AtRes Relatoriu Trimestral 5 (Jun-Sept 2010)
Transcrição
SISTEMA ATENSAUN NO RESPONDE SEDU RELATÓRIU TRIMESTRAL: JUÑU 2010 – SETEMBRU 2010 DILI, DEZEMBRU 2010 Iha tinan 2008, Belun hala’o koperasaun ho Centru Universidade Colombia ba assuntu Rezolusaun Konflitu Internasional (CICR – Columbia University’s Center for International Conflict Resolution), hodi harii Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtReS) iha Timor Leste. AtReS harii atu aumenta liu tan sistema responde sedu ba konflitu no hamenus violensia ne’ebé aas iha nivel nasional no nivel komunidade. Sistema AtReS hetan suporta husi Departamentu Negosiu Estranjeiru Governu Irlandia liu husi Unidade Rezolusaun Konflitu. BELUN mos hakarak espresa nia apresiasaun sinsera ba hirak ne’ebé mak ho laran-luak oferese sira nia tempu no rekursu hodi partesipa iha peskiza ne’e. Se laliu husi suporta hirak ne’e, sei laposivel mos atu koleta dadus ne’ebé aprezenta iha relatoriu ba trimester ida ne’e. Obrigado mos ba ema hotu ne’ebé mak diretamente involve iha realizasaun relatoriu ida ne’e, ba rede monitorizasaun BELUN iha Timor laran, nune’e mos NGO Internasional, organizasaun sosiedade sivil sira, no públiku jeral. Ba imi nia suporta hotu, BELUN hato’o agradese wa’in. BELUN mos konkorda nu’udar autor únika ba relatoriu ida ne’e, no ideia, opiniaun no komentariu hotu ne’ebé mak inklui iha relatoriu nia laran la intende atu reflekte ou reprezenta hirak ne’ebé iha Governu Irlandia. Kobertura foto husi Andrew Marriott, Farol, Distritu Dili, 19 Agostu 2010 Atu hatene liu tan informasaun ba sistema AtReS, favor kontaktu: Luis Ximenes Direitur, BELUN [email protected] (+670) 723 4406 Marilia Maria da Costa Program Manager AtReS [email protected] (+670) 727 6671 Sarah Dewhurst CICR Program Manager [email protected] (+670) 742 8371 NGO Belun, 5 Rua de Farol, Dili, Timor-Leste 2 Sumáriu Exekutivu Relatoriu ida ne’e kompostu husi programa monitorizasaun konflitu husi BELUN hanaran Atensaun no Responde Sedu (AtRes). Entre Juñu no Setembru, monitor lokal sira iha targetu subdistritu 39 – tolu iha kada distritu iha teritoriu laran – lori relatoriu relasiona ho tensaun iha nivel komunidade. Kada insidente violensia husi area hirak ne’e detalladu, no foti medida nen-nulu resin-tolu husi fatores sosial, ekonómika, polítika no fatores external sira seluk – buat sira ne’e nu’udar báze ba tensaun. Análiza ba relatoriu ne’e permite sentidu ne’ebé diak la’os de’it ba preokupasaun lokal, maibe mos tendensia ba nivel nasional. Trimestre ne’e nu’udar períodu difisil ba komunidade barak, ho fenómena natureza hanesan tempestade (badai), rai-monu, bé/mota sa’e ne’ebé estraga síkulu koleta regular. Subdistritu iha area rural lamenta tebetebes ho agrikultura ne’ebé sustenta sira, no tensaun ulterior/ba-oin aumenta iha presaun ba siguransa ai-han, disponibilidade ba produsaun lokal tun, resulta komérsiu ne’ebé neineik. Area monitorizasaun barak mak apaña ida ne’e ho nia nivel ne’ebé oioin, mais disvantajen ne’ebé piór la dun afeita ba area urbana. Maske nune’e, hahú mosu optimismu husi dinámika konflitu ne’ebé mak mosu. La’os de’it númeru konfrontasaun komesa menus – ho númeru média insidente hitu ba kada sub-distritu iha trimestre ida ne’e – maibe intensifikasaun natural konflitu hahú tun. Maioria insidente atualmente akontese liu husi ameasa verbal: baku-malu entre individu no grupu komesa menus. Grupu artemarsiais involve menus. Disputa ba rai sei evidente iha komunidade no agrikultor sira ne’ebé mak involve iha ataka violenta, mai kuaze ida ne’e akontese entre membru komunidade ne’ebé laiha relasaun – ida ne’e mos bele indika ba impaktu alkohol iha kazu balun. Membru familia sira dala ida demográfikamente envolvidu iha violensia, no dadus konfirma katak asalta doméstika no violensia seksuál akontese regular iha komunidade barak. Responde ba konflitu felízmente forsa, komunidade sira iha liurón kuaze foti medida hodi domina disputa violenta hanesan polisia. PNTL hetan progresu iha sira nian involvementu iha komunidade, no bele nota kontribuisaun positiva ba siguransa públika. Maske komunidade iha area rural sofre ba mudansa klimátika ne’ebé latuir tempu, asistensia dezenvolvimentu kualitativa ne’ebé bele hamenus disvantajen hahú evidente iha fatin ne’eba. Maske sei iha projetu infrastrutura balun impulsiona meius subsistensia (karik temporaria), area ne’ebé mak dook sei falta asistensia ne’ebé diak, tuir dadus, sira hetan ajudu. Suplente programa produsaun benefisiu, resiklajen (daurulang) presiza liu iha distritu, maibe husi monitorizasaun haktuir katak barak liu mak predominante iha sentru urbana. Ida ne’e sertamente refleksaun ida ba difikuldade hotu ba rede manutensaun no distribuisaun lojístika ne’ebé efektiva ba populasaun ne’ebé espalladu no terenu ne’ebé difisil. Iha parte seluk area urbana hasoru dezafiu sira ne’ebé mak diferente, ne’ebé refleta ba kontinuasaun, inklui ba joven sira ne’ebé buka servisu. Infelízmente, resulta dezempregu ne’ebé evidentemente aas. Adisionalmente, relata problema jogu illegal no alkohol (ne’ebé estende ba droga) hahú sa’e. Evidensia ne’ebé hatudu desperasaun husi segmentu populasaun hirak ne’e, nota iha relatoriu barak kona ba prostituisaun. Bazea ba frustrasaun no insatisfasaun, susar atu detekta katak kulpa hotu iha lider lokal sira nia leten. Maske monitorizasaun uluk típikamente nota disinterese polítika – fiar katak autoridade sira failla hodi kaer metin sira nia promesa ba hirak ne’ebé hili sira. Dadus monitorizasaun sujere ida ne’e nu’udar espresaun ne’ebé diak atu motiva reprezentasaun diak ba interese rural. Relatoriu ne’e inklui rekomendasoens ruma. 3 Introdusaun Durante hahú harii tinan lima liu ba, BELUN dezenvolve ona reputasaun forte atu hametin sosiedade sivil no servisu prevensaun konflitu. Nu’udar parseria ho Sentru Universidade Columbia ba Rezolusaun Konflitu Internasional (CICR - Columbia University’s Center for International Conflict Resolution) no ho suporta jeneroza husi Unidade Rezolusaun Konflitu husi Governu Irlandia, BELUN estabelese Sistema Atensaun no Responde Sedu (AtRes) hodi halo monitorizasaun, atende konflitu no tensaun iha nasaun laran. Sistema ne’e suporta husi rede monitor voluntariadu sira ho báze iha subdistritu, sira ne’e mak koleta informasaun relevante ba potensial konflitu sivil. Durante periodu reportajen, targetu subdistritu 13 mak hetan monitorizasaun husi sistema AtRes, ida ba kada distritu, ne’ebé reprezenta area urbana no rural barak, sira hotu iha istória partikular ba konflitu lokal. Iha Janeiru 2010, BELUN rekruta no treinu ba membru monitor foun hamutuk 52. iha Fevereiru, monitor hirak ne’e hahu halo monitorizasaun iha 26 subdistritu foun. Tan ne’e, resultadu atual refleta dadus diretu husi subdistritu 39, kuaze dois – terço husi komunidade Timor-Leste. Relatoriu ne’e reprezenta sumáriu husi periodu monitorizasaun husi Juñu 2010 to’o Setembru 2010. Espera katak revizaun sistemátika ba kondisaun lokal sei utiliza mos husi Governu no reprezentante estadu nian, parseiru dezenvolvimentu sira, no komunidade sira rasik, atu bele hamosu konsiderasaun no reforsa rekursu lokal hodi promove paz. BELUN sei kontrubui nia espesializasaun ba hametin dame, suporta monitorizasaun atu bele dezenvolve dezeñu kompletu ba dinámika konflitu iha komunidade. Posivel komparasaun halo dadaún ona iha relatoriu ida ne’e ho dadus husi relatoriu trimestral uluk. Relasiona ho espansaun projetu ba area foun sira, ladehan katak dadus sempre disponivel. Ho koleksaun dadus ne’ebé kontinua, antisipasaun ba análiza klean ba tendensia sira sei posivel, estruturadu no responde sistemátika ba konflitu. (haree anexu metodolojia ne’ebé detalladu iha parte metodolojía AtRes.) Rezultadu no Análiza Nasional Monitorizasaun atual AtRes rezulta tendensia jeral insidente ne’ebé menus, no fornese razaun barak ba optimismu. Númeru total konfrontasaun violentu tún kompara ho trimestre uluk, husi 264 tún to’o 205. Número hamenus hanesan ne’e koresponde ba númeru média (número klaran) subdistritu nasional, ne’ebé tún husi 7 ba 5. Bainhira monitorizasaun komesa, total 14. Alén de ida ne’e, iha mos mudansa ba intensidade. Maske iha sirkulasaun monitorizasaun nota, iha tinan uluk, tendensia konfrontu ne’ebé intensifika ba violensia físika, no tendensia ba asaltu grupu, fatores preokupasaun hirak ne’e lamosu iha resultadu husi Juñu to’o Setembru 2010. Elementu komún husi insidente violensia mak abuzu verbal, ne’ebé akontese kuaze metáde (93) husi total kazu 205. Pontu ho interese mak iha de’it 89 relatorio instansia ba konfrontu entre individu, hamutuk ho númeru komparativamente ki’ik husi 26 okazisaun ba violensia grupu. (tún husi 32). Estragu ba propriedade no naúk mos, ne’ebé hatudu liu husi insidente 33 (tolu-nulu resin-tolu) 1. 1 Insidente típikamente involve elementu barak, maioria eskalasaun husi ameasa no intimidasaun to’o violensia físika. Insidente hanesan ne’e hetan rejistasaun, dala barak mak resulta total ás liu fail kontajem insidente atual ba sub-distritu. 4 Kontajen Insidente ba Subdistritu iha Períodu Monitorizasaun Konsekutiva Sub-distritu Distritu Aileu Vila Aileu Ainaro Vila Ainaro Alas Manufahi Atabae Bobonaro Balibo Bobonaro Baucau Vila Baucau Bazartete Liquica Cristo Rei Dili Ermera Vila Ermera Fatuberliu Manufahi Hatolia Ermera Hatu-Udo Ainaro Laclo Manatuto Laga Baucau Laleia Manatuto Laulara Aileu Lautem Vila Lautem Letefoho Ermera Liquica Vila Liquica Lospalos Lautem Maliana Vila Bobonaro Manatuto Vila Manatuto Maubara Liquica Maubisse Ainaro Metinaro Dili Oesilo Oecusse Ossu Viqueque Pante Makassar Oecusse Passabe Oecusse Remexio Aileu Same Manufahi Suai Covalima Tilomar Covalima Tutuala Lautem Vemasse Baucau Vera Cruz Dili Viqueque Vila Viqueque Watulari Viqueque Zumalai Covalima Total Average *dadus ba fulan 3 nian ** dadus ne’ebé la disponivel Feb-Maiu ‘09 31 18 10 13 12 8 50 10 7 6* 12 ** 10 187 14 Jun-Set ‘09 34 3 6 7 11 22 17 16 10 2 5 3 3 139 11 Okt ‘09Jan ‘10 34 2 3 3 13 11 14 5 13 3 12 4 5 123 9 Feb ‘10Maiu ‘10 13 16 1 0 4 10 9 12 1 4 3 7 5 7 4 11 6 0 6 7 2 7 10 13 13 9 10 8 4 8 8 3 3 5 5 7 9 9 5 264 7 Jun ’10Set ‘10 9 11 1 0 4 10 5 10 1 1 0 4 7 2 4 7 7 1 11 6 4 9 0 4 7 5 2 17 4 5 2 9 1 4 2 9 8 7 5 205 5 / NB: Monitorizasaun sistema AtRes ne’ebé espande iha períodu relatoriu uluk husi 13 to’o 39 area sub-distritu. 