Lala’ok insidente hotu sei tau ba
análiza no sei foti asaun ba akontesimentu partikular. Indikador sira husi relatoriu
situasaun sei tau skor ba sira nia potensial konflitu – existensia husi desastre naturais,
pur ezemplu, bele aumenta presaun iha komunidade. Presu material uma-laran ne’ebé
sa’e bele mos kontribui ba tensaun. Ida ne’e implika situasaun iha targetu komunidade
hetan progresu ou sai piór.
33

Documentos relacionados

sistema atensaun no responde sedu

sistema atensaun no responde sedu Kontajen Incidente Distritu iha Periodu Monitorizasaun Konsekutiva  Sub­Distritu  Distritu   Ainaro Vila  Ainaro  Passabe  Oecusse  Manatuto Vila  Manatuto  Same  Manufahi  Tutuala  Lautem  Metinar...

Leia mais

SIST TEM RES MA AT SPON TENS NDE S SAUN SEDU N

SIST TEM RES MA AT SPON TENS NDE S SAUN SEDU N Maske situasaun seguransa kalma ona, iha sub‐distritu balun membru komunidade sira  kontinua    hatudu nivel konfiansa ne’ebé kiik tebes ba autor sira seitor seguransa nian.  Envolvimentu  autor  s...

Leia mais

revista situasaun agostu 2012

revista situasaun agostu 2012 Insidente iha fronteira laos foin mak akontese iha fulan Agostu, maibé antes ne’e mos akontese iha Janeiru 1; Abril 1; Jullu 1; no Agostu 7. Maioria insidente ne’ebé akontese tanba Animal tama tos,...

Leia mais

REVISTA SITUASAUN: Novembru 2011

REVISTA SITUASAUN: Novembru 2011 Instituto Teknolozia Dili (DIT) ne’ebé sofre kanek todan iha ulun. Ba daruak iha tempu ne’e hanesan deskobre hetan matebian membru F-FDTL ne’ebé mate iha tasi Metiaut. Insidente final maka suspeitu...

Leia mais