5 6 Previamente/molok, akontese insidente barak entre asaltante dezarmadu sira, maske nune’e relata tuda-fatuk iha okaziaun 30 no uza katana iha okaziaun 25. Tan ne’e, hetan 66 mak kanek: mane 59 no feto 7. Númeru ida ne’e refleta aspeitu konflitu violensia jéneru iha Timor-Leste laran, faktu ne’ebé moris konsistentemente wainhira monitorizasaun AtRes hahú. Iha fulan hat ne’e, feto involve nu’udar provokadora iha de’it insidente 32 husi total insidente 205 ne’ebé relata (dala 18 involve feto deit hanesan provokadora, dala 12 feto sira involve hamutuk ho mane sira), mais feto sira hetan violensia durante insidente 52 (26 feto deit hetan violensia, 26 feto sira hamutuk ho mane sira hetamn violensia). Numeru total sire ne’e la inklui insidente kona ba violensia domestika. Inisiador ba insidente violensia hahú ho Jéneru Vítima insidente violensia husi Jéneru Alegadu omesidiu rua relata iha lokalizasaun monitor iha trimestre ne’e (tún husi 6). Primeru akontese iha loron 15 Agostu 2010, iha Suco Tibar, distritu Liquiça. Hamosu mate husi disputa familia ne’ebé kria violensia, entre grupu mane armadu ho fatuk no katana. Segundu akontese iha loron 27 Agostu 2010, iha aldeia Ililai, suku Laivai distritu Lautem. Ida ne’e mosu hahú ho sokar-lia entre pessoal F-FDL hatais sivil no membru grupu joven lokal, rezulta rua joven hetan baku, ida to’o mate. Iha kazu rua ne’e, autoridade hetan informasaun no akuzasaun formal no prepara dadauk ona. Fatin insidente dala ida tan besik ba fatin públiku no uma privada sira, 103 akontese iha uma privada, no restu akontese iha liurón ou iha merkadu fatin. En-termus de konflitu demográfiku, sei kontinua tendensia síklu monitorizasaun uluk. Maske disputa entre membru familia sira hamosu insidente barak (48), hanesan mos sira halo ona iha kada síklu reportajen, númeru alarmante (72) ba konfrontasaun akontese entre membru komunidade sira ne’ebé laiha ligasaun ba malu. Resultadu ne’ebé hanesan husi trimestre Fevereiru – Maiu 2010 solisita peskiza ba iha funsaun alkohol (ba eskala menus nune’e mos droga) iha konflitu nivel komunidade. Relatoriu ne’e sei lansa husi BELUN iha Dezembru 2010. Konflitu ba rai no propriedade hanesan fatores ne’ebé konsistente ba konfrontasaun violensia. Ida ne’e bele nota iha númeru akontesementu entre viziño (39) no agrikultor sira (18) ne’ebé involve iha konfrontu. Maske minoridade ki’ik involve iha kada insidente 3, de faktu pesoal PNTL no F-FDTL involve iha insidente hirak ne’e hotu nu’udar kaúza ba atensaun. Parte seluk, iha mos involvementu husi grupu arte marsial relasiona ho violensia. Ida ne’e nu’udar kauza prinsipal ba konflitu violensia ne’ebé 7 relata iha relatoriu sistema AtRes uluk, total kontajen iha trimestre ida ne’e hamutuk 11. Reportajen Inisiador sira ba Insidente Violensia tuir Kategoria Sosial – Nasional Reportajen Vitima Insidente Violensia tuir Kategoria Sosial – Nasional Dala ida tan tuir tendensia ne’ebé estabelese iha monitorizasaun uluk, insidente violensia barak (108) mak lori ba finalizasaun (maske la-nesesariamente resolvidu) liu husi asistensia husi komunidade lokal iha liurón – membru komunidade hirak ne’ebé laiha mandatu ofisial ba rezolusaun disputa. Maske nune’e, PNTL kontinua halo progresu ba sira nia responde, hodi atende konfrontasaun 96 ne’ebé relatadu. Iha area monitorizasaun balun, bele dehan katak, polisia halo atendementu maka’as – Viqueque 8 hetan pontu ne’ebé aas ba parte ida ne’e hanesan iha relatoriu ikus. Lider lokal mos halo sira nia parte, hodi halo intervensaun iha okaziaun 78. Iha de’it insidente 33 mak hetan solusaun rasik laliu husi intervensaun external. Indikador ekonómika durante periodu fó satisfasaun oituan liu, ho area monitorizasaun sira (barak liu mak rural) hatudu diminuizasaun ba acesu familia nian ba ai-han, no barak liu mak relata lahetan progresu. Informasaun ne’ebé hanesan bele haree dadus kona ba disponibilidade produsaun lokal. Negósiu hahú reduz iha area balun, iha parte ida, bele liga mos ba desvantajen klíma iha tinan tomak ne’ebé afeta ba kolleta husi komunidade barak. Tempestade, rai-halai, bé sa’e ne’ebé mak relata, hamosu mos deskontente adisional. Lamentavelmente, ida ne’e latama ba planu dezastre naturais. Situasaun ne’e hetan atensaun barak liu husi ofisial estadu no doadores. Ba kondisaun hirak ne’e, foti ona mos medida diferente oioin. Hamós ba area-rai foun no ai-monu komesa fali ona iha area barak. Kuaze metade monitorizasaun situasaun, subdistritu reklama disputa substansial ba rai no asesu ba rekursu naturais. Ida ne’e mosu, alén de disputa lokal sira seluk, no barak mak tama ba negosiasaun liu husi dalan justisa tradisional. Maske evidentemente sei iha ajudu ba sira ne’ebé dook husi area urbana, iha sinal balun (hanesan síklu monitorizasaun uluk) ne’ebé hatudu diskontentemente ba tempu oportunu no natura mekanismu sira. Progresu dezenvolvimentu kontinua tún iha area barak. Dili, no area centru rejional hanesan Baucau, sentru sira sei hetan asistensia ne’ebé diak em termu de saúde no edukasaun, no projetu infrastrutura kontinua fornese (maske temporaria de’it) vizaun empregu iha lokalizasaun izolada. Komunidde area rural, afeitadu husi difikuldade kondisaun klimátika ne’ebé propria, durante trimestre, ne’ebé lahetan alternativu benefisiu husi kursu, treinamentu, no seminar ne’ebé mak paradu. Jeralmente, komunidade sira senti katak benefisiu husi ajudu asistensia sei sente oituan liu. Karik ne’e refleta prioridade ne’ebé troka husi doadores ruma. Maske komunidade rural balun buka atu evita sira nia disvantajen husi difikuldade sosial ne’ebé aumenta iha area urbana. Iha parte seluk, ida ne’e bele refleta ba movimentu joven , feto no mane sai husi sira nia uma hodi ba buka servisu iha kapital no sentru rejional sira. Maske númeru ema buka servisu aas, dezempregu sei nafatin iha, ne’ebé visivel espesialmente iha vila no sidade. Hanesan nota mos iha relatoriu anterior, jogu ilegal, droga no alkohol nu’udar fatores ne’ebé liga besik liu ba senariu (adegan). Adisionalmente, trimestre ida ne’e relata mos númeru ne’ebé aas (23) ba prostituisaun, aumenta husi 16 iha relatoriu ikus. Komunidade barak kuaze buka atu evita muda sira nia moris susar ba iha divizaun internal. Tau ketak argumentu kona ba fronteira propriedade, no promesa ne’ebé lahalo tuir (hamosu insidensia), deskontentementu nivel komunidade dirijidu ba parte external. Maske sei iha evidensia balun kona ba antipatia ne’ebé sei mosu entre kongregasaun relijiosa diferente iha Maliana, maioria lideransa polítika mak sai sujeitu ba deskontentementu no frustrasaun. Maske monitorizasaun uluk jeralmente marka apatia, agora iha sensu real husi parte hotu iha nasaun laran katak autoridade falla atu halo tuir sira nia promesa hotu. Iha parte ida, presaun ekonómika no sosial halo moris sai difisil ba komunidade barak, maibe mais ou menus siguransa públika aparentemente hetan progresu. Nune’e mos redusaun ba insidente violensia, iha responde ne’ebé qualitativa husi parte polisia. Maske iha monitorizasaun ba subdistritu iha relatoriu uluk presenza polisia nu’udar fonte deskonfiansa no tauk, maibe agora ema sente la’o 9 livremente, maske PNTL hala’o nafatin nia patrulla regular. Seidauk iha aseitasaun boot husi extensaun patrulla F-FDTL. Ikus liu, konsistente ho dadus anterior, reportajen ba asalta doméstika, violensia kontra labarik no abuzu seksuál sei alertadu regularmente. Tendensia Tempu Gráfika iha leten husi Fevereiru 2009 refleta troka husi subdistritus hotu ne’ebé iha monitorizasaun, nomos troka husi subdistritu inklui iha programa depois Fevreiru 2010. Tuir programa espansaun, husi subdistritu 13 to’o 39, sei iha tendensia ne’ebé mak positiva. Komparasaun ba númeru média ba insidente violensia (atualmente 5 ba kada subdistritu durante síkulu nia laran), bele haree diminuizasaun kontinua ne’ebé maka’as ba tensaun lokal. Diferensia ne’ebé bele haree durante periodu Juñu to’o Augostu 2010 bele karik hatudu ligasaun ho klíma ne’ebé mosu latuir tempu afeita ba kolleta, ida ne’e aumenta liu tan presaun ekonómika. Indikasaun ne’e liu husi monitorizasaun AtRes ba situasaun ne’ebé relata sistema klíma ne’ebé hamosu konflitu. Resultadu no Análiza ba Subdistritu Aileu Vila, Distritu Aileu Aileu Vila, nu’udar area ida ne’ebé sistema AtRes halo espansaun iha 2010, hetan esperiensia ba diminuizasaun asidente violensia iha trimestre ida ne’e. iha total insidente violensia 9 ne’ebé relata husi monitor sira entre Juñu no Setembru, tún husi kuantidade 13 iha fulan hat foin laláis ne’e. Maioria insidente akontese iha uma privada, no kuaze ho eskala ne’ebé ki’ik, relata mos insidente violensia grupu ne’ebé akontese dala ida de’it, nune’e mos insidente ida iha estragu propriedade. Insidente sira seluk ne’ebé iha mak konfrontasaun verbal (4) no insidente ne’ebé involvementu husi parte rua de’it (4). Hanesan mos insidente sira uluk, insidente hirak ne’e mos dezarmadu, haree hetan katana iha okaziaun rua, no total kanek hamutuk ema na’in tolu. 10 Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 9 Ameasa/intimidasaun 4 Konfrontu entre individu 4 Konfrontu entre grupu 1 Náuk/estragu ba propriedade 1 Lahanesan bain-bain, feto sira involve dala barak hanesan mos mane (insidente 4), sira Se mak responde ba insidente? sai hanesan provokadores no sujeitu ba Lider lokal 5 violensia. Tuir monitorizasaun ba area Membru komunidade 3 ne’eba, nota membru familia sira dala La iha respondente 3 barak mak involve (5), konfrontasaun 2 estudante dala rua no viziñu, ho membru Polisia (PNTL) komunidade sira seluk respektivamente involve iha insidente sira seluk. Lider komunidade mosu dala barak hodi halo intervensaun ba disputa, hodi atende kazu 5. Membru komunidade (ne’e laiha designasaun ofisial) asiste dala tolu, no PNTL dala rua iha konfrontasaun. Klaru katak, grupu hirak ne’e atende hamutuk, no iha insidente tolu mak finaliza laliu husi intervensaun external. Atividade ekonómika iha Aileu Vila nafatin la’o, merkadu sai forti ho presu ne’ebé diak. Preokupasaun balun sei nafatin iha, tuir reportajen monitor, iha area siguransa ai-han, ida ne’e mos karik liga ba mudansa klimátika ne’ebé laregular durante 2010. Iha medida seluk, Aileu Vila prezenta mos dezafiu oin-oin, hanesan dezempregu ba joven sira, hahú mosu uzu ba droga no alkohol, ne’ebé loke oportunidade ba income (ho treinamentu no workshop). Ainaro Vila, Distritu Ainaro Uluk Ainaro sai hanesan area ho nia preokupasaun barak, bazeia ba dadus AtRes uluk, agora reportajen violensia iha Ainaro Vila kontinua tún, durante períodu tinan 2010. Iha períodu fulan hat ida ne’e relata de’it insidente 11, númeru ida ne’e menus liu fali lista komparativa trimestre tinan uluk. Maske bele dehan sei aas liu fali subdistritu sira seluk, maibe ida ne’e reprezenta mudansa positiva ne’ebé tenke toma konsiderasaun. Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 11 Ameasa/intimidasaun 2 Konfrontu entre individu 8 Konfrontu entre grupu 1 Ne’e, la’os de’it mudansa frekuensia violensia ne’ebé mosu, maibe mos haree ba nia dinámika. Uluk area ida ne’e alertadu ba violensia grupu, agora akontese de’it dala ida husi númeru total ne’ebé iha, ataka físika entre individu (8) no konfrontasaun verbal (2). Uza króat dala rua (fatuk no katana), ne’ebé resulta ema ida de’it mak kanek. Se mak responde ba insidente? Buat foun mos katak, juventude – ne’ebé 10 mak nu’udar demográfika signifikante iha Membru komunidade 4 violensia ba area ne’eba – latama nu’udar Lider lokal fator iha resultadu atual. Konfrontasaun La iha respondente 3 dala barak akontese entre membru familia Polisia (PNTL) 1 (4), agrikultor (2), viziñu (2) no membru komunidade sira seluk (2). Arte marsial ne’ebé involve relata iha okaziaun ida. Interesadu tebetebes katak, membru familia – ne’ebé lahola parte iha kanal ofisial – mak dala barak involve hodi rezolve konflitu violentu (insidente 10). Ida ne’e demostra vontade no regulasaun ba an-rasik nu’udar fatores ne’ebé diak hodi minimiza konfrontasaun iha area laran. Lider komunidade mos 11 nu’udar rekursu, atende ba konfrontasaun 4, no PNTL halo intervensaun dala ida. Insidente tolu hetan nia finalizasaun laliu husi involvimentu parte external sira. Ho persepsaun situasaun ekonómika ne’ebé netral durante períodu, interese tebes atu nota katak diminuizasaun suporta dezenvolvimentu ne’ebé aparente. Monitor sira lamenta ba programasaun infrastrutura foun oportunidade ba benefisiu ne’ebé menus. Ho númeru disputa ba rai ne’ebé menus, bele dehan katak hahú hetan konkluzaun ba impedimentu naruk ba produtividade. Nune’e mos konfirmasaun dadus ba insidensia durante períodu relata katak atividade grupu arte marsial, enkontru partidu polítiku (ne’ebé mak historikamente istímula violensia) komesa mos menus. Alas, Distritu Manufahi Komesa inisiasaun monitorizasaun iha Alas husi Fevereiru 2010, rejistadu violensia konflitu ne’ebé mínimu iha area ne’eba. Trimestre ida ne’e hetan númeru konsistente ida hanesan mos total iha trimestre anterior. Involve konfrontasaun verbal no físika entre membru komunidade dezarmadu (mane hasoru feto) iha uma privada, laresulta kanek no insidente ne’e hetan nia finalizasaun liu husi ajudu membru komunidade sira, no PNTL. Identifika katak iha mos ligasaun insidente uluk nian. Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 1 Ameasa/intimidasaun 1 Konfrontu entre individu 1 Iha orgullu boot ba Alas ba númeru violensia ne’ebé ki’ik tanba iha ekonomía Se mak responde ba insidente? lokal ne’ebé la’o diak. Siguransa ba ai-han Membru komunidade 1 lasai nu’udar preokupasaun boot, komersiu Polisia (PNTL) 1 buras no sasán lokal sira hetan presu ne’ebé sirkula iha merkadu. Maske númeru joven ne’ebé ba buka servisu hahú menus, problema dezempregu ba joven sira sei nafatin iha. Rezultadu positivu seluk mak komunidade tuir reportajen hahú hetan asistensia ne’ebé diak intermus de klínika saúde no asesu ba ai-moruk ne’ebé kontinua. Patrulla PNTL kuaze aseitadu, no tendensia persepsaun ba siguransa lokal hahú positivu. Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 0 Atabae, Distritu Bobonaro Nu’udar subdistritu ida entre subdistritu tolu iha monitorizasaun atual, relata dala ida tan katak Atabae lahetan insidente violensia durante períodu reportajen. Medida garante ba kualidade dadus foti husi monitor sira ne’ebé monta iha area ne’eba, liu husi fallow-up ho kordenador responsavel rejional, hodi konfrima ba resultadu ne’e. Maske nune’e, ladehan katak area ne’eba lahetan problema. Iha parte ida, ekonomía komunidade komparativamente diak (maske progresu benefisiu neineik hela), iha parte seluk, problema jogu illegal, uzu alkohol, abuzu ba labarik no prostituisaun sei nafatin iha. Intermus de siguransa jeral, sei nota dúvida ba prezensa PNTL no (okasionalmente) patrulla F-FDTL. Balibo, Distritu Bobonaro Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 4 Ameasa/intimidasaun 1 Konfrontu entre individu 3 12 Insidente ne’ebé akontese iha Balibo ho total 4, konflitu dezarmadu entre mane, maioria entre asaltante individual (3). Maske lautiliza króat, relata iha ema nain tolu ne’ebé hetan kanek. Disputa entre viziñu envolve iha metade husi total númeru, no membru familia no grupu arte marsial involve iha konfrontasaun ida. Diferente komparasaun ho area monitor sira seluk, iha intervensaun lubuk ida ba insidente mak hala’o husi membru komunidade ne’ebé asiste dala tolu, PNTL dala ida no lider lokal intervene iha okaziaun 3. Se mak responde ba insidente? Balibo mos bele dehan hasoru difikuldade Membru komunidade 3 klimátika, ho indikador ekonómiku ne’ebé Local leaders 3 tún – iha komersiu, siguransa ai-han no Polisia (PNTL) 1 presu lokal. Suporta dezenvolvimentu komesa la’o diak, iha treinamentu no programasaun benefisial ne’ebé disponivel no konsistente. Ida ne’e liga la’os de’it ba koneksaun istórika ho Australia, maibe mos vontade polítika, ho atividade partidu ne’ebé regular iha subdistritu no satisfasaun husi komunidade ba aplikasaun lider lokal relativamente aas. Nota mos kestaun ida, husi area monitor balun relasiona ho prezensa króat balun (ne’ebé lahetan aturorizasaun). Baucau Vila, Distritu Baucau Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 10 Ameasa/intimidasaun 6 Konfrontu entre individu 6 Konfrontu entre grupu 3 Náuk/estragu ba propriedade 3 Baucau Vila, nu’udar sentru urbanu sei iha númeru ne’ebé aas ba kontajen insidente, kuaze hetan konfrontasaun vilensia regular durante períodu, ho total 10. Intensidade konflitu sai aas iha fatin ne’e, liu fali area monitor sira seluk. Maske konfrontasaun verbal kuaze hola parte iha insidente barak (6), kuaze barak mak inklui elementu balun husi ataka físika (9). Konfrontasaun 3 involve violensia grupu, no destrusaun ba propriedade no náuk iha 3. Uza króat (tuda-fatuk iha okaziaun 7, haree hetan katana dala 5) aumenta mos ba eskalasaun, relata 7 hetan kanek: iha vitima 6 mane, no feto ida. Lahanesan bain-bain ba kontestu area urbana ne’e, grupu arte marsial sira lasai hanesan autor prinsipal (involve de’it dala rua), maioria konfrontasaun akontese entre membru komunidade sira ne’ebé laiha relasaun ba malu (7). Disputa membru familia sira iha insidente ida. Dadus monitor relata prezensa PNTL ne’ebé forte, hodi atende iha okaziaun 7. Membru komunidade sira asisti dala 5, no lider lokal sira dala 4. Refleta ba insidente ne’ebé mosu iha públiku no uma privada, iha insidente hat mak lasimu atendementu husi intervensaun external. Se mak responde ba insidente? Nu’udar segunda sidade nasaun nian, 7 Baucau Vila iha progresu ekonómiku, liu Polisia (PNTL) Membru komunidade 5 husi prezensa kontinua ne’ebé forte husi parseiru dezenvolvimentu. Komersiu iha Lider lokal 4 sentru rejional komesa buras, no problema La iha respondente 4 siguransa ai-han mak sei minima. Infrastrutura foun hahú harii, no númeru ajudu benefisiariu kontinua sa’e. Ida ne’e ladehan katak ema ida-idak hetan diak ona. Dezempregu sei sai nafatin hanesan fenómena ne’ebé visivel, no maske iha vantajen 13 komparativa maibe joven barak mak sei buka servisu iha kapital. Siguransa lahanesan preokupasaun boot, maske atividade grupu arte marsiais kontinua la’o, sei iha persepsaun ba divizaun polítika. Ida ne’e karik relasiona mos ho prezensa PNTL ho númeru ne’ebé boot no aseitavel. Husi patrullamentu hotu, relatoriu indika maioria violensia doméstika no asaltu seksuál. Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 5 Bazartete, Distritu Liquica Konfrontu entre individu 3 Maske iha redusaun insidente husi númeru Náuk/estragu ba propriedade 2 anterior, ne’ebé tún husi 9 ba 5, maibe Konfrontu entre grupu 1 natura no intensidade ba konflitu sei sai Ameasa/intimidasaun 1 preokupasaun nafatin. Insidente involve 1 asaltu individu ho individu, no seluk mak Alegasaun oho-ema violensia grupu. Hahú ho konfrontasaun verbal ne’ebé akontese iha insidente ida de’it. Estragu ba propriedade akontese dala rua. Preokupasaun boot katak fatin ne’e relata alegasaun oho-ema dala rua duratne trimestre – mosu prinsipalmente husi disputa familia. Se mak responde ba insidente? Polisia (PNTL) 4 Lider lokal 2 Membru komunidade 1 Elementu akontesementu violensia iha Bazartete relata hetan mos involvimentu membru armadu F-FDTL. Maioria insidente, involve membru familia (3), viziño involve iha konfrontasaun ida. Iha mos tuda-fatuk, no uza katana, iha okaziaun ida-idak, ne’ebé resulta nain lima hetan kanek, mane tolu no feto rua. PNTL responde dala barak (4), lider lokal halo intervensaun dala rua no membru komunidade seluk atende ida. La’os buat foun katak, husi resultadu ne’e, relasaun entre komunidade no forsa armada bele dehan iha tensaun, ne’ebé bele liga ba konfrontasaun seluk ne’ebé la-konfirmadu. Unidade polisia lokal fó kontribuisaun positiva ba persepsaun siguransa. Estrutura sosial mos hamosu tensaun seluk, ho disputa ne’ebé relasiona ho mekanismu justisa tradisional ne’be mosu durante períodu, no relata kazu barak ne’ebé lakonsege hetan solusaun liu husi meius ida ne’e. Tuir dadus atual, argumentu kona ba alokasaun rai no rekursu natural kuaze fornese mos proporsaun substansial ba buat hirak ne’e. Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 10 Cristo Rei, Distritu Dili Ameasa/intimidasaun 6 4 Area ne’e ho númeru kontajen ne’ebé aas Náuk/estragu ba propriedade ba insidente, hamutuk 10 iha trimestre ida Konfrontu entre individu 4 ne’e, ida ne’e mos bele dehan progresu se Konfrontu entre grupu 1 kompara ho númeru ida uluk (12 iha Fevereiru to’o Maiu 2010) ba Cristo Rei. Nu’udar area urbana ne’ebé evidente ho problema urbanu, konflitu maioria akontese iha fatin públiku. Konfrontasaun involve komponente verbal ne’ebé aas (6), no iha hat ne’ebé hamosu violensia individual, no violensia grupu akontese dala ida. Estragu ba propriedade akontese iha insidente 4: ho proporsaun ne’ebé aas. Katana uza iha Se mak responde ba insidente? okaziaun 3, no resulta 3 hetan kanek. Lider lokal 7 Membru komunidade 5 14 Polisia (PNTL) 4 Konsistente ho dadus anterior, maioria partesipante ne’ebé involve iha violensia mak membru komunidade sira ne’ebé laiha relasaun ne’ebé klaru (5), membru familia mos involve iha disputa (3). Nune’e mos, estudante no viziño sira, involve iha insidente ida. Lider komunidade hatudu sira nia partisipasaun louvável, hodi atende insidente 7, membru komunidade sira atende dala 5 no PNTL halo intervensaun dala 4. Maske subdistritu ida ne’e bele dehan apaña benefisiu ekonómiku nu’udar nia lokalizasaun iha kapital, maibe sei hatudu mos dezafiu sosial barak. Infrastrutura foun komesa harii, no dezenvolvimentu benefisiariu barak. Negósiu sai forte no kuaze lahetan problema ba siguransa ai-han. Iha parte seluk, uzu droga no alkohol aumenta (entre mane sira), nune’e mos jogu illegal. Ida ne’e karik mos influensia husi dezempregu aparente ne’ebé aas entre joven sira. Ba preokupasaun siguransa sai friksaun ba PNTL nune’e mos forsa armada. Relata mos númeru insidente ne’e aas iha asaltu doméstika kontra feto no labarik sira, no abuzu seksuál. Ermera Vila, Distritu Ermera Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 1 Ameasa/intimidasaun 1 Konfrontu entre individu 1 Hanesan mos sírkulu monitorizasaun uluk, Ermera Vila hetan de’it insidente ida durante trimestre nia laran. Karik ida ne’e mos nu’udar resultadu husi konsiderasaun responde – husi PNTL, lider lokal sira, no membru komunidade sira seluk ne’ebé mak atende no halo intervensaun. Insidente ne’e involve konfrontasaun la ho króat, maibe verbal no fisikal, entre membru familia mane, konfrontasaun resulta ida hetan kanek. Karik liga mos ba tempu udan ne’ebé lanormal, Ermera Vila ho nia tradisaun moris ne’ebé depende liu ba kolleta lokal, demostra númeru aas iha parte hamós rai no ai-monu. Ida ne’e, hamosu númeru aas kompara ho konflitu ba rai no rekursu natural. Hirak ne’e seidauk rezolvidu lolós tuir meius tradisional, no sei hetan nafatin presaun sosial. Monitor sira relata katak planu komesa ona hahú iha area ne’eba atu prepara ou haree ba fenómena natural ho nia efeitu hotu. Tipu violensia, tuir insidente Fatuberliu, Distritu Manufahi Total insidente 1 Ameasa/intimidasaun 1 Area ida ne’e hatudu númeru menus ba Náuk/estragu ba propriedade 1 insidente violensia durante períodu ida 1 ne’e, tún husi totalidade 4 iha trimestre Konfrontu entre individu Se mak responde ba insidente? Lider lokal 1 Membru komunidade 1 Polisia (PNTL) 1 uluk, tún to’o 1. Insidente ne’e akontese entre membru familia mane (uza króat katana), no konfrontasaun ne’e rezolve liu husi asistensia lider lokal, PNTL, no membru komunidade sira. Konfrontasaun ne’e involve ameasa ne’ebé istímula asalta físiku, Se mak responde ba insidente? estragu ba propriedade, no resulta ida Lider lokal 1 hetan kanek. Maske relata deklíniu husi parseiru dezenvolvimentu sira, ekónomia Membru komunidade 1 lokal mais ou menus hahú estavel ho presu Polisia (PNTL) 1 diak. Rezolusaun disputa komunidade sai 15 forte – ho lei konsuetudináriu ne’ebé atende beik-beik kazu sira, inklui disputa ba fronteira no reklamasaun ba fonte. Persepsaun ba siguransa aumenta positiva, ho PNTL ne’ebé kontribui reputasaun diak. Hatolia, Distritu Ermera Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 0 Hatolia nu’udar subdistritu seluk tuir monitorizasaun atual relata lahetan insidente violensia durante períiodu nia laran, ida ne’e reprezenta sinal progresu ba Hatolia, ba insidente ne’ebé minimiza husi 3. Medida kualidade dadus ne’ebé disponivel husi monitor iha area ne’eba, liu husi kordensaun ho kordenador rejional, konfirma resultadu ida ne’e. Maske felízmente relata katak laiha violensia ne’ebé mosu, maibe sei mosu sináis tensaun ne’ebé evidente tuir dadus ne’ebé iha. Kuaze liga ba kondisaun klíma – disputa ba rekursu natural sai aas kompara ho númeru uluk nian, no mos impaktu husi tempestade no rai-monu ne’ebé afeita ba ema barak. Maske ho evidensia susar ne’e, asistensia dezenvolvimentu mos la’o neineik liu, ho oportunidade ne’ebé oituan ba benefisiu. Iha parte seluk, folin barlake sai aas, no joven feto no mane barak mak husik hela sira nia subdistritu hodi ba buka servisu. Hatu-Udo, Distritu Ainaro Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 4 Ameasa/intimidasaun 2 Náuk/estragu ba propriedade 1 Konfrontu entre individu 1 Konfrontu entre grupu 1 Tuir tendensia nasional, subdistritu ida ne’e mos hahú menus iha insidente períodu nia laran, tún husi 7 ba 4. Iha instansia ne’e, amesa no intimidasaun hamosu konfrontasaun 2, ho ataka físika ne’ebé akontese iha konfrontasaun rua tuir mai – ida entre individu no ida seluk entre grupu. Estragu ba propriedade mos relatadu. Laiha únika demográfika ne’ebé istímula violensia iha komunidade – insidente mosu husi viziño, lider lokal, membru grupu arte marsial no membru komunidade seluk. Sira hotu lauza króat, laresulta mos kanek. Responde forte husi PNTL, hodi atende konfrontasaun 3, membru komunidade asiste dala 3, no lider lokal halo Se mak responde ba insidente? intervensaun dala rua. Alen de progresu enMembru komunidade 3 termus de insidente violensia, Hatu-Udo Polisia (PNTL) 3 mos hetan progresu jeral barak, ho Lider lokal 2 siguransa ai-han ne’ebé maka’as ho atividade komersial liu fali relatoriu anterior. Maske benefisiu dezenvolvimentu moderadu, hetan minimizasaun ba tensaun atividade polítika, disputa rai no lei konsuetudináriu. Persepsaun ba siguransa iha area ne’ebé diak tanba hetan suporta husi PNTL no F-FDTL. Tipu violensia, tuir insidente Laclo, Distritu Manatuto Total insidente 7 Ameasa/intimidasaun 2 Suporta ba tendensia ne’ebé luan, insidente Náuk/estragu ba propriedade 2 iha Laclo sa’e husi dadus trimestre anterior, Konfrontu entre individu 2 Konfrontu entre grupu 1 16 husi 5 sa’e ba 7. Ida ne’e bele reflekta ba lokalizasaun nu’udar area rural (no karik mos tempu kolheta), maioria insidente akontese entre viziño (3) no agrikultor (1), parte seluk mak membru familia sira (2) no membru komunidade iha konfrontasaun seluk. Maske ho prezensa króat (fatuk – 1; katana – 2), no la resulta kanek. Elementu barak mak uza hodi hamosu konfrontasaun, ho verbal (2) no asalta físika rejista entre individu (2) no grupu (1), estragu ba propriedade (2). Nivel responde oin-oin mos evidente, membru komunidade hapara konfrontasaun (3), PNTL halo intervensaun dala rua, lider lokal atende dala ida, no konflitu seluk atinji konkluzaun rasik. Se mak responde ba insidente? Membru komunidade 3 Presaun ekonómika klaru husi dadus ne’ebé Polisia (PNTL) 2 kolleta husi Laclo. Maske medida Lider lokal 1 dependensia ba rekursu natural forte, iha Laiha respondente 1 de’it mudansa oituan en-termus de atividade ekonómika, dezempregu mos aumenta. Joven barak mak kontinua sai, no seluk relata involve-an iha jogu illegal no prostituisaun. Benefisiu, nune’e mos provizaun asistensia iha saúde no edukasaun, hahú la’o diak. Laga, Distritu Baucau Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 2 Ameasa/intimidasaun 2 Konfrontu entre individu 2 Maske iha sinal minimizasaun violensia iha Laga, insidente ne’ebé iha (total 2, tún husi 7) hatudu katak seidauk iha deskorajamentu atu hasoru dezafius iha area ne’eba en-termus de konflitu juventude. Konfrontasuan, entre mane uza katana, eskalasaun husi ameasa verbal hamosu violensia físika entre individu, no resulta 2 kanek molok PNTL halo intervensaun (iha okaziaun rua ne’e hotu). Estudante no membru grupu arte marsial sira involve respektivamente. Hanesan bain-bain, relata dinámika violensia iha subdistritu ne’eba, liga mos ba dezempregu ne’ebé joven sira hasoru, no impaktu husi jogu illegal no uzu alkohol no droga ne’ebé mak evidente husi dadus. Atividade grupu arte marsial mos sai nu’udar fonte ba tensaun ne’ebé mosu. Ho komplikasaun siguransa lokal, komunidade hahú demostra deskonfiansa ba patrulla F-FDTL, no prezensa PNTL marjinalmente aseitadu. Moris sosial ne’ebé seidauk estavel, indika mos ba insidente abuzu doméstiku no violensia kontra labarik sira. Tipu violensia, tuir insidente Laleia, Distritu Manatuto Total insidente 4 Ameasa/intimidasaun 2 Relasiona ho violensia, Laleia sei mantein Konfrontu entre individu 2 nafatin númeru total insidente iha Konfrontu entre grupu 1 trimestre uluk. Insidente rua involve 1 ameasa no intimidasaun, no rua seluk hetan Náuk/estragu ba propriedade eskalasaun ba ataku físiku entre individu, no ida eskala ba violensia grupu. Estragu ba propriedade akontese iha okaziaun ida. Maioria konfrontasaun entre membru komunidade ho ema seluk ne’ebé laiha relasaun Se mak responde ba insidente? Polisia (PNTL) 2 17 evidente (3); viziño mos konfronta malu iha okaziaun ida . Maske relata tuda-fatuk (1) uza katana (1), maibe laresulta kanek. Komunidade fó responde ne’ebé sólidu, hamutuk ho lider lokal hodi halo intervensaun dala rua, PNTL no membru komunidade seluk atende kada konfrontasaun, no seluk konklude ho konkordansia rasik. Se mak responde ba insidente? Lider lokal 2 Maske afeitadu mos husi tempestade no bee Polisia (PNTL) 1 sa’e durante períodu monitorizasaun, area Membru komunidade 1 ne’e relativamente menus ba disputa kona Laiha respondente 1 ba rai no asesu ba bee mos. Rezolusaun disputa lokal ne’ebé aparente fornese mos indikasaun ba asuntu ne’e, hodi rezolve kazu barak efisientemente liu husi meius ida ne’e. Atmósfera polítika mos estavel, nota katak lider lokal sira halo tuir promesa ne’ebé sira iha. Maske ho tempu susar ne’ebé diminui siguransa ai-han no asistensia dezenvolvimentu ne’ebé neineik, iha de’it evidensia oituan relasiona ho divizaun entre komunidade. Espesialmente ho prevalensia konfrontu entre membru komunidade sira ho ema ne’ebé laiha relasaun, karik liga mos fator alkohol ne’ebé istímula. Laulara, Distritu Aileu Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 7 Ameasa/intimidasaun 3 Konfrontu entre individu 3 Konfrontu entre grupu 1 Laulara nu’udar area entre area monitor sira seluk ne’ebé ho kontajen númeru insidente aas liu, atualmente tún husi 11 iha trimestre anterior ba total atual 7. Maske sei merese konsiderasaun, maioria elementu external husi konflitu hanesan atividade grupu arte marsial lahola parte iha dadus insidente atual. Iha parte seluk, konfrontasaun akontese maioria entre membru komunidade sira (5), ho viziño (1) no agrikultor (1) ne’ebé reprezenta iha kontajen. Kuaze insidente hirak ne’e involve eskluzivamente mane sira. Iha ne’e, ameasa no intimidasaun (3) mosu diskretamente husi ataka físika, entre individu (3), nune’e mos grupu (1). Konfrontasaun sira ne’e hotu dezarmadu, maibe ida hetan kanek, husi vitima feto ida. Lider lokal sira atende ba insidente hat, PNTL mos atende no fó responde (3). Membru komunidade halo intervensaun iha okaziaun ida hodi hapara konfrontasaun. Se mak responde ba insidente? Lider lokal 4 Polisia (PNTL) 3 Membru komunidade 1 Lahanesan parte seluk iha teritoriu, Laulara hetan progresu en termu de kolleta ne’ebé halo foin lalais ne’e, produtu lokal barak no siguransa ai-han lasai preokupasaun ne’ebé boot. Siguransa lokal kontrolada, ho patrullamentu durante períodu nia laran husi PNTL no F-FDTL ne’ebé aseitadu husi komunidade. Tensaun ne’ebé mosu barak liu mak tanba stress internal, hanesan dezempregu (ne’ebé resulta númeru aas ba hirak ne’ebé buka servisu iha fatin seluk) no uzu alkohol. 18 Lautem Vila, Distritu Lautem Tipu violensia, tuir insidente Reportajen insidente iha Lautem Vila sa’e Total insidente 7 marjinalmente kompara ho númeru Konfrontu entre individu 3 anterior, husi 6 ba 7. Insidente barak mak 3 akontese regular, involve membru familia Konfrontu entre grupu 1 (1), viziño (2) no membru komunidade Ameasa/intimidasaun seluk (2), elementu seluk mos kontribui Alegasaun oho-ema 1 kauza partikular ba preokupasaun. Maske membru grupu arte marsial involve iha kazu ida, sira nia prezensa mos sei sai hanesan preokupasaun ida. Involvimentu husi ofisiais F-FDTL mos fó preokupasaun, no relasiona ho informasaun alegasaun (involvimentu iha violensia ho juventude) ne’ebé resulta ema ida mate, presiza atensaun ne’ebé espesífika. En jeral, bele nota eskalasaun insidente violensia ne’ebé rápida, ho ameasa no intimidasaun hatudu de’it iha konfrontasaun ida, asalta físika 3 entre individu no 3 seluk entre grupu. Alen de resulta mate, ema nain rua hetan kanek – maske konfrontasaun ne’e dezarmadu. Responde barak liu hala’o husi komunidde (7), no PNTL atende dala rua. Se mak responde ba insidente? Membru komunidade 7 Polisia (PNTL) 2 Refleta ba mudansa husi báze ekonomía agrikultura, dadus indika ba báze eskritóriu ba empregu, ne’ebé ladún depende ba rekursu natural. Negósiu no komersiu kuaze ke aumenta, no produsaun lokal sai aas. Iha menus evidensia ba provizaun asistensia ne’ebé bele suporta dezenvolvimentu – programasaun edukasaun no saúde. Insatisfasaun aparente husi lider lokal karik bele liga mos ba assuntu ida ne’e. Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 1 Letefoho, Distritu Ermera Konfrontu entre individu 1 Maske istória violensia aas durante períodu monitorizasaun AtRes (grava 18 insidente iha Fevereiru – Maiu 2009), Letefoho hetan esperiensia iha minimizasaun inimizade, ne’ebé atualmente hetan de’it númeru insidente ne’ebé ki’ik tebes. La’os ho totalidade zero hanesan trimestre anterior, maibe iha de’it númeru marjinalmente 1. Konfrontasaun únika ne’e akontese entre membru komunidade mane rua dezarmadu, laresulta kanek ou estragu, no hafahe husi komunidade liurón. Indika dependensia ba Se mak responde ba insidente? kolleta, relata disputa ba rai no bee sai aas, 1 no uza liu-liu meius tradisional atu rezolve. Membru komunidade Bee sa’e no rai monu halo piór liu tan tensaun ida ne’ebé iha. Liu-liu, komunidade mos laiha planu atu responde ba dezastre naturais. Karik ho situasaun susar ne’e, diminui mos siguransa ai-han durante períodu, nune’e mos ba negósiu. Tensaun aumenta piór ba presenza F-FDTL, ne’ebé hamosu deskonfiansa liu fali nu’udar sensu siguransa públika. 19 Liquica Vila, Distritu Liquica Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 11 Ameasa/intimidasaun 5 Konfrontu entre individu 4 Náuk/estragu ba propriedade 4 Nu’udar area husi monitorizasaun trimestre ne’ebé esperiensia insidente violensia ne’ebé aas, Liquiça Vila aumenta husi 6 ba númeru anterior to’o 11. Ne’e ladehan katak atu fó kulpa ba kualker grupu. Iha parte seluk, reprezentasaun demográfika barak liu involve violensia membru komunidade ho ema seluk ne’ebé laiha relasaun (5). Agrikultor sira mos involve maioria iha disputa (4), karik refleta mos ba kompetisaun aumenta relasiona ho rekursu iha tempu difisil ba agrikultura iha Timor Leste. Membru komunidade mos reprezenta dala rua iha konfrontasaun, nune’e mos viziño sira (1). Konfrontasaun mos involve simulasaun, ho ameasa no intimidasaun mak domina liu (5), no iha de’it insidente 4 ne’ebé involve ataka físika. Estragu ba propriedade, mos relativamente aas, relata iha okaziaun 4. Nune’e mos haree hetan katana iha insidente 3, tuda-fatuk dala ida , no resulta kanek ida. Relata responde PNTL ne’ebé forte – sira atende insidente 9. Lider lokal asisti dala tolu no lahanesan bain-bain, komunidade iha liurón nos koko halo intervensaun ba konfrontu ida. Se mak responde ba insidente? Dadus mos konfirma presaun ekonómika Membru komunidade 10 ligadu ba rai – siguransa ai-han no 9 prevalensia ba produtu lokal ne’ebé mak Polisia (PNTL) tún durante períodu monitorizasaun. Lider lokal 3 Konflitu ba fronteira propriedade, direitu ba bee, mos konsidera aumenta. Felízmente, promesa balun hahú realiza, hanesan aumenta asesu ba asistensia saúde. Iha parte seluk, relata mos kona asaltu doméstika ne’ebé akontese. Lospalos, Distritu Lautem Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 6 Ameasa/intimidasaun 3 Konfrontu entre individu 3 Náuk/estragu ba propriedade 2 Konfrontu entre grupu 1 Nu’udar subdistritu ne’ebé hetan monitorizasaun AtRes hahú husi Fevereiru 2010, Lospalos hetan númeru ne’ebé tún moderadu ba total insidente, husi 7 ba 6. Iha violensia juvenil (estudante – 1), no konfrontasaun sira seluk akontese entre membru komunidade (4), ho viziño ne’ebé involve nu’udar responsavel demográfiku (1). Reportajen barak husi konflitu violensia Se mak responde ba insidente? mosu husi abuzu verbal (3), ho okaziaun 3 5 iha ataka físika entre individu no 1 entre Membru komunidade grupu. Iha okaziaun rua ba náuk no/ou Polisia (PNTL) 4 estragu ba propriedade mos nota husi Lider lokal 2 monitor sira. Parte hotu lauza króat, no ema nain rua (mane) iha asalta físika hetan kanek. Responde ne’ebé maka’as mai husi komunidade iha liurón ne’ebé koko halo intervensaun dala 5, PNTL atende dala 4, no lider lokal dala rua. 20 Karik fator ida mak hanesan aumenta estatuta ba sentru rejional, indikador ba ekonomía ba subdistritu ne’ebé estavel, maske hetan progresu ne’ebé moderadu durante períodu nia laran. Siguransa ai-han ladún hetan preokupasaun boot, no komersiu lokal hahú buras. Êxodus husi jovens sira ba kapital komesa menus, benefisiu – nafatin konstante kompara ho rejional seluk iha Timor Leste. Maliana Vila, Distritu Bobonaro Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 4 Ameasa/intimidasaun 1 Konfrontu entre individu 3 Uluk nu’udar area ne’ebé mak ho konflitu intensivu sa’e to’o 13 insidente Durante primeiru trimestre monitorizasaun AtRes, Maliana Vila hahú hetan dekliniu ou minimizasaun ba insidente violensia. Iha dadus atual insidente violensia sa’e husi 2 ba 4. Ida ne’e koinsidensia mos ho relatoriu liu husi investigasaun ofisial BELUN ne’ebé rekomenda tensaun ne’ebé mosu relasiona mos ho identidade relijiosa – iha sumáriu polítika AtRes anterior. Insidente 4 ne’ebé mosu ho natura doméstika, ne’ebé mak involve maioria membru familia sira (3), no viziño involve iha insidente ida. Iha insidente sira ne’e, involve mos tuda-fatuk no uza katana, resulta ema rua kanek, Se mak responde ba insidente? vitima ne’ebé involve iha konfrontu mesak Membru komunidade 3 mane de’it. Ameasa no intimidasaun Polisia (PNTL) 3 karakterizadu iha insidente, no konfrontu Lider lokal 1 individu konta iha konfrontasaun (3). Komunidade liurón, nune’e mos PNTL atende dala 3, no lider lokal asisti dalai da. Nu’udar sentru rejional, Maliana Vila la sofre husi dependensia ba rekursu natural, no presaun siguransa ai-han kompara ho area monitorizasaun rural. Presaun ne’ebé iha bele haree liu iha natura sosial. Presu barlake relata aumenta, maske felízmente nu’udar okaziaun foun hodi hetan benefisiu. Atividade polítika, no grupu arte marsiais mos aumenta. Maske iha ligasaun ka lae, persepsaun ba divizaun iha komunidade laran sai evidente. Manatuto Vila, Distritu Manatuto Konsistentemente hetan númeru insidente ne’ebé aas hahú kontajen inisial husi monitorizasaun sistema AtRes, Manatuto Tipu violensia, tuir insidente Vila nu’udar area konsiderasaun ho númeru Total insidente 9 ne’ebé sa’e husi dadus anterior, husi 7 ba 9. Hanesan mos resultadu uluk ba area ida Konfrontu entre individu 4 ne’e, insidente barak mak akontese iha fatin Ameasa/intimidasaun 2 públiku, entre mane dezarmadu (ho Konfrontu entre grupu 2 eksepsaun ba insidente tuda-fatu 2) ne’ebé Náuk/estragu ba propriedade 2 laihar elasaun iha komunidade laran (7). Membru familia sira (1) no viziño (1) mos involve iha konfrontu violentu. Ema ida hetan kanek molok PNTL (8), lider lokal (1) no komunidade iha liurón (1) atende no hapara konfrontasaun sira. Abuzu verbal dala rua, 21 konfrontu entre individu dala 4, violensia grupu 2 nune’e mos estragu ba propriedade dala 2. Se mak responde ba insidente? Polisia (PNTL) 8 Membru komunidade 1 Lider lokal 1 Lahanesan ho sentru distritu seluk, Manatuto Vila hetan presaun en-termus de siguransa ai-han. Tan ne’e, negósiu lokal mos tún. Nu’udar resultadu, dezempregu aumenta kompara númeru uluk, sei iha jogu illegal no uzu ba alkohol. Partikularmente, assuntu alkohol identifika profundamente husi peskiza BELUN, no sai mos preokupasaun partikular iha area ne’eba. Ida ne’e mos karik iha ligasaun ba akontesementu violensia ne’ebé iha. Maubara, Distritu Liquica Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 0 Hatudu nia mudansa dramátika ne’ebé maka’as liu fali kualker area monitor, insidente Maubara durante trimestre uluk ho totalidade 10, tún to’o zero. Medida kualidade dadus ne’ebé disponivel husi monitor sira, no kordenasaun ho kordenador responsavel rejional, konfirma resultadu ne’e. Fatores ne’ebé kontribui ba dekliniu ne’e, karik ho nia proximidade ba kapital – no liga ba benefisiu dezenvolvimentu ne’ebé iha – no karik mos evita ba klíma tempu ne’ebé estraga. Siguransa ai-han sai estavel, no aumenta mos asesu ba saúde no edukasaun. Area ne’e lahetan influensia jeralmente husi mudansa sosial, maske nune’e, relata mos prostituisaun iha area ne’eba. Tipu violensia, tuir insidente Maubisse, Distritu Ainaro Total insidente 4 Konfrontu entre individu 3 Nu’udar fatin monitorizasaun ne’ebé hetan Ameasa/intimidasaun 3 esperiensia notavelmente ba minimizasaun 1 insidente violensia, kontajen insidente Náuk/estragu ba propriedade violensia iha Maubisse menus husi trimestre anterior, tún husi 13 ba 4. Membru familia sira mak involve dala barak (2), ho membru grupu arte marsial (1), no seluk entre membru komunidade ne’ebé laiha ligasaun. Maioria uza króat mak tudafatuk ne’ebé akontese dala tolu no katana dala ida. Resulta hetan kanek ba mane 3 no feto 1. Lahanesan bain-bain, laiha responde husi ofisiais ba konfrontasaun hirak ne’e, no komunidade iha liurón de’it mak hapara insidente sira ne’e hotu. Insidente tolu mak Se mak responde ba insidente? involve ameasa no intimidasaun, 3 hamosu Membru komunidade 4 ataka físika entre individu, no relata mos náuk iha okaziaun 1. Konfilitu balun ne’ebé iha hamosu fali violensia durante períodu monitorizasaun, ne’e la-signifika Maubisse iha de’it tensaun komunidade ne’ebé oituan. Ho nia lokalizasaun ne’ebé haléu ho foho, ho sentru ba negósiu kafee, relata númeru ne’ebé aas ba konflitu rai, asesu ba bee, no fronteira propriedade. Ida ne’e konsistente ho dadus uluk tinan ida ne’e nian, no kuaze refleta ba presaun regular relasiona ho síklu kolleta. Alen de preokupasaun ida ne’e, Maubisse mos fornese parte ekonómika ne’ebé diak, ho nia progresu iha siguransa ai-han no komersiu lokal. 22 Metinaro, Distritu Dili Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 7 Ameasa/intimidasaun 6 Konfrontu entre individu 1 Konfrontu entre grupu 1 Sei sente nia impaktu anterior nu’udar fatin ou kampu ba deslokadu pós-krize ne’ebé boot, Metinaro sei hela ho númeru insidente ne’ebé komparativamente aas, maske tún gradualmente. Númeru menus husi trimestre uluk, husi 13 tún ba 7. Maioria insidente akontese entre membru komunidade sira ho ema ne’ebé laiha relasaun (5), viziño (1), no preokupasaun únika mak involvimentu husi membru PNTL (1). Inisiu ho abuzu verbal, ne’ebé karateriza iha insidente, hamosu konfrontasaun entre individu no dala ida iha grupu. Tuda-fatuk akontese iha okaziaun ida, ne;ebe resulta rua hetan kanek. Lider lokal responde ba konfrontasaun (4), komunidade liurón (1), nune’e mos PNTL asisti dala ida kada konfrontasaun seluk. Relasiona ho hirak ne’e, insidente 3 kolekta laliu husi resposta external. Se mak responde ba insidente? Lider lokal 4 Laiha respondente 3 Polisia (PNTL) 1 Membru komunidade 1 Ekonómikamente, subdistritu Metinaro sai diak liu, ho problema siguransa ai-han ne’ebé kuaze la-akontese durante períodu ne’e, negósiu hahú buras – ladúvida ba parte benefisiu tanba ho nia proximidade ba sentru Dili. Iha parte seluk, dezempregu ba joven sira sai aas, no atividade arte marsial sei nafatin hanesan kauza ba tensaun maske lainvolve akontesementu insidente. Sei iha dúvida mos ba prezensa PNTL ne’ebé besik iha area ne’eba – ligadu ba involvimentu husi ofisiais polisia iha konfrontasaun. Oesilo, Distritu Oecusse Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 5 Ameasa/intimidasaun 4 Konfrontu entre individu 1 Konfrontu entre grupu 1 Náuk/estragu ba propriedade 1 Oesilo kontinua ho tendensia ba insidente violensia ne’ebé ki’ik durante períodu monitorizasaun AtRes iha area ne’eba, kontajen tún husi 9 iha trimestre uluk ba 5. Maske iha diminuizasaun, maibe elementu ba akontesementu violensia nafatina sai hanesan preokupasaun ida. Primeiru, laiha dinámika grupu ne’ebé evidente atu determina parte hotu ne’ebé involve iha konflitu – insidente 5 ne’ebé iha akontese entre membru komunidade sira ho ema sira ne’ebé laiha relasaun direta. Segundu, hanesan mos area monitor subdistritu balun falta responde ne’ebé forte ba violensia, iha ne’e maioria konfrontasaun (3) mak husik hela de’it atu hetan konkluzaun rasik laliu husi intervensaun external. Lider lokal no Se mak responde ba insidente? komunidade iha liurón sira atende de’it iha Laiha respondente 3 okaziaun ida. Lider lokal 1 Membru komunidade 1 Konfrontasaun barak mak lauza króat (haree hetan de’it dala ida ba katana), resulta mane ida hetan kanek. Eskalasaun ne’ebé mosu – ba insidente 4 involve ameasa 23 no intimidasaun, no 1 mak hamosu ataka físika entre individu no 1 seluk hamosu violensia grupu. Estragu ba propriedade mos relata iha okaziaun ida. Konfrontasaun sira ne’e típikamente akontese iha area uma privada (4). Relasiona ho buat ne’ebé mak komunidade rural espera, Oesilo hasoru kompletamente dezafiu ba disputa sobre rai no rekursu naturais, evidentemente rezolve liu husi lei tradisional. Maske nune’e, siguransa ai-han lasai nu’udar problema substansial iha subdistritu, no hetan mos progresu iha produsaun lokal. Ida ne’e nu’udar razaun ida ba joven sira lasai atu ba buka servisu iha fatin seluk. Iha parte seluk, relata mos aumenta uzu ba alkohol, ne’ebé mak bele iha ligasaun ho akontesementu insidente violensia. En jeral, dadus apresenta mos deskonfiansa boot husi komunidade ba patrullu PNTL no konfrontu ho suku viziño sira. Ossu, Distritu Viqueque Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 2 Ameasa/intimidasaun 1 Konfrontu entre individu 1 Náuk/estragu ba propriedade 1 Ossu esperiensia diminuizasaun ne’ebé boot ba insidente violensia durante fulan hat husi monitorizasaun atual – tún husi resultadu uluk 10 ba to’o iha 2. Insidente hirak ne’e, akontese entre agrikultor, no membru komunidade seluk, respektivamente, ida ho natura verbal no seluk to’o hamosu asalta físika entre individu, no estragu ba propriedade. Tuda-fatuk akontese dala ida, no resulta ida hetan kanek. Lider lokal intervene iha okaziaun rua ne’e hotu, no Se mak responde ba insidente? PNTL atende ba konfrontasaun ida. Lider lokal 2 Polisia (PNTL) 1 Maske ho kondisaun ekonómika ne’ebé estavel, no asistensia dezenvolvimentu ne’ebé kontinua, Ossu sei karakteriza ba dezempregu joven no sira ne’ebé mak buka servisu dook husi subdistritu. Oportunidade treinamentu ba feto no mane, nune’e mos prospektiva ba benefisiu sei menus liu. Relasiona ho programa suporta, asistensia hanesan klínika saúde móvel no aula literasía ba adultu mos aumenta ba nia disponibilidade. Mosu mos problema asalta doméstika no violensia seksuál ne’ebé presiza tempu atu halakon. Pante Makassar, Distritu Oecusse Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 17 Ameasa/intimidasaun 16 Konfrontu entre individu 1 Náuk/estragu ba propriedade 1 Aprezenta kontajen númeru ne’ebé aas liu ba insidente violensia kompara ho area monitor subdistritu sira seluk, Pante Makassar ho dadus atual 17 ba konflitu (sa’e husi total kontajen 8 iha trimestre uluk), area ne’e pesiza hetan atensaun espesífika nu’udar fatin ba tensaun komunidade. Felízmente konfrontasaun hirak ne’e oituan de’it mak hamosu asalta físika. Kuaze maioria mak karakteriza ho abuzu verbal, ho estragu ba propriedade dala rua – konfrontasaun entre individu (dezarmadu) iha de’it okaziaun ida. Laresulta kanek. Membru familia mak involve liu-liu konfrontasaun hirak ne’e (10), ho viziño (2), agrikultor (2) no involve mos membru komunidade seluk (3). Relata mos involvimentu husi ofisiais PNTL. Komunidade liurón mak involve liu-liu hodi hapara no rezolve konfrontasaun (14), ho PNTL atende kazu 5, lider lokal halo intervensaun dala rua no 3 seluk hetan konkluzaun rasik. 24 Se mak responde ba insidente? Membru komunidade 14 Polisia (PNTL) 5 Laiha respondente 3 Lider lokal 2 Dadus Pante Makassar prezenta marka ba nia progresu nu’udar area urbana, no sentru distritu. Monitorizasaun sujere katak laiha númeru aas iha dependensia ba rekursu naturais, siguransa ai-han estavel no komersiu sai buras. Subdistritu ne’e mos aumenta asistensia programasaun saúde no edukasaun, nune’e mos benefisiu dezenvolvimentu sira seluk. Maske ho buat hirak ne’e hotu, sei aumenta nafatin insatisfasaun ho lideransa polítika, ne’ebé mak falla atu halo tuir sira nia promesa hotu. Maske iha mos prezensa husi tribunal ida, lei konsuetudináriu sei nafatin sai hanesan meius jeral ba rezolusaun disputa, maske relata laefetivu. Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 4 Passabe, Distritu Oecusse Konfrontu entre individu 3 Maske ho nia intensidade iha pasadu, kuaze Ameasa/intimidasaun 2 violensia endêmika (ho insidente inkomparavel 50 ne’ebé relata iha primeiru trimestre husi monitorizasaun AtRes), Passabe gradualmente hetan progresu en-termus de insidente violensia, hetan de’it 4 – hanesan mos reportajen ida uluk. Monitor lokal sira no kordenador rejional BELUN simu refleksu positive husi Komisaun lokal ba Prevensaun no Responde Konflitu, ne’ebé mak hala’o kna’ar ho diak. Maioria insidente involve membru familia sira (3), dala ida tan hetan involvimentu husi membru PNTL. Iha insidente rua mak involve ameasa no intimidasaun, tolu seluk hamosu konfrontasaun entre individu. Konfrontasaun hotu lauza króat, no Se mak responde ba insidente? laresulta ema hetan kanek. Lider lokal sira Lider lokal 2 halo intervensaun dala rua, PNTL atende Laiha respondente 1 konfrontasaun seluk, no ida tan atinji Polisia (PNTL) 1 konkluzaun mesak. Passabe afeitadu mos husi kondisaun klimátika ne’ebé lafavorável durante trimestre, rai-monu no bee sa’e afeita ba uma no mos resultadu kolleta. Maske nune’e, siguransa ai-han mais ou menus estavel, ho aumenta númeru rai ne’ebé ema hamós no ai-monu nu’udar fatores ne’ebé iha ligasaun mos. Presu barlake sa’e dramátikamente, karik nu’udar dalan ida atu distribui benefisiu ne’ebé presiza atualmente. Remexio, Distritu Aileu Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 5 Konfrontu entre individu 2 Náuk/estragu ba propriedade 2 Konfrontu entre grupu 1 Subdistritu ida ne’e kontinua diminui iha violensia ne’ebé relata durante períodu monitorizasaun AtRes, númeru insidente menus liu fali períodu tinan kotuk nian. Total atual mak 5, ne’ebé tún husi 8 iha trimestre pasadu. Insidente ida akontese Se mak responde ba insidente? Laiha respondente 3 Polisia (PNTL) 2 Lider lokal 1 entre agrikultor, no sira seluk (4) entre membru komunidade ne’ebé laiha relasaun direta. Kuaze konflitu hotu dezarmadu 25 (haree hetan katana dala ida) no resulta ema nain 2 hetan kanek. Akontesementu rua hamosu asalta físika entre individu, iha okaziaun rua seluk mak estragu ba propriedade no ataka grupu. Lahanesan bain-bain, maioria insidente (3) lahetan responde external, ho PNTL atende 2 no lidwe lokal sira dala ida. Ho distansia ne’ebé besik ba Dili, Remexio bele dehan hetan vantajen hodi hetan asesu ba asistensia, no benefisiu dezenvolvimentu – númeru benefisiariu sira nafatin konsistente iha area ne’eba, kontrariu ho area monitor seluk. Maske atividade grupu arte marsiais, no violensia juvenil en jeral, sai nu’udar asuntu preokupasaun, hahú mos diminui. Dezempregu ho nia impaktu ba jogu illegal, alkohol sei nafatin evidente. Ho nia proximidade ba kapital, relata mos joven barak ne’ebé husik hela sira nia fatin ho esperansa atu buka servisu. Tipu violensia, tuir insidente Same, Distritu Manufahi Total insidente 2 Konfrontu entre individu 2 Depois de rekupera husi insidente violensia durante períodu ne’ebé hanesan iha tinan kotuk, Same dala ida tan hetan progresu ba kontajen, tún signifikativamente husi 8 ba 2. Insidente rua ne’e, ida involve ofisiais lokal, no seluk entre membru komunidade ne’ebé laiha ligasaun, hamosu asalta físika entre individu. PNTL, nune’e mos komunidade liurón halo intervensaun ba kada kazu. Tuda-fatuk relata iha okaziaun ida, ne’ebé Se mak responde ba insidente? resulta rua hetan kanek. Membru komunidade 2 Polisia (PNTL) 2 Nu’udar sentru distritu, Same menus ba benefisiu dezenvolvimentu, lahanesan ho subdistritu iha area urbana seluk. Programasaun infrastrutura ne’ebé mak uluk mosu agora menus tiha ona – tipu asistensia ne’e típikamente fornese de’it benefisiu temporariu nu’udar oportunidade ba traballador lokal. Nu’udar resultadu, dezempregu komesa aumenta, no iha dependensia boot ba rekursu naturais ba vila ho nia medida. Medida ba rekursu ‘emerjensia’ hanesan hamós-to’os no ai-monu sai nu’udar preokupasaun boot iha area ne’eba. Suai, Distritu Covalima Relasiona ho kontajen insidente, situasaun iha Suai ladehan katak iha progresu durante períodu monitorizasaun. Maske númeru anterior relata minimizasaun ba tensaun lokal, dadus atual hatudu mudansa husi trimestre anterior 3 sa’e to númeru atual 9 nu’udar kauza ba preokupasaun. Maske nune’e, konfrontasaun barak mak inklui ameasa no intimidasaun (5), dois-terço mak sai ataka físika – 5 entre individu no 1 entre grupu. Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 9 Konfrontu entre individu 5 Ameasa/intimidasaun 5 Konfrontu entre grupu 1 Reprezentante estudante, viziño, membru familia sira no sosiedade sivil involve iha kada insidente ida, maibe maioria liu mak (5) entre membru komunidade ho ema Se mak responde ba insidente? Membru komunidade 5 Laiha respondente 4 Polisia (PNTL) 3 Lider lokal 3 26 ne’ebé laiha relasaun ba malu. Maske komunidade liurón atende dala 5 no PNTL dala 3 – nune’e mos lider komunidade – iha total insidente 4 mak lahetan responde external. Siguransa ai-han, lasai hanesan preokupasaun boot ba subdistritu ida ne’e, maske indikador ekonómia ne’ebé positivu ladun fó esperansa boot. Komersiu la’o neineik, no dezempregu relata sai aas. Ida ne’e liga mos ba reklamasaun divizaun iha komunidade laran no deskontentementu ho lideransa lokal. Uzu alkohol no jogu illegal mos bele nota nu’udar reasaun ba indispozisaun jeral. Tipu violensia, tuir insidente Tilomar, Distritu Covalima Total insidente 1 Ameasa/intimidasaun 1 Kontrariu ho area urbana viziño Suai, Tilomar nu’udar fatin ne’ebé remota kuaze ke hetan vantajen en-termus de konflitu violensia – ne’ebé tún husi 3 ba 1. Maske insidente ida ne’e ki’ik, ne’ebé inklui de’it Se mak responde ba insidente? ameasa no intimidasaun (entre viziño La iha respondente 1 mane) no la’os asalta físika integradu. Karik mos tanba ho intensidade disputa ne’ebé ki’ik, no hetan responde formal. Ho tempu klíma ne’ebé difísil ba komunidade barak, Tilomar aparentemente sei esforsu ba siguransa ai-han, ida ne’e koresponde mos ba disponibilidade produsaun lokal ne’ebé mínimu. Relata mos kona ba tempestade, bee sa’e, iha parte ida, sai mos hanesan fatores ne’ebé kontribui, ida ne’e mos nu’udar fallansu husi planu dezastre naturais. Persepsaun ba siguransa públika mais ou menus sai pontu refleksaun positivu, ho patrullu PNTL ne’ebé mak aseitadu husi komunidade. Tipu violensia, tuir insidente Tutuala, Distritu Lautem Total insidente Ameasa/intimidasaun Konfrontu entre individu Konfrontu entre grupu 4 3 2 1 Profil insidente violensia iha area monitor ida ne’e kuaze tún-sa’e durante períodu tinan tomak. Númeru konfrontasaun sa’e durante tinan ikus, bazeia ba dadus iha Fevereiru 2009. atualmente, númeru konfrontasaun fila fali ba nivel ne’ebé hanesan tinan kotuk ho tempu ne’ebé hanesan – nia total mak 4. AtRes sei análiza besik liu hodi determina se reportajen ba síklu ne’ebé tuir mai aumenta tuir nia tempu. Iha momentu ne’ebé hanesan, hirak ne’ebé mak involve iha insidente hanesan mos ida ne’ebé relata iha ne’e – viziño (2) no agrikultor (3). Insidente seluk involve membru komunidade ne’ebé laiha relasaun. Abuzu verbal Se mak responde ba insidente? akontese iha insidente 3, no 2 inklui ataka 3 físika entre individu no seluk entre grupu. Polisia (PNTL) Tuda-fatuk akontese dala ida, maibe Lider lokal 3 laresulta kanek. Lider lokal no PNTL atende Membru komunidade 1 dala 3, no komunidade liurón dala ida. Hanesan hatudu husi profil violensia iha Tutuala, fonte prinsipal husi tensaun mosu husi propriedade no agrikultura. Dependensia ba rekursu naturais sei forte, sei falta oportunidade ba alternativu benefisiu. Maske nune’e, existe programa treinamentu 27 balun (ba mane no feto), nune’e mos númeru benefisiariu sai tún.Suporta infrastrutura ne’ebé mak uluk sai prioridade ba traballador lokal, mos minimiza durante períodu. Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 2 Ameasa/intimidasaun 2 Konfrontu entre individu 1 Náuk/estragu ba propriedade 1 Vemasse, Distritu Baucau Nu’udar area ne’ebé uluk hetan problema ho konfrontasaun entre membru grupu arte marsial, ne’ebé resulta ema ida mate iha tempu foin laláis ne’e, Vemasse komesa hetan mudansa ne’ebé diak. Reportajen atual indika minimizasaun insidente violensia husi total 5, tún to’o 2 entre Juñu no Setembru. Insidente rua ne’e akontese entre individu, dezarmadu, mane membru komunidade, no involve mos ameasa no intimidasaun, ataka físika dala ida, no estragu ba propriedade dala ida. Komunidade ne’ebé iha liurón hapara okaziaun rua ne’e, PNTL atende konfrontasaun ida, no lider Se mak responde ba insidente? lokal atende konfrontasaun seluk. Membru komunidade 2 Lider lokal Polisia (PNTL) 1 1 Maske ho nia proximidade ba sentru komersial Baucau, subdistritu ida ne’e presiza esforsu maka’as atu bele defende sira nia siguransa ai-han. Tempestade ne’ebé mosu afeita mos ba resultadu kolleta, no hamós-to’o nune’e mos ai-monu afeita mos ba produsaun ne’ebé regular. Benefisiu dezenvolvimentu aumenta, no asistensia ba saúde no edukasaun nafatin konsistente – karik ho nia benefisiu proximidade ba sentru rejional. Ho presaun ekonomía ne’ebé aparente, polítiku lokal sira hanesan bain-bain sempre hetan kulpa. Vera Cruz, Distritu Dili Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 9 Ameasa/intimidasaun 6 Konfrontu entre individu 3 Relasiona ho influxu joven, no ho konsentrasaun ba asistensia no oportunidade oin-oin, presaun sosial no ekonómika iha Dili bele nota iha kombinasaun ba insidente violensia ne’ebé aas. Vera Cruz la’os exepsaun ida, hetan Se mak responde ba insidente? total insidente violensia ne’ebé relata Lider lokal 6 hamutuk 9, ne’ebé sa’e husi kontajen Forsa armada (F-FDTL) 1 anterior 7. Kuaze insidente barak mak Polisia (PNTL) 1 involve ameasa no intimidasaun (6), no 3 seluk inklui ataka físika – ida involve tudafatuk – no resulta ema nain rua hetan kanek. Autoridade sira fó responde ne’ebé forte hodi atende dala 6, no PNTL atende dala ida. F-FDTL mos intervene iha okaziaun ida, ho maneira atu esplika involvimentu pessoal F-FDTL iha konfrontasaun ida. Alen de ne’e, konfrontasaun seluk ne’ebé iha finaliza laliu husi intervensaun external. Insidente seluk involve membru familia sira (2), viziño (2), no seluk husi membru komunidade sira (4). Nu’udar subdistritu ida ne’ebé lokaliza iha sentru Dili, benefisiu dezenvolvimentu no oportunidade treinamentu oin-oin barak tebetebes. Infelízmente, la fó influensia ne’ebé signifikante ba dezempregu, ne’ebé mak hanesan problema real iha Vera Cruz. Nu’udar 28 area urbana, dependensia ba rekursu naturais sai minimal, no maioria ema buka hili servisu eskritóriu. Infrastrutura foun kontinua la’o – ne’ebé diferente ho area rural barak. Nune’e mos, asesu ba programasaun saúde no edukasaun konsistente nafatin. Tipu violensia, tuir insidente Dezafiu sosial hanesan jogu illegal, Total insidente 8 prostituisaun no violensia doméstika relata Ameasa/intimidasaun 6 espalladu. Konfrontu entre grupu 2 Konfrontu entre individu 1 Náuk/estragu ba propriedade 1 Viqueque Vila, Distritu Viqueque Viqueque Vila nu’udar sentru distritu seluk ne’ebé mak ho (atual) istória ba konflitu komunidade, nota dekliniu marjinal kompara ho númeru uluk nian, tún husi 9 ba 8. Notavelmente, area ne’e rekorda insidente úniku ne’ebé involve reintegrasaun IDPs – rekomendasaun katak tensaun hanesan ne’e seidauk kompletamente finaliza. Insidente seluk involve membru familia (4), agrikultor (1) no membru komunidade seluk (2). Barak liu mak involve abuzu verbal (6), no ida mak hamosu ataka físika entre individu, no 2 hamosu violensia grupu. Relata mos instansia ida liga ba náuk sasan. Tuda-fatuk iha okaziaun ida, ne’ebé resulta rua hetan Se mak responde ba insidente? kanek. Responde diak ne’ebé relata husi monitorizasaun anterior, nafatin iha PNTL Lider lokal 6 ne’ebé atende insidente 5, lider lokal Forsa armada (F-FDTL) 1 intervene dala ida no komunidade liurón Polisia (PNTL) 1 dala tolu. Viqueque Vila ekonómikamente estavel, maibe afeitadu husi tempestade no bee sa’e ne’ebé kuaze akontese iha teritoriu tomak. Felízmente, iha mos opsaun komún seluk hanesan projetu infrastrutura, no programa benefisiu income. Ida ne’e koinsidente ho nivel dezenvolvimentu ne’ebé relativamente aas, no asesu razoável ba asistensia médika (espesialmente iha lokalizasaun Tipu violensia, tuir insidente distritu). Total insidente 7 Watulari, Distritu Viqueque Ameasa/intimidasaun 4 Konfrontu entre individu 2 Kontajen insidente tún husi 9 ba 7, no Náuk/estragu ba propriedade 2 maioria konflitu mak konfrontasaun verbal (4). Nota instansia konfrontasaun entre individu, no 2 seluk mak distrusaun ba propriedade. Agrikultor involve iha (3), membru familia sira (1) nune’e mos membru komunidade ne’ebé laiha ligasaun ba malu (3). Tuda-fatuk dala ida, resulta ida de’it kanek. PNTL responde frekuentamente hodi atende insidente 6, no lider lokal sira Se mak responde ba insidente? mos responde maka’as (5). Polisia (PNTL) 6 Lider lokal 5 Watulari iha progresu en-termus de dezenvolvimentu, hetan benefisiu husi konstrusaun infrastrutura nu’udar sentru ba distritu. Similarmente, treinamentu ba harii dame, seminar no benefisiu income mos disponivel, suporta buat barak hodi diminui ajudu. Iha lisaun diak ne’ebé bele foti husi ne’e, maske sei akontese regularmente abuzu seksuál no violensia kontra labarik sira. 29 Zumalai, Distritu Covalima Tipu violensia, tuir insidente Total insidente 5 Ameasa/intimidasaun 3 Konfrontu entre individu 2 Konfrontu entre grupu 2 Maske laiha insidente ne’ebé mak konklusivamete liga ba monitorizasasun atividade ninja iha Zumalai, maibe iha problema kontinua ba violensia juvinil, ho insidente 3 involve membru grupu arte marsial no 2 involve estudante sira, total konfrontasaun iha 5. Iha mos involvementu ameasa no intimidasaun, asaltu individual 2 no violensia grupu 2. Tuda-fatuk iha okaziaun ida, ho kasualidade oin-oin (3). PNTL atende insidente 4, no lider lokal intervene dala rua. Dezempregu ba joven aparentemente aas, Se mak responde ba insidente? ho jogu illegal no alkohol hahú mos sa’e. Polisia (PNTL) 4 Alen de buat sira ne’e, falta mos suporta Lider lokal 2 external, programa saúde no edukasaun menus, no mínimu mos ba area ajudu asistensia. Laiha oportunidade ba benefisiu ne’ebé nota durante períodu, no komunidade kontinua depende ba seitor agrikultura ne’ebé laregular. Rekomendasaun Nu’udar parte adisional atu halo análiza disponivel ba nivel dadus monitorizasaun ba subdistritu, sistema AtRes harii atu promove no enkorajen responde sedu ba fatore konflitu hotu. Antesipa uluk responde ne’ebé nesesaria iha nivel nasional, no reprezentante estadu, sosiedade sivil no mos parseiru dezenvolvimentu internasional bele mos uza relatoriu AtRes hodi informa dezenvolvimentu ‘polítika’ no modifika programasaun ne’ebé nesesaria atu bele atende ou responde ba tensaun. Inisiativa barak mos bele implementa iha nivel subdistritu ne’ebé mak hetan impaktu imediatu husi ameasa, ou violensia atual ne’ebé esiste. BELUN no CICR prontu atu suporta ajénsia no instituisaun ida-idak atu ko’alia sobre asuntu ne’ebé mosu iha relatoriu trimestral ne’e. Programa AtReS nomos ajuda atu kria Rede Prevensaun no Responde Konflitu iha área hotu iha ne’ebé BELUN halo monitorizasaun. Sira ne’e inklui ema husi Governu nomos sosiedade sivil no halibur hamutuk hodi konsidere relatoriu no halo desizaun kona ba oinsa bele responde ba dezafius lokal. Maske la’os lista ne’ebé kompletu, sujestaun tuir mai ho objetivu atu fornese primeiru pasu nesesariu. Sosiedade Sivil/Autoridade Lokal Relatoriu atual hatudu katak akontesementu insidente ne’ebé mosu barak liu entre membru komunidade sira ne’ebé laihar elasaun klara ou sira ne’ebé estabelese motivu atu hamosu konflitu, tan ne’e, presiza esforsu atu promove solidariedade komunidade nian, suporta sira ne’ebé iha frustrasaun no preokupasaun. Presiza fó importansia ba buat hirak ne’e. Tanba asuntu ne’e evidente tebes, tan ne’e, presiza konsidera mos manajementu mediasaun esternamente. Karik iha mos presiza ba treinamentu iha transformasaun konflitu. Relatoriu anterior hatudu realidade ligasaun entre uzu alkohol (nomos droga illegal) ho númeru dezempregu, jogu illegal, no violensia juvenil. Kampaña ou hato’o koñesementu ba perigu alkohol espesialmente, no nia ligasaun ba violensia , presiza tebetebes, atu bele suporta orientasaun joven ba profesaun no buka 30 solusaun sosial ne’ebé konstrutivu. BELUN iha tempu badak nia laran sei lansa relatoriu peskiza no sujere rekomendasaun espesífika. Atividade grupu arte marsial, ne’ebé uluk sai hanesan kauza ba konflitu , hahú minimiza durante períodu reportajen. Ho introdusan lei foun kona ba grupus ne’e, nomos asaun husi FESTIL no Ita Ba Paz, iha agora diresaun pozitivu. Maske nune’e, violensia membru grupu arte marsial sei hola parte ba komunidade balun nia moris loron-loron. Ho tendensia positivu ne’ebé atualmente existe, ida ne’e bele sai tempu apropriadu ba involvimentu konstrutivu iha nivel nasional. Ne’e signifika presiza esforsu ne’ebé kontinua, konjuntu husi reprezentante ofisiais lokal, nune’e mos husi sosiedade sivil. Grupu ne’ebé mak nia membru involve ba konflitu iha nivel subdistritu bele hili atu organiza visita-hamutuk ba iha area sira ne’eba hodi halo sosializasaun ba valor non-violensia ba sira nia grupu. Aproximasaun hanesan ne’e bele garante minimizasaun insidente violensia. Durante monitorizasaun AtRes komesa, dadus konsistentemente revela prevalensia violensia doméstika no asaltu seksuál iha area targetu hotu. Fenómena destrutivu ne’e sempre rezolve liu husi meius tradisional liu fali meius formal, nu’udar krimi ida. Oportunidade edukasaun báze ba komunidade ne’ebé komesa ho introdusaun lei violênsia domestika hotu bele fokus liu kona ba matadalan referral. Kampaña ba edukasaun atu habelar kontaktu informasaun ba fornesedor asistensia sira no liu-liu inklui rekursu no informasaun barak kona ba protesaun labaik no opsaun promove asesu ba justisa. Tanba polisiamentu komunitariu mos hetan aseitasaun husi parte barak (hanesan hatudu iha relatoriu ida ne’e), presiza hasa’e liu tan funsaun no kapasidade (sai treinadu no sensivel) ba PNTL – iha parte VPU – hodi responde ba problema sira ne’e. Governu Nasional / Estadu Udan ne’ebé mak latuir tempu (mudansa klimatika), liga mos ba bé sa’e no raimonu, afeitadu ba dezafiu komunidade barak. Presaun adisional ne’e hamosu mos disputa ba fronteira propriedade no asesu ba rekursu naturais ne’ebé sai nu’udar kauza ba konflitu durante períodu monitorizasaun. Iha momentu ne’ebé hakerek, lei sertifikadu ba rai iha planu ba debate husi Parlamentu iha inisiu 2011. ida ne’e iha kapasidade atu fó impaktu pozitivu hodi fornese klarifikasaun no rekursu legal definitivu, maibe prosesu ida ne’e presiza sosializasaun komprensiva no implementasaun ne’ebé diak. Dadus foun hatudu katak maske impaktu klimátika halo estragu iha area barak, seidauk istímula planeamentu disastre naturais iha nivel lokal, organiza nesesidade kordenasaun, no presiza aproximasaun estadu. Iha agora atensaun barak husi Governu nomos husi doadores. Ne’e tempu diak atu konsidere asuntu ne’e, no presiza suporta liu. Líneas informasaun ne’e bele mos karik haree ba sistema distribusaun foos ba komunidade ne’ebé hetan seguridade aihan menus. Relatoriu rekomenda provizaun asistensia, espesialmente iha seitor saúde no edukasaun, seidauk to’o (ou insufisiente) iha area rural lubuk ida. Ida ne’e sem dúvida refleta ba difikuldade ne’ebé hasoru iha parte manutensaun lojístika no distribuisaun rede ba pupulasaun area remota ne’ebé espalladu ho terenu ne’ebé difísil. Tan ne’e, frustrasaun ba problema ne’e sai aas. Governu presiza konsidera mekanismu atu halo estensaun ba suporta barak ba komunidade iha area remota sira, no análiza nesesidade populasaun rural. Ema husi forças seguridade ne’ebé involve iha insidente violênsia aumenta issu kona ba disiplina iha institusaun PNTL no F-FDTL. Iha tiha ona persepsaun entre ema ruma iha komunidade katak ema sira ne’e lahetan akusasaun. Hodi 31 responde ho akontabilidade, Governu karik bele fó responsabilidade ba PDHJ atu konsidere kazus ne’ebé involve membrus forças seguridade. Parseiru Dezenvolvimentu Internasional Dadus atual sujere katak, maioria ema senti katak benefisiu husi asistensia ajuda hahú menus. Iha mos posibilidade katak doadores troka prioridade deit. Ida ne’e evidensia ne’ebé bele haree partikular iha distritu sira, fallansu seitor agrikultura nu’udar parte ida husi fallansu opsaun ba targetu benefisiu ne’ebé diak no treinamentu. Nune’e mos espesifikamente númeru dezempregu (nota iha joven sira) domina liu iha area monitor, sem dúvida nesesita programasaun barak. Doador sira presiza análiza impaktu husi rekomendasaun ne’e, atu presiza halo estensaun ou fokus fila fali. BELUN BELUN komesa ona atu finaliza nia peskiza ba fenómena uzu alkohol (no droga) ho nia koneksaun ba konflitu. Konsultasaun komesa la’o dadaun iha kontestu rural no mos urbanu no relatoriu prepara at lansa iha Dezembru 2010. Iha tinan 2011, BELUN atu lansa relatoriu peskiza foun rua, ne’ebé atu konsidere issu kona ba insidente violensia menus, no temas seluk ne’ebé mai husi dadus. Espesifiku, peskiza atu fokus ba seguridade alimentariu, nomos esforsus (no programas) atu harii paz iha komunidade. Rede sistema AtRes sei halo kolaborasaun ba targetu subdistritu, atu bele dezenvolve no implementa Planu Asaun Komunidade ne’ebé mak sei informa liu husi dadus atual. Ida ne’e, inklui mos opsaun resposta komunidade ba asuntu relevante iha komunidade ne’ebé identifika tiha ona. Konkluzaun Síklu ikus dadus husi sistema AtRes hetan kauza balun ba optimismu. Númeru konflitu violensia kontinua tún, no evidensia hatudu katak konfrontasaun komesa menus, ladún hamosu ataka físiku barak. Grupu arte marsial ne’ebé mak uluk hamosu konflitu regular, hahú mos minimiza. Persepsaun ba siguransa públika hetan progresu, liu husi responde forte husi PNTL (ho komunidade) hodi hapara violensia no iha involvimentu konstrutivu liu husi patrullamentu. Monitorizasaun, subliña mos asuntu barak ne’ebé mak komunidade rural infrenta. Hanesan tempu kolleta ne’ebé difísil, area sira ne’e presiza liu suporta. Provizaun asistensia regular, no asistensia dezenvolvimentu sira seluk, presiza liu tan nia estensaun hodi fó ajuda ba hirak ne’ebé ekonómikamente hetan difikuldade boot. 32 Anexu: Metodolojía Iha tinan primeiru husi monitorizasaun sistema AtRes, BELUN komesa halo rekrutamentu ba monitor lokal sira – ema na’in rua (mane no feto) ba kada targetu subdistritu. Monitor sira nu’udar voluntariadu ne’ebé hola parte iha komunidade, barak mak hetan pozisaun iha sosiedade sivil nia laran. Monitor sira ne’e hetan treinamentu kontinua ba análiza no transformasaun konflitu, no hetan suporta direta husi lima kordenador rejional BELUN nian. Pessoal hirak ne’e fó kontribuisaun boot ba finalizasaun dadus AtRes, no maske BELUN servisu nafatin atu asegura ligasaun pozitivu ho parseiru lokal oin-oin, maibe dala barak monitor hasoru dezafiu relasiona ho validasaun relatoriu husi polisia no ofisial lokal sira. BELUN iha ligasaun ho parseiru lokal liu husi nia manejamentu no rede-servisu rejional, atu investiga no reforsa relasaun nesesaria ho autoridade lokal sira. Staff AtRes mos atualmente servisu hodi suporta monitor sira iha Suai, no fatin sira seluk, atu estabelese no hametin ligasaun ho fonte ofisial no sosiedade sivil atu bele asegura visaun oin-oin ba kolesaun dadus. Monitorizasaun hala’o dala barak liu husi observasaun, la’os investigasaun, modelu observasaun uza kontaktu rede-servisu lokal no komprende dinámika iha komunidade ne’ebé hato’o sira nia reasaun. Relatoriu tuir formatu rua – ida mak buka hatene tuir insidente violensia (husi ameasa no intimidasaun to’o estragu ba propriedade no asaltu físiku) no seluk mak, halo izame ba fatores ekonomika, sosial, polítika no fatore esternal seluk ne’ebé liga ba tensaun komunidade. Relatoriu monitor kobre mos atividade dame no dezenvolvimentu. Ho natura observasaun no objetivu husi monitorizasaun, sistema AtRes mos fasilita mata-dalan referimentu apropriadu atu bele atende ba asuntu sira hanesan violensia bazeia ba jéneru. Ida ne’e diak liu fali responde espontanea direta ba kada insidente. Sistema monitorizasaun harii tuir estudu komprensivu kona ba mekanismu atensaun sedu iha nasaun sira seluk, no buka atu limíta resposta individual. Presiza halo kolesaun informasaun kona ba insidente violensia no mudansa iha komunidade liu husi análiza komparativa ba rejiaun hotu, tema, no periodu tempu. Wainhira relata insidente ida, monitor sira presiza hatene autor, respondente, métodu no impaktu (tuir medida oinoin) atu bele deskreve akontesimentu ida. Mínimu presiza fonte rua atu konfirma insidente ida, no prevene reportajen ba rumóres. Relatoriu ba situasaun tuir formatu sim/la’e no presiza indikasaun ba mudansa indikador, menus ka aumenta ou nafatin de’it. Relatoriu insidente sei kolekta semanal no relatoriu ba situasaun sei realiza kada fulan. Dadus sei verifika husi referensia informasaun lokal no nasional se posivel, no sei hatama ba Database Dame no Konflitu Nasional. Lala’ok insidente hotu sei tau ba análiza no sei foti asaun ba akontesimentu partikular. Indikador sira husi relatoriu situasaun sei tau skor ba sira nia potensial konflitu – existensia husi desastre naturais, pur ezemplu, bele aumenta presaun iha komunidade. Presu material uma-laran ne’ebé sa’e bele mos kontribui ba tensaun. Ida ne’e implika situasaun iha targetu komunidade hetan progresu ou sai piór. 33
Documentos relacionados
sistema atensaun no responde sedu
Kontajen Incidente Distritu iha Periodu Monitorizasaun Konsekutiva SubDistritu Distritu Ainaro Vila Ainaro Passabe Oecusse Manatuto Vila Manatuto Same Manufahi Tutuala Lautem Metinar...
Leia maisSIST TEM RES MA AT SPON TENS NDE S SAUN SEDU N
Maske situasaun seguransa kalma ona, iha sub‐distritu balun membru komunidade sira kontinua hatudu nivel konfiansa ne’ebé kiik tebes ba autor sira seitor seguransa nian. Envolvimentu autor s...
Leia maisrevista situasaun agostu 2012
Insidente iha fronteira laos foin mak akontese iha fulan Agostu, maibé antes ne’e mos akontese iha Janeiru 1; Abril 1; Jullu 1; no Agostu 7. Maioria insidente ne’ebé akontese tanba Animal tama tos,...
Leia maisREVISTA SITUASAUN: Novembru 2011
Instituto Teknolozia Dili (DIT) ne’ebé sofre kanek todan iha ulun. Ba daruak iha tempu ne’e hanesan deskobre hetan matebian membru F-FDTL ne’ebé mate iha tasi Metiaut. Insidente final maka suspeitu...
Leia mais